2010–2019
Kāpēc laulībai un ģimenei ir nozīme visā pasaulē
Aprīlis 2015


Kāpēc laulībai un ģimenei ir nozīme visā pasaulē

Ģimene ir dzīves kodols un galvenā atslēga uz mūžīgo laimi.

Pagājušajā gada novembrī man kopā ar prezidentu Henriju B. Airingu un bīskapu Džeraldu Dž. Kosē bija privilēģija apmeklēt kolokviju par laulību un ģimeni Vatikānā, Romā, Itālijā. Tajā piedalījās 14 dažādu ticību reliģiskie pārstāvji, pārstāvot arī sešus no septiņiem kontinentiem, un viņi visi bija aicināti paust savu pārliecību par to, kas notiek ar ģimeni mūsdienu pasaulē.

Attēls
President Henry B. Eyring, Bishop Gerald Causse and Elder Perry in Rome

Pāvests Francisks ievadīja pirmo šīs sanāksmes sesiju, sacīdams: „Mēs tagad dzīvojam sabiedrībā ar īslaicīgu uztveri, kurā arvien vairāk cilvēku vienkārši atsakās uzņemties laulības saistības. Šo uzvedības un morāles normu revolūciju dēvē par brīvības izpausmi, taču patiesībā neskaitāmiem cilvēkiem, it īpaši maznodrošinātiem un visvieglāk ievainojamiem, tā ir nesusi garīgu un materiālu iznīcību. … Krīzes brīžos tieši viņi vienmēr cieš visvairāk.”1

Uzrunājot jauno paaudzi, viņš teica, ka ir svarīgi, lai viņi „neļautos indīgajai īslaicīgās domāšanas [mentalitātei], bet gan revolucionāri, ar drosmi meklē patiesu un ilgstošu mīlestību, rīkojoties pretēji ierastajiem paradumiem”; tas noteikti ir jādara.2

Attēls
Synod hall with the faith leaders on the marriage summit

Pēc tam bija prezentācijas un diskusijas, kurās reliģiskie līderi pārrunāja tēmu par laulību starp vīrieti un sievieti. Uzklausot visu iespējamo vispasaules reliģiju līderus, es sadzirdēju, ka viņi pilnībā piekrīt cits citam un pauž atbalstu cits cita pārliecībai par laulības institūcijas svētumu un ģimenes kā sabiedrības pamatvienības nozīmīgumu. Man bija spēcīga kopīgu mērķu izjūta un vienotības sajūta ar viņiem.

Daudzi no tiem, kas piedalījās, redzēja un pauda šo vienotību, un viņi to darīja ļoti dažādi. Man vislabāk patika Irānas musulmaņu priestera teiktais, kad viņš vārdu pa vārdam citēja divas rindkopas no mūsu pašu vēstījuma par ģimeni.

Kolokvija laikā es novēroju, ka tad, kad dažādas ticības, konfesijas un reliģijas ir vienotas jautājumā par laulību un ģimeni, tās ir vienotas arī jautājumos par vērtībām, uzticību un ziedošanos, kas dabiski saistītas ar ģimenes vienību. Ievērības cienīgi bija tas, ka laulība un uz ģimeni vērstas prioritātes ir vērtīgākas par ikvienu politisku, ekonomisku vai reliģisku atšķirību. Attiecībā uz mīlestību pret laulāto draugu un cerībām, uztraukumiem un sapņiem par bērniem, mēs visi esam vienādi.

Attēls
President Henry B. Eyring speaking in a news room.

Bija brīnišķīgi atrasties sanāksmēs kopā ar pasaules mēroga pārstāvjiem, kad viņi vienoti dalījās savās domās par laulības starp vīrieti un sievieti nozīmību. Katrai uzrunai sekoja citu reliģisko līderu liecības. Prezidents Henrijs B. Airings sniedza pēdējo liecību šajā kolokvijā. Viņš spēcīgi liecināja par laulību, kurā vīrs un sieva ziedojas viens otram, un par mūsu paļāvību uz apsolījumu par mūžīgo ģimeņu svētību.

Prezidenta Airinga liecība bija atbilstošs noslēgums šīm trim īpašajām dienām.

Iespējams, jūs tagad uzdodat jautājumu: „Ja lielākā daļa vienoti uzskata, ka ģimene ir prioritāte, ja visas šīs ticības un reliģijas būtībā vienojās par to, kādai vajadzētu būt laulībai, un ja viņi visi piekrita tam, cik liela vērtība jāpiešķir mājām un ģimenes attiecībām, kā gan mēs atšķiramies? Kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca atšķiras un nodala sevi no pārējās pasaules?”

Te būs atbilde: lai arī bija brīnišķīgi redzēt un sajust, ka jautājumos par ģimeni mums ir tik daudz kopīga ar pārējo pasauli, taču mums ir atjaunotā evaņģēlija mūžīgā perspektīva.

Atjaunotais evaņģēlijs diskusijās par laulību un ģimeni ievieš ko tik lielu un tik svarīgu, ka tas ir skaidri jāuzsver: mēs šo tēmu padarām mūžīgu! Pateicoties mūsu ticībai un izpratnei, ka ģimenes sākās, pirms tika radīta šī Zeme, un tās var turpināties mūžībā, mēs laulības ziedošanos un svētumu paceļam augstākā līmenī.

Šī doktrīna ļoti vienkārši, spēcīgi un skaisti tiek mācīta Rutas Gārdneres vārdiem Sākumskolas dziesmā „Mūžīgā ģimene”. Uz mirkli apstājieties un padomājiet par Sākumskolas bērniem visā pasaulē, kuri dzied šos vārdus savā dzimtajā valodā — no visa spēka, ar entuziasmu, ko var radīt vienīgi mīlestība pret ģimeni:

„Mūžīgi varu dzīvot es kopā

Ar savu ģimeni.

Tas Kungs man ceļu rādīs, svētību šo dos

Caur Savu laimes ieceri.”3

Visa mūsu atjaunotā evaņģēlija teoloģija ir vērsta uz ģimenēm un jaunās un mūžīgās laulības derību. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā mēs ticam pirmsmirstīgajai dzīvei, kurā mēs visi dzīvojām kā burtiski Dieva, mūsu Debesu Tēva, gara bērni. Mēs ticam, ka mēs bijām un vēl joprojām esam Viņa ģimenes locekļi.

Mēs ticam, ka laulības un ģimenes saites var turpināties aiz kapa — ka laulības, kuras noslēgtas Viņa templī caur tiem, kam ir atbilstošas pilnvaras, turpināsies arī nākamajā pasaulē. Mūsu laulības ceremonijas izslēdz vārdus „līdz nāve mūs šķirs” un tā vietā saka — „uz laiku un visu mūžību”.

Mēs ticam arī tam, ka stipras, tradicionālas ģimenes nav tikai stabilas sabiedrības, stabilas ekonomikas un stabila dzīvesveida standarta pamatvienības — tās ir arī mūžības un Dieva valstības un pārvaldības pamatvienības.

Mēs ticam, ka debesu organizācija un pārvaldība tiks veidota ģimeņu un radinieku lokā.

Pateicoties mūsu ticībai, ka laulības un ģimenes ir mūžīgas, mēs kā Baznīca vēlamies būt vispasaules kustības, kas veltītas to stiprināšanai, līderi un dalībnieki. Mēs zinām, ka ilgstoša laulība un stipras ģimenes attiecības nav vērtība un prioritāte tikai tiem, kas ir reliģiski aktīvi. Liels skaits ar reliģiju nesaistītu cilvēku ir nonākuši pie secinājuma, ka stipra laulība un ģimenisks dzīvesveids ir vissaprātīgākais, visekonomiskākais un laimīgākais veids, kā dzīvot.

Neviens nav spējis piedāvāt efektīvāku līdzekli jaunās paaudzes audzināšanai par mājsaimniecību, kas sastāv no laulātiem vecākiem ar bērniem.

Kāpēc laulībai un ģimenei vajadzētu būt nozīmei ikvienā vietā? Sabiedrisko aptauju rezultāti rāda, ka lielākajai daļai cilvēku ikvienā vecuma grupā laulība vēl joprojām ir ideāls un cerība — tā domā pat tūkstošgades paaudze, no kuras tik bieži dzirdam par vientuļnieka dzīvi, personīgo brīvību un par kopdzīvi, nevis laulību. Patiesībā lielākā daļa cilvēku visā pasaulē vēl joprojām vēlas bērnus un veidot stipras ģimenes.

Kad mēs apprecamies un mums ir bērni, vēl vairāk var redzēt, cik visa pasaule patiesībā ir vienāda. Kā „ģimenes cilvēkiem” — neatkarīgi no tā, kur mēs dzīvojam un kam mēs ticam, — mums ir vienādas grūtības, vienāda pielāgošanās un vienādas cerības, raizes un sapņi par mūsu bērniem.

Kā teicis New York Times komentētājs Deivids Brūks: „Cilvēki nekļūst labāki, kad viņiem tiek dota maksimālā brīvība darīt to, ko viņi vēlas. Viņi kļūst labāki tad, kad viņiem ir saistības, kas ir pārākas par personīgajām interesēm, — saistības pret ģimeni, Dievu, darbu un valsti.”4

Viena no problēmām ir tā, ka liela daļa mediju un izklaides industrijas visā pasaulē neatspoguļo vairākuma prioritātes un vērtības. Kaut kāda iemesla dēļ pārāk daudz televīzijas, filmu, mūzikas un interneta piedāvājumi klasisku mazākuma viedokli pasniedz kā vairākuma viedokli. Netikumība un morāles trūkums, kas variē no klajas vardarbības līdz bezsaistību seksam, tiek pasniegts kā norma, un tiem, kam nav stabilu vērtību, var likt domāt, ka mēs esam vecmodīgi vai no pagājušā gadsimta. Šajā pasaulē, kurā tik ļoti dominē mediji un internets, nekad iepriekš nav bijis grūtāk izaudzināt atbildīgus bērnus un saturēt kopā laulības un ģimenes.

Tomēr, neskatoties uz mediju un izklaides industrijas piedāvājumu un par spīti tam, ka vērojama nosliece atteikties no laulības un ģimenes, lielākā daļa cilvēces joprojām tic, ka laulībai ir jābūt starp vienu vīrieti un vienu sievieti. Viņi tic uzticībai laulībā, un viņi tic laulības zvērestam „slimībā un veselībā” un „līdz nāve mūs šķirs”.

Laiku pa laikam mums sev jāatgādina, tāpat kā man tika atgādināts Romā, par brīnumaini pārliecinošo un mierinošo faktu, ka lielākai daļai cilvēku laulība un ģimene vēl joprojām ir cerība un ideāls un ka šajā pārliecībā mēs neesam vieni paši. Nekad nav bijis lielāks izaicinājums atrast īstenojamu līdzsvaru starp darbu, ģimeni un personīgajām vajadzībām, kā tas ir mūsdienās. Kā Baznīca, mēs vēlamies palīdzēt, kā vien spējam, lai radītu un atbalstītu stipru laulību un ģimenes.

Tādēļ Baznīca aktīvi piedalās un vada dažādas koalīcijas un starpreliģiju centienus stiprināt ģimeni. Tādēļ medijos un sociālajos tīklos mēs dalāmies ar vērtībām, kas vērstas uz ģimeni. Tādēļ mēs dalāmies ar saviem ģenealoģijas un radinieku pierakstiem ar visām tautām.

Mēs vēlamies, lai tiktu sadzirdēti mūsu principi pret viltus un alternatīvajiem dzīvesveidiem, kas cenšas aizvietot to ģimenes kārtību, kuru noteicis pats Dievs. Vēl mēs vēlamies, lai mūsu viedoklis tiktu sadzirdēts, atbalstot prieku un piepildījumu, kuru sniedz tradicionālās ģimenes. Mums ir jāturpina paust šo viedokli visā pasaulē, pasludinot, kāpēc laulība un ģimene ir tik svarīga, kāpēc laulībai un ģimenei tiešām ir nozīme un kāpēc tām vienmēr būs nozīme.

Mani brāļi un māsas, atjaunotā evaņģēlija kodols ir laulība un ģimene. Jautājumā par laulību un ģimeni mēs varam būt vienoti ar citu ticību vairākumu. Jautājumā par laulību un ģimeni mēs atradīsim mūsu lielāko vienotību ar pārējo pasauli. Jautājumā par laulību un ģimeni Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai ir vislielākā iespēja būt gaismai kalna galā.

Atļaujiet man beigt savu uzrunu ar liecību (un deviņas desmitgades, kas pavadītas uz šīs Zemes, man pilntiesīgi dod tiesības to teikt): jo vecāks es kļūstu, jo vairāk es apzinos, ka ģimene ir dzīves kodols un atslēga uz mūžīgo laimi.

Es esmu pateicīgs par savu sievu, saviem bērniem, saviem mazbērniem un mazmazbērniem un par visiem brālēniem un māsīcām, iegūtajiem radiniekiem un attālajiem ģimenes locekļiem, kas padara manu dzīvi tik bagātīgu un, jā, patiesi mūžīgu. Par šo mūžīgo patiesību es sniedzu savu spēcīgāko un svētāko liecību Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Pāvesta Franciska uzruna: Humanum: An International Interreligious Colloquium on the Complementarity of Man and Woman, 2014. g. 17. nov. humanum.it/en/videos; skat. arī zenit.org/en/articles/pope-francis-address-at-opening-of-colloquium-on-complementarity-of-man-and-woman.

  2. Pāvests Francisks, Colloquium on the Complementarity of Man and Woman.

  3. „Mūžīgā ģimene”, Garīgās dziesmas, nr. 188.

  4. Deivids Brūks, „The Age of Possibility”, New York Times, 2012. g. 16. nov., A35, nytimes.com/2012/11/16/opinion/brooks-the-age-of-possibility.html.