Laulība ir būtiska Viņa Mūžīgās ieceres daļa ELDERS DEIVIDS A. BEDNARS No Divpadsmit apustuļu kvoruma Laulības doktrinārais ideāls Augstākais prezidijs mums ir īpaši ieteicis veltīt mūsu lielākās pūles laulības un mājas stiprināšanai. Šāds norādījums vēl nekad nav bijis tik ļoti nepieciešams pasaulei kā šodien, kad laulības svētumam tiek uzbrukts un mājas svarīgums tiek iedragāts. Lai arī Baznīca un tās programmas atbalsta laulību un ģimeni un visbiežāk dara to veiksmīgi, mums vienmēr ir jāatceras šo pamatpatiesību: neviena starpniekinstitūcija vai organizācija nevar aizstāt mājas vai īstenot tās būtiskās funkcijas.1 No tā izriet, ka šodien es ar jums vispirms runāšu kā ar vīriešiem un sievietēm, kā ar vīriem un sievām un kā ar mātēm un tēviem, un pēc tam kā ar priesterības un Baznīcas palīgorganizāciju vadītājiem. Mans uzdevums ir pārrunāt mūžīgās laulības būtisko lomu mūsu Debesu Tēva laimes iecerē. Mēs koncentrēsimies uz mācību par ideālu laulību. Mana cerība ir, ka pārskats par mūsu mūžīgajām iespējām un atgādinājums par to, kas mēs esam un kāpēc mēs esam šeit, mirstīgajā pasaulē, sniegs norādījumu, mierinājumu un spēcinošu cerību mums visiem, neskatoties uz mūsu ģimenes stāvokli vai patreizējiem personīgajiem apstākļiem. Atšķirība starp mācību par ideālu laulību un ikdienas dzīves realitāti reizēm var šķist diezgan liela, bet pakāpeniski jūs darāt un kļūstat daudz labāki, nekā jūs paši, iespējams, apzināties. Es aicinu jūs paturēt prātā šos jautājumus, kamēr mēs pārrunāsim principus, kas attiecas uz mūžīgo laulību. 1. jautājums: Vai savā dzīvē es tiecos kļūt par labāku vīru vai sievu, vai arī gatavojos kļūt par vīru vai sievu, saprotot un pielietojot šos pamatprincipus? 2. jautājums: Vai kā priesterības vai palīgorganizācijas vadītājs es palīdzu tiem, kam es kalpoju, saprast un pielietot šos pamatprincipus, tādējādi stiprinot laulību un māju? Kad mēs caur lūgšanām apsvērsim šos jautājumus un pārdomāsim savas attiecības laulībā un mūsu pienākumus Baznīcā, es liecinu, ka Tā Kunga Gars apgaismos mūsu prātus un mācīs mums tās lietas, kas mums ir jādara un jāuzlabo (sk. Jāņa ev. 14:26). Kādēļ laulība ir tik būtiska Vētījumā „Ģimene: vētījums pasaulei“ Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums paziņo: „ka laulība starp vīrieti un sievieti ir nolemta no Dieva un ģimenei ir būtiska loma Radītāja iecerē par Viņa bērnu mūžīgo likteni.“2 Šis teikums, kas norāda uz vēstījuma pamatdomu, daudz māca par laulības mācības nozīmi un uzsver laulības un ģimenes primāro nozīmi Tēva plānā. Taisnīga laulība ir bauslis un būtisks solis mīlošu ģimenes attiecību radīšanā, kas var tikt iemūžinātas aiz kapa robežām. Mācība satur divus neapstrīdamus iemeslus, kas palīdz mums saprast, kāpēc mūžīgā laulība ir būtiska Tēva ieceres daļa. 1. iemesls: Vīrieša un sievietes garu būtība veido vienu veselumu un pilnveido viena otru, tādējādi ir noteikts, ka vīriešiem un sievietēm ir kopā jāprogresē līdz paaugstināšanai. Laulības mūžīgo būtību un nozīmi var pilnībā saprast tikai visaugstākā Tēva plāna priekš Viņa bērniem kontekstā. „Visi cilvēki—vīrieši un sievietes—ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ikviens ir debesu vecāku mīlēts gara dēls un meita un … ir apveltīts ar dievišķām īpašībām un likteni.“3 Lielā laimes iecere sniedz Debesu Tēva gara dēliem un meitām iespēju saņemt fizisku ķermeni, lai iegūtu laicīgu pieredzi un virzītos uz priekšu pretī pilnībai. „Dzimums ir būtiska pazīme, kas noteic cilvēka identitāti un mērķi pirmslaicīgā, laicīgā un pēcnāves dzīvē“4 un lielā mērā nosaka, kas mēs esam, kāpēc mēs esam šeit uz zemes, kas mums ir jādara un par ko jākļūst. Dievišķiem mērķiem vīrieša un sievietes gars ir atšķirīgs, īpatnējs un viens otru papildinošs. Pēc tam, kad tika radīta zeme, Ādams dzīvoja Ēdenes dārzā. Tomēr svarīgi, ka Dievs teica, ka „nav labi cilvēkam būt vienam“ (1. Mozus gr. 2:18; Mozus gr. 3:18), un Ieva kļuva par Ādama partneri un palīgu. Gan vīrieša, gan sievietes unikālo garīgo, fizisko, prāta un emocionālo spēju kombinācija bija nepieciešama, lai īstenotu laimes ieceri. Vienatnē ne vīrietis, ne sieviete nevarētu īstenot viņa vai viņas radīšanas mērķi. Ar dievišķu nolūku ir nolemts, ka vīriešiem un sievietēm ir jāprogresē kopā pretī ideālam un godības pilnībai. Pateicoties saviem atšķirīgajiem temperamentiem un spējām, vīrieši un sievietes katrs ienes laulības attiecībās unikālas perspektīvas un pieredzes. Vīrietis un sieviete darbojas atšķirīgi, bet līdzvērtīgi, lai iegūtu saskaņu un vienotību, kuru nevar sasniegt nevienā citā veidā. Mācoties vienam no otra un savstarpēji palīdzot un svētot vienam otru, vīrietis pilnveido un izkopj sievieti; un sieviete pilnveido un izkopj vīrieti. „Ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā.“ (1.vēst. korintiešiem 11:11; slīpraksts pievienots). 2. iemesls: Ar dievišķu mērķi gan vīrietim, gan sievietei ir jālaiž mirstīgajā pasaulē bērni un jānodrošina labākie apstākļi bērnu audzināšanai un rūpēm par tiem. Bauslis, kas senatnē tika dots Ādamam un Ievai—vairoties un piepildīt zemi—ir spēkā šodien. „Dievs ir noteicis, ka svētām dzīvības radīšanas spējām ir jābūt vienīgi starp likumīgi laulātu vīru un sievu.… Dzīvības rašanās uz zemes ir Dieva vadīta.“5 Tādēļ laulība starp vīrieti un sievieti ir pilnvarots kanāls, caur kuru pirmslaicīgās pasaules gari ienāk mirstīgajā pasaulē. Pilnīga atteikšanās no seksuālām attiecībām pirms laulības un kopēja uzticība laulībā pasargā šī svētā kanāla svētumu. Mājas ar mīlošu un uzticīgu vīru un sievu ir vislabākie apstākļi, kādos var audzināt bērnus mīlestībā un taisnīgumā un kur apmierināt bērnu garīgās un fiziskās vajadzības. Tieši tāpat kā vīriešu un sieviešu unikālās rakstura īpašības sekmē laulības attiecību pilnveidošanos, šīs pašas īpašības ir ļoti svarīgas arī audzinot, lolojot un mācot bērnus. „Bērniem ir jādzimst laulībā, un tie jāaudzina tēvam un mātei, kuri atzīst un pilda laulības solījumus.“6 Guiding Principles Šie divi apskatītie iemesli, ko satur mācība par mūžīgās laulības svarīgumu Tēva laimes iecerē, uzvedina uz vadošiem principiem tos, kas gatavojas stāties laulībā, tos, kas ir laulājušies, un mūsu kalpošanu Baznīcā. 1. princips: Mūžīgās ģimenes svarīgumu var saprast vienīgi Tēva laimes ieceres kontekstā. Mēs bieži runājam un uzsveram laulību kā sabiedrības pamatvienību, kā stingras nācijas pamatu un kā ļoti svarīgu socioloģisku un kultūras organizāciju. Bet atjaunotais evaņģēlijs mums palīdz saprast, ka tā nozīmē daudz vairāk! Vai iespējams tas, ka mēs runājam par laulību, adekvāti nemācot par laulības nozīmi Tēva iecerē? Uzsverot ģimeni, bet tajā pašā laikā nesaistot to ar vienkāršu un fundamentālu mācību par laimes ieceri, nav iespējams nodrošināt pietiekamus norādījumus, aizsardzību vai cerību pasaulē, kas arvien vairāk kļūst apjukusi un grēcīga. Mēs visi darītu pareizi, ja atcerētos Almas mācību, ka „Dievs deva [cilvēku bērniem] baušļus pēc tam, kad bija darījis tiem zināmu pestīšanas ieceri“ (Almas gr. 12:32; slīpraksts pievienots). Elders Parlijs P. Prets skaisti stāstīja par svētībām, kas nāk, kad mēs mācamies, saprotam un tiecamies pielietot savā dzīvē mācību par ideālu laulību: „Tas bija Džozefs Smits, kas man iemācīja, kā novērtēt mīļās attiecības starp tēvu un māti, vīru un sievu, brāli un māsu, dēlu un meitu. No viņa es iemācījos, ka mana dārgā sieva var tikt pasargāta priekš manis uz laiku un visu mūžību, un ka skaidrās jūtas un emocijas, kas padara mūs vienu otram mīļus plūst no dievišķas mūžīgās mīlestības strūklakas. … Es biju mīlējis iepriekš, bet nezināju kāpēc. Bet tagad es mīlēju—skaidri—ar pacilātu, cildenu jūtu spēku, kas pacēla manu dvēseli pāri šīs mirstīgās pasaules pārejošajām lietām un izpletās kā okeāns. … Īsumā sakot, es tagad varēju mīlēt ar garu un arī ar sapratni. Un tomēr tajā laikā, mani dārgie mīļotie brāļi, Džozefs Smits bija … tikai pavēris plīvura malu un ļāvis man uzmest vienu mazu skatienu mūžībai.“7 Vai kā vīrieši un sievietes, kā vīri un sievas un kā Baznīcas vadītāji mēs spējam saskatīt, ka mūžīgās laulības svarīgumu var saprast vienīgi Tēva laimes ieceres kontekstā? Mācība par ieceri ved vīriešus un sievietes uz cerību un sagatavo viņus mūžīgajai laulībai, tā aizsargā no bailēm un pārvar šaubas, kas var likt dažiem cilvēkiem noliegt vai izvairīties no laulības. Pareiza sapratne par ieceri stiprina arī mūsu apņemšanos nelokāmi godāt mūžīgās laulības derību. Pārdomājot un daudz dziļāk saprotot šo patiesību, tiks stiprināta mūsu individuālā mācīšanās, mūsu mācīšana un mūsu liecināšana gan mājās, gan Baznīcā. 2. princips: Sātans vēlas, lai visi vīrieši un sievietes būtu tikpat nelaimīgi kā viņš. Lucifers nerimstoši uzbrūk un sagroza mācības, kas katram no mums, mūsu ģimenēm un pasaulei ir visnozīmīgākās,. Kur gan pretinieks koncentrē savus vistiešākos un nežēlīgākos uzbrukumus? Sātans neatslābstoši strādā, lai samulsinātu sapratni par dzimumu, veicinātu priekšlaicīgu un nepareizu produktīvā spēka izmantošanu un nepieļautu taisnīgu laulību - tieši tādēļ, ka Laulība ir Dieva noteikta un ģimene ir centrālā laimes iecerē. Pretinieka uzbrukumi mūžīgajai laulībai turpinās pieaugt spēkā, kļūs biežāki un vēl vairāk izkropļos patiesību. Ņemot vērā to, ka šodien mēs esam iesaistīti karā par laulības un mājas labklājību, pēdējo reizi lasot Mormona grāmatu, es īpašu uzmanību pievērsu tam, kādos veidos nefijieši sagatavojās kaujām pret lamaniešiem. Es ievēroju, ka Nefija tauta „zināja par [viņu ienaidnieku] nodomu, un tādēļ viņi sagatavojās stāties tiem pretī“ (Almas gr. 2:12; slīpraksts pievienots). Lasot un studējot, es sapratu, ka zināt ienaidnieka nodomu ir galvenais priekšnoteikums, lai efektīvi sagatavotos. Līdzīgi mums vajadzētu pārdomāt mūsu ienaidnieka nodomu šajā pēdējo dienu karā. Tēva plāns ir radīts, lai nodrošinātu Viņa bērniem norādījumus, palīdzētu viņiem kļūt laimīgiem un droši atvestu viņus mājās pie Viņa. Lucifera mērķis, uzbrūkot iecerei, ir padarīt Dieva dēlus un meitas apjukušus un nelaimīgus un apturēt viņu mūžīgo izaugsmi. Melu tēva augstākais nodoms ir panākt, lai katrs no mums kļūtu „nelaimīgs līdzīgi viņam pašam“ (2. Nefija gr. 2:27), un viņš strādā, lai izkropļotu tās Tēva plāna daļas, kuras viņš visvairāk ienīst. Sātanam nav ķermeņa, viņš nevar stāties laulībā un viņam nebūs ģimenes. Un viņš neatslābstoši tiecas radīt apjukumu par dievišķi noteiktajiem dzimuma, laulības un ģimenes mērķiem. Visā pasaulē mēs redzam pierādījumus par Sātana pūļu pieaugošo efektivitāti. Vēl pavisam nesen nelabais ir mēģinājis radīt un likumīgi legalizēt sajukumu par dzimumu un laulību. Paskatoties aiz mirstības, mūžībā, ir viegli saskatīt, ka viltus alternatīvas, kuras aizstāv pretinieks, nekad nevar aizvest līdz pilnībai, kas ir iespējama, saistoties kopā vīrietim un sievietei, līdz laimei taisnīgā laulībā, līdz priekam par pēcnācējiem vai līdz mūžīgās izaugsmes svētībām. Zinot to, ko mēs zinām par ienaidnieka nodomu, katram no mums vajadzētu būt īpaši modram, meklējot personīgo iedvesmu tam, kā mēs varam aizstāvēt un nosargāt katrs savu laulību—un kā mēs varam mājās un, pildot baznīcas uzdevumus, mācīties un mācīt pareizus principus par dzimumu mūžīgo nozīmi un laulības lomu Tēva plānā. 3. princips: Maksimālas mīlestības un laimes svētības var iegūt caur attiecībām mūžīgās laulības derībās. Tas Kungs Jēzus Kristus ir centrālais punkts attiecībās mūžīgās laulības derībā. Lūdzu, ievērojiet, ka Pestītājs ir novietots šī trīsstūra, kura viena pamata stūrī ir sieviete un otra pamata stūrī ir vīrietis, virsotnē. Tagad apdomājiet, kas notiek attiecībās starp vīrieti un sievieti, kad viņi individuāli un nelokāmi „nāk pie Kristus“ un cenšas „tapt pilnveidoti Viņā“ (Moronija gr. 10:32). Patiecoties Glābējam un caur Glābēju, vīrietis un sieviete kļūst tuvāki. Kad vīrs un sieva katrs ir saistīts pie Tā Kunga (sk. 3. Nefija gr. 27:14), mācoties kalpot un gādāt viens par otru, dalot dzīves pieredzes, augot kopā, kļūstot par vienu veselumu un saņemot svētības caur viņu atšķirīgo būtību savienošanos, viņi sāk aptvert to piepildījumu, kuru mūsu Debesu Tēvs vēlas Saviem bērniem. Bezgalīgo laimi, kas ir Tēva plāna mērķis, var saņemt, noslēdzot un cienot mūžīgās laulības derības. Kā vīriešiem un sievietēm, kā vīriem un sievām un kā Baznīcas vadītājiem, viens no mūsu svarīgākajiem pienākumiem ir palīdzēt jaunajiem vīriešiem un sievietēm mācīties un sagatavoties taisnīgai laulībai caur mūsu pašu personīgo piemēru. Kad jaunās sievietes un jaunie vīrieši ievēros cieņu, uzticību, upurēšanos un mūsu laulības derību cienīšanu, viņi centīsies piemērot šos pašus principus viņu namā un laulības attiecībās. Kad jaunie cilvēki ievēros, ka mēs mūsu mūžīgā partnera iepriecināšanu un ērtības esam uzstādījuši par savu augstāko prioritāti, viņi mazāk koncentrēsies uz sevi un būs vairāk spējīgi dot, kalpot un radīt vienlīdzīgas un ilgstošas draudzīgas attiecības. Kad jaunās sievietes un vīrieši saskatīs abpusēju cieņu, pieķeršanos, uzticību un mīlestību starp vīru un sievu, viņi tieksies attīstīt tādas pašas īpašības savā dzīvē. Mūsu bērni un Baznīcas jaunieši visvairāk mācīsies no tā, ko mēs darām un kas mēs esam—pat tad, ja viņi nosacīti maz atceras no tā, ko mēs sakām. Diemžēl šodien daudzi jauni Baznīcas locekļi baidās un klūp savā izaugsmē pretī mūžīgai laulībai, jo viņi ir redzējuši pārāk daudz šķiršanos pasaulē un lauztas derības savās mājās un Baznīcā. Mūžīgā laulība nav tikai laicīgs, likumīgs līgums, kas var tikt pārtraukts jebkurā laikā gandrīz jebkuru iemeslu dēļ. Drīzāk tā ir svēta derība ar Dievu, kas var būt saistoša laikā un visā mūžībā. Lojalitātei un uzticībai laulībā nav jābūt tikai pievilcīgiem vārdiem, kurus pauž sprediķos; drīzāk tām jābūt sākuma pierādījumam mūsu pašu attiecībām laulības derībās. Pārdomājot mūsu personīgā piemēra svarīgumu, vai jūs un es saskatāt tās jomas, kur mums ir jāpilnveidojas? Vai Svētais Gars iedvesmo mūsu garus un mīkstina mūsu sirdis, un mudina mūs rīkoties un kļūt labākiem? Vai mēs kā priesterības un palīgorganizāciju vadītāji koncentrējam mūsu pūles, lai stiprinātu laulību un mājas? Vīriem un sievām ir nepieciešams laiks, ko pavadīt kopā, lai stiprinātu sevi un savas mājas pret pretinieka uzbrukumiem. Vai tiecoties piešķirt lielāku nozīmi saviem Baznīcas aicinājumiem, mēs nejauši nekavējam vīrus un sievas, mātes un tēvus pildīt viņu svētos pienākumus mājās? Piemēram, vai mēs dažreiz neieplānojam nevajadzīgas tikšanās un pasākumus tādā veidā, ka tas traucē būtiskām attiecībām starp vīru un sievu, un viņu attiecībām ar bērniem? Sirsnīgi pārdomājot šos jautājumus, esmu pārliecināts, ka Gars palīdz jau tagad un turpinās palīdzēt katram no mums mācīties lietas, kas mums ir jādara mājās un Baznīcā. Garīgie avoti, kas mums nepieciešami Mūsu pienākumi mācīties un saprast mācību par ieceri, aizstāvēt un būt taisnīgas laulības piemēriem un mācīt pareizus principus mājās un Baznīcā var likt mums apdomāt, vai mēs spējam šo uzdevumu īstenot. Mēs esam parasti cilvēki, kam ir jāpaveic visneparastākais darbs. Pirms daudziem gadiem mēs ar māsu Bednaru bijām aizņemti, mēģinot apmierināt gan neskaitāmas savstarpēji konkurējošas jaunas un enerģiskas ģimenes vajadzības, gan arī Baznīcas, karjeras un sabiedriskos pienākumus. Kādu vakaru pēc tam, kad bērni bija aizmiguši, mēs beidzot pārrunājām, cik efektīvi mēs uzņemamies atbildību par visām mūsu svarīgajām prioritātēm. Mēs sapratām, ka mēs nevarētu saņemt solītās svētības mūžībā, ja mēs vēl pilnīgāk necienītu derības, kas noslēgtas mirstīgā stāvoklī. Mēs kopā apņēmāmies rīkoties un būt labāks vīrs un sieva. Šī mācība, kuru iemācījāmies tik daudzus gadus atpakaļ, ir paveikusi ārkārtīgi lielas pārmaiņas mūsu laulībā. Jaukā un vienkāršā mācība par laimes ieceri sniedz vērtīgas mūžīgās perspektīvas un palīdz saprast mūžīgās laulības svarīgumu. Mēs esam bijuši svētīti ar visiem mums nepieciešamajiem garīgajiem līdzekļiem. Mums ir Jēzus Kristu mācības pilnība. Mums ir Svētais Gars un atklāsmes. Mums ir glābjoši rituāli, derības un tempļi. Mums ir priesterība un pravieši. Mums ir Svētie raksti un Dieva Vārda spēks. Un mums ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca. Es liecinu, ka mēs esam svētīti ar visiem garīgajiem līdzekļiem, kas mums nepieciešami, lai mācītos, mācītu, stiprinātu un aizsargātu taisnīgu laulību, un ka mēs patiesi varam dzīvot kopā laimīgi kā vīri un sievas un ģimenes mūžībā. Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen. Atsauces 1. Skat. Augstākā Prezidija vēstule 1999. g. 11. februārī; skat. Liahona, 1999. g. decembris, 1. 2. „Ģimene: Vēstījums pasaulei,“ Liahona, 2004. g. oktobris, 49. 3. Liahona, 2004. g. oktobris, 49. 4. Liahona, 2004. g. oktobris, 49. 5. Liahona, 2004. g. oktobris, 49. 6. Liahona, 2004. g. oktobris, 49. 7. Pārlija P. Prata autobiogrāfija, izd. Parley P. Pratt Jr. (1938), 297–98.