Debesu Tēva pestīšanas iecere

• Mēs visi esam Dieva gara bērni. Dievs radīja mūs pēc Sava tēla.

• Pirms nākšanas šajā pasaulē mēs dzīvojām kopā ar Dievu. Mēs esam Viņa ģimenes locekļi. Viņš pazīst un mīl ikvienu no mums.

• Dievs ir sagatavojis ieceri, lai mēs varētu būt laimīgi un pilnveidoties gan šajā dzīvē, gan mūžībā.

• Savā pirmslaicīgajā dzīvē mēs izvēlējāmies sekot Dieva iecerei. Tas nozīmēja ierašanos uz Zemes, lai mēs varētu spert nākamo soli mūsu mūžīgās pilnveides ceļā.

• Jēzum Kristum ir centrālā loma Dieva iecerē. Viņš dod mums iespēju iemantot nemirstību un mūžīgo dzīvi.

• Dieva vadībā Jēzus Kristus radīja Zemi.

• Ādams un Ieva bija pirmie Dieva bērni, kuri nāca šajā pasaulē. Dievs radīja viņu ķermeņus un ieveda viņus Ēdenes dārzā.

• Ādams un Ieva izdarīja pārkāpumu, tika izraidīti no šī dārza un nošķirti no Dieva klātbūtnes. Šo notikumu dēvē par Krišanu.

• Pēc Krišanas Ādams un Ieva kļuva mirstīgi. Būdami mirstīgi, viņi varēja mācīties, pilnveidoties un laist pasaulē bērnus. Viņi pieredzēja arī bēdas, grēku un nāvi.

• Krišana bija solis uz priekšu cilvēces attīstībā. Krišana ir ļāvusi mums piedzimt uz Zemes un pilnveidoties Debesu Tēva ieceres ietvaros.

• Saskaņā ar Dieva ieceri, mums bija jānāk pasaulē, lai iegūtu fizisko ķermeni, mācītos un augtu.

• Uz Zemes mēs mācāmies dzīvot ticībā. Taču Debesu Tēvs nav atstājis mūs vienus. Viņš ir nodrošinājis mums daudz dāvanu un ceļvežu, lai palīdzētu mums atgriezties Viņa klātbūtnē.

• Ikviens no mums grēko, un ikviens no mums reiz nomirs. Tā kā Dievs mūs mīl, Viņš sūtīja uz Zemes Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai Viņš atpestītu mūs no grēka un nāves.

• Pateicoties Jēzus īstenotās Izpirkšanas upurim, mēs varam saņemt piedošanu un tikt attīrīti no saviem grēkiem. Mūsu sirdis var piedzīvot pārmaiņas, ja vien mēs nožēlojam grēkus. Tas ļauj mums atgriezties Dieva klātbūtnē un iemantot prieka pilnību.

• Pateicoties tam, ka Jēzus augšāmcēlās, mēs visi pēc savas nāves tiksim augšāmcelti. Tas nozīmē, ka ikviena cilvēka ķermenis un gars atkal apvienosies un ikviens no mums dzīvos mūžīgi pilnīgā, augšāmceltā ķermenī.

• Jēzus Kristus piedāvā mierinājumu, cerību un dziedinājumu. Viņa īstenotās Izpirkšanas upuris ir Viņa mīlestības augstākā izpausme. Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu var tikt labotas visas dzīves netaisnības.

• Pēc mūsu fiziskā ķermeņa nāves mūsu gars turpina dzīvot garu pasaulē. Tas ir īslaicīgs mācīšanās un sagatavošanās periods pirms augšāmcelšanās.

• Garu pasaulē tiek mācīts Jēzus Kristus evaņģēlijs, un tur mēs varam turpināt augt un pilnveidoties.

• Pēc garu pasaulē pavadītā laika nākamais solis mūsu mūžīgajā ceļojumā ir augšāmcelšanās.

• Augšāmcelšanās ir mūsu gara un ķermeņa atkalapvienošanās. Ikviens no mums tiks augšāmcelts un iegūs pilnīgu fizisko ķermeni. Mēs dzīvosim mūžīgi. Tas ir iespējams, pateicoties Glābēja īstenotajai Izpirkšanai un tam, ka Viņš augšāmcēlās.

• Kad mēs augšāmcelsimies, Jēzus Kristus būs mūsu soģis. Ar ļoti retiem izņēmumiem, visi Dieva bērni iemantos vietu kādā no godības valstībām.

• Kaut arī mēs visi tiksim augšāmcelti, mēs visi nesaņemsim vienu un to pašu mūžīgo godību. Jēzus mūs tiesās atbilstoši mūsu ticībai, darbiem un grēku nožēlai laicīgajā dzīvē un garu pasaulē. Ja mēs esam uzticīgi, mēs varam atgriezties, lai dzīvotu Dieva klātbūtnē.

Dievs ir mūsu garu Tēvs. Mēs gluži burtiski esam Viņa bērni, radīti pēc Viņa tēla. Ikvienam no mums, esot Dieva bērnam, ir dievišķa iedaba. Šīs zināšanas var palīdzēt mums grūtību brīžos un iedvesmot mūs kļūt tik krietniem, cik vien tas iespējams.

Pirms nākšanas šajā pasaulē mēs dzīvojām kopā ar Dievu kā Viņa gara bērni. Mēs esam Viņa ģimenes locekļi.

Attēls

Prezidents M. Rasels Balards

„Mums visiem tagad un uz visiem laikiem ir viena svarīga identitāte, kuru mēs nekad nedrīkstam izlaist no sava redzesloka un par kuru mums vajadzētu būt pateicīgiem. Tas ir tas, kas jūs esat un allaž esat bijuši — Dieva dēli un meitas, kuru garīgās saknes iestiepjas mūžībā. …

Šīs patiesības izpratne — tās patiesa izpratne un pieņemšana — maina cilvēka dzīvi. Tā dāvā jums īpašu identitāti, ko neviens nekad nevarēs jums atņemt. Pat vēl vairāk, tai vajadzētu sniegt jums milzīgu sava nozīmīguma un bezgalīgās vērtības izjūtu. Visbeidzot, tas sniedz jums dievišķu, cēlu un cienīgu dzīves mērķi.” (M. Russell Ballard, „Children of Heavenly Father” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 2020. g. 3. marts], 2. lpp., speeches.byu.edu.)

Mūsu Debesu Tēvs mūs mīl un vēlas, lai mēs kļūtu tādi, kā Viņš. Viņš ir paaugstināta Būtne ar godības pilnu fizisko ķermeni.

Savā pirmslaicīgajā dzīvē mēs uzzinājām, ka Dievam ir iecere, lai mēs varētu kļūt tādi, kā Viņš. Viens no Viņa ieceres posmiem paredzēja, ka mums būs jāpamet savas debesu mājas un jānāk pasaulē, lai iegūtu fizisko ķermeni. Laika periodā, kamēr mēs būsim šķirti no Dieva klātbūtnes, mums būs jāiegūst pieredze un jāpieaug ticībā. Mēs neatcerēsimies savu dzīvi kopā ar Dievu. Taču Viņš mums nodrošinās visu, kas mums ir nepieciešams, lai mēs varētu atgriezties un dzīvot kopā ar Viņu.

Rīcības brīvībai — brīvībai un spējai izvēlēties — ir ļoti būtiska loma Dieva iecerē mūsu dzīvei. Pirmslaicīgajā dzīvē ikviens no mums izvēlējās sekot Dieva iecerei un nākt pasaulē, lai mēs varētu spert nākamo soli mūsu mūžīgās pilnveides ceļā. Mēs sapratām — kamēr mēs atradīsimies šeit, mums būs daudz jaunu iespēju augt un izjust prieku. Mēs sapratām arī to, ka mums nāksies saskarties ar pretestību. Mēs pieredzēsim kārdinājumus, pārbaudījumus, bēdas un nāvi.

Izvēloties nākt pasaulē, mēs paļāvāmies uz Dieva mīlestību un palīdzību. Mēs paļāvāmies uz Viņa ieceri mūsu pestīšanai.

Jēzum Kristum ir centrālā loma Dieva iecerē. Pirms nākšanas pasaulē mēs zinājām, ka pašu spēkiem nespēsim atgriezties Dieva klātbūtnē. Debesu Tēvs izraudzījās Jēzu Kristu, Savu pirmdzimto Dēlu, lai dotu mums iespēju atgriezties pie Viņa un iemantot mūžīgo dzīvi.

Jēzus labprātīgi uzņēmās šo lomu. Viņš piekrita nākt uz Zemes un atpestīt mūs caur Viņa īstenotās Izpirkšanas upuri. Viņa īstenotā Izpirkšana un Augšāmcelšanās ļaus piepildīties Dieva nodomiem mūsu dzīvē.

Ādams un Ieva bija pirmie Debesu Tēva gara bērni, kuri nonāca uz Zemes. Dievs radīja viņu fiziskos ķermeņus pēc Sava tēla un ieveda viņus Ēdenes dārzā. Dzīvojot dārzā, viņi bija nevainīgi, un Dievs gādāja par viņu vajadzībām.

Kamēr Ādams un Ieva atradās dārzā, Dievs viņiem pavēlēja — neēst labā un ļaunā atziņas koka augli. Ja viņi paklausītu šim bauslim, viņi varētu palikt dārzā. Taču viņi nevarētu pilnveidoties, mācoties no laicīgās dzīves pretstatiem un izaicinājumiem. Viņi nevarētu iepazīt prieku, jo nespētu pieredzēt bēdas un sāpes.

Sātans kārdināja Ādamu un Ievu ar aizliegto augli, un viņi izvēlējās to nobaudīt. Šīs izvēles dēļ viņi tika izraidīti no dārza un nošķirti no Dieva klātbūtnes. Šo notikumu dēvē par Krišanu.

Pēc Krišanas Ādams un Ieva kļuva mirstīgi. Vairs nebūdami nevainīgi, viņi sāka atšķirt un pieredzēt gan labo, gan ļauno. Viņi varēja izmantot savu rīcības brīvību, lai izvēlētos starp šiem pretstatiem. Tā kā Ādams un Ieva saskārās ar pretestību un izaicinājumiem, viņi varēja mācīties un pilnveidoties. Pateicoties tam, ka viņi pieredzēja bēdas, viņi varēja izjust arī prieku. (Skat. 2. Nefija 2:22–25.)

Par spīti savām grūtībām, Ādams un Ieva uzskatīja, ka būt mirstīgiem ir liela svētība. Viena no šīs svētības izpausmēm bija tas, ka viņi varēja laist pasaulē bērnus. Tādējādi arī citi Dieva garīgie bērni varēja nākt pasaulē un saņemt fizisko ķermeni.

Runājot par Krišanas svētībām, gan Ādams, gan Ieva priecājās. Ieva sacīja: „Ja nebūtu mūsu pārkāpuma, mums nekad nebūtu pēcnācēju, un mēs nekad nepazītu ne labu, ne ļaunu, ne mūsu pestīšanas prieku, ne mūžīgo dzīvi, ko Dievs dod visiem paklausīgajiem.” (Mozus 5:11; skat. arī 10. pantu.)

Attēls

smaidošs zēns

Fiziskā ķermeņa iegūšana

Viens no iemesliem, kālab mēs nākam pasaulē, ir tas, lai iegūtu fizisko ķermeni, kurā var mājot mūsu gars. Mūsu ķermeņi ir svēta, brīnumaina, Dieva radīta dāvana. Ar fizisko ķermeni mēs varam darīt, mācīties un pieredzēt daudz ko tādu, ko mūsu gars bez tā nevarētu. Mēs varam pilnveidoties tādās jomās, kur mēs, būdami gari, to nevarētu.

Tā kā mūsu ķermenis ir mirstīgs, mēs pieredzam sāpes, slimības un citus pārbaudījumus. Šāda pieredze var palīdzēt mums mācīties un izkopt sevī pacietību, līdzcietību un citas dievišķas īpašības. Tā var kļūt par daļu no mūsu ceļa pretī prieka iemantošanai. Pareizu izvēļu veikšana, kad tas ir grūti, bieži vien ir tas veids, kā ticība, cerība un žēlsirdība kļūst par daļu no mūsu rakstura.

Vēl viens laicīgās dzīves mērķis ir mācīšanās gudri izmantot savu rīcības brīvību jeb pareizo izvēļu veikšanu. Mācīšanās gudri izmantot savu rīcības brīvību ir ļoti būtiska, lai mēs kļūtu tādi, kā Dievs.

Debesu Tēvs un Jēzus Kristus māca mums to, kas ir pareizi, un dod mums baušļus, kas vedina mūs pie laimes iemantošanas. Sātans kārdina mūs, lai mēs rīkotos nepareizi, jo viņš vēlas, lai mēs būtu nelaimīgi — tāpat kā viņš. Mēs saskaramies ar pretstatu starp labo un ļauno, kas ir nepieciešams, lai mēs mācītos izmantot savu rīcības brīvību (skat. 2. Nefija 2:11).

Paklausot Dievam, mēs augam un saņemam Viņa apsolītās svētības. Nepaklausot Viņam, mēs attālināmies no Viņa un saskaramies ar grēka sekām. Kaut arī dažkārt mums tā nešķiet, grēks galu galā padara mūs nelaimīgus. Bieži vien paklausības nestās svētības un grēka sekas nav uzreiz pamanāmas vai uzskatāmi saredzamas. Taču tās noteikti iestāsies, jo Dievs ir taisnīgs.

Pat tad, ja mēs darām to labāko, mēs visi grēkojam un mums „visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23). To zinādams, Debesu Tēvs nodrošināja mums grēku nožēlošanas iespēju, lai mēs varētu pie Viņa atgriezties.

Grēku nožēla ienes mūsu dzīvē mūsu Pestītāja Jēzus Kristus spēku (skat. Helamana 5:11). Nožēlojot grēkus, mēs tiekam attīrīti no grēka caur Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas upuri un Svētā Gara dāvanu (skat. 3. Nefija 27:16–20). Pateicoties grēku nožēlošanai, mēs varam baudīt prieku. Atgriešanās ceļš pie mūsu Debesu Tēva mums ir atvērts, jo Viņš ir žēlastīgs. (Skat. 3. nodarbības sadaļu „Grēku nožēlošana”.)

Vēl viens šīs dzīves mērķis ir tādas pieredzes iegūšana, ko var gūt, tikai esot šķirtiem no Debesu Tēva. Tā kā mēs Viņu neredzam, mums ir jāmācās staigāt jeb dzīvot ticībā (skat. 2. korintiešiem 5:6–7).

Dievs šajā ceļojumā nav atstājis mūs vienus. Viņš ir nodrošinājis mums Svēto Garu, lai Tas mūs vadītu, stiprinātu un iesvētītu. Viņš mums ir nodrošinājis arī Svētos Rakstus, praviešus, lūgšanu un Jēzus Kristus evaņģēliju.

Katra mūsu laicīgās pieredzes sastāvdaļa — prieki un bēdas, panākumi un neveiksmes — var palīdzēt mums augt, gatavojoties tam, lai atgrieztos pie Dieva.

Attēls

The Crucifixion (Krustā sišana), Harijs Andersons

Jēzus Kristus pārvarēja nāvi visu cilvēku labā

Kad Jēzus Kristus mira pie krusta, Viņa gars tika šķirts no Viņa ķermeņa. Trešajā dienā Viņa gars un Viņa ķermenis tika atkal apvienoti, lai nekad vairs netiktu šķirti. Viņš parādījās daudziem cilvēkiem, apliecinot to, ka Viņam ir nemirstīgs ķermenis no miesas un kauliem. Šo gara un ķermeņa atkalapvienošanos dēvē par augšāmcelšanos.

Tā kā mēs esam mirstīgi, ikviens no mums reiz nomirs. Taču, pateicoties tam, ka Jēzus guva uzvaru pār nāvi, ikviens cilvēks, kurš ir dzimis uz Zemes, tiks augšāmcelts. Augšāmcelšanās ir dievišķa dāvana visiem, dota caur Glābēja žēlastību un pestījošo labvēlību. Ikviena cilvēka gars un ķermenis tiks atkal apvienoti, un ikviens no mums dzīvos mūžīgi pilnīgā, augšāmceltā ķermenī. Ja nebūtu Jēzus Kristus, nāve pieliktu punktu visām mūsu cerībām uz turpmāku eksistenci kopā ar Debesu Tēvu (skat. 2. Nefija 9:8–12).

Lai izprastu to, kādu cerību mēs varam gūt caur Kristu, mums ir jāizprot taisnīguma likums. Tas ir nemainīgs likums, kas nosaka, ka mūsu rīcībai ir noteiktas sekas. Paklausībai Dievam ir pozitīvas sekas, bet nepaklausībai ir negatīvas sekas. (Skat. Almas 42:14–18.) Grēkojot mēs kļūstam garīgi aptraipīti, un nekas netīrs nevar dzīvot Dieva klātbūtnē (skat. 3. Nefija 27:19).

Attēls

Jesus Praying in Gethsemane (Jēzus lūdz Ģetzemanē), Harijs Andersons

Pienesdams Savu Izpirkšanas upuri, Jēzus Kristus ieņēma mūsu vietu, ciešot un samaksājot sodu par mūsu grēkiem (skat. 3. Nefija 27:16–20). Dieva iecere dod Jēzum Kristum varu kļūt par starpnieku, lai Viņš iestātos par mums jeb nostātos starp mums un taisnīgumu (skat. Mosijas 15:9). Pateicoties Savam Izpirkšanas upurim, Jēzus var izmantot Savas tiesības un apžēlot mūs, ja vien mēs īstenojam ticību, kas vedina pie grēku nožēlošanas (skat. Moronija 7:27; Mācības un Derību 45:3–5). „Tā žēlastība var apmierināt taisnības prasības un ieskau[t mūs] drošībā savās rokās” (Almas 34:16).

Vienīgi pateicoties Glābēja īstenotās Izpirkšanas dāvanai un grēku nožēlai, mēs varam atgriezties, lai dzīvotu ar Dievu. Kad mēs nožēlojam grēkus, mums tiek piedots un mēs tiekam garīgi attīrīti. Mēs tiekam atbrīvoti no vainas sloga par saviem grēkiem. Mūsu ievainotās dvēseles tiek dziedinātas. Mēs tiekam piepildīti ar prieku (skat. Almas 36:24).

Lai gan mēs esam nepilnīgi un mums var atkal neizdoties, Jēzū Kristū ir vairāk labvēlības, mīlestības un žēlastības nekā mūsos — neveiksmju, trūkumu vai grēka. Dievs vienmēr ir gatavs un dedzīgi vēlas pieņemt mūs, kad mēs vēršamies pie Viņa un nožēlojam grēkus (skat. Lūkas 15:11–32). Nekas un neviens „mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Romiešiem 8:39).

Pienesot Savu Izpirkšanas upuri, Jēzus Kristus uzņēmās mūsu sāpes, ciešanas un vājības. Pateicoties tam, Viņš zina „miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās” (Almas 7:12; skat. arī 11. pantu). Viņš aicina: „Nāciet šurp — pie Manis!” Un, ja mēs to darām, Viņš dāvā mums atelpu, cerību, spēku, jaunu skatījumu un dziedināšanu (Mateja 11:28; skat. arī 29.–30. pantu).

Ja mēs paļaujamies uz Jēzu Kristu un Viņa īstenoto Izpirkšanu, Viņš var palīdzēt mums pārciest mūsu pārbaudījumus, slimības un sāpes. Mūsu sirdis var tikt piepildītas ar prieku un mieru, un mēs varam rast mierinājumu. Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu var tikt labotas visas dzīves netaisnības.

Dieva iecere ļauj mums augt un iegūt mūžīgo dzīvību. Pēc garu pasaulē pavadītā laika mūsu nākamais solis šajā izaugsmes ceļā ir augšāmcelšanās.

Augšāmcelšanās ir mūsu ķermeņa un gara atkalapvienošanās. Ikviens no mums tiks augšāmcelts. Tas ir iespējams, pateicoties Glābēja īstenotajai Izpirkšanai un tam, ka Viņš augšāmcēlās. (Skat. Almas 11:42–44.)

Kad mēs tiksim augšāmcelti, ikvienam no mums būs pilnīgs fiziskais ķermenis, ko vairs neskars slimības un sāpes. Mēs būsim nemirstīgi un dzīvosim mūžīgi.

Tā kā mēs visi tiksim augšāmcelti, mēs visi tiksim glābti jeb iegūsim glābšanu no fiziskās nāves. Šī dāvana mums tiek dota Jēzus Kristus labvēlībā.

Mēs varam tikt glābti jeb iemantot glābšanu arī no savu grēku sekām, ko pieprasa taisnīguma likums. Arī šo dāvanu ir iespējams saņemt caur Jēzus Kristus nopelniem un žēlastību, ja vien mēs nožēlojam savus grēkus. (Skat. Almas 42:13–15, 21–25.)

Paaugstināšana jeb mūžīgā dzīve ir augstākais laimes un godības stāvoklis celestiālajā valstībā. Paaugstināšana ir dāvana, kas tiek piešķirta ar noteiktiem nosacījumiem. Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis: „Šajos nosacījumos ietilpst ticība Tam Kungam, grēku nožēlošana, kristīšana, Svētā Gara saņemšana un uzticība tempļa priekšrakstiem un derībām.” („Salvation and Exaltation”, Liahona, 2008. g. maijs, 9. lpp.)

Paaugstināšana nozīmē dzīvošanu kopā ar Dievu mūžīgajās ģimenēs. Tā nozīmē Dieva un Jēzus Kristus iepazīšanu, kļūšanu tādiem, kā Viņi, un tādas dzīves baudīšanu, kādu bauda Viņi.