Tiecies pēc Svētā Gara un paļaujies uz To

Svētais Gars ir trešais Dievības loceklis. Tā ir garīga būtne bez ķermeņa no miesas un kauliem (skat. Mācības un Derību 130:22). Tas ir Mierinātājs, kurš, kā solīja Glābējs, mācīs Viņa sekotājiem visu un atgādinās viņiem visu, ko Viņš tiem ir mācījis (skat. Jāņa 14:26).

Liecība, ko pirms kristībām saņem tie, kuri no sirds meklē patiesību, tiek saņemta ar Svētā Gara spēku. Visi cilvēki var saņemt liecību par Jēzu Kristu un Viņa atjaunoto evaņģēliju caur Svētā Gara spēku. „Ar Svētā Gara spēku jūs varēsiet zināt patiesību par visu” (Moronija 10:5).

Svētā Gara dāvana ir tiesības uz pastāvīgu Svētā Gara sadraudzību, ja vien mēs esam tās cienīgi. Svētā Gara dāvanu mēs saņemam pēc tam, kad esam tikuši kristīti ūdenī. Tā tiek piešķirta caur konfirmācijas priekšrakstu.

Pravietis Džozefs Smits teica: „Starp Svēto Garu un Svētā Gara dāvanu pastāv atšķirība. Lai gan Kornēlijs sajuta Svēto Garu vēl pirms kristīšanās, kad Tas ar Dieva spēku apliecināja viņam, ka evaņģēlijs ir patiess, viņš nevarēja saņemt Svētā Gara dāvanu, kamēr nebija ticis kristīts.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 97. lpp.)

Ar Svētā Gara dāvanu un spēku mēs tiekam iesvētīti — padarīti svētāki, pilnīgāki un līdzīgāki Dievam. Pateicoties Kristus veiktajai Izpirkšanai un Svētā Gara svētdarošajam spēkam, mēs varam garīgi piedzimt no jauna, ja vien ievērojam ar Dievu noslēgtās derības (skat. Mosijas 27:25–26).

Svēto Garu dēvē arī par Apsolījuma Svēto Garu (skat. Mācības un Derību 88:3). Pildot šo lomu, Svētais Gars apstiprina, ka priesterības priekšraksti, ko mēs saņemam, un derības, kurās mēs stājamies, ir Dievam pieņemamas. Tie, kuri ir apzīmogoti ar Apsolījuma Svēto Garu, saņems visu, kas ir Tēvam (skat. Mācības un Derību 76:51–60; Efeziešiem 1:13–14 un Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Apsolījuma Svētais Gars”).

Lai visi priekšraksti un derības būtu spēkā arī pēc šīs dzīves, tās ir jāaizzīmogo ar apsolījuma Svēto Garu (skat. Mācības un Derību 132:7, 18–19, 26). Šī aizzīmogošana paliek spēkā tikai tad, ja mēs turpinām būt uzticīgi.

Tas Kungs dāvā mums Gara dāvanas, lai mūs svētītu un lai mēs tās izmantotu citu svētīšanai (skat. Mācības un Derību 46:8–9, 26). Piemēram, misionāri, kuri apgūst jaunu valodu, var saņemt valodu dāvanu, kas sniedz tiem dievišķu palīdzību, mācot citus viņu dzimtajā valodā.

Aprakstu par vairākām Gara dāvanām var izlasīt Moronija 10:8–18, Mācības un Derību 46:11–33 un 1. korintiešiem 12:1–12. Tās ir tikai dažas no daudzajām Gara dāvanām. Tas Kungs mūs var svētīt arī ar citām dāvanām, atkarībā no mūsu uzticības, kā arī mūsu pašu un citu cilvēku vajadzībām.

Glābējs mūs aicina no visas sirds tiekties pēc gara dāvanām (skat. Mācības un Derību 46:8; 1. korintiešiem 14:1, 12). Šīs dāvanas tiek dotas caur lūgšanu, ticību un pūliņiem, un tās tiek dāvātas saskaņā ar Dieva gribu.

Jēzus mums mācīja, kā lūgt (skat. Mateja 6:9–13; 3. Nefija 18:19). Lūdz sirsnīgi un ar patiesu nodomu — rīkoties saskaņā ar Svētā Gara pamudinājumiem. Efektīvas lūgšanas prasa pazemīgus un pastāvīgus pūliņus (skat. Moronija 10:3–4; Mācības un Derību 8:10).

Izsakies vārdiem, kas liecina par mīlestības un pielūgsmes pilnām attiecībām ar Dievu. Vēršoties pie Dieva lūgšanā, tev vajadzētu teikt Tu, Tevi, Tava un Tavs, nevis Jūs un Jūsu.

Vienmēr izsaki pateicību. Apzināti centieni būt pateicīgam palīdzēs tev atpazīt Dieva žēlastību savā dzīvē. Tādējādi tu atvērsi savu sirdi un prātu iedvesmai.

Lūdz „ar visu savas sirds spēku”, lai tev tiktu dāvāta žēlsirdība (Moronija 7:48). Lūdz par citiem, minot viņus vārdā. Lūdz par tiem, kurus māci. Lūdz pēc iedvesmas, lai saprastu, kā aicināt viņus nākt pie Kristus un palīdzēt viņiem šajā ceļā.

Kad tev būtu jālūdz? Tas Kungs teica: „Meklējiet uzcītīgi, lūdziet vienmēr un esiet ticīgi, un visas lietas strādās jūsu labumam.” (Mācības un Derību 90:24.)

Alma teica: „Apspriedies ar To Kungu visā, ko tu dari, un Viņš tevi virzīs uz labo; jā, kad tu apgulies naktī, apgulies Tai Kungā, lai Viņš sargātu tevi, kad tu guli; un, kad tu celies no rīta, lai tava sirds ir pilna ar pateicību Dievam.” (Almas 37:37; skat. arī 34:17–27.)

Tas Kungs aicina atvēlēt lūgšanām klusus vienatnes brīžus: „Ej savā kambarī un … pielūdz savu Tēvu.” (3. Nefija 13:6; skat. arī 7.–13. pantu.)

Prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja: „Katru rītu … misionāriem vajadzētu mesties ceļos un dedzīgi lūgt, lai Tas Kungs atraisa viņu mēli un runā caur viņiem par svētību tiem, kurus viņi mācīs. Ja viņi to darīs, viņu dzīvē ienāks jauna gaisma. Viņi sajutīs savā darbā daudz lielāku entuziasmu. Viņi sajutīs, ka patiešām ir Tā Kunga kalpi, kuri runā Viņa Vārdā.” („Missionary Service”, First Worldwide Leadership Training Meeting, 2003. g. 11. janv., 20. lpp.)

Ticēt Dievam nozīmē paļauties uz Viņu. Tas nozīmē arī paļauties uz to, ka Dievs atbildēs uz mūsu lūgšanām saskaņā ar Savu gribu un nolikto laiku (skat. Jesajas 55:8–9). Prezidents Dalins H. Oukss mācīja:

„Neatkarīgi no tā, cik stipra ir mūsu ticība, tā nevar sniegt tādu iznākumu, kas būtu pretējs Tā gribai, kuram mēs ticam. Atcerieties to tad, kad šķiet, ka uz jūsu lūgšanām netiek atbildēts jums vēlamajā veidā vai laikā. Ticības izrādīšana Tam Kungam Jēzum Kristum vienmēr ir pakļauta debesu kārtībai, Tā Kunga labestībai, gribai, gudrībai un laikam. Kad mums ir šāda ticība un paļaušanās uz To Kungu, mūsu dzīvē ir patiesa drošība un miers.” („The Atonement and Faith”, Ensign, 2010. g. aprīlis, 30. lpp.)

Runājot par lūgšanām, uz kurām atbildes šķietami netiek saņemtas, prezidents Rasels M. Nelsons teica:

„Es zinu šo sajūtu! Es pazīstu šādos brīžos izjustās bailes un asaras. Bet es arī zinu, ka mūsu lūgšanas nekad netiek ignorētas. Mūsu ticība nekad nav nenovērtēta. Es zinu, ka Visgudrā Debesu Tēva redzējums ir daudz plašāks par mūsējo. Mēs zinām savas laicīgās problēmas un sāpes, taču Viņš zina par mūsu mūžīgo pilnveidi un potenciālu. Ja mēs lūdzam, lai uzzinātu Viņa gribu, un pakļaujamies tai ar pacietību un drosmi, debesu dziedināšana var notikt Viņa izvēlētajā veidā un laikā.” („Jesus Christ—the Master Healer”, Liahona, 2005. g. nov., 86. lpp.)

Lūdzot iedvesmu, salīdzini savus garīgos iespaidus ar Svētajiem Rakstiem un mūsdienu praviešu mācībām. Gara sniegtie iespaidi saskanēs ar šiem avotiem.

Pārliecinies, ka Svētā Gara sniegtās izjūtas attiecas uz tavu norīkojumu. Ja vien tev nav dotas atbilstošas pilnvaras, tu nesaņemsi Gara iespaidus, lai pamācītu citus vai izteiktu tiem aizrādījumus. Piemēram, tu nesaņemsi atklāsmi, lai paziņotu vietējam bīskapam, kas viņam būtu jādara viņa aicinājumā.

Attēls

Gaismas dāvana

Atpazīsti Gara patieso ietekmi

Prezidents Hovards V. Hanters sniedza šādu padomu :„Es vēlētos jūs brīdināt. … Man šķiet, ja vien mēs nebūsim uzmanīgi … , var gadīties, ka mēs ar necienīgiem un manipulatīviem līdzekļiem sāksim viltot Tā Kunga Gara patieso ietekmi. Mani satrauc tas, ka reizēm spēcīgas emocijas vai asaru liešana tiek pielīdzināta Svētā Gara klātbūtnei. Protams, Tā Kunga Gars var izraisīt spēcīgu emocionālo pacēlumu, tai skaitā arī asaras, taču šādas ārējas izpausmes nevajadzētu uzskatīt par apliecinājumu Svētā Gara klātbūtnei.” (The Teachings of Howard W. Hunter, [1997], 184. lpp.)

Garīga pieredze nevar tikt gūta piespiedu kārtā. Tu vari izkopt tādu attieksmi un radīt tādu vidi, kas ieaicina Garu, kā arī pienācīgi sagatavoties, taču tu nevari noteikt — kā un kad tu saņemsi iedvesmu. Esi pacietīgs un paļaujies, ka tu saņemsi to, kas tev ir vajadzīgs, īstajā brīdī.

Esot misionārs, tu, iespējams, pievērsies savām garīgajām pieredzēm daudz lielākā mērā nekā jebkad agrāk. Šīs pieredzes ir svētas un lielākoties ir domātas tam, lai pacilātu, pamācītu un izteiktu aizrādījumus mums pašiem.

Daudzas no šīm pieredzēm būtu labāk paturēt pie sevis. Dalies tajās tikai tad, ja Gars tev norāda, ka tas var nākt par svētību citiem cilvēkiem (skat. Almas 12:9; Mācības un Derību 63:64; 84:73).

Dažkārt mēs vēlamies, lai Gars mūs vada it visā. Taču Tas Kungs bieži vien vēlas, lai mēs rīkotos saskaņā ar savu labāko saprašanu (skat. Mācības un Derību 60:5; 61:22; 62:5). Prezidents Dalins H. Oukss mācīja:

„Vēlme — tikt Tā Kunga vadītam — dod spēku, bet tikai tad, ja to pavada izpratne, ka Debesu Tēvs daudzus lēmumus atstāj mūsu pašu ziņā. Personīga lēmumu pieņemšana ir viens no izaugsmes priekšnoteikumiem, kas jāapgūst laicīgajā dzīvē. Ja cilvēks cenšas visu lēmumu pieņemšanu novelt uz To Kungu un lūdz pēc atklāsmes katras izvēles priekšā, viņš drīz vien saskarsies ar to, ka lūgs vadību, bet to nesaņems. Visdrīzāk, tas notiks kādā no neskaitāmiem gadījumiem, kad izvēle ir mazsvarīga vai jebkurš lēmums — vienlīdz pieņemams.

Mums ir jāapdomā viss pašiem savā prātā, izmantojot spriešanas spējas, ko mums ir dāvājis mūsu Radītājs. Tad mums ir jālūdz vadība un, ja mēs to saņemam, jārīkojas saskaņā ar to. Ja mēs nesaņemam norādījumus, mums ir jārīkojas saskaņā ar savu labāko saprašanu. Tie, kuri neatlaidīgi tiecas pēc atklāsmes un vadības jautājumos, kuros Tas Kungs ir izvēlējies nedot norādījumus, var nonākt līdz tam, ka paši sagudro vai izfantazē savām vēlmēm atbilstošu atbildi, vai arī saņem to no maldīgu atklāsmju avota.” („Our Strengths Can Become Our Downfall”, Ensign, 1994. g. okt., 13.–14. lpp.)

• Sadali lappusi divās slejās. Virs vienas slejas uzraksti „Ko darīja Tas Kungs”, un virs otras — „Ko darīja Lehijs un Nefijs”. Izlasi stāstu par Liahonu un salauzto loku (1. Nefija 16:9–31) vai stāstu par to, kā Nefijs būvēja kuģi (1. Nefija 17:7–16; 18:1–6). Pieraksti attiecīgajā slejā stāstā minētos notikumus. Padomā, ko šis stāsts var mācīt tev par iedvesmas gūšanu.

• Pārlapo savu studiju dienasgrāmatu, pievēršot uzmanību gadījumiem, kad tevi ir vadījis Svētais Gars vai kad tu esi saņēmis kādu Svētā Gara dāvanu. Padomā — kad, kur un kādēļ tas notika. Kā notikušajā parādījās Tā Kunga roka? Kā tu juties? Šo pieredžu atsaukšana atmiņā var palīdzēt tev atpazīt Svēto Garu.

• Rūpīgi izlasi Almas 33:1–12 un Almas 34:17–31. Uz kādiem jautājumiem atbildēja Alma un Amuleks? (Pārlasi Almas 33:1–2.) Kā viņi atbildēja uz šiem jautājumiem? Kādus solījumus viņi deva?

• Tas Kungs ir apsolījis, ka Svētais Gars mūs vadīs daudzās svarīgās jomās. Izlasi dotās rakstvietas un padomā par sava misionāru darba aspektiem, kuros tev ir nepieciešama Svētā Gara vadība. Kā šajos pantos minētie principi ir attiecināmi uz tavām personīgajām un pārniecības studijām? Kā tie ir attiecināmi uz apgabala sanāksmēm, zonas konferencēm, kristību dievkalpojumiem un citām sanāksmēm?

  Lūgšana

  • 3. Nefija 19:24

  • Romiešiem 8:26

  Sanāksmju vadīšana

  • Moronija 6:9

  • Mācības un Derību 20:45; 46:2

• Apspriedieties par savām pārniecības lūgšanām. Vai tās tiek teiktas Svētā Gara vadībā? Vai jūs kā pārniecība esat saņēmuši atbildes uz savām lūgšanām? Kad lūdzat kopā kā pārinieki:

  • Vai jūs ticat, ka Dievs dos jums to, ko jūs lūdzat savā taisnīgumā un saskaņā ar Viņa gribu?

  • Vai jūs izsakāt atzinību un pateicību par atbildēm uz jūsu lūgšanām?

  • Vai jūs lūdzat par cilvēkiem, minot viņus vārdā un ņemot vērā viņu vajadzības?

  • Vai jūs lūdzat viens par otru un par to, lai Svētais Gars jūs vadītu?

  • Vai jūs atpazīstat atbildes uz savām lūgšanām?

  • Vai jūs lūdzat, būdami gatavi rīkoties saskaņā ar saņemtajiem pamudinājumiem?

• Pārrunājiet to, kā jūs varētu vēl dedzīgāk tiekties pēc Svētā Gara.

• Pārrunājiet to, kā dažādi cilvēki raksturo Svētā Gara ietekmi. Pierakstiet savā studiju dienasgrāmatā, ko jūsu mācītie cilvēki ir teikuši par savu pieredzi ar Svēto Garu. Kā jūs varat palīdzēt citiem atpazīt šo svēto ietekmi?

• Atbilstošā brīdī palūdz misionāriem pastāstīt par kādu stāstu vai pieredzi, ko viņi pēdējā laikā ir dzirdējuši, piedaloties liecību sanāksmē, pasniedzot nodarbības vai citviet. Citu cilvēku garīgie stāsti un pieredzes var stiprināt tavu ticību un palīdzēt atskārst, ka Svētā Gara ietekme ir ļoti izplatīta un bieža parādība.

• Palūdz misionāriem sagatavot uzstāšanos par Svētā Gara spēku viņu misijā.

• Pārrunājiet to, kā pateicības izrādīšana palīdz jums saskatīt mazās, taču tajā pašā laikā nozīmīgās lietas, ar ko Tas Kungs jūs svētī (skat. Etera 3:5; Mācības un Derību 59:21). Apspriediet to, kā izrādīt pateicību.

• Palūdz kādam jaunpievērstajam pastāstīt, kā Svētais Gars viņu ietekmēja, kamēr viņš mācījās par Baznīcu. Lūdz šim cilvēkam dalīties tikai tajās pieredzēs, ar ko, viņaprāt, būtu pienācīgi dalīties.

• Tu varētu aicināt misionārus iekļaut savās iknedēļas vēstulēs kādu no savām garīgajām pieredzēm.

• Veicot intervijas vai sarunājoties ar misionāriem, laiku pa laikam apvaicājies viņiem par viņu rīta un vakara lūgšanām. Ja nepieciešams, apspried ar viņiem to, kā padarīt šīs lūgšanas jēgpilnākas.

• Pajautā misionāriem, kā viņi palīdz viņu mācītajiem cilvēkiem sajust un atpazīt Svēto Garu.