Visu lietu atjaunošana — laiku pilnības atklāšana

„Šī patiesi ir laiku pilnības atklāšana, kad viss, kas ir Kristū Jēzū, vai tas būtu Debesīs vai uz Zemes, tiks sapulcināts kopā Viņā un kad viss tiks atjaunots.”

No Džozefa Smita dzīves

Pravietis Džozefs Smits mīlēja Navū Templi un ļoti vēlējās redzēt to pabeigtu. Navū iedzīvotāja Marta Koreja bija klāt kādā uzrunā, kurā viņa redzēja, kā pravietis izstiepj savu roku pret templi un skumjā balsī saka: „Ja tā būs … Dieva griba, ka es varētu dzīvot tik ilgi, lai redzētu šo templi gatavu un pabeigtu no pamatiem līdz pēdējam akmenim, es sacīšu: „Ak, Kungs, ar to ir gana! Kungs, ļauj Tavam kalpam aiziet mierā!”.¹

Džordžs K. Kenons, kurš vēlāk kļuva par padomnieku Augstākajā Prezidijā, atcerējās: „Pirms savas nāves pravietis izrādīja dedzīgu vēlmi redzēt [Navū] Templi pabeigtu, kas ir labi zināms lielākajai daļai no jums, kas viņa dienās bijāt kopā ar Baznīcu. Viņš mēdza teikt: „Pasteidziniet šo darbu, brāļi, — pabeigsim templi; Tas Kungs ir sagatavojis jums diženu endaumentu, un es ļoti vēlos, lai brāļiem būtu viņu endaumenti un viņi saņemtu priesterības pilnību.” Viņš nemitīgi mudināja svētos uz priekšu, sludinot viņiem to, cik svarīgi ir pabeigt šo ēku, lai tajā varētu izpildīt dzīvības un glābšanas priekšrakstus visiem cilvēkiem, bet jo īpaši svētās priesterības kvorumiem; tad, — viņš teica, — Valstība būs nodibināta, un mani neuztrauc, kas notiks ar mani.”²

Navū Tempļa plāni liecināja, ka tam vajadzēja būt lielākam un vēl skaistākam par Kērtlandes Templi. Novietots kraujas virsotnē, kas slejas pār Misisipi upi, pabeigtais Navū Templis būtu viena no viskrāšņākajām ēkām Ilinoisas štatā. Tas tika celts no kaļķakmens, kuru ieguva Navū tuvumā esošajās akmeņlauztuvēs, un kokmateriāliem, kas tika pludināti lejup pa upi no Viskonsinas priežu meža. Pabeigts tas būtu 128 pēdas (39 metrus) garš, 88 pēdas (aptuveni 27 metrus) plats un 168 pēdas (mazliet pāri 50 metriem) augsts, mērot no torņa smailes gala. Ārieni rotātu izteiksmīgi akmenī kalti ciļņi, attēlojot mēnesi, sauli un zvaigznes, un saules gaisma, kas spīdētu cauri daudzajiem logiem, izgaismotu ēkas iekšpusi.

Džozefs Smits nenodzīvoja tik ilgi, lai redzētu Navū Templi pabeigtu, taču pēc viņa nāves tūkstošiem svēto Brigama Janga vadībā templī saņēma svētos priekšrakstus. Pēc tam, kad svētos piespieda atstāt Navū, viņu skaistais templis tika nopostīts. 1848. gadā pilnībā izdega tempļa iekštelpas, un 1850. gadā viesuļvētra sagāza dažas no sienām, atstājot atlikušās sienas tik neizturīgas, ka tās nācās nojaukt. Gandrīz 150 gadus vēlāk sākās jauna Navū Tempļa būvniecība, kas tika celts tā sākotnējā vietā. Rekonstruētais templis tika iesvētīts 2002. gada 27. jūnijā, kļūstot par vienu no vairāk kā simts tempļiem visā pasaulē. Katrs no šiem tempļiem ir kā apliecinājums tam, ka šajā pēdējā atklāšanā ir atjaunota Dieva svētību pilnība Viņa bērniem — gan dzīvajiem, gan mirušajiem.

Dievs aicināja pravieti Džozefu Smitu atjaunot šīs diženās svētības uz Zemes un stāvēt laiku pilnības atklāšanas galvgalī. Pravieša kalpošanas laikā tika atjaunots viss, kas bija nepieciešams, lai ieliktu pamatus visu laiku dižākajam atklāšanas laikmetam. Tika atjaunota priesterība ar tās būtiski svarīgajām atslēgām; tika iztulkota Mormona Grāmata; tika izveidota Baznīca; un tika atklātas mācības, priekšraksti un derības, tajā skaitā endaumenta priekšraksti un derības un laulības saistīšana. Tas Kungs pasludināja, ka Džozefam Smitam Viņš ir „uzticējis Manas valstības atslēgas un evaņģēlija atklāšanu pēdējos laikos; un laiku pilnībā, kurā Es sapulcināšu kopā vienā visu, gan kas ir debesīs, gan kas ir uz zemes” (M&D 27:13).

Džozefa Smita mācības

Šajā pēdējā atklāšanā tika atjaunotas visas agrāko atklāšanas laiku pilnvaras, priekšraksti un zināšanas.

„Tas ir saskaņā ar Debesu lietu kārtību, ka tad, kad cilvēki ir atkrituši no patiesības un zaudējuši priesterību, Dievs arvien sūta pasaulē jaunu atklāšanu.”³

1842. gada 6. septembrī pravietis Džozefs Smits uzrakstīja šādu vēstuli svētajiem, kas vēlāk pierakstīta Mācībā un Derībās 128:18: „Jo ir nepieciešams, piesakot laiku pilnības atklāšanu, šī atklāšana tagad sāk pieteikt sevi, lai notiktu vesela un pabeigta, un pilnīga savienība un atklāšanu, un atslēgu, un spēku, un godību savienošana, un tiktu atklāta no Ādama dienām līdz pat mūsdienām. Un ne tikai tas, bet tās lietas, kas nekad nav tikušas atklātas kopš pasaules radīšanas, bet ir turētas apslēptas no gudrajiem un apdomīgajiem, tiktu atklātas bērniem un zīdaiņiem šajā laiku pilnības atklāšanā.”⁴

„Patiesi šī ir diena, kas ilgi iespiedīsies Pēdējo dienu svēto atmiņā, — diena, kurā Debesu Dievs sāk atjaunot Savas valstības seno kārtību Saviem kalpiem un Saviem ļaudīm, — diena, kurā it viss sadarbojas, lai īstenotu evaņģēlija pilnības pabeigšanu, dižāko no visām atklāšanām, patiesi, laiku pilnību; diena, kurā Dievs ir sācis parādīt un sakārtot Savā Baznīcā to, kas ir bijis, un to, ko senie pravieši un gudrie vīri vēlējās redzēt, bet nomira tā arī neredzējuši; diena, kurā sāk parādīties tas, kas tika turēts apslēpts kopš pasaules radīšanas un ko Jehova ir apsolījis darīt zināmu Saviem kalpiem Sava paša noteiktajā laikā, lai sagatavotu Zemi tam, ka atgriezīsies Viņa godība — patiesi celestiālā godība — un priesteru un ķēniņu valsts Dievam un Jēram uz visiem laikiem Ciānas kalnā.”⁵

„Laiku pilnības atklāšana nesīs gaismā visu to, kas ir ticis atklāts visās iepriekšējās atklāšanās; arī to, kas vēl nav ticis iepriekš atklāts. Viņš sūtīs pravieti Eliju, u.c. un atjaunos visu Kristū.”⁶

„Atklādams mums Savas gribas noslēpumu pēc Sava labā nodoma, kuru Tas, laikiem piepildoties, bija apņēmies novest līdz galam, visu apvienojot zem vienas galvas — Kristus, gan to, kas debesīs, gan to, kas virs zemes.” [Efeziešiem 1:9–10.]

Tad nu nolūks, kas ir Dievā, pēdējās atklāšanas noslēgumā ir, lai viss, kas attiecas uz šo atklāšanu, tiktu paveikts precīzi saskaņā ar iepriekšējām atklāšanām.

Un vēlreiz. Dievs pēc Sava nodoma ir noteicis, ka mūžīgā pilnība nebūs sasniegta, līdz katra atklāšana netiks piepildīta un tās netiks sapulcinātas kopā vienā, un it visam, kas ir jāsapulcina kopā šajās atklāšanās tai pašā pilnībā un mūžīgajā godībā, ir jābūt Kristū Jēzū. …

… Visi tie priekšraksti un pienākumi, kurus jebkad ir pieprasījusi priesterība, Visuaugstākā vadībā un saskaņā ar Viņa baušļiem jebkurā no atklāšanām, — tie visi pastāvēs pēdējā atklāšanā, tādējādi viss, kas ir pastāvējis ar priesterības pilnvarām jebkurā iepriekšējā periodā, pastāvēs atkal, īstenojot atjaunošanu, par kuru ir runāts ar visu svēto praviešu mutēm.”⁷

Džozefs Smits tur laiku pilnības atklāšanas atslēgas.

„Es…turu pēdējās valstības atslēgas, kurā ir visu lietu pilnības atklāšana, par kuru ir runāts ar visu svēto praviešu mutēm kopš pasaules iesākuma Melhisedeka priesterības saistošajā spēkā.”⁸

„Katrs cilvēks, kam ir aicinājums kalpot pasaules iedzīvotājiem, tika ordinēts šim nolūkam Lielajā Debesu apspriedē, pirms šī pasaule bija. Es pieļauju, ka tajā Lielajā apspriedē es tiku ordinēts šai kalpošanai. Tā ir liecība, kuru es vēlos — ka esmu Dieva kalps un šī tauta ir Viņa tauta. Senie pravieši pasludināja, ka pēdējās dienās Debesu Dievs cels valstību, kura nekad netiks iznīcināta, nedz arī tās vara pāries pie citas tautas. …

Es uzskatu, ka esmu viens no darbarīkiem Daniēla valstības celšanai ar Tā Kunga vārdu, un es grasos ielikt pamatus tam, kas radikāli pārveidos visu pasauli.”⁹

„Manā priekšā ir valstības plāns visā tā pilnībā, un tāda nav nevienam citam cilvēkam.”¹⁰

Lūcija Maka Smita bija klāt, kad Džozefs Smits sludināja Kērtlandē, Ohaio štatā, 1832. gadā. Viņa atcerējās šos pravieša vārdus: „Es pats turu šīs pēdējās atklāšanas atslēgas, un es tās turēšu vienmēr uz laiku un uz mūžību. Lai jūsu sirdis ir mierīgas, jo viss ir labi!”¹¹

Šī pēdējā atklāšana ir tik bezgala svarīga, ka tā pieprasa no svētajiem pilnīgu, nesavtīgu ziedošanos.

1840. gada septembrī Džozefs Smits un viņa padomnieki Augstākajā Prezidijā sniedza Baznīcas locekļiem šādu paziņojumu: „Tā Kunga darbs šajās pēdējās dienās ir bezgala svarīgs un gandrīz pārsniedz mirstīgo saprašanas spēju. Tā godības nav iespējams aprakstīt, un tā lieliskums ir nepārspējams. Tā ir tēma, kas ir saviļņojusi praviešu un taisnīgo sirdis kopš pasaules radīšanas cauri katrai nākamajai paaudzei līdz pat mūsu dienām; un šī patiesi ir laiku pilnības atklāšana, kad viss, kas ir Kristū Jēzū, vai tas būtu Debesīs vai uz Zemes, tiks sapulcināts kopā Viņā un kad viss tiks atjaunots, kā ir runāts ar visu svēto praviešu mutēm kopš pasaules iesākuma; jo šajā atklāšanā notiks to solījumu, kuri doti tēviem, brīnišķīgs piepildījums, kad pieredzēsim lielas, brīnišķas un diženas Visuaugstākā spēka izpausmes.. …

… Mēs izjūtam nepieciešamību doties uz priekšu, apvienojot mūsu spēkus, lai uzceltu Valstību un nostiprinātu priesterību to pilnībā un godībā. Darbs, kas jāpaveic pēdējās dienās, ir ārkārtīgi svarīgs un tas prasīs likt lietā svēto spēku, prasmes, talantus un spējas tā, lai šis darbs varētu virzīties uz priekšu ar to godību un varenību, kuru aprakstījis pravietis [skat. Daniēla 2:34–35, 44–45]; un tādējādi tas pieprasīs svēto koncentrēšanos, lai paveiktu tik svarīgu un lielisku darbu.

Sapulcināšanas darbs, par kuru ir runāts Svētajos Rakstos, būs nepieciešams, lai īstenotu pēdējās atklāšanas krāšņumu un godību.. …

Dārgie brāļi, dedzīgi alkstot piepildīt Dieva nolūkus, kura darbam mēs esam aicināti, un būt par Viņa līdzstrādniekiem šajā pēdējā atklāšanā, mēs izjūtam nepieciešamību pēc sirsnīgas svēto sadarbības visā šajā zemē un uz jūras salām. Būs nepieciešams, lai svētie uzklausītu padomu un pievērstu savu uzmanību Baznīcai, Valstības nodibināšanai un atliktu malā ikvienu savtīgu principu, visu, kas ir necienīgs un zemisks; un stāvētu nelokāmi patiesības lietā un palīdzētu savu spēku robežās tiem, kam ir atklāti Dieva valstības paraugs un kārtība. …

Tad nu šeit, mīļotie brāļi, ir darbs, kurā iesaistīti cienīgie no ercenģeļiem — darbs, kas aizēnos visu līdz šim paveikto; darbs, kuru meklēja ķēniņi, pravieši un taisnīgie cilvēki iepriekšējos laikos, darbs, kuru viņi gaidīja un dedzīgi vēlējās redzēt, bet nomira, to neredzējuši, un labi klāsies tiem, kuri dos savu ieguldījumu Jehovas vareno nolūku īstenošanā.”¹²

„Ciānas celšana ir jautājums, kas ir interesējis Dieva tautu ikvienā laikmetā; tā ir tēma, pie kuras ar īpašu sajūsmu ir kavējušies pravieši, priesteri un ķēniņi; ar priekpilnām gaidām viņi ir raudzījušies pēc laika, kurā mēs tagad dzīvojam; un, būdami piepildīti ar debešķīgām un priekpilnām gaidām, tie ir dziedājuši, rakstījuši un pravietojuši par šīm mūsu dienām; taču viņi nomira to nepieredzējuši; mēs esam izredzēti ļaudis, kurus Dievs ir izraudzījis, lai īstenotu Pēdējo dienu godību, mums dota iespēja redzēt, piedalīties un palīdzēt virzīt uz priekšu Pēdējo dienu godību, laiku pilnības atklāšanu, kurā Dievs sapulcinās kopā visu, kas ir Debesīs, un visu, kas ir uz Zemes [skat. Efeziešiem 1:10], kad Dieva svētie tiks sapulcināti kopā no katras tautas, cilts, valodas un tautības, kad jūdi tiks sapulcināti kopā, arī ļaunie tiks sapulcināti kopā, lai tiktu iznīcināti saskaņā ar praviešu vārdiem; Dieva Gars arī mājos pie Viņa ļaudīm, un tas tiks paņemts no visām citām tautām, un visas lietas, vai tās būtu Debesīs vai uz Zemes, būs kopā vienā — patiesi Kristū.

Debesu priesterība apvienosies ar Zemes priesterību, lai īstenotu šos diženos mērķus; un, kamēr mēs esam šādi vienoti kopējā lietā, lai virzītu uz priekšu Dieva valstību, Debesu priesterī bā nav dīkdienīgu vērotāju, Dieva Gars tiks izliets no augšas un tas mitīs mūsu vidū. Visuaugstākā svētības gulsies pār mūsu mājokļiem, un mūsu vārdi tiks pieminēti turpmākajos laikos; mūsu bērni piecelsies un daudzinās mūs svētītus esam; un tās paaudzes, kas vēl nav dzimušas, izjutīs īpašu prieku, domājot par to ceļu, ko mēs esam nogājuši, par tām grūtībām, kuras mēs esam izturējuši, par nenogurstošo centību, kuru mēs esam parādījuši, par visām tām nepārvaramajām grūtībām, kuras mēs esam pārvarējuši, ieliekot pamatus darbam, kas īstenoja godību un svētības, kuras viņi izpratīs; tas darbs, kuru Dievs un eņģeļi ar prieku bija iecerējuši bijušajām paaudzēm, iededza liesmu seno patriarhu un praviešu dvēselēs; darbs, kas tika iecerēts, lai īstenotu tumsības spēku iznīcību, Zemes atjaunošanu, Dieva godību un cilvēku ģimenes pestīšanu.”¹³

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Pārdomājiet šīs idejas, studējot nodaļu vai gatavojoties mācīt. Papildu palīdzību skat. vii.–xii. lpp.

Pārlasiet 503.–505. lpp. Kāpēc tempļi ir tik svarīgi, lai paveiktu Tā Kunga darbu?
Kāpēc, jūsuprāt, senie pravieši un gudrie vīri raudzījās pēc mūsdienām? (Dažus piemērus skat. 506.–507. lpp.) Padomājiet par privilēģiju būt Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklim laiku pilnības atklāšanā.
Studējiet piekto rindkopu 507. lpp.. Pārdomājot šo izteikumu, kādas ir jūsu domas un sajūtas par saviem aicinājumiem kalpot Baznīcā?
Izlasiet pēdējās trīs rindkopas 507. lpp.. Kā šie izteikumi stiprina jūsu liecību par pravieša Džozefa Smita misiju?
Pravietis Džozefs Smita teica: „.Tā Kunga darbs šajās pēdējās dienās ir bezgala svarīgs” (508. lpp.). Studējot 508.–510. lpp., pārdomājiet par mūsu atbildību palīdzēt paveikt Tā Kunga darbu pēdējā atklāšanā. Kāpēc mums ir „jāapvieno savi spēki”, ja mēs gribam paveikt šo darbu? Kāpēc mums ir jānoliek malā „ikviens savtīgs princips”? Padomājiet par to, kā jūs varat lietot jūsu „spēku, prasmes, talantus un spējas”, lai veicinātu Tā Kunga darbu.

Saistītie Svētie Raksti: M&D 27:12–13; 90:2–3; 112:30–32; 124:40–41