Svētie Raksti
Mācība un Derības 58


58. nodaļa

Atklāsme, dota caur pravieti Džozefu Smitu Ciānā, Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, 1831. gada 1. augustā. Iepriekš, pirmajā sabata dienā pēc Pravieša un to, kas bija ar viņu, ierašanās Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, tika noturēts dievkalpojums, kurā divi cilvēki caur kristīšanos tika pieņemti par Baznīcas locekļiem. Tās nedēļas laikā ieradās daži no Kolesvilas svētajiem no Tompsonas draudzes un citi (skat. 54. nodaļu). Daudzi dedzīgi vēlējās uzzināt Tā Kunga gribu attiecībā uz viņiem jaunajā sapulcēšanās vietā.

1–5, Tie, kas izturēs bēdas, tiks kronēti ar godību; 6–12, Svētajiem ir jāsagatavojas Jēra kāzām un Tā Kunga mielastam; 13–18, Bīskapi ir soģi Israēlā; 19–23, Svētajiem ir jāklausa zemes likumiem; 24–29, Cilvēkiem ir jāizmanto sava rīcības brīvība, lai darītu labu; 30–33, Tas Kungs pavēl un atsauc; 34–43, Lai nožēlotu grēkus, cilvēkiem ir jāatzīst un jāatmet savi grēki; 44–58, Svētajiem ir jānopērk savs mantojums un jāsapulcējas Misūri; 59–65, Evaņģēlijam ir jātiek pasludinātam ikvienai radībai.

1 Klausieties, ak jūs, Manas baznīcas elderi, un pievērsiet ausi Manam vārdam, un mācieties no Manis, ko Es gribu attiecībā uz jums un arī attiecībā uz šo zemi, uz kuru Es esmu jūs sūtījis.

2 Jo patiesi Es saku jums, svētīts ir tas, kurš tur Manas pavēles, vai dzīvē, vai nāvē, un tā, kas ir uzticīgs bēdās, tā alga būs lielāka debesu valstībā.

3 Jūs nevarat ieraudzīt ar savām miesīgajām acīm šinī laikā jūsu Dieva nodomu attiecībā uz tām lietām, kas nāks vēlāk, un godību, kas sekos pēc daudzām bēdām.

4 Jo pēc daudzām bēdām nāk svētības. Tādēļ tā diena nāk, kad jūs tiksit kronēti ar lielu godību; tā stunda vēl nav, bet ir tuvu.

5 Atcerieties to, ko Es jums teicu iepriekš, lai jūs varētu to nolikt sirdī un pieņemt to, kas sekos.

6 Lūk, patiesi Es saku jums, šī iemesla dēļ Es esmu jūs sūtījis—lai jūs būtu paklausīgi un lai jūsu sirdis tiktu sagatavotas sniegt liecību par tām lietām, kas nāks;

7 un arī lai jūs tiktu pagodināti, ieliekot pamatu un liecinot par zemi, uz kuras stāvēs Tā Kunga Ciāna;

8 un arī lai trekns mielasts tiktu sagatavots nabagajiem; jā, mielasts ar trekniem ēdieniem, ar labi nogulējušos vīnu, lai zeme zinātu, ka praviešu mutes nepievils;

9 jā, Tā Kunga nama mielasts, labi sagatavots, uz kuru visas tautas būs ielūgtas.

10 Vispirms bagātie un mācītie, gudrie un dižciltīgie;

11 un pēc tam nāks Manas varas diena; tad nabagie, klibie un aklie, un kurlie nāks uz Jēra kāzām un baudīs Tā Kunga mielastu, kas sagatavots tai lielajai dienai, kas nāks.

12 Lūk, Es, Tas Kungs, esmu runājis to.

13 Un lai liecība varētu iziet no Ciānas, jā, no Dieva mantojuma pilsētas mutes—

14 jā, šī iemesla dēļ Es esmu sūtījis jūs šurp, un esmu izvēlējies Savu kalpu Edvardu Pārtridžu, un esmu noteicis viņam viņa norīkojumu šajā zemē.

15 Bet, ja viņš nenožēlo savus grēkus, kas ir neticība un sirds aklums, tad lai viņš piesargās, ka nekrīt.

16 Lūk, viņa norīkojums ir dots viņam, un tas netiks dots vēlreiz.

17 Un kam ir šis norīkojums, tas ir nolikts būt par soģi Israēlā, līdzīgi kā tas bija senās dienās, sadalīt Dieva mantojuma zemes Viņa bērniem;

18 un tiesāt Viņa ļaudis ar taisno liecību un ar savu padomnieku palīdzību, saskaņā ar valstības likumiem, kurus dod Dieva pravieši.

19 Jo patiesi Es saku jums, Manam likumam ir jātiek turētam šajā zemē.

20 Lai neviens cilvēks nedomā, ka viņš ir valdnieks, bet lai Dievs valda to, kas tiesā, atbilstoši Savas gribas nodomam, jeb, citiem vārdiem, to, kas dod padomu vai sēž soģa krēslā.

21 Lai neviens cilvēks nepārkāpj zemes likumus, jo tam, kas tur Dieva likumus, nav vajadzības pārkāpt zemes likumus.

22 Tādēļ esiet paklausīgi varām, kas valda, tiekams valda Tas, kuram ir tiesības valdīt, un noliek visus ienaidniekus Sev zem kājām.

23 Lūk, likumi, ko jūs esat saņēmuši no Manas rokas, ir baznīcas likumi, un tādā gaismā jums tos būs turēt. Lūk, šeit ir gudrība.

24 Un tagad, kā Es teicu attiecībā uz Savu kalpu Edvardu Pārtridžu, šī zeme ir viņa un to dzīvesvieta, kurus viņš ir nozīmējis sev par padomniekiem, un arī tā dzīvesvieta, kuram Es esmu nozīmējis turēt Manu krātuvi;

25 tādēļ lai viņi atved savas ģimenes uz šo zemi, kā viņi pārspriedīs savā starpā un ar Mani.

26 Jo lūk, tas nav pareizi, ka Man ir jāpavēl visās lietās, jo tas, kas visās lietās tiek piespiests, ir kūtrs un nav gudrs kalps, tādēļ viņš nesaņem algu.

27 Patiesi Es saku, cilvēkiem ir dedzīgi jānododas labai lietai un daudz kas jādara pašiem pēc savas brīvas gribas, un jāīsteno daudz taisnīguma;

28 jo viņos ir spēks, ar ko viņi rīkojas paši. Un ciktāl cilvēki dara labu, viņi savu algu nezaudēs nekādā ziņā.

29 Bet tas, kas nedara neko, līdz viņam tiek pavēlēts, un pieņem pavēli ar šaubu pilnu sirdi, un tur to ar kūtrumu, tas tiek nosodīts.

30 Kas esmu Es, kas radīju cilvēku, saka Tas Kungs, kas turēšu nevainīgu to, kas neklausa Manām pavēlēm?

31 Kas esmu Es, saka Tas Kungs, kas esmu solījis un neesmu izpildījis?

32 Es pavēlu, un cilvēki nepaklausa; Es atsaucu, un viņi nesaņem svētību.

33 Tad viņi saka savās sirdīs: Šis nav Tā Kunga darbs, jo Viņa solījumi nav izpildīti. Bet ak vai tādiem, jo viņu alga glūn no apakšas un nevis no augšas.

34 Un tagad Es dodu jums tālākos norādījumus attiecībā uz šo zemi.

35 Tā ir gudrība Manī, lai Mans kalps Martins Heriss būtu par paraugu baznīcai, noliekot savu naudu baznīcas bīskapa priekšā.

36 Un arī, tas ir likums katram cilvēkam, kas nāks šajā zemē, lai saņemtu mantojumu; un viņam būs rīkoties ar savu naudu atbilstoši tam, kā norāda likums.

37 Un arī tā ir gudrība, lai tiktu pirktas zemes Independencē krātuves vietai un arī spiestuvei.

38 Un citi norādījumi attiecībā uz Manu kalpu Martinu Herisu tiks doti viņam caur Garu, lai viņš varētu saņemt savu mantojumu, kā viņam šķiet labi;

39 un lai viņš nožēlo savus grēkus, jo viņš tiecas pēc pasaules slavas.

40 Un arī lai Mans kalps Viljams V. Felpss paliek tajā amatā, kurā Es esmu viņu nozīmējis, un saņem savu mantojumu šajā zemē;

41 un arī viņam vajag nožēlot grēkus, jo Es, Tas Kungs, neesmu apmierināts ar viņu, jo viņš tiecas izcelties, un viņš nav pietiekami lēnprātīgs Manā priekšā.

42 Lūk, tam, kurš nožēlojis savus grēkus, tam tiek piedots, un Es, Tas Kungs, tos vairs nepieminu.

43 Bet to jūs varat zināt—ja cilvēks nožēlo savus grēkus—lūk, viņš atzīsies tajos un atmetīs tos.

44 Un tagad, patiesi, Es saku attiecībā uz atlikušajiem Manas baznīcas elderiem, laiks vēl nav pienācis un nepienāks daudzus gadus viņiem saņemt savu mantojumu šajā zemē, ja vien viņi nevēlēsies to caur ticības lūgšanu, tikai kā tas tiks nolikts viņiem no Tā Kunga.

45 Jo lūk, viņi skubinās cilvēkus nākt kopā no zemes galiem.

46 Tādēļ sapulcējieties kopā; un tie, kas nav nozīmēti palikt šai zemē, lai viņi sludina evaņģēliju apgabalos visapkārt; un pēc tam lai viņi atgriežas savās mājās.

47 Lai viņi sludina pa ceļam un sniedz liecību par patiesību visās vietās, un aicina bagātos, augstos un zemos, un nabagos nožēlot grēkus.

48 Un lai viņi ceļ baznīcas tik daudz, cik zemes iedzīvotāji nožēlos grēkus.

49 Un lai ar baznīcas balsi tiek nozīmēts pārstāvis baznīcai Ohaio saņemt naudu, lai pirktu zemes Ciānā.

50 Un Es dodu Savam kalpam Sidnijam Rigdonam pavēli, lai viņš rakstītu Ciānas zemes aprakstu un paziņojumu par Dieva gribu, kā tas tiks darīts viņam zināms ar Garu;

51 un vēstuli un parakstīšanos, lai tiktu stādīta priekšā visām draudzēm, lai iegūtu naudu, kas tiks likta bīskapa rokās, viņa paša vai pārstāvja, kā viņam šķitīs labi, vai kā viņš norādīs, lai pirktu zemes mantojumam Dieva bērniem.

52 Jo lūk, patiesi Es saku jums, Tas Kungs grib, lai mācekļi un cilvēku bērni atvērtu savas sirdis, lai nopirktu šo visu zemes apgabalu, tiklīdz laiks atļaus.

53 Lūk, šeit ir gudrība. Lai viņi dara to, savādāk viņi nesaņems nekādu mantojumu, izņemot tikai, ja tas būs ar asins izliešanu.

54 Un vēl, cik daudz šeit tiek iegūta zeme, lai visāda veida amata vīri tiek sūtīti uz šo zemi, lai strādātu Dieva svētajiem.

55 Lai visas lietas tiek darītas kārtībā, un lai zemju priekšrocības tiek darītas zināmas laiku pa laikam no bīskapa vai baznīcas pārstāvja.

56 Un lai sapulcēšanās darbs netiek veikts nedz steigā, nedz bēgot, bet lai tas tiek darīts, kā ieteiks baznīcas elderi konferencēs, atbilstoši tām zināšanām, ko viņi saņem laiku pa laikam.

57 Un lai Mans kalps Sidnijs Rigdons iesvēta un novēl šo zemi un vietu templim Tam Kungam.

58 Un lai tiek sasaukta konferences sanāksme; un pēc tam lai Mani kalpi Sidnijs Rigdons un Džozefs Smits, jaunākais, atgriežas, un arī Olivers Kauderijs ar tiem, lai pabeigtu atlikušo darbu, ko Es esmu nolicis tiem viņu pašu zemē, un atlikušais—kā tiks noteikts konferencēs.

59 Un lai neviens cilvēks neatgriežas no šīs zemes savādāk, kā vien sniedzot liecību pa ceļam par to, ko viņš zina un kam nešaubīdamies tic.

60 Lai tas, kas tika dāvāts Zibam Pītersonam, tiek viņam atņemts; un lai viņš paliek kā baznīcas loceklis un strādā ar savām paša rokām ar brāļiem, līdz viņš būs pietiekami pārmācīts par visiem saviem grēkiem; jo viņš tajos neatzīstas, un viņš domā tos noslēpt.

61 Lai šīs baznīcas atlikušie elderi, kuri nāk šajā zemē, daži no kuriem ir ārkārtīgi svētīti, pat pārmēru, arī notur konferenci šajā zemē.

62 Un lai Mans kalps Edvards Pārtridžs vada konferenci, kuru viņš noturēs ar tiem.

63 Un lai viņi arī atgriežas, sludinādami evaņģēliju pa ceļam, sniedzot liecību par tām lietām, kas tiem ir atklātas.

64 Jo, patiesi, skaņai ir jāiziet no šīs vietas visā pasaulē un līdz vistālākajām zemes daļām—evaņģēlijam ir jātiek pasludinātam katrai radībai, ar zīmēm, kas sekos tiem, kas tic.

65 Un lūk, Cilvēka Dēls nāk. Āmen.