Svētie Raksti
Mācība un Derības 85


85. nodaļa

Atklāsme, dota caur pravieti Džozefu Smitu Kērtlandē, Ohaio štatā, 1832. gada 27. novembrī. Šī nodaļa ir izvilkums no Pravieša vēstules Viljamam V. Felpsam, kurš dzīvoja Independencē, Misūri štatā. Tā sniedz atbildes uz jautājumiem par tiem svētajiem, kuri bija pārcēlušies uz Ciānu, bet kuri nebija sekojuši pavēlei—ziedot savus īpašumus, un tādējādi nebija saņēmuši savus mantojumus, atbilstoši noteiktajai kārtībai Baznīcā.

1–5, Mantojumiem Ciānā ir jātiek saņemtiem caur ziedošanu; 6–12, Kāds varens un stiprs dos svētajiem viņu mantojumu Ciānā.

1 Tas ir Tā Kunga lietveža pienākums, kuru Viņš ir nozīmējis vest vēsturi un vispārējos baznīcas pierakstus par visu, kas atgadās Ciānā, un par visiem tiem, kas ziedo īpašumus un saņem mantojumu likumīgi no bīskapa;

2 un arī par viņu dzīves veidu, viņu ticību un darbiem, un arī par atkritējiem, kas atkrīt pēc savu mantojumu saņemšanas.

3 Tas ir pretēji Dieva gribai un pavēlei, ka tie, kas nesaņem mantojumu ar ziedošanu, saskaņā ar Viņa likumu, ko Viņš ir devis, lai Viņš varētu ņemt desmito tiesu no Saviem ļaudīm, lai sagatavotu tos atriebības un dedzināšanas dienai, lai viņu vārdi būtu ierakstīti ar Dieva ļaudīm.

4 Nedz lai viņu ciltsraksti tiktu vesti vai būtu tur, kur tie var tikt atrasti kādā no baznīcas pierakstiem vai baznīcas vēsturē.

5 Viņu vārdiem nav jābūt atrodamiem, nedz viņu tēvu vārdiem, nedz bērnu vārdiem rakstītiem Dieva likumu grāmatā, saka Pulku Kungs.

6 Jā, tā saka klusā, mierīgā balss, kas čukst cauri un izlaužas visur, un daudzas reizes tā liek maniem kauliem trīcēt, kad tā pavēsta, sakot:

7 Un notiks, ka Es, Dievs Tas Kungs, sūtīšu kādu varenu un stipru, turot savā rokā varas zizli, tērptu gaismā kā tērpā, kura mute runās vārdus, mūžīgus vārdus; turpretim viņa miesa būs taisnības avots, lai savestu kārtībā Dieva namu un sakārtotu ar zemesgabaliem svēto mantojumus, kuru vārdi ir atrodami, un viņu tēvu vārdi, un viņu bērnu vārdi ierakstīti Dieva likumu grāmatā;

8 kamēr tas cilvēks, kurš tika Dieva aicināts un nozīmēts, kas pastiepa savu roku, lai saturētu Dieva šķirstu, kritīs no nāves bultas kā koks, ko satriec spilgta zibens bulta.

9 Un visi tie, kas nav atrodami ierakstīti piemiņas grāmatā, neatradīs savu mantojumu tajā dienā, bet viņi tiks satriekti gabalos un viņu daļa būs tikt nozīmētiem starp neticīgajiem, kur ir gaudošana un zobu griešana.

10 Šīs lietas es nesaku pats no sevis; tādēļ, kā Tas Kungs saka, Viņš arī izpildīs.

11 Un tie, kas ir no augstās priesterības, kuru vārdi nav atrodami ierakstīti likumu grāmatā, vai tiek atklāts, ka tie ir atkrituši vai ir tikuši padzīti no baznīcas, tāpat kā mazākā priesterība vai locekļi, tanī dienā neatradīs mantojumu starp Visuaugstākā svētajiem;

12 tādēļ viņiem tiks darīts tāpat kā priestera bērniem, kā atrodams Ezras otrās nodaļas sešdesmit pirmajā un sešdesmit otrajā pantā.