Tej Kev Sib Ntsib Hawm Vajtswv hauv lub Caij Christmas
Christmas Yog Kev Hlub


Christmas Yog Kev Hlub

Cov kwv tij thiab cov muam, kuv saib nej zoo nkauj heev. Txhua xyoo yog ib lub cib fim zoo pib lub caij Christmas nrog nej nyob ntawm Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm Kev Sib Ntsib Hawm Vajtswv Hauv lub Caij Christmas. Kuv xav qhia kuv txoj kev hlub rau nej txhua tus, tsis hais nej nyob hauv lub tsev sib ntsib no los yog mloog kev sib ntsib no los ntawm lwm txoj kev los yog.

Lub caij Christmas uas muaj lub ntsiab tshwj xeeb thiab zoo nkauj, ua rau neeg los kua muag, tshoov lawv lub siab kom lawv rov qab rau siab mloog Vajtswv lus, thiab—raws li ib zaj nkauj txog “Calvary” hais tias—“ua rau cov neeg nkees so thiab muaj kev thaj yeeb.”

Tiam sis, yeej yog ib qho yooj yim uas peb tsuas xav txog kev ntxhov siab ntawm lub caij no thiab tej zaum poob qhov uas peb xav tau hauv peb lub neej. Thaum lub caij no peb feem coob pheej ua ntau dhau. Peb ua li no vim tej zaum muaj ntau yam ntxim saib ntxim ua thaum lub caij Christmas, muaj ntau yam uas peb xav noj, siv nyiaj ntau dhau, lwm tus xav kom yus ua ntau dhau, thiab muaj kev ntxhov siab ntau dhau. Ntau zaus tej yam peb ua thaum lub caij Christmas ua rau peb nyuaj siab thiab nkees heev thaum nws yog ib lub sij hawm uas peb yuav tau muaj kev xyiv fab thaum peb nco txog peb tus Cawm Seej txoj kev yug los.

Kev nrhiav kev xyiv fab tiag tiag ntawm Christmas yuav tsis los ntawm kev rawm mus mus los los kom ua tau tej yam ntxiv, thiab tsis los ntawm kev yuav khoom plig. Peb muaj kev xyiv fab thaum peb tsom ntsoov rau tus Cawm Seej hauv lub caij no. Peb yuav xav txog Nws thiab muaj Nws hauv peb lub neej thaum peb ua tej hauj lwm uas Nws xav kom peb ua hauv lub ntiaj teb. Qhov tseem ceeb, thaum lub sij hawm no, cia peb ua raws li Nws tus yam ntxwv hlub thiab pab peb cov neeg zej zog.

Ib txhia ntawm peb lub sawm fem uas xav xav kom lwm tus hlub lawv yog cov neeg laus, thiab qhov tseem ceeb yog thaum lawv muaj kev kho siab heev. Cov neeg laus thiab cov uas tab tom los txog qhov kawg ntawm lawv lub neej txoj kev cia siab thiab kev ua npau suav pheej ploj mus.

Ntau xyoo tas los, Txwj Laug Richard L. Evans sau hais tias: “Qhov uas lawv xav tau thaum lawv laus laus lawm, yog ib qho uas lawv xav tau, yog qhov uas peb xav tau thaum peb tseem hluas: lawv xav paub tias lawv muaj chaw nyob, xav paub tias lwm tus xav tau lawv, thiab xav tau muaj neeg uas muaj siab hlub lawv thiab txhais tes pab lawv---tsis yog vim yuav ua ib lub luag hauj lwm xwb, thiab lawv tsis xav lam nyob hauv ib chav ntawm ib lub tsev xwb, tiam sis lawv xav nyob hauv lwm tus lub siab thiab lub neej. …

“Peb coj tsis tau lawv rov qab mus ua neeg hluas. Tiam sis thaum lawv laus laus peb pab tau lawv ua neej nyob hauv ib lub neej zoo nkauj tshaj vim peb txawj xav, peb pab tau lawv thiab peb rau siab hlub lawv tsis tu tsis tseg.”1

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, kev hlub tiag tiag yog los ntawm tus Cawm Seej txoj kev hlub. Thaum lub Kaum Ob Hlis Ntuj txhua xyoo peb hu qhov no ua lub hwj huam ntawm Christmas. Yus hnov tau nws. Yus pom tau. Yus hnov tau hauv yus lub siab.

Tsis ntev tas los, ua rau kuv xav txog ib lub sij hawm thaum kuv yog ib tug me nyuam tub—yog ib zaj uas kuv twb tau hais lawm ob peb zaug. Kuv tsuas muaj 11 xyoos. Peb lub lub Koom Haum Me Nyuam Yaus tus thawj tswj hwm Melissa yog ib tug pog laus uas muaj siab hlub thiab muaj plaub hau dawb. Muaj ib hnub nyob hauv lub Koom Haum Me Nyuam Yaus, Melissa thov kuv tos nrog nws tham. Wb ob leeg xwb zaum hauv chav teev ntuj. Nws muab nws txhais tes tso rau saum kuv lub xub pwg thiab pib quaj. Kuv xav tsis thoob, kuv thiaj nug nws yog vim li cas nws quaj.

Nws teb tias, “Kuv ua tsis tau dab tsi kom cov me nyuam tub Trail Builder yuav tswm seeb thaum qhib lub Koom Haum Me Nyuam Yaus. Tommy, koj puas kam pab kuv?”

Kuv cog lus rau Melissa tias kuv yuav pab. Yog ib qho txawv heev rau kuv, tiam sis Melissa paub yog vim li cas tsis tau muaj teeb meem ntawm kev nyob tswm seeb hauv lub Koom Haum Me Nyuam Yaus ntxiv. Nws tau los rau tus uas tsim qhov teeb meem ntawd—twb yog kuv ntag. Qhov uas kho teeb meem yog kev hlub.

Ntau xyoo dhau mus. Melissa tus neeg zoo no, muaj 90 xyoo tawm, es nws nyob hauv tsev saib xyuas cov neeg laus nyob hauv sab qaum teb hnub poob ntawm Salt Lake City. Ua ntej hnub Christmas kuv txiav txim siab mus xyuas kuv lub Koom Haum Me Nyuam Yaus tus thawj tswj hwm uas kuv hlub. Kuv mloog xov tooj cua hauv lub tsheb mloog zaj nkauj, “Mloog! Cov tim tswv hu nkauj qhuas tus Vaj Ntxwv uas yug los!”2 Kuv tau xav txog qhov uas cov neeg txawj ntse mus xyuas Yexus thaum ub. Lawv nqa tej kub, tej tshuaj tsw qab, thiab tshuaj tsw qab myrrh pub rau Nws. Kuv tsuas nqa lub txiaj ntsim kev hlub thiab kev xav hais ua tsaug rau nws.

Kuv nrhiav tau Melissa nyob hauv chav noj mov. Nws ntsia ntsoov nws tais mov; nws xuas tes tuav rab rawg muab nws tais zaub mov dig mus dig los. Tsis tsis noj ib rua mov hlo li. Thaum kuv hais lus rau nws, nws tsuas ntsia ntsoov kuv xwb. Kuv tuav nws rab rawg thiab ke muab mov rau Melissa noj, ke hais lus rau nws tas li txog nws txoj hauj lwm nws ua rau cov me nyuam tub thiab ntxhais hauv lub lub Koom Haum Me Nyuam Yaus. Nws ntsia ntsoov zoo li nws tsis nco qab kuv hlo li, thiab tsis hais ib los lus. Muaj ob tug uas nyob hauv tsev saib xyuas cov neeg laus ntxiv lawv xav tsis thoob saib kuv. Ib tug hais rau kuv tias, “Txhob nrog nws tham. Nws tsis paub leej twg—tsis hais nws tsev neeg los yog. Txij thaum nws tuaj nyob no, nws tsis tau hais ib los lus.”

Nws noj mov tiav lawm. Kuv txoj kev hais lus rau nws tab tom kaw. Kuv sawv. Kuv tuav nws txhais tes uas tsis muaj zog, ntsia nws lub ntsej muag zoo nkauj uas muaj ntsws tas, thiab hais tias, “Vajtswv foom koob hmoov rau koj, Melissa. Zoo siab Hnub Christmas.” Ua cas nws ho hais tej lus no hais tias, “Kuv paub koj. Koj yog Tommy Monson, kuv tus tub hluas nyob hauv lub Koom Haum Me Nyuam Yaus. Kuv yeej hlub koj.” Nws muab kuv txhais tes cev los rau nws daim di ncauj thiab muab kuv txhais tes nwj nrog kev hlub. Cov kua muag ntws los rau ntawm nws sab plhu ntxuav wb txhais tes uas sib tuav. Hnub ntawd wb txhais tes tau Vajtswv cov koob hmoov. Cov tim tswv twb hu nkauj. Tus Xib Hwb tej lus uas rau kuv xav txog ib lub ntsiab uas kuv tsis tau xav txog dhau los: “Poj niam, nov yog koj tus tub!” Thiab rau Nws tus thwj tim hais tias, “Nov yog koj niam!”3

Zoo nkaus li los ntawm Npelehees los kuv hnov tej lus no:

Auj, ntsiag to, ntsiag to, Vaj-tswv muab

Txiaj ntsim zoo kawg nkaus no!

Li no Vaj-tswv foom nws koob hmoov

Saum ntuj rau tib neeg no.

Tsis paub tus Cawm Seej rov los;

Rau lub ntiaj teb thaum twg.

Tiam sis nws yeej nyob hauv lub siab

Ntawm cov uas txais tos nws.4

Thawj Tswj Hwm David O. McKay hais tias: “Kev zoo siab tiag tiag los ntawm qhov uas yus ua rau lwm tus zoo siab. ... Lub hwj huam ntawm Christmas ... ua rau peb lub siab sov so hlub kwv tij thiab phooj ywg thiab ua rau peb xav ua zoo rau lwm tus. Nws yog lub hwj huam ntawm Yexus Khetos txoj moo zoo.”5

Tsis muaj lwm lub sij hawm zoo tshaj lub caij Christmas no kom peb txhua tus rov qab cog lus hais tias peb yuav ua raws li tej ntsiab cai uas Yexus Khetos qhia. Nov yog lub sij hawm hlub tus Tswv, peb tus Vajtswv, kawg siab kawg ntsws—thiab peb cov neeg zej zog ib yam li peb hlub peb tus kheej. Yuav zoo yog peb nco ntsoov tias tus uas pub nyiaj yog tus pub ntau; tus uas pub nws lub sij hawm yog tus pub ntau dua; tiam sis tus uas pub nws tus kheej yog tus pub txhua yam.

Cia peb ua kom muaj Christmas tiag tiag. Nws tsis yog tej khoom ci ci thiab txoj hlua khi khoom plig xwb, tsuas yog peb cia kom muaj li ntawd hauv peb lub neej. Christmas yog lub hwj huam ntawm kev pub rau lwm tus es tsis xav txog tej uas lwm tus yuav pub rau yus. Nws yog kev zoo siab vim peb pom neeg muaj kev xyiv fab. Nws yog kev tsis xav txog yus tus kheej thiab kev nrhiav sij hawm rau lwm tus. Nws yog kev muab tej yam tsis tseem ceeb tso tseg thiab tsom ntsoov rau tej ntsiab cai tseeb. Nws yog kev kaj siab lug vim peb nrhiav tau kev kaj siab lug los ntawm tus Cawm Seej tej lus qhia. Nws yog lub sij hawm uas peb paub tseeb hais tias yus hlub lwm tus npaum li cas, ces haj yam muaj kev hlub rau luag.

Muaj Christmas hauv tsev thiab lub koom txoos,

Muaj Christmas nyob hauv khw thiab;

Tiam sis yus yeej tsis paub Christmas yog dab tsi

Tsuas yog muaj nws hauv lub siab

Cov tswb nrov mus dhau cov daus,

Thiab zaj nkauj nrov ncha mus

Tiam sis, yuav tsis paub kev xyiv fab

Tsuas yog muaj Christmas nyob hauv siab.6

Thaum muaj Christmas nyob ib puag ncig peb, thov kom peb yuav ua raws li cov Neeg Txawj Ntse, nrhiav ib lub hnub qub ci ntsa iab kom coj peb mus pab lwm tus neeg. Thov kom peb yuav mus rau lub nroog Npelehees hauv peb lub siab, muab lub siab dawb siab zoo ua txiaj ntsim rau peb tus Cawm Seej. Thiab thov kom peb txhua tus yuav muaj kev xyiv fab thaum lub caij Christmas no. Los ntawm Yexus Khetos lub npe dawb ceev zoo, amees.

Lus Cim

  1. Richard L. Evans, Thoughts for One Hundred Days (1966), 222.

  2. “Hark! The Herald Angels Sing,” Hymns, no. 209.

  3. Yauhas 19:26–27.

  4. “O Little Town of Bethlehem,” Hymns, no. 208.

  5. David O. McKay, Gospel Ideals (1953), 551.

  6. “Christmas in the Heart,” raws li sau rau hauv The Instructor, Dec. 1933, 547.