Palīdzības sniedzējs

Prezidents Henrijs B. Airings

Pirmais padomnieks Augstākajā Prezidijā


Henrijs B. Airings
Jūs tiksiet stiprinātas un arī iedvesmotas, lai zinātu, cik daudz jūs spējat kalpot.

Es esmu pateicīgs, ka varu šovakar būt jūsu sabiedrībā. Jēzus Kristus Baznīcas sievietes ir virzījušās uz priekšu, lai kļūtu par māsu apvienību, ko pravieša Džozefa Smita māte Lūcija Maka Smita aprakstīja šādiem vārdiem: „Mums ir jālolo citai cita, jāuzmana citai cita, jāmierina citai cita un jāsaņem zināšanas, lai debesīs mēs visas varētu būt kopā.”1

Šim ievērojamajam prasību aprakstam, kas jāizpilda, lai varētu sadraudzībā dzīvot ar Dievu laimes stāvoklī, ir trīs daļas. Viena ir — rūpēties citai par citu. Otra — mācīt citai citu un tikt mācītām. Un trešā — būt kopā ar Dievu.

Mans šīvakara mērķis ir palīdzēt jums sajust Dieva uzslavu un atzinību par to, ko jūs jau esat paveikušas, palīdzot cita citai sasniegt šo cēlo mērķi. Un arī nedaudz raksturot to, kas vēl būs nākotnē jūsu vienotajā kalpošanā.

Līdzīgi agrāko laiku māsām, jūs esat atsaukušās Tā Kunga aicinājumam — doties citiem palīgā. 1856. gadā pravietis Brigams Jangs lūdza pionieriem doties palīgā rokas ratiņu pionieriem, kuri atradās īpaši grūtā situācijā sniegotajos kalnos. Šajā smagajā brīdī viņš vispārējās konferences dalībniekiem teica: „Jūsu ticība, reliģija un reliģiskā pārliecība neizglābs nevienu no jums mūsu Dieva celestiālajā valstībā, ja vien jūs neīstenosiet tieši šos principus, ko es jums pašlaik mācu. Dodieties un atvediet šos cilvēkus šurp no augstienēm, un esiet ļoti uzmanīgi attiecībā uz to, ko mēs saucam par laicīgām lietām, … citādi jūsu ticība būs veltīga.”2

Jūtā atsaucās simtiem sieviešu. Savā nabadzībā viņas piepildīja ratus ar visu, ko varēja atlicināt, visu, ko spēja savākt no citiem, lai mierinātu ciešanās nonākušos. Viena no šīm drosmīgajām sievietēm pierakstīja: „Es nekad nebiju izjutusi lielāku gandarījumu un, es teiktu, lielāku prieku nevienā darbā, ko biju iepriekš veikusi savā dzīvē, jo šobrīd pastāvēja tik liela vienprātība.”3

Kad glābšana bija pabeigta un sniegi bija nokusuši, šī pati māsa pierakstīja savas ticīgās sirds jautājumu: „Ko tālāk darīt tiem, kas vēlas rīkoties?”4

Mūsdienās drosmīgu māsu grupas visā pasaulē pielieto savu ticību darbībā simtiem vietās. Un viņas vaicā savās sirdīs un lūgšanās šo pašu jautājumu par savas kalpošanas dzīves nākotni.

Katra no jums esat īpašā situācijā savā ceļojumā uz mūžīgo dzīvi. Dažām ir gadiem ilga pieredze, un citas ir nesen kā uzsākušas savu māceklības ceļu. Katra māsa ir unikāla ar savu personīgo vēsturi un saviem izaicinājumiem. Taču jūs visas esat māsas un mūsu Debesu Tēva mīļotas meitas, kurš jūs pazīst un ir nomodā par katru no jums.

Jūs esat ļoti labi lolojušas, pārraudzījušas un mierinājušas cita citu. Es biju šī trīskāršā brīnuma liecinieks vēl gluži nesen, tikai pirms viena mēneša, kad jūs kalpojāt kādai māsai. Kā viņas tēvs — es jums pateicos un pateicos Dievam, kurš vadīja vienu apmeklējošo māsu.

Mūsu meita Elizabete, kura dzīvo citā štatā vienu laika joslu atstatus no mums, bija mājās ar savu trīsgadīgo meitu. Otrs viņas bērns bija pirmo nedēļu bērnudārzā. Elizabete bija sestajā grūtniecības mēnesī un gaidīja sava trešā bērna piedzimšanu, kura, kā ārsti teica, arī būs meitene. Viņas vīrs Džošua bija darbā.

Kad viņa pamanīja, ka asiņo un ka asiņošana pastiprinās, viņa piezvanīja savam vīram. Viņš teica viņai, lai viņa izsauc ātro palīdzību un ka viņš viņu satiks slimnīcā, kas atradās 20 minūšu attālumā no viņu mājām. Pirms viņa piezvanīja, viņa izdzirdēja klauvējienu pie ārdurvīm.

Viņa bija pārsteigta, kad pie durvīm ieraudzīja savu Palīdzības biedrības apmeklējuma mācības pārinieci. Viņām torīt nebija norunātas tikšanās. Viņas pāriniece bija vienkārši sajutusi, ka viņai vajadzētu apraudzīt Elizabeti.

Viņa palīdzēja viņai iekāpt mašīnā. Viņas atbrauca uz slimnīcu tikai dažas minūtes, pirms tur ieradās Džošua no sava darba. Ārsti mazāk nekā 20 minūšu laikā nolēma izņemt zīdaini operējot, lai glābtu Elizabeti un viņas bērnu. Tā pasaulē, skaļi kliedzot, nāca sīciņa meitenīte, 15 nedēļas pirms plānotā laika. Viņa svēra vienu mārciņu un vienpadsmit unces (765 g). Taču viņa bija dzīva, un arī Elizabete bija dzīva.

Tajā dienā daļēji piepildījās Lūcijas Makas Smitas vārdi. Uzticīga Palīdzības biedrības locekle pēc Svētā Gara pamudinājuma pārraudzīja, loloja un mierināja vienu māsu Dieva valstībā. Viņa un desmitiem tūkstošu citu māsu, kuras ir sniegušas šādu iedvesmotu kalpošanu daudzās paaudzēs, saņem pateicību ne tikai no tiem, kuriem viņas ir palīdzējušas, un šo cilvēku tuviniekiem, bet arī no Tā Kunga.

Jūs atceraties Viņa atzinīgos vārdus tiem, kuri saņem mazu atzinību par savu labdarību: „Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.”5

Taču brīnums, ko paveica viena Palīdzības biedrības māsa, ierodoties īstajā brīdī, lai palīdzētu, vairojas caur vienotas māsu biedrības spēku. Šī ir tikai daļa no īsziņas, ko Elizabetes bīskaps nosūtīja Elizabetei un Džošuam slimnīcā dažas stundas pēc bērniņa piedzimšanas: „Palīdzības biedrības prezidente ir labi informēta. Mēs jau plānojam, kā palīdzēt jūsu meitenēm mājās, lai Elizabete varētu braukāt uz slimnīcu, kamēr tur uzturas jaukais zīdainītis bez vārda. Mēs to esam darījuši iepriekš, ilgtermiņā, un mūsu cilvēki ar nepacietību gaida iespēju palīdzēt.”

Bīskaps turpināja: „Mēs pat esam nākuši uz slimnīcu un sēdējuši ar bērniem rotaļu istabās, kad mammas nav vēlējušās atstāt bērnus kaut kur citur.

Mēs neīstenosim savu plānu, to nesaskaņojot un nevienojoties ar jums, protams. Mēs vienkārši vēlamies darīt zināmu, lai jūs neraizētos par to, ko mēs varam paveikt [un paveiksim].”

Tas, ko viņi paveica manas meitas labā, deva viņai iespēju izbaudīt pirmo dārgo brīdi ar savu mazo meitiņu, kad viņa pirmo reizi turēja viņu rokās.

Un tad bīskaps noslēdza savu vēstījumu Džošuam un Elizabetei ar to, ko māsas visā pasaulē sūta savā apņēmībā kalpot citiem Mācītāja labā: „Saglabājiet ticību.”

Lai kādas būtu jūsu atšķirības personīgo apstākļu un pagātnes pieredzes ziņā, es varu pateikt kaut ko, kas jūs sagaida nākotnē. Saglabājot ticību, jūs atklāsiet, ka Tas Kungs jūs bieži vien aicinās kalpot kādam grūtībās nonākušam, kad tas nešķitīs īpaši ērti. Tas var likties nepatīkams vai pat neiespējams uzdevums. Aicinājuma brīdī var šķist, ka mēs neesam vajadzīgi vai kāds cits var sniegt palīdzību.

Atcerieties — kad Tas Kungs ļauj mums sastapties ar kādu grūtībās nonākušu cilvēku, mēs godājam labo samarieti nevis par to, ko viņš neizdarīja, bet par to, ko viņš izdarīja. Viņš nepagāja garām pa otru ceļa pusi, lai gan piekautais ceļinieks bija svešinieks un, iespējams, ienaidnieks. Viņš izdarīja to, ko varēja, piekautā vīra labā un pēc tam sastādīja konkrētu plānu, lai citi paveiktu vairāk. Viņš to izdarīja, tāpēc ka saprata, ka, lai palīdzētu, var būt vajadzīgs vairāk nekā viena cilvēka pūles.

Šī stāsta mācības var jūs vadīt visā, kas notiks jūsu nākotnē. Šīs pašas mācības bija pieejamas jūsu bērnībā un nesenās pieredzēs.

Vismaz vienreiz un, iespējams, biežāk — jūs esat bijušas pārsteigtas, kad sastapāt kādu, par kuru bija nepieciešams parūpēties. Tas varētu būt kāds no vecākiem, vecvecākiem, māsa vai bērns, ko satriekusi slimība vai invaliditāte. Jūsu līdzjūtība guva pārsvaru pār jūsu cilvēciskajām vēlmēm. Tā jūs sākāt sniegt palīdzību.

Līdzīgi kā ceļiniekam Rakstu stāstā par labo samarieti, iespējams, ka šī nepieciešamā palīdzība pārvērtās par ilgtermiņa aprūpi, ko jūs nevarējāt sniegt vairs vienatnē. Samarietim vajadzēja nodot ceļinieku viesnīcniekam. Tā Kunga kalpošanas plāns tiem, kas nonākuši grūtībās, ir saistīts ar komandas darbu.

Bīskapi un Palīdzības biedrības prezidenti vienmēr aicina ģimenes locekļus palīdzēt cits citam, kad ir nepieciešama palīdzība. Tam ir daudz iemeslu. Pats svarīgākais iemesls — pēc iespējas vairāk cilvēkiem sniegt mīlestības svētību, kas rodas, kalpojot cits citam.

Jūs esat redzējušas un sajutušas šo svētību. Kad vien jūs esat rūpējušās par kādu cilvēku, pat tikai īsu laika sprīdi, jūs esat sajutušas mīlestību pret cilvēku, kuram jūs kalpojāt. Kad nepieciešamās palīdzības sniegšanas laiks kļuva ilgāks, pastiprinājās arī mīlestības sajūtas.

Tā kā mēs esam mirstīgi, šo mīlestību, iespējams, var ietekmēt vilšanās un noguruma sajūtas. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc Tas Kungs sniedz mums citu cilvēku palīdzību, kad mēs kalpojam grūtībās nonākušajiem. Tas ir iemesls, kāpēc Tas Kungs ir izveidojis palīdzības sniedzēju biedrības.

Pirms dažām nedēļām es biju liecinieks tam, kā jauna sieviete piecēlās, lai Svētā Vakarēdiena sanāksmē tiktu atbalstīta par apmeklējuma mācības koordinatores palīdzi. Nezināju, ka šāds aicinājums pastāv. Es prātoju, vai viņa zināja, kādu cieņu Tas Kungs bija viņai izrādījis. Nemierīga bērna dēļ viņai bija jādodas prom no sanāksmes, pirms es spēju viņai pateikt, cik ļoti Tas Kungs viņu mīlēs un novērtēs par viņas palīdzību, koordinējot Viņa mācekļu centienus.

Lai rūpētos par grūtībās nonākušajiem, ir vajadzīga komanda, mīloša un vienota biedrība. Tieši to Tas Kungs veido jūsu vidū. Viņš jūs mīl par katru ieguldījumu, ko jūs sniedzat.

Viens no pierādījumiem Viņa atzinībai ir tas, ka Dievs jums ļauj sajust vairāk Viņa mīlestības pret tiem, kuriem jūs kalpojat. Tas ir iemesls, kāpēc jūs raudat, kad nomirst kāds, kuram jūs ilgi esat kalpojušas. Aprūpes iespēju zaudēšana var šķist pat lielāks zaudējums nekā pagaidu atšķirtība. Nesen es dzirdēju kādu sievieti — viņu es pazīstu ilgu laiku —, kura nedēļu pēc sava vīra nāves sniedza pateicības pilnu liecību par iespēju kalpot viņam līdz pat viņa dzīves beigām. Viņas asaras nebija redzamas, taču viņas smaids — bija.

Kaut arī ilglaicīga un mīlestības pilna kalpošana cilvēkiem tiek bagātīgi atlīdzināta, jūs esat mācījušās, ka pastāv fiziskas, emocionālas un finansiālas iespēju robežas. Persona, kura pietiekami ilgi rūpējas par kādu citu, var kļūt par personu, par kuru nepieciešams parūpēties.

Tas Kungs, kurš ir grūtībās nonākušo cilvēku galvenais Aprūpētājs, sniedza iedvesmotu padomu nogurušiem palīdzības sniedzējiem šajos vārdos, ko teica ķēniņš Benjamīns un kas pierakstīti Mormona Grāmatā: „Tā labad, lai saglabātu jūsu grēku piedošanu, … es gribētu, lai jūs dotu no savas mantas nabagiem, katrs cilvēks atbilstoši tam, kas viņam ir, piemēram, pabarotu izsalkušo, apģērbtu kailo, apmeklētu slimo un sniegtu tiem atbalstu gan garīgi, gan laicīgi, atbilstoši viņu vajadzībām.”6

Taču Viņš turpina, brīdinot tās no jums, kuras varētu nesaskatīt liecību tam, ka jūs cenšaties par daudz vai pārāk ilgi savā mīlestības pilnajā kalpošanā: „Un skatieties, lai tas viss tiktu darīts gudrībā un kārtībā, jo nav nepieciešams, lai cilvēks [jeb jebkurš palīdzības sniedzējs] skrietu ātrāk, nekā tas spēj. Un vēl, ir vajadzīgs, lai viņš būtu uzcītīgs, lai tādējādi viņš varētu iegūt balvu, tādēļ visam ir jātiek darītam kārtībā.”7

Šo padomu var būt grūti ievērot, kad mums ir izvēle līdzsvarot vēlmi darīt visu, ko mēs varam, lai palīdzētu citiem, ar gudrību būt apdomīgiem, apmierinot savas vajadzības, lai saglabātu spēku kalpot. Iespējams, jūs esat redzējušas, ka citiem ir grūtības veikt šādas smagas izvēles. Viens piemērs — izvēle rūpēties par kādu dzīves nogali sasniegušu cilvēku mājās vai aprūpes iestādē, kad jūs esat tuvu spēku izsīkumam.

Tas, ko jūs zināt par glābšanas ieceri, var būt jūsu ceļvedis šādu sirdi plosošu izvēļu veikšanā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Lūcija Maka Smita gudri teica, ka māsām ir „jāsaņem zināšanas”.

Tas palīdz gūt drošu pārliecību par mērķi, kas Tam Kungam ir paredzēts katram Dieva bērnam mirstīgās dzīves krāsnī. Viņš mācīja glābšanas ieceres būtību pravietim Džozefam Smitam, kad viņš centās izprast savus, šķietami nebeidzamos, pārbaudījumus: „Un tad, ja tu tās labi izturēsi, Dievs tevi paaugstinās augstumos.”8

Mūsu izvēle vislabākajā veidā palīdzēt kādam, kurš pieredz smagus pārbaudījumus, tad kļūst par jautājumu: „Kas man jādara, lai vislabāk palīdzētu cilvēkam, kuru es mīlu, izturēt līdz galam?” Mums jāpieņem tāda izvēle, kas sniegtu lielāku iespēju cilvēkam izrādīt ticību Kristum, saglabāt gaišu cerību uz mūžīgo dzīvi un rīkoties žēlsirdībā, kas ir tīrā Kristus mīlestība, līdz savas dzīves beigām.

Es esmu redzējis, ka māsas valstībā koncentrējas uz Glābēju un Viņa mērķi. Padomājiet par reizēm, kad jūs esat iegājušas telpā, kur nupat notikusi Palīdzības biedrības, Sākumskolas vai Jauno sieviešu nodarbība.

Glābēja attēls vai Viņa vārdi, iespējams, nav redzami, taču jūs zināt, ka tajā stundā tika sajusta liecība par Viņa veiktās Izpirkšanas patiesumu un vērtību, kā tā tika sajusta šovakar. Iespējams, ka tur nav svētā tempļa attēla vai vārdu — „Ģimenes var būt mūžīgas” —, taču jūs varat saskatīt cerību viņu acīs.

Un jūs, tāpat kā es, esat redzējušas, kā gudra apmeklējošā māsa ceļ grūtībās nonākušas māsas pašapziņu, ka viņas kalpošana kādam cilvēkam, pat ja viņa cieš neveiksmi, ir joprojām vajadzīga un vērtīga. Izcilas Palīdzības biedrības prezidentes atrod veidus, kā sniegt iespējas tām, kurām nepieciešama palīdzība, palīdzēt rūpēties par citām māsām. Viņas rada iespējas, lai māsas labi izturētu pārbaudījumus, rūpējoties cita par citu tīrā Kristus mīlestībā. Tas varētu būt maigs mudinājums nogurušajai palīdzības sniedzējai atpūsties un pieņemt citu cilvēku palīdzību.

Māsas padara to iespējamu, jo ir lēnas tiesāt tos, kas saskaras ar pārbaudījumiem. Vairums cilvēku, kuri nes smagas nastas, sāk šaubīties par sevi un savu vērtību. Mēs atvieglinām viņu nastas, kad esam pacietīgi ar viņu vājībām un atzinīgi novērtējam katru labo īpašību, ko saskatām viņos. Tā rīkojas Tas Kungs. Un mēs varam sekot Viņa priekšzīmei — Viņš ir lielākais palīdzības sniedzējs.

Mēs bieži runājam par māsu pulka spēku Jēzus Kristus Baznīcā. Mums jāiemācās atpazīt, ka Glābējs vienmēr ir šajā pulkā, kad mēs Viņu aicinām.

Arvien vairāk un vairāk mēs redzēsim, ka Dieva meitas aicina māsas savā pulkā, sev līdzās. Kad māsas ienāks sanāksmē un meklēs vietu, kur apsēsties, viņas dzirdēs klusi izrunātus vārdus: „Lūdzu, nāc sēdies man blakus.”

Mēs dzirdēsim šos vārdus tajā nākotnes dienā, par ko pareģoja Lūcija Maka Smita, kad māsas „debesīs [varēs] būt kopā”. Mēs nesagatavojamies tai dienai vienā brīdī. Tas prasīs dienas un gadus, rūpējoties citai par citu un pieņemot mūžīgās dzīvības vārdus dziļi savā sirdī.

Mana lūgšana — lai daudzas no jums būtu kopā tajā lieliskajā nākamības dienā. Es sniedzu savu liecību, ka jūsu cerība par to laiku tiks attaisnota. Tas Kungs, Jēzus Kristus, caur Savu bezgalīgo Izpirkšanu padarīja to iespējamu ikvienai no jums. Debesu Tēvs dzird un atbild uz jūsu ticības lūgšanām pēc vadības un palīdzības izturēt jūsu kalpošanā.

Svētais Gars tiek sūtīts jums un tiem, kuriem jūs palīdzat. Jūs tiksiet stiprinātas un arī iedvesmotas, lai zinātu, cik daudz jūs spējat kalpot. Gars jūs mierinās, kad jūs, iespējams, prātosiet: „Vai es izdarīju pietiekami?”

Es liecinu, ka Tas Kungs būs kopā ar jums un ka Viņš sagatavos un iezīmēs jums ceļu jūsu kalpošanā tiem, kurus Viņš mīl viņu grūtībās un pārbaudījumos. Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.

Show References

    Atsauces

  1.  

    1. Lucy Mack Smith, Daughters in My Kingdom: The History and Work of Relief Society (2011), 25.

  2.  

    2. Brigham Young, Daughters in My Kingdom, 36. lpp.

  3.  

    3. Lucy Meserve Smith, Daughters in My Kingdom, 37. lpp.

  4.  

    4. Lucy Meserve Smith, Daughters in My Kingdom, 37. lpp.

  5.  

    5.  Mateja 25:40.

  6.  

    6.  Mosijas 4:26.

  7.  

    7.  Mosijas 4:27.

  8.  

    8.  Mācība un Derības 121:8.