Palieciet Tā Kunga teritorijā!

Prezidents Tomass S. Monsons reiz teica: „Ļaujiet man sniegt jums vienkāršu formulu, kā jūs varat izvērtēt izvēles, ar kurām saskaraties. To ir viegli atcerēties: „Tu nevari būt taisnīgs, ja rīkojies nepareizi; tu nevari būt netaisnīgs, ja rīkojies pareizi”” („Pathways to Perfection”, Liahona, 2002. g. jūl., 112; Ensign, 2002. g. maijs, 100). Prezidenta Monsona formula ir vienkārša un tieša. Tā darbojas tāpat kā Lehijam dotā Liahona. Ja mēs izrādām ticību un esam uzcītīgi, paklausot Tā Kunga baušļiem, mēs viegli atradīsim pareizo virzienu, kur doties, sevišķi tad, kad veicam savas ikdienas izvēles.

Apustulis Pāvils pārliecina mūs, cik svarīgi ir sēt Garā un apzināties, ka nesējam miesā. Viņš teica:

Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.

Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.

Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim” (Galatiešiem 6:7–9).

Sēt Garā nozīmē, ka visām mūsu domām, vārdiem, darbiem un rīcībai ir jāpaceļ mūs līdz Debesu vecāku dievišķības līmenim. Savukārt Raksti runā par miesu kā par miesīgā cilvēka fizisko jeb miesisko būtību, kas ļauj cilvēkiem tikt kaislību, vēlmju, tieksmju un miesas dzinuļu ietekmētiem, tā vietā, lai meklētu iedvesmu no Svētā Gara. Ja mēs neesam uzmanīgi, šīs ietekmes apvienojumā ar ļaunuma spiedienu pasaulē var mums likt pieņemt vulgāru un neapdomīgu uzvedību, kas var kļūt par mūsu rakstura daļu. Lai izvairītos no šādām sliktām ietekmēm, mums ir jārīkojas atbilstoši Tā Kunga dotajam norādījumam pravietim Džozefam Smitam par pastāvīgu sēšanu Garā: „Tādēļ nepiekūstiet, labu darīdami, jo jūs ieliekat liela darba pamatu. Un no mazām lietām rodas tas, kas ir liels” (M&D 64:33).

Lai attīstītu mūsu garu, tiek prasīts, lai „katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība … ir tālu no [mums]” (Efeziešiem 4:31); un „esiet gudri savās pārbaudījumu dienās; noplēsiet katru netīrību no sevis” (Mormona 9:28).

Studējot Svētos Rakstus, mēs mācāmies, ka Tā Kunga dotie apsolījumi ir atkarīgi no mūsu paklausības un tie mūs mudina uz taisnīgu dzīvi. Šiem apsolījumiem ir jāspēcina mūsu dvēseles, sniedzot mums cerību, mudinot nepadoties, pat kad saskaramies ar saviem ikdienas izaicinājumiem, dzīvojot pasaulē, kuras ētiskās un morālās vērtības iznīkst, kas tādējādi motivē cilvēkus vēl vairāk sēt miesā. Taču kā mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu izvēles mums palīdz sēt Garā, nevis miesā?

Prezidents Džordžs Alberts Smits, atkārtojot sava vectēva padomu, reiz teica: „Starp Tā Kunga teritoriju un velna teritoriju pastāv skaidri noteikta robežlīnija. Ja jūs paliksit Tā Kunga pusē, jūs būsit Viņa ietekmē un jums nebūs vēlmes rīkoties nepareizi; taču, ja jūs kaut nedaudz ieiesit velna pusē, jūs nonāksit kārdinātāja varā, un, ja viņam paveiksies, jūs nespēsit pienācīgi domāt vai pat spriest, jo jūs būsit zaudējuši Tā Kunga Garu” (Baznīcas prezidentu mācības: Džordžs Alberts Smits [2011], 181. lpp.).

Tādēļ mūsu ikdienas jautājumam ir jābūt: „Vai mana rīcība liek man atrasties Tā Kunga vai ienaidnieka teritorijā?”

Pravietis Mormons brīdināja savus ļaudis par to, cik svarīgi ir spēt atšķirt labu no ļauna:

„Tādēļ viss, kas ir labs, nāk no Dieva; un tas, kas ir ļauns, nāk no velna, jo velns ir Dieva ienaidnieks un nepārtraukti cīnās pret Viņu, un nepārtraukti aicina un vilina uz grēku, un darīt to, kas ir ļauns.

Bet lūk, tas, kas ir no Dieva, aicina un vilina darīt labu nepārtraukti” (Moronija 7:12–13).

Kristus gaisma, kā arī Svētā Gara klātbūtne mums noteikti palīdz noteikt, vai mūsu dzīvesveids atbilst Tā Kunga teritorijai vai arī — nē. Ja mūsu attieksme ir laba, tā ir Dieva iedvesmota, jo viss, kas ir labs, nāk no Dieva. Taču, ja mūsu attieksme ir slikta, mēs tiekam ienaidnieka ietekmēti, jo viņš pārliecina cilvēkus darīt ļaunu.

Āfrikas ļaudis ir aizkustinājuši manu sirdi savas apņēmības un uzcītības dēļ — palikt Tā Kunga teritorijā. Pat grūtos dzīves apstākļos tie, kas pieņem aicinājumu nākt pie Kristus, kļūst par gaismu pasaulei. Pirms dažām nedēļām, apmeklējot kādu no Dienvidāfrikas bīskapijām, man bija iespēja doties līdzi diviem jauniem priesteriem, viņu bīskapam un staba prezidentam, kad viņi apmeklēja sava kvoruma mazaktīvos jaunos vīriešus. Uz mani lielu iespaidu atstāja šo divu priesteru izrādītā drosme un pazemība, kad viņi aicināja mazaktīvos jaunos vīriešus atgriezties baznīcā. Kad viņi runāja ar šiem mazaktīvajiem jaunajiem vīriešiem, es pamanīju, ka viņu sejās atspīdēja Glābēja gaisma un tajā pat laikā tā piepildīja ar gaismu visus apkārtējos. Viņi pildīja savu pienākumu „[palīdzēt] vājajiem, [pacelt] gurdenās rokas un [stiprināt] nespēcīgos ceļus” (M&D 81:5). Šo divu priesteru attieksme aicināja viņus Tā Kunga teritorijā, un viņi kalpoja kā darbarīki Viņa rokās, aicinot citus rīkoties tāpat.

Mācībā un Derībās 20:37 Tas Kungs mūs māca, ko nozīmē sēt Garā un kas mūs patiešām aicina Tā Kunga teritorijā: pazemojieties Dieva priekšā, nāciet ar salauztām sirdīm un nožēlas pilniem gariem, lieciniet baznīcai, ka esat patiesi nožēlojuši visus savus grēkus un gribat uzņemties Jēzus Kristus Vārdu, būdami ar apņēmību kalpot Viņam līdz galam, vēstiet ar saviem darbiem, ka esat saņēmuši Kristus Garu un esat ar kristīšanu pieņemti Viņa Baznīcā. Mūsu vēlme — pildīt šīs derības — sagatavo mūs dzīvei Dieva klātbūtnē kā paaugstinātām būtnēm. Šo derību pieminēšanai ir jānosaka mūsu uzvedība pret savu ģimeni, mūsu savstarpējās attiecībās ar citiem cilvēkiem un sevišķi — mūsu attiecībās ar Glābēju.

Jēzus Kristus parādīja nevainojamas uzvedības paraugu, pēc kura mēs varam veidot savu attieksmi, lai spētu izpildīt šīs svētās derības. Glābējs izdzina no savas dzīves jebkādu ietekmi, kas varētu novirzīt Viņu no Viņa dievišķās misijas, sevišķi kad Viņš tika ienaidnieka vai Savu sekotāju kārdināts, kad Viņš kalpoja uz Zemes. Lai arī Viņš neizdarīja nevienu grēku, Viņam bija salauzta sirds un nožēlas pilns gars, Viņš bija mīlestības pilns pret mūsu Debesu Tēvu un pret visiem cilvēkiem. Viņš pazemojās mūsu Debesu Tēva priekšā, atsakoties no Savas gribas, lai izpildītu visu to, ko Viņa Tēvs bija lūdzis Viņam. Pat ārkārtēju fizisku un garīgu sāpju brīdī, nesot uz Saviem pleciem visas cilvēces grēku nastu un asiņojot no Savām porām, Viņš teica Tēvam: „Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi” (Marka 14:36).

Es lūdzu, brāļi un māsas, lai mēs, domājot par savām derībām, būtu stipri pret pretinieka ugunīgajām bultām (skat. 1. Nefija 15:24) un rīkotos atbilstoši Glābēja priekšzīmei, lai sētu Garā un paliktu Tā Kunga teritorijā. Atcerēsimies Prezidenta Monsona formulu: „Tu nevari būt taisnīgs, ja rīkojies nepareizi; tu nevari būt netaisnīgs, ja rīkojies pareizi.” To es saku Jēzus Kristus Vārdā, āmen.