Mums atkal pulcējoties

Mani mīļotie brāļi un māsas, mums atkal pulcējoties Baznīcas Vispārējā konferencē, es sveicinu jūs un paužu jums savu mīlestību. Mēs tiekamies reizi sešos mēnešos, lai stiprinātu, uzmundrinātu un mierinātu cits citu un lai spēcinātu cits cita ticību. Mēs esam šeit, lai mācītos. Daži no jums meklē atbildes uz jautājumiem un izaicinājumiem, ar kuriem jūs saskaraties savā dzīvē. Daži piedzīvo vilšanos vai cieš no zaudējumiem. Ikviens var tikt apgaismots un iedvesmots, un mierināts, sajūtot Tā Kunga Garu.

Ja jūsu dzīvē ir jāveic kādas izmaiņas, kaut jūs rastu pamudinājumu un smeltos drosmi to izdarīt, kad klausīsities iedvesmotos vārdus, kas tiks runāti. Kaut mēs no jauna apņemtos dzīvot tā, lai būtu mūsu Debesu Tēva cienīgi dēli un meitas. Kaut mēs turpinātu pretoties ļaunumam, lai kur tas būtu.

Cik gan svētīti mēs esam, ka dzīvojam uz Zemes tādā laikā kā šis — brīnumainā laikā pasaules ilgajā vēsturē! Mēs visi nevaram sapulcēties zem viena jumta, taču tagad mums ir iespēja piedalīties šīs konferences pārraidēs, pateicoties brīnumiem, ko nodrošina televīzija, radio, satelīta pārraide un internets — pat mobilās ierīces. Mēs esam sapulcējušies kopā kā viens, kaut arī runājam daudzās valodās, dzīvojam daudzās zemēs, taču visi esam ar vienu ticību, vienu doktrīnu un vienu mērķi.

No maziem iesākumiem pirms 182 gadiem, mūsu klātbūtne pašlaik ir jūtama visā pasaulē. Šis diženais darbs, kurā mēs esam iesaistīti, turpinās virzīties uz priekšu, pārmainot un svētot cilvēku dzīves. Nekāda lieta vai spēks visā pasaulē nespēs apturēt Dieva darbu. Šis diženais darbs turpināsies par spīti visam. Jūs atminaties pravieša Džozefa Smita pravietiskos vārdus: „Neviena nesvēta roka nevar apturēt šī darba attīstību; var trakot vajāšanas, var apvienoties pūļi, var sapulcēties armijas, apmelojumi var celt neslavu, taču Dieva patiesība dosies uz priekšu drosmīgi, cēli un neatkarīgi, līdz tā pārņems katru kontinentu, ieies katrā reģionā, ieplūdīs katrā valstī un aizsniegs katru ausi, līdz Dieva mērķi būs sasniegti un diženais Jehova teiks, ka darbs ir padarīts”.¹

Mūsdienu pasaulē ir daudz kā grūta un izaicinoša, mani brāļi un māsas, taču ir arī daudz kā laba un iedvesmojoša. Kā paziņots mūsu trīspadsmitajā Ticības apliecinājumā: „Ja kaut kur ir jebkas tikumīgs, jauks, labi novērtēts vai uzslavas vērts, mēs šādas lietas meklējam.” Kaut mēs vienmēr turpinātu tā darīt.

Es pateicos jums par jūsu ticību un veltīšanos evaņģēlijam. Es pateicos jums par mīlestību un rūpēm, ko jūs izrādāt cits citam. Es pateicos jums par kalpošanu, ko jūs veicat savās bīskapijās un draudzēs un savos stabos un apgabalos. Tā ir tāda kalpošana, kas ļauj Tam Kungam īstenot daudzus Viņa mērķus šeit, uz Zemes.

Es paužu savu pateicību par jūsu laipnību, lai kur es dotos. Es pateicos jums par jūsu lūgšanām par mani. Es esmu sajutis šīs lūgšanas un esmu ļoti pateicīgs par tām.

Tagad, mani brāļi un māsas, mēs esam sanākuši, lai tiktu pamācīti un iedvesmoti. Šo divu dienu laikā tiks sniegti daudzi vēstījumi. Es varu jums apliecināt, ka šie vīrieši un sievietes, kuri jūs uzrunās, ir meklējuši debesu palīdzību un vadību, gatavojot savus vēstījumus. Viņi ir saņēmuši iedvesmu attiecībā uz to, ar ko viņi dalīsies ar mums.

Mūsu Debesu Tēvs rūpējas par katru no mums un mūsu vajadzībām. Kaut mēs, piedaloties šajā konferencē, tiktu piepildīti ar Viņa Garu. To es sirsnīgi lūdzu mūsu Kunga un Glābēja, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.