Kā saņemt atklāsmi un iedvesmu savai personīgajai dzīvei

no Divpadsmit apustuļu kvoruma


Elders Ričards G. Skots
Kādēļ Tas Kungs vēlas, lai mēs lūgtu Viņu un prasītu Viņam? Tādēļ, ka tā mēs varam saņemt atklāsmi.

Ikviens, kurš stāv pie šīs kanceles, lai sniegtu vēstījumu, sajūt Baznīcas locekļu spēku un atbalstu visā pasaulē. Es esmu pateicīgs, ka šādu atbalstu var sniegt arī mīļš tuvinieks otrpus priekškara. Paldies tev, Dženīna.

Svētais Gars sniedz svarīgu informāciju, kas mums nepieciešama, lai gūtu vadību laicīgās dzīves ceļā. Ja informācija ir koncentrēta, skaidra un būtiska, tā pelna atklāsmes titulu. Ja tā ir virkne pamudinājumu, ko nereti saņemam, lai soli pa solim tuvotos cienīga mērķa sasniegšanai, tad, mana vēstījuma ietvaros, tā uzskatāma par iedvesmu.

Kā piemēru atklāsmei var minēt norādījumus, ko saņēma prezidents Spensers V. Kimbals pēc tam, kad ilgstoši un nepārtraukti lūdzās par priesterības piešķiršanu visiem cienīgiem vīriešiem Baznīcā, jo tolaik tā bija pieejama tikai daļai no viņiem.

Vēl viens piemērs atklāsmei ir vadība, ko saņēma prezidents Džozefs F. Smits: „Es ticu, ka mūsu dzīves rit un mūsu eksistence noris debesu vēstnešu un debesu būtņu klātbūtnē. Mēs neesam no viņiem šķirti. … Mēs esam cieši saistīti ar mūsu radiniekiem, mūsu priekštečiem, … kas nonākuši garu pasaulē pirms mums. Mēs viņus nevaram aizmirst, mēs nekad nepārstājam viņus mīlēt, mēs pastāvīgi glabājam sirdī piemiņu par viņiem un tādējādi esam saistīti un vienoti nesaraujamām saitēm. … Ja tā tas ir laicīgajā dzīvē, mirstīgo vājību ielenkumā, … pavisam droši … var ticēt, ka tie, kas bijuši uzticīgi, aiziedami tai saulē, . … var mūs redzēt labāk, nekā mēs — viņus, ka viņi pazīst mūs labāk, nekā mēs — viņus. … Mēs dzīvojam viņu klātbūtnē, viņi mūs redz, viņiem rūp mūsu labklājība, viņi mīl mūs vairāk nekā jebkad agrāk, jo tagad viņi var redzēt izaicinājumus, ar kuriem saskaramies; … viņi noteikti mīl mūs vairāk, nekā mēs — paši sevi, un viņiem ir lielāka vēlme, lai mums klātos labi”.1

Mēs varam stiprināt attiecības ar tuviem un mīļiem cilvēkiem, kas atrodas otrpus priekškara. To var panākt ar apņēmības pilniem centieniem rīkoties pareizi. Mēs varam stiprināt attiecības ar mūsu mīļajiem aizgājējiem, atzīstot, ka esam šķirti tikai uz laiku un ka templī noslēgtās derības ir mūžīgas. Tikai nepārtraukta derību ievērošana nodrošinās to ietvaros dāvāto apsolījumu saņemšanu mūžībā.

Kā piemēru pavisam nepārprotamai atklāsmei savā dzīvē varu minēt spēcīgo Gara pamudinājumu lūgt Dženīnai Vatkinsai, lai viņa tiktu saistīta ar mani templī.

Viena no būtiskākajām lietām, kas jāapgūst ikvienam no mums ir lūgt. Kādēļ Tas Kungs vēlas, lai mēs lūgtu Viņu un prasītu Viņam? Tādēļ, ka tā mēs varam saņemt atklāsmi.

Kad saskaros ar kādu sarežģītu jautājumu un nezinu, ko iesākt, es rīkojos šādi. Es gavēju. Es lūdzu, lai varētu uzmeklēt un saprast Rakstu vietas, kas spētu man palīdzēt. Tas ir ciklisks process. Es izlasu Svēto Rakstu pantus, gremdējos pārdomās par to nozīmi un lūdzu pēc iedvesmas. Pēc tam es atkal domāju un lūdzu, lai zinātu, vai esmu pilnībā uztvēris, kāda ir Tā Kunga griba attiecībā uz manu turpmāko rīcību. Tādejādi es bieži vien saņemu jaunas atziņas, kas padziļina izpratni par doktrīnu. Esmu atklājis, ka šis ir labs veids, kā mācīties no Svētajiem Rakstiem.

Pastāv daži praktiskas dabas principi, kas veicina atklāsmes saņemšanu. Pirmkārt, jāsaprot, ka, ļaujoties tādām emocijām kā dusmas un aizvainojums vai pāreja pretuzbrukumā, mēs zaudējam Svēto Garu. Mums jātiek pāri šādām emocijām vai arī būs pavisam maz izredžu saņemt atklāsmi.

Otrs princips ir būt piesardzīgiem ar humoru. Skaļi smiekli, kas ir nevietā, aizvaino Garu. Laba humora izjūta palīdz saņemt atklāsmi, bet skaļi smiekli — nepavisam. Taču humora izjūta ir nepieciešama, lai palīdzētu nolaist tvaiku.

Vēl viens atklāsmes ienaidnieks ir uzspēlēts vai pārāk skaļš runasveids. Prātīga, klusa runa nāk par labu atklāsmes saņemšanai.

Jāpiemin, ka garīgo saziņu veicina arī veselīgs dzīvesveids. Vingrošana, pietiekami daudz miega un veselīgi ēšanas paradumi palielinās mūsu spēju saņemt un izprast gūto atklāsmi. Neskatoties uz to, ka tas nepalīdzēs nodzīvot ilgāk, kā atvēlēts, pieņemot prātīgus un pārdomātus lēmumus, mēs varam uzlabot savu spēju kalpot, kā arī savu pašsajūtu.

Turklāt, ir svarīgi, lai ikdienišķi jautājumi nenovērstu mūsu uzmanību no ieklausīšanās Gara balsī.

Atklāsme var tik dota arī caur sapni, brīdī, kad notiek gandrīz nemanāma pāreja no miega uz nomodu. Cenšoties piefiksēt tās saturu uzreiz, varēsiet veikt diezgan detalizētu pierakstu, pretējā gadījumā viss redzētais ātri pagaisīs. Miegā notiekošo iedvesmoto saziņu parasti caurstrāvo sajūta, ka gūstam svētu pieredzi. Mācot mūs caur sapņiem, Tas Kungs var izmantot tādu cilvēku tēlus, kurus augsti vērtējam, jo mēs viņiem uzticamies un ieklausāmies viņu padomā. Patiesībā mūs māca Tas Kungs, darot to caur Svēto Garu. Parādot, ka mācība it kā nāk no kāda, ko mīlam un cienām, Viņš var padarīt to saprotamāku un panākt, lai mācītais rastu atbalsi mūsu sirdī.

Lai gan, ja vien tas ir saskaņā ar Tā Kunga mērķiem, Viņš var atsaukt atmiņā visu, kas nepieciešams, tam nevajadzētu mazināt mūsu apņēmību pierakstīt Gara pamudinājumus. Rūpīgi pierakstot gūto iedvesmu, mēs varam parādīt Dievam, ka saziņa ar Viņu mums ir svēta. Turklāt, pieraksti palīdzēs labāk atcerēties saņemtās atklāsmes. Šādu pierakstu par Gara sniegto vadību vajadzētu sargāt no nozaudēšanas un svešām acīm.

Kā daiļrunīgi liecina Svētie Raksti, nepārtraukti dzīvojot saskaņā ar patiesību, paveras durvis iedvesmai un izpratnei par to, kā rīkoties, un, ja nepieciešams, mēs saņemam dievišķo spēku, kas var palielināt mūsu individuālās spējas. Svētie Raksti parāda, ka nepieciešamības gadījumā Tas Kungs dod cilvēkam spēku pārvarēt grūtības, šaubas un šķietami nepārvaramus izaicinājumus. Gremdējoties apcerē par šādiem piemēriem, jūs saņemsiet klusu Svētā Gara apliecinājumu, ka minētās pieredzes ir patiesas. Jūs gūsiet pārliecību, ka šāda palīdzība pieejama arī jums.

Esmu pieredzējis, kā, grūtībās nonākuši, cilvēki iepriekš nepieredzētās situācijās tomēr saprot, ko iesākt, jo paļaujas uz To Kungu un zina, ka Viņš palīdzēs nonākt pie risinājuma, kas jārod nekavējoties.

Tas Kungs ir paziņojis: „Un jums ir jātiek mācītiem no augšienes. Iesvētiet sevi un jūs tiksit apdāvināti ar spēku, lai jūs varētu dot tieši tā, kā Es esmu runājis”.2 Vārdi iesvētiet sevi var šķist mulsinoši, bet prezidents Harolds B. Lī man reiz paskaidroja, ka šos vārdus var aizvietot ar frāzi — „turiet manus baušļus”. Tādējādi padoms kļūst saprotamāks.3

Lai Tas Kungs varētu mūs iedvesmot, mums jābūt garīgi un fiziski tīriem un mūsu nodomiem jābūt patiesiem. Tas Kungs uzticas tiem, kas klausa Viņa baušļiem, un šādi cilvēki var saņemt iedvesmu par to, kā rīkoties, un, ja nepieciešams, arī dievišķu spēku to paveikt.

Lai mūsu garīgais spēks pieaugtu un mēs spētu to labāk pielietot, tas jāiedēsta taisnīgā augsnē. Augstprātība, lepnība un iedomība ir kā akmenājs, kas nekad nenesīs garīgus augļus.

Pazemība ir auglīga augsne, kurā mūsu garīgums var attīstīties un nest iedvesmas augli, kas atklāj, ko darīt. Tas sniedz pieeju dievišķam spēkam, palīdzot paveikt to, kas jāpaveic. Cilvēks, kuru motivē tiekšanās pēc slavas un atzinības, nav cienīgs, lai tiktu Gara mācīts. Gars nevar efektīvi vadīt augstprātīgos vai tos, kas pieņem lēmumus emociju iespaidā.

Ja kalpojam kā darbarīki, palīdzot citiem, mums ir vieglāk saņemt iedvesmu nekā tad, ja domājam tikai paši par sevi. Kad palīdzam citiem, Tas Kungs var dot papildus norādījumus arī mūsu pašu labumam.

Mūsu Debesu Tēvs sūtīja mūs pasaulē nevis, lai mēs ciestu neveiksmi, bet gan gūtu milzīgus panākumus. Var šķist paradoksāli, bet tieši tādēļ atpazīt atbildes uz lūgšanām dažreiz ir tik grūti. Dažreiz mēs nepārdomāti mēģinām tikt galā, paļaujoties vienīgi uz savu pieredzi un spējām. Daudz gudrāk būtu lūgt un saņemt dievišķu iedvesmu, lai zinātu, ko darīt. Paklausība nodrošinās, ka nepieciešamības gadījumā mēs būsim cienīgi saņemt dievišķu spēku iedvesmota mērķa sasniegšanai.

Kā daudzi no mums, arī Olivers Kauderijs neatpazina Tā Kunga atbildes uz lūgšanām. Tādēļ, lai viņa un arī mūsu acis tiktu atvērtas, caur Džozefu Smitu tika dota šāda atklāsme:

„Patiesi, patiesi Es saku tev, svētīts tu esi par to, ko tu esi darījis; jo tu esi man jautājis, un lūk, cik bieži vien tu esi jautājis, tu esi saņēmis norādījumus no Mana Gara. Ja tas tā nebūtu, tu nebūtu varējis nonākt tur, kur tu esi tagad.

Lūk, tu zini, ka tu jautāji Man un es apgaismoju tavu prātu; un tagad Es stāstu tev šīs lietas, lai tu varētu zināt, ka tu esi ticis apgaismots no patiesības Gara.”4

Ja šķiet, ka Dievs nav atbildējis uz jūsu lūgšanām, gremdējieties pārdomās par šiem pantiem un pēc tam rūpīgi pārbaudiet, vai gadījumā jūsu dzīvē nav kādu pierādījumu tam, ka Viņš jums jau atbildējis.

Kā rādītājs tam, ka mūsu sajūtas jeb saņemtie pamudinājumi nāk no Dieva, ir tas, ka ap sirdi kļūst silti un mierīgi. Sekojot manis minētajiem principiem, jūs būsiet gatavi saņemt atklāsmi izšķirošā dzīves brīdī.

Jo vairāk sekosiet dievišķai vadībai, jo laimīgāki būsiet gan šeit, gan mūžībā un jo lielāka būs jūsu izaugsme un spēja kalpot. Es īsti neizprotu, kā tas notiek, taču sekošana šai vadībai nemazina jūsu rīcības brīvību. Jūs varat pieņemt tādus lēmumus, kā vēlaties. Taču paturiet prātā, ka tikai tieksme — rīkoties pareizi — nes sirdsmieru un dara laimīgu.

Ja veicam nepareizu izvēli, to var labot caur grēku nožēlošanu. Ja pilnībā izpildām tās nosacījumus, Jēzus Kristus, mūsu Glābēja, veiktā Izpirkšana apmierina taisnības prasības par pieļautajām kļūdām. Tas ir brīnumaini vienkārši un ne ar ko nesalīdzināmi. Turpinot dzīvot taisnīgi, jūs vienmēr saņemsiet pamudinājumus par turpmāko rīcību. Dažreiz, lai saprastu, kā rīkoties, jums būs jāpieliek ievērojami pūliņi un jāpaļaujas uz Dievu, taču jūs saņemsiet pamudinājumus, ko tādā gadījumā darīt, ja vien izpildīsiet nosacījumus dievišķas vadības saņemšanai savā dzīvē, proti, būsiet paklausīgi Tā Kunga baušļiem, paļausieties uz Viņa dievišķo laimes ieceri un vairīsieties no visa, kas ir pretrunā tam.

Saziņa ar mūsu Debesu Tēvu nav kaut kas triviāls. Tā ir svēta privilēģija. Tā balstās uz mūžīgiem un nemainīgiem principiem. Mēs saņemam palīdzību no Debesu Tēva, tikai pateicoties savai ticībai, paklausībai un izvēlei — rīkoties pareizi.

Lai Tas Kungs sniedz jums iedvesmu izprast un pielietot principus, kas sekmē personīgās atklāsmes un iedvesmas saņemšanu! Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Exibir Referências

  1.  

    1. Joseph F. Smith, citēts Conference Report, 1916. gada aprīlis, 2.–3. lpp.; skat. arī Gospel Doctrine, 5. izd. (1939. g.), 430.–431. lpp.

  2.  

    2.  Mācība un Derības 43:16.

  3.  

    3. Skat. Teachings of Presidents of the Church: Harold B. Lee (2000. g.), 34. lpp.

  4.  

    4.  Mācība un Derības 6:14–15.