Meklējiet zināšanas — jums ir darbs, kas jāpaveic

Manas mīļās jaunās sievietes, mēs tik ļoti mīlam ikvienu no jums! Mēs redzam, cik drosmīgi jūs ceļaties un mirdzat, nesot gaismu pasaulei, kurā vienlaikus ir tik daudz grūtību un arī tik daudz iespēju. Var gadīties, ka tas liek jums aizdomāties: „Kas mani gaida nākotnē?” Es varu apliecināt — jums kā tikumīgām Dieva meitām ir gaiša nākotne! Jūs dzīvojat laikā, kad evaņģēlija patiesības ir atjaunotas, un šīs patiesības rodamas Svētajos Rakstos. Pēc kristībām jūs saņēmāt Svētā Gara dāvanu, un Svētais Gars mācīs jums patiesību un sagatavos sastapties ar dzīves grūtībām.

Dievs ir devis jums morālo izvēles brīvību un iespēju mācīties, dzīvojot uz zemes, un Viņam ir darbs, kas jums jāpaveic. Jums katrai ir personīga atbildība meklēt zināšanas, lai to paveiktu. Atslēga uz jūsu nākotni, jūsu gaišais cerības stars¹, rodams jaunajā brošūrā Jaunatnes morāles stiprināšanai, sadaļā par izglītības standartiem, kā arī Jauno sieviešu vērtību projektā par zināšanām.

„Izglītība … atvērs durvis uz iespējām”². Sekojot Tā Kunga mudinājumam „[meklēt] zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību”³ jeb mācoties ar ticību, jūs studējot iegūsiet ne vien zināšanas, bet arī apgaismību.

Meklējiet zināšanas, cītīgi studējot! Visdrīzāk jums vairs nekad nebūs tik daudz laika mācībām kā tagad. Prezidents Gordons B. Hinklijs deva gudru padomu Baznīcas jauniešiem: „Mācīšanās paradumi, ko izstrādāsiet oficiālās skološanās laikā, lielā mērā ietekmēs to, cik lielas būs jūsu slāpes pēc zinībām visa mūža garumā”.⁴ „Jums jāiegūst visa iespējamā izglītība. … Upurējiet visu, kas nepieciešams, lai sagatavotos veikt [šīs] zemes dzīves darbu. … Vingriniet savu prātu un rokas, lai turpmākajā dzīvē varētu ietekmēt citus uz labu”.⁵

Uzrunājot sievietes, prezidents Tomass S. Monsons teica: „Tā kā parasti mēs nezinām, ko nesīs nākotne, mums jāsagatavojas neparedzamajam. … Es mudinu jūs dzīties pēc izglītības un apgūt iemaņas, pēc kurām ir pieprasījums, laivajadzības gadījumā jūs būtu gatavas apgādāt ģimeni”.⁶

Jaunās sievietes, ņemiet vērā šo gudro un iedvesmoto praviešu padomu! Esiet labas studentes. Celieties un mirdziet savā skolā, čakli strādājot godīgumā un taisnīgumā. Ja jums rodas grūtības ar sekmēm vai nolaižas rokas, vērsieties pēc palīdzības pie vecākiem, skolotājiem vai izpalīdzīgiem Baznīcas locekļiem. Nekad nepadodieties!

Sastādiet sarakstu ar lietām, ko gribat apgūt, un pēc tam „dalieties savos izglītības mērķos ar savu ģimeni, draugiem un vadītājiem, lai viņi varētu jūs atbalstīt un iedrošināt”.⁷ Tas ir veids, kā attīstīt savu personību.

Pateicoties tehnoloģijām, jūs pieredzat zinību eksploziju. Jūs nepārtraukti tiekat apbērtas ar jaunumiem skaņas, video un tīmekļa jomā. Esiet izvēlīgas un neļaujiet šiem informācijas plūdiem novērst jūsu uzmanību un aizkavēt jūsu pilnveidi. Celieties, jaunās sievietes! Jūs pašas nosakāt savus mērķus. Jūs nosakāt, kas ienāk jūsu prātā un sirdī.

Dažkārt svarīgākās lietas mēs apgūstam ārpus klases telpām. Uzturieties priekšzīmīgu sieviešu sabiedrībā, kas var jums palīdzēt gūt noderīgas prasmes mājsaimniecībā, mākslā, mūzikā, ģimenes vēstures darba veikšanā, sportā, rakstu darbos vai uzstājoties publikas priekšā. Iepazīstieties ar viņām un lūdziet, lai viņas kļūtu par jūsu mentorēm. Kad būsiet apguvušas kaut ko jaunu, māciet to jauno sieviešu pasākumos vai arī kļūstiet par mentori citām jaunajām sievietēm, izpildot Goda Bites balvas iegūšanas nosacījumus.

Laika gaitā man bijis daudz mentoru, ne tikai mana brīnišķīgā māte. Pirmo reizi par mentoru darbību uzzināju jau deviņu gadu vecumā. Sākumskolas skolotāja palīdzēja man izšūt uzrakstu „Es ienesīšu savās mājās evaņģēlija gaismu”. Šis izšuvums karājās manā istabā visus pusaudzes gadus. Mana skolotāja mācīja, laboja un nepārtraukti iedrošināja mani. Pēc viņas nāca vēl citas mentores. Divas izcilas šuvējas no manas bīskapijas iemācīja man šūt. Pateicoties viņu vadībai, pacietībai un iedrošinājumam, es četrpadsmit gadu vecumā pieteicu savu šūto kleitu šūšanas sacensībām un ieguvu godalgu! Tas veicināja manas slāpes pēc zinībām un izcilības arī citās jomās.

Tagadējā zināšanu ieguve nesīs lielus augļus nākotnē, kad kļūsiet par māti. „Mātes izglītības līmenim ir milzīga ietekme uz [bērnu] izvēli izglītības jomā”.⁸ Mātes izglītība var kļūt par atslēgu, kas palīdz izrauties no „nabadzības loka”.⁹ „Izglītotām sievietēm … parasti dzimst veselīgāki mazuļi, viņām ir veselīgāki bērni, viņas ir pašpārliecinātākas, dzīvespriecīgākas un viņām ir labākas spriešanas spējas”.¹⁰

No „Ģimene — vēstījums pasaulei” mēs mācāmies, ka „mātes galvenokārt ir atbildīgas par savu bērnu audzināšanu”.¹¹ Bērnu izglītošana ir daļa no audzināšanas, tā ir svēta atbildība. Līdzīgi kā jaunajiem kareivjiem, kuru „mātes bija tos mācījušas”¹², jūs būsiet svarīgākās skolotājas saviem bērniem, tādēļ rūpīgi izvēlieties, ko mācīties pašām. Svētiet savus bērnus un turpmāko ģimeni, mācoties, cik vien varat, jau tagad.

Meklējiet zināšanas ar ticību! Mēs mācāmies ar ticību, uzcītīgi gūstot garīgās zināšanas caur lūgšanu, Svēto Rakstu studēšanu, paklausību un tiekšanos pēc Svētā Gara vadības, kas liecina par patiesību. Ja izpildīsiet savu daļu zināšanu apguvē, Svētais Gars apgaismos jūsu sapratni. Ja mācoties, reizē pūlēsieties būt cienīgas, Svētais Gars rādīs jums virzienu un apgaismos jūs.

Jaunietes gados es reiz aizņēmos slēpes, kas man bija krietni par garu, un zābakus, kas bija krietni par lielu, un draudzene mācīja man slēpot! Mēs devāmies baudīt burvīgo pavasara dienu; saule spoži spīdēja, sniegs bija nevainojams, un debesis — zilas, bez neviena mākonīša. Mācoties satraukums par stāvajām nogāzēm pārauga aizrautībā. Un, lai gan pārāk garo slēpju dēļ visai bieži klupu, es cēlos un mēģināju atkal. Es iemīļoju šo sporta veidu!

Tomēr drīz vien atklāju, ka ne visas dienas un laikapstākļi ir tik ideāli piemēroti slēpošanai. Kad bija apmācies, mums nācās slēpot, tā saucamajā, izkliedētajā gaismā. Izkliedētā gaisma rodas, kad saules gaisma tiek izkliedēta mākoņos. Lūkojoties baltajā sniegā, zūd telpiskuma izjūta — ir grūti novērtēt nogāžu stāvumu un pamanīt nelielos izvirzījumus un uzkalniņus to virsmā.

Jaunās sievietes, jūs, iespējams, raugāties nākotnē līdzīgi, kā es reiz raudzījos uz stāvo kalna nogāzi. Iespējams, gadās, ka jūtaties tā, it kā atrastos izkliedētajā gaismā, nespējot saskatīt, kas gaida tālāk. Mācīšanās ar ticību palīdzēs jums iegūt pašpaļāvību un vadīs jūs, kad jutīsieties nedrošas.

Līdzība par desmit jaunavām no Mateja evaņģēlija 25. nodaļas māca, cik liela nozīme ir garīgajai sagatavotībai un ka tā iegūstama katram individuāli. Jūs noteikti atceraties, ka visas desmit jaunavas tika aicinātas pavadīt līgavaini uz kāzu mielastu, taču tikai piecas gudrās bija sagatavojušās un paņēmušas eļļu lukturiem.

„Bet ģeķīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest.

Bet gudrās atbildēja un sacīja: tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev.

Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza.”¹³

Jums, iespējams, šķiet egoistiski, ka piecas gudrās jaunavas nedalījās ar savu eļļu, taču tas vienkārši nebija iespējams. Garīgā sagatavošanās iegūstama katrai individuāli — lāsi pa lāsītei, ar to nav iespējams dalīties.

Tagad ir laiks, lai jūs cītīgi nodotos garīgo zināšanu apguvei — lāsi pa lāsītei, caur lūgšanu, Svēto Rakstu studēšanu un paklausību. Tagad ir laiks, lai jūs dzītos pēc izglītības — lāsi pa lāsītei. Arī katra tikumīga doma un rīcība pievieno eļļu jūsu lukturim, darot jūs cienīgas iegūt Svētā Gara — mūsu dievišķā skolotāja — vadību.

Svētais Gars vadīs jūs šajā laicīgās dzīves ceļā. Pat, ja šķitīs, ka esat iekļuvušas izkliedētajā gaismā, un uznāks šaubas par nākotni, jums nav jābaidās. Ja paliksiet uz ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvi, Svētais Gars vadīs jūs gan lēmumu pieņemšanā, gan mācībās.

Pateicoties savai personīgajai pieredzei, varu liecināt, ka, ja jūs meklēsiet zināšanas ne vien studējot, bet arī ar ticību, jūs tiksiet vadītas tajā, ko „Tas Kungs … gribēs, lai jūs darītu un kas jums jāzina”.¹⁴

Kad jaunietes gados saņēmu savu patriarhālo svētību, man tika dots padoms sagatavoties — iegūt labu izglītību un jau jaunībā sākt attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai spētu vadīt mājsaimniecību un rūpēties par ģimeni. Es tik ļoti vēlējos ģimeni! Taču šīs svētības piepildījums bija jāgaida līdz pat 37 gadu vecumam, kad beidzot apprecējos. Es apprecējos ar vīrieti, kurš bija atraitnis, un dienā, kad tikām saistīti templī, pēkšņi tiku svētīta ne vien ar vīru, bet arī ar ģimeni, kurā jau bija četri bērni.

Pirms tam ilgu laiku jutos, kā slēpojot izkliedētā gaismā, kad jautāju sev: „Kas mani gaida nākotnē?” Es centos rīkoties saskaņā ar pamācībām, kas bija manā patriarhālajā svētībā. Es uzcītīgi mācījos, lai kļūtu par skolotāju, un turpināju izglītoties, līdz kļuvu par sākumskolas direktori. Es lūdzu Debesu Tēvu un tiecos pēc Svētā Gara vadības. Es cieši turējos pie praviešu solījuma, kas apliecināja, ka, ja vien „būšu patiesa un uzticīga, pildīšu [savas] derības, kalpošu Dievam un mīlēšu [savu] Debesu Tēvu un To Kungu Jēzu Kristu, man netiks liegta neviena no mūžīgajām svētībām, ko Debesu Tēvs sagatavojis Saviem uzticīgajiem bērniem”.¹⁵

Es zinu, ka mana izglītība sagatavoja mani dzīvei, par kādu man jaunībā nebija ne jausmas. Man šķita, ka mācos un iegūstu izglītību, lai mācītu skolēnus un savus bērnus. Es nezināju, ka Tas Kungs gatavo mani arī tam, lai es varētu mācīt angļu valodu Mongolijā, kur kopā ar vīru kalpojām misijā, lai es varētu mācīt Baznīcas jaunietes visā pasaulē un mācīt saviem mazbērniem to, cik vērtīgas ir zināšanas. Tās visas ir brīnišķīgas svētības, par kurām agrāk nevarēju iedomāties.

Es liecinu, ka mūsu Debesu Tēvs pazīst un mīl jūs. Viņš jums ārkārtīgi uzticas un ir sagatavojis darbu, kuru varat paveikt vienīgi jūs. Es galvoju, ka jūs būsiet gatavas šim dižajam darbam, ja vien, studējot ticībā, meklēsiet zināšanas. Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.