Izglābšanas spēks

Man ir kāds ļoti labs draugs, kas man ik reizi sūta jaunu kaklasaiti, lai es to uzliktu katrā Vispārējās konferences sesijā, kurā uzstājos. Viņam ir lieliska gaume, vai ne?

Manam jaunajam draugam ir daži sarežģīti izaicinājumi. Tie viņu savā veidā ierobežo, bet no otras puses viņš ir neparasts. Piemēram, viņa drošsirdība kā misionāram ir pielīdzināma Mosijas dēliem. Viņa ticības vienkāršība padara viņa pārliecību neparasti nelokāmu un noteiktu. Manuprāt, pēc Skota domām ir neiedomājami, ka visi nav Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi un ka visi nav lasījuši Mormona Grāmatu, un ka visiem nav liecības par tās patiesumu.

Ļaujiet man pastāstīt par kādu notikumu Skota dzīvē, kad viņš pirmo reizi viens pats lidoja, lai apciemotu savu brāli. Kāds kaimiņš, kurš sēdēja netālu, nejauši dzirdēja Skota sarunu ar cilvēku, kas sēdēja viņam blakus:

„Sveiki, mans vārds ir Skots. Kā tevi sauc?”

Viņa blakussēdētājs nosauca savu vārdu.

„Ar ko tu nodarbojies?

„Es esmu inženieris.”

„Tas ir jauki. Kur tu dzīvo?”

„Lasvegasā.”

„Mums tur ir templis. Vai tu zini, kur ir mormoņu templis?”

„Jā. Tā ir skaista ēka.”

„Vai tu esi mormonis?”

„Nē.”

„Nu, tev vajadzētu būt. Tā ir lieliska reliģija. Vai esi lasījis Mormona Grāmatu?”

„Nē.”

„Nu, tev vajadzētu izlasīt. Tā ir lieliska grāmata.”

Es pilnībā piekrītu Skotam — Mormona Grāmata ir lieliska grāmata. Pravieša Džozefa Smita vārdi, kas citēti Mormona Grāmatas ievadā, man vienmēr ir bijuši īpaši: „Es pateicu brāļiem, ka Mormona Grāmata ir vispareizākā no visām grāmatām uz zemes un mūsu reliģijas noslēgakmens, un cilvēks, dzīvojot pēc tās norādījumiem, nokļūst tuvāk Dievam, nekā pēc jebkuras citas grāmatas.”

Šogad mūsu Svētdienas skolas nodarbībās mēs studējam Mormona Grāmatu. Kad mēs gatavojamies un piedalāmies šajās stundās, kaut mēs būtu motivēti sekot Skota drosmīgajam piemēram dalīties savā mīlestībā pret šiem īpašajiem Svētajiem Rakstiem ar citiem, kas nepieder mūsu reliģijai!

Mormona Grāmatas galvenā tēma ir pausta Nefija Pirmās grāmatas pirmās nodaļas pēdējā pantā. Nefijs raksta: „Bet, lūk, es, Nefijs, parādīšu jums, ka Tā Kunga sirsnīgā žēlastība ir pār visiem tiem, kurus Viņš ir izvēlējies viņu ticības dēļ, lai padarītu tos varenus pat līdz spējai izglābties” (1. Nefija 1:20).

Es vēlos runāt par to, kā Mormona Grāmata, kas ir Tā Kunga sirsnīga žēlastība, kas saglabājusies šīm pēdējām dienām, mūs izglābj, šķīstā un vispareizākā veidā mācot mums Kristus mācību.

Daudzi no Mormona Grāmatas stāstiem ir stāsti par izglābšanos. Lehija un viņa ģimenes došanās tuksnesī bija stāsts par izglābšanos no Jeruzālemes iznīcināšanas. Stāsts par jarediešiem ir stāsts par izglābšanos, tāpat arī stāsts par mulekiešiem. Alma, jaunākais, tikai atsvabināts no grēka. Helamana jaunie karavīri tika izglābti kaujā. Nefijs un Lehijs tika izglābti no cietuma. Izglābšanās tēma ir skaidri saskatāma viscaur Mormona Grāmatā.

Mormona Grāmatā ir divi stāsti, kas ir ļoti līdzīgi un māca nozīmīgas mācības. Pirmais ir no Mosijas grāmatas, sākot ar tās 19. nodaļu. Šeit mēs mācāmies par ķēniņu Limhiju, kurš dzīvoja Nefija zemē. Lamanieši bija uzsākuši karu pret Limhija ļaudīm. Kara rezultātā lamanieši atļāva ķēniņam Limhijam valdīt pār saviem ļaudīm, bet viņi nonāca lamaniešu jūgā. Tas bija ļoti neērts miers. (Skat. Mosijas 19–20.)

Kad Limhija ļaudis bija noguruši no lamaniešu pāridarījumiem, viņi pārliecināja savu ķēniņu doties pret lamaniešiem cīņā. Trīs reizes viņi tika sakauti. Viņiem tika uzlikti smagi slogi. Visbeidzot viņi pazemojās un stipri piesauca To Kungu, lai Viņš tos izglābtu. (Skat. Mosijas 21:1–14.) 21. nodaļas 15. pants mums pastāsta par Tā Kunga atbildi: „Un tagad Tas Kungs bija kūtrs uzklausīt viņu saucienus viņu nekrietnības dēļ; tomēr Tas Kungs dzirdēja viņu kliedzienus un sāka mīkstināt lamaniešu sirdis, ka tie sāka atvieglot viņu slogus; tomēr Tas Kungs neuzskatīja par vajadzīgu atbrīvot viņus no verdzības.”

Drīz pēc tam, kad ieradās Amons un maza grupa vīru no Zarahemlas, kopā ar Gideonu — vienu no Limhija ļaužu vadoņiem — viņi izstrādāja plānu, kas bija veiksmīgs, un viņi atbrīvojās no lamaniešu pāridarījumiem. Tas Kungs bija kūtrs uzklausīt viņu saucienus. Kāpēc? Viņu nekrietnības dēļ.

Otrais stāsts daudzējādā ziņā ir līdzīgs, bet arī atšķirīgs. Šis notikums ir pierakstīts Mosijas grāmatas 24. nodaļā.

Alma un viņa ļaudis bija apmetušies Helama zemē, kad tur ieradās lamanieši. Viņi satikās un vienojās par mierīgu risinājumu. (Skat. Mosijas 23:25–29.) Drīz lamaniešu vadītāji sāka uzspiest savu gribu Almas ļaudīm un uzlika tiem smagus slogus (skat. Mosijas 24:8). 13. pantā mēs lasām: „Un notika, ka Tā Kunga balss nāca pār viņiem viņu ciešanās, sakot: Paceliet savas galvas un turiet drošu prātu, jo Es zinu to derību, ko jūs esat noslēguši ar Mani; un Es derēšu ar Savu tautu un atbrīvošu viņus no jūga.”

Almas ļaudis tika izglābti no lamaniešu rokām, un viņi droši nokļuva atpakaļ, lai apvienotos ar Zarahemlas ļaudīm.

Kāda bija atšķirība starp Almas ļaudīm un ķēniņa Limhija ļaudīm? Acīmredzami bija dažas atšķirības: Almas ļaudis bija miermīlīgi un taisnīgāki; viņi jau bija kristīti un stājušies derībā ar To Kungu; viņi pazemojās Tā Kunga priekšā, vēl pirms bija sākušies pārbaudījumi. Visu pieminēto atšķirību dēļ bija piemēroti un godīgi, lai Tas Kungs viņus ātri brīnumainā veidā izglābtu no tiem, kas turēja viņus jūgā. Šīs Svēto Rakstu vietas māca par Tā Kunga izglābšanas spēku.

Pravietojumi, kas pareģo Jēzus Kristus dzīvi un misiju, apsola mums izglābšanu, kuru Viņš nodrošinās. Viņa Izpirkšana un Augšāmcelšanās nodrošina mums visiem izglābšanu no fiziskās nāves un, ja mēs nožēlosim grēkus, izglābšanu no garīgās nāves, kas sniegs mums mūžīgās dzīves svētības. Izpirkšanas un augšāmcelšanās solījumus, solījumus par izglābšanos no fiziskās un garīgās nāves Dievs pasludināja Mozum, kad Viņš sacīja: „Jo, lūk, šis ir Mans darbs un Mana godība — īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus 1:39).

Salīdzinājumā ar pārliecību, kas skaisti noteikta Svētajos Rakstos, mēs sastopam pretējus, reliģiju noliedzošus spēkus, kas nostājas pret sen noteikto pārliecību Svētajos Rakstos — Rakstos, kas devuši mums vadību cauri daudziem gadsimtiem, definējot mūžīgas vērtības un standartus, lai izvestu mūs cauri dzīvei. Viņi sludina, ka Bībeles mācības ir nepatiesas un Skolotāja mācības — novecojušas. Viņi uzskata, ka katram cilvēkam ir jābūt brīvībai noteikt pašam savus standartus; viņi cenšas mainīt ticīgo cilvēku tiesības, kas ir pretēji tam, kas mācīts Svētajos Rakstos un praviešu vārdos.

Tā ir liela svētība, ka mums ir pieraksts par mūsu Kunga un Glābēja misiju, kas atklāts Mormona Grāmatā, lai pievienotu otro liecību mācībai, kas atklāta Bībelē. Kāpēc pasaulei ir svarīgi, ka ir gan Bībele, gan Mormona Grāmata? Es ticu, ka atbilde ir atrodama Nefija Pirmās grāmatas 13. nodaļā. Nefijs pieraksta: „Un eņģelis runāja uz mani, sacīdams: Šie pēdējie pieraksti, kurus tu esi redzējis starp citticībniekiem [Mormona Grāmata], apliecinās pirmo pierakstu [Bībeles] patiesumu, kuri ir no Jēra divpadsmit apustuļiem, un darīs zināmas skaidrās un vērtīgās lietas, kas ir bijušas izņemtas no ciltīm, valodām un tautībām, ka Dieva Jērs ir Mūžīgā Tēva Dēls un pasaules Glābējs, un ka visiem cilvēkiem ir jānāk pie Viņa, vai arī tie nevar tikt izglābti” (40. pants).

Nav pietiekami tikai ar Bībeli vai tikai ar Mormona Grāmatu. Abas ir nepieciešamas, lai mūs mācītu un mēs mācītos pilnīgu un veselu Kristus mācību. Nepieciešamība pēc otras nemazina pirmās vērtību un otrādi. Gan Bībele, gan Mormona Grāmata ir nepieciešama mūsu glābšanai un paaugstināšanai. Kā tik spēcīgi mācīja prezidents Ezra Tafts Bensons: „Kopīgi lietotas, Bībele un Mormona Grāmata pilnībā iznīcina viltus mācības” („A New Witness for Christ”, Ensign, 1984. g. nov., 8. lpp.).

Noslēgumā es gribu pieminēt divus stāstus — vienu no Vecās Derības, otru no Mormona Grāmatas — lai parādītu, kā šīs grāmatas harmoniski darbojas kopā.

Stāsts par Ābrahāmu sākas ar viņa izglābšanos no elku pielūdzējiem kaldejiem (skat. 1. Mozus 11:27–31; Ābrahāma 2:1–4). Viņš un viņa sieva Sāra vēlāk tiek atsvabināti no savām ciešanām, un viņiem tika apsolīts, ka caur to pēcnācējiem visas zemes tautas būs svētītas (skat. 1. Mozus 18:18).

Vecā Derība satur pierakstu par to, kā Ābrahāms paņēma savu brāļadēlu Latu sev līdzi — prom no Ēģiptes. Saņemot izvēles tiesības uz zemi, Lats izvēlējās Jordānas līdzenumu, un viņš uzslēja savu telti Sodomas pievārtē, kas bija lielu ļaundarību pilsēta. (Skat. 1. Mozus 13:1–12.) Lielākā daļa no problēmām, ar kurām Lats saskārās vēlākā dzīvē, un tādu bija daudz, var tikt saistītas ar viņa agrīno lēmumu novietot savas telts ieeju ar skatu pret Sodomu.

Ābrahāms, ticīgo tēvs, pieredzēja dzīvi citādi. Protams, bija daudz pārbaudījumu, bet tā bija svētīta dzīve. Mēs nezinām, uz kuru pusi bija novietota Ābrahāma telts ieeja, bet ir nepārprotams mājiens 1. Mozus grāmatas 13. nodaļas pēdējā pantā. Tas vēsta: „Un Ābrāms [vai Ābrahāms] cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam” (1. Mozus 13:18).

Lai gan es to nezinu, es personīgi ticu, ka Ābrahāma telts ieeja bija ar skatu pret altāri, kuru viņš bija uzcēlis Tam Kungam. Kā es nonācu līdz šim secinājumam? Tāpēc, ka es zinu Mormona Grāmatas stāstu par ķēniņa Benjamīna norādījumiem savai tautai, kad viņi sapulcējās, lai noklausītos viņa pēdējo uzrunu. Ķēniņš Benjamīns deva norādījumus, lai viņi novietotu savas telts ieejas ar skatu pret templi (skat. Mosijas 2:1–6).

Mēs varam tikt izglābti no ļaunuma un bezdievības ceļiem, pievēršoties Svēto Rakstu mācībām. Pestītājs ir Diženais Glābējs, jo Viņš mūs izglābj no nāves un no grēka (skat. Romiešiem 11:26; 2. Nefija 9:12).

Es pasludinu, ka Jēzus ir Kristus un ka mēs varam tuvoties Viņam, lasot Mormona Grāmatu. Mormona Grāmata ir vēl viena liecība par Jēzu Kristu. Pirmās liecības par mūsu Glābēju ir Jaunā un Vecā Derība jeb Bībele.

Atcerēsimies mana drauga Skota Mormona Grāmatas raksturojumu: „Tā ir lieliska grāmata.” Es liecinu jums, ka liela daļa no Mormona Grāmatas lieliskuma izriet no tās harmonijas ar Svēto Bībeli, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.