Esiet drošsirdīgi, spēcīgi un darbīgi

Šovakar es jūtos īpaši svētīts, ka varu kā bīskaps vērsties pie jaunajiem vīriešiem, Ārona priesterības nesējiem, kuri visā pasaulē ir sapulcējušies, lai klausītos šo vispārējo priesterības sapulci. Es dalīšos ar jums stāstā no Mormona Grāmatas par Helamanu un viņa 2000 jaunajiem karavīriem. Šie Svēto Rakstu panti jums sniegs ieskatu šo seno laiku jauno vīriešu raksturā un iedvesmu jums, pēdējo dienu jaunajiem vīriešiem. Es citēju iemīļotu rakstvietu: „Un viņi visi bija jauni cilvēki, un viņi bija ārkārtīgi drošsirdīgi, un arī spēcīgi un darbīgi; bet lūk, tas vēl nav viss — viņi bija vīri, kas bija uzticīgi visos laikos”.¹ Drošsirdība, spēks, darbīgums un patiesība — kādas apbrīnojamas īpašības!

Es vēlētos vērst uzmanību uz pirmo īpašību, kas viņus raksturo — drošsirdība. Manuprāt, tas raksturo šo jauno vīriešu pārliecību drosmīgi darīt pareizo jeb pēc Almas vārdiem — „stāvēt kā Dieva [lieciniekiem] visos laikos … un visās vietās”.² 2000 jaunajiem kareivjiem bija neskaitāmi brīži, kad parādīt savu drosmi. Arī katram no jums būs noteikti brīži jūsu dzīvē, kas prasīs drosmi. Mans draugs Džons pastāstīja man par šādu brīdi savā dzīvē.

Pirms vairākiem gadiem Džons tika uzņemts prestižā Japānas universitātē. Viņš kopā ar daudziem citiem vislabākajiem studentiem no visas pasaules tur gatavojās studēt starptautiskas studentu programmas ietvaros. Daži pieteicās cerībā padziļināt savas japāņu kultūras un valodas zināšanas, citi to uzskatīja par profesijas soli darba iegūšanai Japānā, taču visi bija pametuši mājas, lai studētu svešā valstī.

Drīz pēc savas ierašanās Džons un citi ārzemju studenti uzzināja par viesībām, kas tiks rīkotas uz kādas korporācijas mājas jumta. Tajā vakarā Džons un divi viņa draugi devās uz norādīto adresi.

Pēc uzbraukšanas ar liftu nama augšējā stāvā Džons un viņa draugi kāpa augšā pa vienīgajām šaurajām kāpnēm, kas veda uz ēkas jumtu, un sāka iepazīties un sarunāties ar citiem pasākuma apmeklētājiem. Laikam lēni velkoties, atmosfēra mainījās. Troksnis un mūzikas skaļums pastiprinājās, un arvien vairāk tika lietots alkohols, savukārt Džons jutās arvien neomulīgāk. Tad pēkšņi kāds sāka nostādīt studentus lielā aplī, lai visi kopā smēķētu marihuānas cigaretes. Džons saviebās un ātri informēja abus savus draugus, ka bija laiks doties prom. Gandrīz ar izsmieklu viens no viņiem atbildēja: „Džon, tas ir vienkārši — mēs vienkārši stāvēsim aplī, un, kad pienāks mūsu kārta, mēs to padosim tālāk, nevis smēķēsim. Tā mums nevajadzēs justies samulsušiem visu priekšā, aizejot no pasākuma.” Džonam tas izklausījās vienkārši, taču tas neizklausījās pareizi. Viņš zināja, ka viņam bija jādara zināmi savi nodomi un jārīkojas. Acumirklī viņš saņēma drosmi un pateica viņiem, ka viņi var darīt, kā vēlas, taču viņš dosies prom. Viens draugs nolēma palikt un nostājās aplī; otrs negribīgi sekoja Džonam lejup pa kāpnēm uz liftu. Atveroties lifta durvīm, viņiem par pārsteigumu no tā steidzīgi iznāca Japānas policijas darbinieki un steigšus kāpa augšup pa kāpnēm uz jumtu. Džons un viņa draugs iekāpa liftā un devās prom.

Kad kāpņu augšā parādījās policija, studenti ātri nosvieda nelegālās narkotikas no jumta, lai viņus nepieķertu. Noslēguši izeju uz kāpnēm, policijas darbinieki tomēr lika visiem nostāties vienā rindā un palūdza katram studentam izstiept abas rokas. Policijas darbinieki tad gāja gar studentu rindu, rūpīgi apostot katra studenta īkšķus un rādītājpirkstus. Katrs students, kas bija turējis rokās marihuānu, neatkarīgi no tā, vai viņš to bija smēķējis, vai nē, tika uzskatīts par vainīgu, un sekas bija ļoti nopietnas. Gandrīz bez izņēmuma studenti, kas bija palikuši uz jumta, tika izslēgti no savām universitātēm, un tie, kas tika notiesāti noziedzīgā nodarījumā, iespējams, tika izraidīti no Japānas. Cerības par izglītības gūšanu, gadiem ilga gatavošanās un iespējas nākotnē iegūt darbu Japānā pagaisa vienā acumirklī.

Tagad ļaujiet man pastāstīt, kas notika ar šiem trīs draugiem. Draugs, kas palika uz jumta, tika izslēgts no universitātes Japānā, kaut arī viņš bija ļoti cītīgi strādājis, lai tajā tiktu uzņemts, un viņam vajadzēja atgriezties mājās. Draugs, kas tonakt pameta pasākumu kopā ar Džonu, pabeidza skolu Japānā un turpināja mācības, iegūstot grādus divās augstākā līmeņa universitātēs ASV. Viņa karjera aizveda viņu atpakaļ uz Āziju, kur viņš piedzīvoja milzīgus profesionālus panākumus. Viņš ir pateicīgs Džonam līdz šai dienai par viņa drosmīgo piemēru. Džonam tā vakara notikumu sekas ir bijušas neizmērojamas. Pateicoties tajā gadā Japānā pavadītajam laikam, viņš laimīgi apprecējās, un vēlāk viņiem piedzima divi dēli. Viņš ir bijis ļoti veiksmīgs uzņēmējs un nesen kļuva par profesoru kādā Japānas universitātē. Iedomājieties, cik atšķirīga būtu viņa dzīve, ja viņam nebūtu bijis drosmes pamest ballīti tajā zīmīgajā vakarā Japānā.³

Jaunie vīrieši, būs reizes, kad jums, līdzīgi Džonam, būs jāparāda sava taisnīgā drosme savu vienaudžu acu priekšā, kā sekas varētu būt izsmiekls un apmulsums. Turklāt, jūsu pasaulē cīņas ar pretinieku tiks izcīnītas arī klusos un vientuļos kaujas laukos kāda ekrāna priekšā. Tehnoloģijas ar savām ievērojamajām iespējām nes arī izaicinājumus, ar kādiem nesaskārās paaudzes pirms jums. Nesenā valsts mēroga pētījumā atklājās, ka mūsdienu pusaudži katru dienu tiek kārdināti satraucošā līmenī ne tikai skolās, bet arī kibertelpā. Tajā tika atklāts, ka alkohola un narkotiku lietošanas varbūtība starp pusaudžiem, kas sociālo tīklu vietnēs aplūko attēlus, kuros redzama alkohola vai narkotiku lietošana, pieaug trīs līdz četras reizes. Komentējot šo pētījumu, bijušais ASV valsts sekretārs paziņoja: ”Šī gada pētījums atklāj jaunu, spēcīgu vienaudžu spiediena veidu — digitālo vienaudžu spiedienu. Digitālo vienaudžu spiediens pārspēj bērna draugus un jauniešus, ar kuriem bērns izklaidējas. Tas ielaužas mājās un bērna guļamistabā caur internetu.”⁴ Taisnīgas drosmes izrādīšana bieži vien būs tik klusa, kā nospiest pogu vai nē. Misionāriem tiek mācīts no Sludini Manu evaņģēliju: „Tas, ko tu domā un dari, kad esi vienatnē un esi pārliecināts, ka neviens tevi neredz, ir tavas tikumības vispatiesākais mērs.”⁵ Esiet drošsirdīgi! Esiet stipri! „Palieciet svētajās vietās un neizkustieties!”⁶

Jaunie vīrieši, es apsolu, ka Tas Kungs dos jums spēku. „Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka … garu.”⁷ Viņš jūs atalgos par jūsu drosmi un taisnīgo uzvedību — ar laimi un prieku. Šāda drosme būs līdzās jūsu ticībai Jēzum Kristum un Viņa veiktajai Izpirkšanai, jūsu lūgšanām un paklausībai baušļiem.

Prezidents N. Eldons Teners paziņoja: „Vienam jaunam zēnam skolā var būt spēcīga ietekme uz labu. Viens jauns vīrietis futbola komandā, studentu pilsētiņā vai savu darbabiedru vidū var, dzīvojot pēc evaņģēlija, godājot savu priesterību un iestājoties par pareizo, paveikt neizmērojamu labumu. Bieži vien jūs saskarsieties ar lielu kritiku un izsmieklu, kas nāks pat no tiem, kuri tic tāpat kā jūs, tomēr viņi jūs varētu cienīt par to, ka darāt pareizi. Taču atcerieties, ka Glābējs pats tika mocīts, apsmiets, apspļaudīts un galu galā sists krustā, jo nešaubījās Savā pārliecībā. Vai jūs jebkad esat aizdomājušies, kas būtu noticis, ja Viņš būtu izrādījis vājumu un teicis: „Ak, kāda tam jēga?” un atmetis ar roku Savai misijai? Vai mēs gribam būt gļēvuļi vai drošsirdīgi kalpi, neskatoties uz pasaules pretestību un ļaunumu? Saņemsim drosmi, lai rīkotos un būtu patiesi un uzticīgi Kristus sekotāji.”⁸

Es aicinu jūs sagatavoties, kā to darīja 2000 jaunie kareivji, esot drošsirdīgi un cienīgi priesterības nesēji. Atcerieties — tas, ko darāt, kurp ejat un ko redzat, noteiks to, par ko jūs kļūsit. Par ko jūs vēlaties kļūt? Kļūstiet par cienīgu diakonu, skolotāju un priesteri. Izvirziet mērķi būt cienīgiem, lai ieietu templī, un būt cienīgiem, lai saņemtu savu nākamo priekšrakstu piemērotā vecumā un, galu galā, lai saņemtu Melhisedeka priesterību. Tas ir taisnīguma ceļš, kas ietver dievišķu palīdzību. Tas Kungs paziņoja: „Tās priekšrakstos tiek pasludināts dievišķības spēks.”⁹

Šajā ceļā jūs vadīs vecāki, priesterības vadītāji un pravietiskās prioritātes, kas izklāstītas brošūrās Pienākums pret Dievu un Jaunatnes morāles stiprināšanai.

Prezidents Tomass S. Monsons nesen deva padomu:

„Lai pieņemtu gudrus [lēmumus], ir nepieciešama drosme — drosme pateikt nē, drosme pateikt jā. …

Es jūs lūdzos apņemties [tagad] nenovirzīties no takas, kas vedīs uz mūsu mērķi — mūžīgo dzīvi ar mūsu Debesu Tēvu.”¹⁰

Tieši tā, kā 2000 karavīru atsaucās sava vadītāja, Helamana, kaujas saucienam un saņēma savu drosmi, arī jūs varat darīt tāpat, sekojot savam vadītājam, pravietim un prezidentam Tomasam S. Monsonam.

Mani jaunie Ārona priesterības nesēji, noslēgumā es sniedzu savu liecību par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, Džozefa Smita vārdiem: „Brāļi, vai mēs neturpināsim šo diženo lietu? Ejiet uz priekšu, un nevis atpakaļ. Drosmi, brāļi; un uz priekšu, uz uzvaru!”¹¹ Jēzus Kristus Vārdā, āmen.