Entonijs D. Perkinss
Palieciet uz priesterības ceļa, padziļinot savu pievēršanos un stiprinot savu ģimeni. … Izvairieties no nelaimes, ņemot vērā garīgās „piesardzības” zīmes, ko mūsu ceļā ir izlicis Dievs un pravieši.

Kad es biju mazs zēns, mūsu ģimene devās pāri Amerikas Klinšu kalniem, lai apciemotu vecvecākus. Ceļš sākās vībotņu līdzenumos, tad virzījās augšup cauri priežu klātām nogāzēm un galu galā ievijās apšu audzēs un kalnu pļavās, kas šķietami sniedzās līdz bezgalībai.

Taču šis skaistais ceļš nebija pilnīgi drošs. Liela ceļa daļa bija izbūvēta stāvajā kalna nogāzē. Lai aizsargātu ceļotājus, ceļa būvētāji bija izveidojuši aizsargmargas un izvietojuši zīmes, kas informēja: „Sargieties no krītošiem akmeņiem.” Mēs redzējām pietiekami daudz iemeslu šiem brīdinājumiem. Akmeņi un klintsbluķi bija izkaisīti gar upes gultni — tālu zem ceļa. Reizēm, kanjona apakšā mēs redzējām sadauzītas mašīnas — traģisks piemērs par vadītājiem, kuriem neizdevās izsargāties.

Priesterības zvērests un derība

Brāļi, katrs no jums jau ir pieņēmis vai drīz pieņems Melhisedeka priesterības zvērestu un derību.1 Šajā derībā ir ietverts brīnišķīgs ceļojums, kas sākas ar abu priesterību — gan mazākās, gan augstākās — saņemšanu, tad turpinās caur mūsu aicinājumu paaugstināšanu un visbeidzot nepārtrauktu kāpšanu pretim Dieva lielākajām svētībām, līdz mēs saņemsim „visu, kas ir Tēvam”.2

Šī celestiālā ceļa gudrais projektētājs mūsu ceļā ir izlicis brīdinājuma zīmes. Priesterības zvērests un derība satur šo dziļdomīgo brīdinājumu: „Un tagad Es dodu jums pavēli piesargāties”.3

Kāpēc lai Dievs mums liktu piesargāties? Viņš zina, ka Sātans ir reāla būtne,4 kas cenšas ievilkt mūsu dvēseles ciešanu bezdibenī.5 Dievs arī zina, ka priesterības nesējos slēpjas „miesīgs cilvēks”6 „ar noslieci uz klaiņošanu”.7 Pravieši mūs aicina atmest „veco cilvēku”8 un „ietērpties Kristū”9 caur ticību, grēku nožēlošanu, glābšanas priekšrakstiem un dzīvošanu saskaņā ar evaņģēlija principiem katru dienu.

Izvairīšanās no nelaimes

Virzoties augšup pa priesterības ceļu, katrs zēns vai vīrietis var tikt novilkts lejā, ja viņš nav piesardzīgs. Vai jūs jebkad neesat bijuši pārsteigti vai apbēdināti par kāda izcila jauna vīrieša, kas nesen kā atgriezies no misijas, cienījama priesterības nesēja vai mīļota ģimenes locekļa negaidītu krišanu?

Vecās Derības stāsts par Dāvidu ir traģisks piemērs izšķiestam priesterības spēkam. Kaut arī viņš jaunībā pieveica Goliātu un desmitiem gadu nodzīvoja taisnīgi,10 šis pravietis-ķēniņš joprojām garīgi bija viegli ievainojams. Tajā izšķirošajā brīdī, kad viņš no jumta ieraudzīja skaisto Batsebu mazgājamies, viņam līdzās nestāvēja neviens tikumiskais miesassargs, lai izsauktos: „Piesargies, Dāvid, tu rīkojies muļķīgi!” Viņa nespēja piesargāties11 un rīkoties atbilstoši Gara pamudinājumiem12 noveda pie tā, ka viņš zaudēja savu mūžīgo ģimeni.13

Brāļi, ja pat varenais Dāvids tika aizslaucīts no paaugstināšanas ceļa, kā gan mēs varam izvairīties no līdzīga likteņa?

Šādas dubultmargas jeb divi aizsargājošie principi, kas ir dziļa personiskā pievēršanās un spēcīgas ģimenes attiecības, palīdz mums palikt uz debesu lielceļa.

To zinot, Sātans mūsu priesterības ceļā met klintsakmeņus, kas sadragā mūsu pievēršanos un sagrauj mūsu ģimenes. Par laimi, Jēzus Kristus un Viņa pravieši gar ceļa malu ir izvietojuši „piesardzības” zīmes. Viņi mūs pastāvīgi brīdina par pievēršanos graujošai lepnībai14 un tādiem ģimeni ietekmējošiem grēkiem kā dusmas, alkatība un iekāre.

Sen atpakaļ Mozus deva padomu: „Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu.”15 Mūsu straujajā un izklaidēm pārpildītajā pasaulē cilvēkiem joprojām ir tendence ātri „aizmirst To Kungu, … darīt nekrietnības un tikt kāda ļaunā [aizvilinātiem]”.16

Padziļiniet pievēršanos un stipriniet ģimeni

Lai starp bīstamajiem kārdinājumu nogruvumiem droši paliktu uz priesterības ceļa, es mums atgādinu sešus pamatprincipus, kas padziļina pievēršanos un stiprina ģimeni.

Pirmais. Lūgšana vienmēr paver ceļu dievišķas palīdzības saņemšanai, lai „uzveiktu Sātanu”.17 Katru reizi, kad Jēzus brīdina priesterības nesējus: „[Sargieties], jo Sātans [jūs] grib sijāt,” Viņš izraksta lūgšanu kā zāles pret kārdinājumu.18 Prezidents Tomass S. Monsons mācīja: „Ja kāds no mums ir vilcinājies uzklausīt padomu lūgt vienmēr, tad šis brīdis ir vispiemērotākais, lai sāktu to darīt. … Cilvēks nekad nav dižāks, kā tad, kad ir nometies ceļos.”19

Otrais. Seno un mūsdienu Svēto Rakstu studēšana vieno mūs ar Dievu. Tas Kungs brīdināja Baznīcas locekļus, „lai viņi piesargās, kā viņi ieklausās praviešos, lai tie netiktu uzskatīti par mazsvarīgu lietu, un viņi ar to nenokļūtu zem nosodījuma, un nepakluptu un nekristu”.20 Lai izvairītos no šī nopietnā nosodījuma, mums vajag rūpīgi lasīt Svētos Rakstus, kā arī Baznīcas žurnālus un mājaslapas, kas mums ļauj „būt [Tā Kunga] izvēlētā pravieša vadītiem dziļā un personiskā veidā”.21

Trešais. Cienīga dalība priekšrakstos mūs sagatavo saņemt „Svēto Garu par [savu] ceļvedi”.22 Tad, kad Glābējs brīdināja: „Sargieties, lai jūs netiktu pievilti,” Viņš apsolīja, ka mēs netiksim pievilti, ja „nopietni tieksimies pēc labākajām [Gara] dāvanām”.23 Katru nedēļu cienīgi pieņemot Svēto Vakarēdienu, Baznīcas locekļi sev nodrošina to, ka „Viņa Gars vienmēr būs ar viņiem”.24 Kalpojot templī, mēs varam „saņemt Svētā Gara pilnību”.25

Ceturtais. Patiesas mīlestības izrādīšana ir personīgās pievēršanās un ģimenes attiecību centrā. Ķēniņš Benjamīns norādīja: „Sargieties, lai neceltos ķildas jūsu starpā.”26 Nekad neaizmirstiet, ka Sātans ir „strīdu tēvs”27 un cenšas panākt, lai ģimenes locekļi „cīnītos un ķildotos”.28 Brāļi, ja mēs emocionāli, vārdiski vai fiziski aizskaram kādu no savas ģimenes locekļiem vai iebiedējam kādu cilvēku, mēs zaudējam priesterības spēku.29 Izvēlieties kontrolēt dusmas. Ģimenes locekļiem no mūsu mutēm ir jādzird svētības, nevis lāsti. Mums citi ir jāietekmē vienīgi ar pārliecināšanu, pacietību, maigumu, lēnprātību, neviltotu mīlestību, laipnību un žēlsirdību.30

Piektais. Desmitās tiesas likuma ievērošana ir svarīgs ticības un ģimenes vienotības elements. Tāpēc, ka Sātans izmanto alkatību un dzīšanos pēc mantas, lai nostumtu ģimenes no celestiālā lielceļa, Jēzus norādīja: „Sargieties no mantkārības”.31 Mantkārība tiek ierobežota, kad mēs plānojam savus ienākumus, godīgi maksājam desmito tiesu un dāsnus gavēņa ziedojumus, plānojam obligātos maksājumus, izvairāmies no nevajadzīgiem parādiem, iekrājam nākotnes vajadzībām un kļūstam pašpaļāvīgi laicīgā ziņā. Dieva solījums mums ir šāds: „Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.”32

Sestais. Šķīstības likuma pilnīga ievērošana rada mūsos pašpaļāvību, ka varam stāvēt „Dieva klātbūtnē” ar Svēto Garu kā savu „[pastāvīgo] pavadoni”.33 Sātans uzbrūk tikumībai un laulībai ar milzīgu daudzumu neķītrības. Kad Tas Kungs brīdināja laulību pārkāpējus „sargāties un steidzīgi nožēlot grēkus”, Viņa norādījums sniedzās pāri laulības fiziskai pārkāpšanai — tas ietvēra arī miesaskārīgas domas, kas ir pirms laulības fiziskas pārkāpšanas.34 Mūsdienu pravieši un apustuļi bieži un skaidri ir runājuši par pornogrāfijas sērgu. Prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja: „[Pornogrāfija] ir kā trakojoša vētra, kas izposta atsevišķus cilvēkus un ģimenes, pilnībā iznīcinot to, kas reiz bija veselīgs un skaists. … Ir pienācis laiks, lai ikviens no mums, kas tajā iesaistīts, izvilktu sevi no šī muklāja.35 Ja jūs jebkādā veidā tiekat kārdināti pārkāpt šķīstības likumu, rīkojoties kā Jāzeps Ēģiptē, kurš „bēga un izskrēja ārā”.36

Šie seši pamatprincipi palīdz priesterības nesējiem turpināt ceļu augšup pa debesu lielceļu, paliekot drošībā starp personīgās pievēršanās un ģimenes attiecību aizsargmargām. Jaunie vīrieši, šo principu ievērošana jūs sagatavos tempļa derībām, kalpošanai pilnlaika misijā un mūžīgajai laulībai. Vīri un tēvi, dzīvošana atbilstoši šiem principiem ļaus jums vadīt taisnībā mājās un kopā ar sievu kā vienlīdzīgu partneri kalpot par ģimenes garīgo vadītāju.37 Priesterības ceļš ir prieka pilns ceļojums.

Paliekot uz priesterības ceļa

Atgriežoties pie pieredzes no savas jaunības, es atceros vienu konkrētu reizi, kad mēs šķērsojām Klinšu kalnus. Pabraucot garām zīmei „Sargieties no krītošiem akmeņiem”, mans tēvs ievēroja oļus un mazus akmeņus krītam uz ceļa mūsu priekšā. Viņš ātri samazināja mašīnas ātrumu, līdz mēs gandrīz pilnībā apstājāmies, kad tajā pašā brīdī gar mūsu mašīnu nožvingstēja basketbola bumbas izmēra klintsakmens. Tēvs pagaidīja, kad beigsies akmeņu nogruvums un tad turpināja ceļu. Mana tēva nepārtrauktā uzmanība un tūlītējā rīcība nodrošināja to, ka mūsu ģimene droši sasniedza savu galamērķi.

Brāļi, Sātans vēlas „iznīcināt cilvēku dvēseles”.38 Ja jūsu dvēsele lēnām virzās uz garīgās aizas malu, apstājieties tagad, pirms esat nokrituši, un atgriezieties atpakaļ uz ceļa.39 Ja jūs jūtat, ka jūsu dvēsele guļ sadauzīta kanjona apakšā, nevis atrodas augstu uz priesterības ceļa, jo neņēmāt vērā „piesardzības” zīmes un grēkojāt, es jums liecinu, ka caur patiesu grēku nožēlošanu un Jēzus Kristus nesto Izpirkšanas upuri jūs varat piecelties un atgriezties uz Dieva debesu lielceļa.40

Jēzus mācīja: „Sargieties no … liekulības.”41 Ja jūs neesat cienīgs, lai lietotu priesterību, lūdzu, apmeklējiet savu bīskapu, kurš jums var palīdzēt nožēlot grēkus. Esiet drosmīgi, jo, kaut arī Glābējs saka: „Bīstieties, … un atturieties no grēka,”42 Viņš arī apsola, „Es, Tas Kungs, piedodu jums. … Ejiet savus ceļus un negrēkojiet vairs.”43

Es aicinu katru zēnu un vīrieti palikt uz priesterības ceļa, padziļinot savu pievēršanos un stiprinot savu ģimeni. Lūgšanas, Svētie Raksti un priekšraksti padziļina pievēršanos. Mīlestība, desmitā tiesa un šķīstība stiprina ģimeni. Izvairieties no nelaimes, ņemot vērā garīgās „piesardzības” zīmes, ko mūsu ceļā ir izlicis Dievs un pravieši. Centieties sekot Jēzus Kristus pilnīgajam piemēram, kurš „izcieta kārdinājumus, bet nepaļāvās tiem”.44

Es apsolu, ka, ja vīrieši ievēros priesterības derību „piesargāties”,45 mēs un mūsu ģimenes var būt pārliecinātas par to, ka droši un priekpilni sasniegsim savu galamērķi — paaugstināšanu celestiālajā valstībā. To es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.

Show References

  1.  

    1. Skat. Mācība un Derības 84:33–44.

  2.  

    2.  Mācība un Derības 84:38.

  3.  

    3.  Mācība un Derības 84:43.

  4.  

    4. Skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:16; skatīt arī Mozus 1:12–22.

  5.  

    5. Skat. Helamana 5:12; skat. arī 2. Nefija 1:13; Helamana 7:16.

  6.  

    6.  Mosijas 3:19; skatīt arī 1. korintiešiem 2:14.

  7.  

    7. Skat. „Come, Thou Fount of Every Blessing”, Hymns (1948), nr. 70.

  8.  

    8. Skat. Kolosiešiem 3:8–10; skatīt arī Efeziešiem 4:22–24.

  9.  

    9.  Galatiešiem 3:27; skat. arī Romiešiem 13:14.

  10.  

    10. Skat. 1. Samuēla 13:14; 17:45–47 .

  11.  

    11. Skat. 2. Samuēla 11:1–17.

  12.  

    12. „Jūs nepieļausiet lielu kļūdu, pirms tam nesaņemot brīdinājumus caur Gara pamudinājumiem” (Boids K. Pekers, „Counsel to Youth”, Liahona un Ensign, 2011. g. nov., 18).

  13.  

    13. Skat. Mācība un Derības 132:39; skat. arī Svēto Rakstu ceļvedis, „Dāvids”.

  14.  

    14. Skat. Mācība un Derības 23:1; 25:14; 38:39; skat. arī Ezra Tafts Bensons, „Beware of Pride”, Ensign, 1989. g. maijs, 4–7.

  15.  

    15.  5. Mozus 6:12; skat. arī 5. Mozus 8:11–19.

  16.  

    16.  Almas 46:8.

  17.  

    17.  Mācība un Derības 10:5.

  18.  

    18. Skat. Mācība un Derības 52:12–15; skat. arī Lūkas 22:31–32; Almas 37:15–17; 3. Nefijs 18:18–19.

  19.  

    19. Tomass S. Monsons, „Nāciet pie Viņa lūgšanā un ticībā”, Liahona, 2009. g. marts, 4; Ensign, 2009. g. marts, 6.

  20.  

    20.  Mācība un Derības 90:5; skat. arī Mācība un Derības 41:1, 12.

  21.  

    21. Gordons B. Hinklijs, „Faith: The Essence of True Religion”, Ensign, 1981. g. nov., 5.

  22.  

    22.  Mācība un Derības 45:57.

  23.  

    23.  Mācība un Derības 46:8; skat. arī Efeziešiem 4:14; Mācība un Derības 52:14–16; Kolosiešiem 2:8.

  24.  

    24.  Moronija 4:3; Mācība un Derības 20:77; skat. arī 3. Nefijs 18:1–11.

  25.  

    25.  Mācība un Derības 109:15.

  26.  

    26.  Mosijas 2:32.

  27.  

    27. Skat. 3. Nefijs 11:29–30.

  28.  

    28.  Mosijas 4:14.

  29.  

    29. Skat. Mācība un Derības 121:36–37; skat. arī Mācība un Derības 63:61–63.

  30.  

    30. Skat. Mācība un Derības 121:41–45.

  31.  

    31.  Lūkas 12:15; skat. arī Mācība un Derības 38:39.

  32.  

    32.  Mateja 6:33; skat. arī 3. Nefijs 13:33.

  33.  

    33.  Mācība un Derības 121:45–46; skat. arī Mācība un Derības 67:11; Mozus 1:11.

  34.  

    34.  Mācība un Derības 63:14–16; skat. arī Mateja 5:27–28; 3. Nefijs 12:27–30.

  35.  

    35. Skat. Gordons B. Hinklijs, „A Tragic Evil among Us”, Liahona un Ensign, 2004. g. nov., 59–62; skat. arī Dalins H. Oukss, „Pornography”, Liahona un Ensign, 2005. g. maijs, 87–90; Džefrijs R. Holands, „Place No More for the Enemy of My Soul”, Liahona un Ensign, 2010. g. maijs, 44–46.

  36.  

    36.  1. Mozus 39:12.

  37.  

    37. Skat. Handbook 2: Administering the Church (2010), 2.3.

  38.  

    38.  Mācība un Derības 10:27; skat. arī 1. Pētera 5:8.

  39.  

    39. Skat. Mācība un Derības 3:9–10; 1. korintiešiem 10:12–13; 2. Pētera 3:17.

  40.  

    40. Skat. Almas 13:27–29; Mācība un Derības 109:21.

  41.  

    41.  Lūkas 12:1; skat. arī Mācība un Derības 50:6–9.

  42.  

    42.  Mācība un Derības 82:2.

  43.  

    43.  Mācība un Derības 82:1 , 7.

  44.  

    44.  Mācība un Derības 20:22; skat. arī Ebrejiem 2:17–18; 4:14–16.

  45.  

    45.  Mācība un Derības 84:43; skat. arī 5. Mozus 4:9; Mosijas 4:29–30.