2010–2019
Xav Txog cov Koob Hmoov
October 2012


Xav Txog cov Koob Hmoov

Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej paub tias peb xav tau kev pab li cas thiab yuav pab peb thaum peb thov Nws los pab.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, lub rooj sab laj no nco txog 49 xyoo tas los lawm thaum kuv raug tsa los ua ib tug mej zeej hauv Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim thaum lub Kaum Hli hnub tim 4, 1963. Plaub caug cuaj xyoo yeej ntev kawg. Tiam sis, thaum muab xav mus xav los zoo nkaus li lub sij hawm txij thaum thawj thawj zaug uas kuv sawv ntawm lub sam thiaj no hais lus hauv lub tuam rooj sab laj kuj yog ib ntsais muag xwb.

Ntau yam twb hloov hlo txij lub Kaum Hli Ntuj hnub tim 4, 1963. Peb muaj ib lub sij hawm txawv hauv lub ntiaj teb zaj keeb kwm. Peb tau koob hmoov ntau nplua mias. Thiab tej thaum nyuaj rau peb pom tej teeb meem thiab tej kev txog kev txhaum uas nyob ntawm peb ib ncig thiab kom peb txhob poob siab. Kuv nrhiav pom tias, thaum txhob xav txog tej yam tsis zoo, thiab cia li nres thiab xav txog tej koob hmoov hauv peb lub neej, nov yeej hais txog tej yam me me uas feem ntau peb tsis tshua nco qab xav txog, ces peb haj yam yuav muaj kev zoo siab.

Thaum kuv xav txog 49 xyoo tas los lawm, kuv tau nrhiav pom tej yam dab tsi. Ib qho yog kuv kawm paub tias ntau yam uas kawj rau hauv kuv lub neej yus yuav xav tias yog tej yam tsis tseem ceeb dab tsi. Muaj tseeb tiag, lub sij hawm uas muaj tej ntawd, tsuas yog tej yam tsis muaj nuj nqi thiab zoo xws luag xwb. Tab sis mas, thaum xav lawm ces, tej ntawd tau foom koob hmoov rau lwm tus lub neej—thiab kuj foom koob hmoov rau kuv lub neej thiab. Kuv xav kom nej yuav ua li no—cia li ntsuam xav txog koj lub neej thiab suav koj tej koob hmoov, tej yam loj thiab me tib si, uas koj tau txais lawm.

Thaum xav txog kuv lub neej kuv kawm paub tias Vajtswv yeej hnov thiab teb peb cov lus thov. Peb paub txog lo lus tseeb uas peb nrhiav tau hauv 2 Nifais hauv Phau Ntawv Maumoos hais tias: “Muaj tib neeg xwv kom lawv yuav muaj kev xyiv fab.”1 Kuv hais lus tim khawv tias peb muaj kev xyiv fab thaum peb paub tias peb muaj cuab kav nrog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej sib txuas lus dhau ntawm kev thov Vajtswv thiab tias nws yuav hnov thiab teb tej lus thov ntawd—tej thaum teb tsis raws li peb xav los sis tsis yog lub sij hawm uas peb xav tau, tiam sis yeej yuav teb thiab yuav yog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas pab thiab hlub peb sawv daws zoo los teb vim nws xav kom peb yuav zoo siab. Nws twb cog lus tseg hais tias, “Peb yuav tsum txo hwj chim; thiab tus Tswv peb tus Vajtswv yuav tuav peb tes coj peb kev, thiab yuav teb peb tej lus thov.”2

Rau ob peb feeb tom ntej no, kuv xav qhia nej txog ob peb zaug uas Vajtswv tau hnov thiab teb kuv cov lus thov, thaum xav txog yav nram qab, tej no tau coj koob hmoov los rau kuv thiab lwm tus neeg lub neej. Kuv phau ceev xwm txheej uas kuv tau sau ntau xyoo no, tau pab kuv nco meej txog tej no yog tias tsis muaj phau no ces nyaj kuv yuav nco tsis tshua meej pes tsawg.

Thaum xyoo 1965 kuv raug txib mus koom ib ceg txheem ntseeg lub rooj sab laj thiab muaj lwm txoj kev sib ntsib hauv Dej Hiav Txwv Pacific. Nov yog thawj zaug uas kuv mus xyuas qhov chaw no, thiab yog ib lub sij hawm uas kuv yuav nco ntsoov. Kuv sab ntsuj plig loj hlob heev thaum kuv mus ua txoj hauj lwm no thiab ntsib cov thawj coj, cov mej zeej, thiab cov tub txib.

Thaum hnub Saturday thiab Sunday, lub Ob Hlis Ntuj hnub tim 20 thiab 21, peb nyob hauv Brisbane, Australia, yuav muaj tej rooj sab laj hauv Brisbane Ceg Txheem Ntseeg. Hauv tej kev sib ntsib hnub Saturday, kuv tau ntsib koog chaw tus thawj tswj hwm hauv thaj tsam ntawd. Thaum kuv tuav nws tes, kuv tau kev tshoov siab tias kuv yuav tsum nrog nws tham thiab yuav tau qhuab ntuas nws, ces kuv nug seb tag kis nws puas kam nrog kuv mus koom txoj kev sib ntsib thaum Hnub Sunday kom wb thiaj muaj caij sib tham.

Tom qab sib ntsib hnub Sunday ntawd wb muaj sij hawm sib tham. Wb tham txog tej hauj lwm nws ua vim nws ua koog chaw tus thawj tswj hwm. Thaum wb sib tham, kuv tau kev tshoov siab kom qhia nws ob peb qho tswv yim txog cov tub txib tej hauj lwm thiab seb nws thiab nws cov mej zeej yuav ua li cas thiaj pab tau cov tub txib khiav lawv tej hauj lwm hauv nws thaj chaw. Yav tom qab kuv kawm paub tias tus txiv neej no twb thov Vajtswv pab kom nws tau kev cob qhia hais txog qhov no. Rau nws wb txoj kev sib ntsib yog ib qho tim khawv tshwj xeeb tias Vajtswv tau hnov thiab teb nws cov lus thov. Nov yog ib txoj kev sib ntsib tsis tshua tseem ceeb tiam sis yog ib qho uas kuv paub tias tus Ntsuj Plig tau coj kav thiab tau pauv koog chaw tus thawj tswj hwm lub neej thiab txoj kev ua thawj coj, cov mej zeej lub neej, thiab tau pab cov tub txib ua zoo.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, yeej pab ua kom tus Tswv cov hom phiaj tiav tas thaum uas peb ua raws li tus Ntsuj Plig txoj kev coj. Kuv ntseeg hais tias thaum peb ua raws li txoj kev tshoov siab thiab tej kev xav hauv peb nruab siab, tus Tswv yuav haj yam tso siab thaum Nws txib peb ua Nws tej hauj lwm.

Thaum kuv kawm, li kuv tau hais hauv tej zaj xov tas los lawm, tsis txhob laug sij hawm mus ua raws li kev tshoov siab. Muaj ib zaug ntau xyoo tas los lawm, kuv tab tom ua luam dej hauv qho chaw Deseret Gym hauv lub nroog Salt Lake kuv txawm tau kev tshoov siab kom mus rau University lub Tsev Kho Mob mus xyuas kuv ib tug phooj ywg zoo uas tuag tes tuag taw vim nws mob khas xawj thiab twb raug phais lawm. Kuv tau tawm ntawm lub pas dej, hnav ris tsho, thiab tau taug kev mus ntsib tus txiv neej zoo no.

Thaum kuv txog nws chav pw, tsis muaj leej twg nyob hauv. Thaum mus nug seb nws nyob qhov twg, lawv qhia tias tej zaum nws twb mus ua luam dej hauv lub tsev kho mob lub pas dej, lawv ua li ntawd kom pab qoj tes taw. Kuv mus nrhiav pom nws nyob hauv. Nws twb siv nws lub laub taug kev mus rau hauv thiab yog tib leeg uas nyob hauv chav ntawd. Nws nyob puag tom ub, ze qhov chaw tob tob hauv lub pas dej. Kuv hu nws npe, ces nws txawm thawb nws lub laub los ntsib kuv. Wb zoo siab thaum sib tham, thiab ces nrog nws mus rau nws chav pw hauv lub tsev kho mob ces tau muab ib txoj koob hmoov rau nws.

Yav tom qab ntawd kuv tus phooj ywg qhia kuv tias hnub ntawd nws nyuaj siab heev thiab tab tom xav muab nws txoj sia txo pov tseg. Nws tau thov Vajtswv pab nws tiam sis tau pib xav tias tsis muaj leej twg hnov nws tej lus thov. Nws tau mus rau lub pas dej vim nws xav tias qhov no yuav pab kom nws txoj kev nyuaj siab ploj mus—vim nws yuav thawb nws lub laub poob mus rau hauv lub pas dej tob tob ntawd. Kuv txawm tuaj txog thaum lub sij hawm tseem ceeb ntawd, vim kuv tau ua raws li txoj kev tshoov siab uas los saum ntuj los.

Kuv tus phooj ywg tau ua neej nyob ntau xyoo—tej xyoo muaj kev zoo siab thiab kev ris txiaj ntau. Kuv zoo siab vim kuv tau ua ib qho cuab yeej hauv tus Tswv txhais tes hnub tseem ceeb ntawd rau ntawm lub pas dej.

Muaj dua lwm lub sij hawm, thaum Muam Monson wb tab tom tsav tsheb los tsev tom qab mus xyuas ib tug phooj ywg, kuv tau kev tshoov siab kom mus xyuas ib lub zos—uas yuav tau tsav tsheb mus kev deb thiaj txog—mus ntsib ib tug poj ntsuam laus laus uas thaum ub nyob hauv wb pawg ntseeg. Nws lub npe hu ua Zella Thomas. Lub sij hawm ntawd nws pw hauv tsev laus lawm. Yav tav su ntawd wb nrhiav pom tias nws tsis khov lawm thiab tab tom pw twj ywm hauv nws txaj.

Zella twb dig muag tau ntev, tiam sis nws yeej paub wb lub suab. Nws nug seb kuv puas kam foom koob hmoov rau nws, thiab hais tias nws twb npaj siab tso lub neej no tseg yog tias tus Tswv xav kom nws rov qab los tsev. Nyob hauv chav ntawd peb hnov tau tus ntsuj plig, thiab peb sawv daws paub tias nws yuav tsis ua neej nyob ntev mus li. Zella tuav kuv txhais thiab hais tias nws twb rau siab thov Vajtswv kom kuv yuav tuaj xyuas nws thiab foom koob hmoov rau nws. Kuv qhia nws tias wb tau tuaj vim peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau tshoov kuv lub siab lawm. Kuv tau nwj nws ntawm hau pliaj, es paub tias tej zaum kuv yuav tsis pom nws dua ib zaug hauv lub neej no. Yeej muaj li ntawd lawm tiag, rau qhov tag kis xwb ces nws tau tso lub neej no tseg. Qhov uas tau nplij Zella siab thiab coj kev thaj yeeb los tau foom koob hmoov rau kuv thiab nws.

Lub cib fim ua ib qho koob hmoov rau lwm tus neeg yeej lam tau lam tshwm los ntawd. Muaj ib hmos Saturday no no thaum lub caij ntug no xyoo 1983–84, Muam Monson wb tsav tsheb mus rau lub hav hu ua Midway, Utah, wb muaj ib lub tsev nyob ped. Hmo ntawd no no cuag li 24 degrees Fahrenheit (–31°C), ces wb xav paub seb txhua yam hauv peb tsev puas zoo. Peb tau xyuas txhua yam thiab nrhiav pom tias tsis muaj dab tsi, ces wb tau sawv kev yuav rov qab mus rau nram lub nroog Salt Lake. Wb tsav tsheb ob peb mais mus txog txoj kev loj ces wb lub tsheb tuag tom kev. Wb nyob tom kev npaj nauj. Kuv ib txwm tsis tau mus tiv kev no npaum li hmos ntawd.

Wb tau pib taug kev mus rau lub zos ua nyob ze ze, cov tsheb khiav dhau peb mus. Thaum kawg txawm muaj ib lub tsheb uas nres, thiab ib tug tub hluas nug seb nws pab puas tau. Peb kawm paub tias cov roj hauv peb lub tsheb twb nyeem tas vim txias heev, ces yuav tsav tsis tau lub tsheb li. Tus tub hluas no thauj peb mus rau peb lub tsev hauv Midway. Kuv tau sim muab nyiaj rau nws vim nws pab, tiam sis nws tsis kam txais. Nws hais tias nws yog ib tug tub Boy Scout thiab tsuas xav uas ib qho zoo pab lwm tus neeg xwb. Kuv qhia nws kuv lub npe, thiab nws hais tias nws zoo siab vim nws muaj cib fim los pab. Kuv xav tias nyaj nws muaj hnub nyoog txaus yuav mus ua tub txib, ces kuv nug nws seb nws puas yuav mus ua tub txib. Nws hais tias nws tsis paub tias nws xav ua li cas hauv nws lub neej.

Hnub Monday tom qab ntawd kuv tau sau ib tsab ntawv mus rau tus tub hluas no thiab ua nws tsaug vim nws ua siab zoo los pab. Hauv tsab no kuv yaum kom nws yuav mus ua tub txib. Kuv kuj muab kuv ib phau ntawv rau nws thiab tau qhia nws txog tej tshooj uas qhia txog cov tub txib tej hauj lwm.

Ze li ib lim piam tom qab ntawd tus tub hluas no leej niam hu xov tooj thiab qhia kuv tias nws tus tub yog ib tug neeg zoo tiam sis vim muaj tej yam tsis zoo hauv nws lub neej, nws tsis tshua muaj lub siab xav ua tub txib lawm. Nws hais tias nws thiab nws leej txiv twb yoo mov thiab thov Vajtswv kom nws yuav pauv siab. Nkawd twb tso nws lub npe rau hauv daim ntawv thov Vajtswv hauv Provo lub Tuam Tsev. Nkawd cia siab tias, nyob nyob ces, yuav muaj dab tsi zoo uas yuav los chwv nws lub siab, thiab nws yuav rov qab muaj lub siab xav mus ua tub txib thiab los ua hauj lwm pub rau tus Tswv. Leej niam ntawd xav kom kuv paub tias tej yam ua muaj los hmo no no ntawd twb yog lo lus teb rau nkawd tej zaj lus thov Vajtswv. Kuv hais tias “Kuv xav li ntawd thiab.”

Tom qab ob peb hlis thiab nrog tus tub hluas no sib txuas lus, Muam Monson wb zoo siab heev thaum wb mus koom nws txoj kev sab laj thaum nws yuav sawv kev mus ua tub txib hauv Canada Vancouver Qhov Chaw Tshaj Tawm Txoj Moo Zoo.

Puas yog hmo no no hauv lub Kaum Ob Hlis Ntuj peb lam tau lam los sib ntsib los? Kuv yeej tsis xav li ntawd. Tiam sis, kuv ntseeg hais tias qhov uas peb sib ntsib ntawd twb yog lo lus teb rau ib leej niam thiab leej txiv zaj lub thov Vajtswv kom pab nkawd tus tub uas nkawd hlub heev.

Nim no, kuv cov kwv tij thiab cov muam, peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej paub tias peb xav tau kev pab li cas thiab yuav pab peb thaum peb thov Nws los pab. Kuv tsis xav tias peb tej teeb meem yuav me los sis tsis tseem ceeb txaus. Tus Tswv paub txhua yam hauv peb lub neej.

Kuv xav xaus kuv cov lus thaum piav txog ib zaug uas tau pab ntau pua leej. Twb muaj hauv txoj kev ua yeeb yam txog lawv kab lig kev cai hauv Kansas City lub Tuam Tsev, tsib lub hli tas los no. Zoo li ntau yam hauv peb lub neej, qhov no zoo li lwm yam dab tsi zoo hauv peb lub neej xwb. Tiam sis, thaum kuv kawm txog tej yam xwm uas yuav kawj thaum ua yeeb yam txog kab lig kev cai hmo ua ntej yuav muab lub tuam tsev fij tseg, kuv pom hais tias lawv txoj kev ua yeeb yam hmo ntawd yuav tsis zoo li lwm qhov. Tiam sis, yog ib qho tseem ceeb heev.

Zoo li lwm yam kev ua yeeb yam txog kab lig kev cai uas lawv ua thaum muab ib lub tuam tsev fij tseg, cov tub ntxhais hluas hauv Koog Chaw rau Kansas City Misouri lub Tuam Tsev tau xyaum lawv txoj kev ua yeeb yam hauv tej pawg neeg nyias nyob nyias qhov chaw. Lawv npaj siab yuav los sib sau ua ke hauv ib lub tsev loj loj uas lawv xaub thaum yav sawv ntxov hnub Saturday uas yuav ua yeeb yam kom lawv thiaj kawm seb yuav nkag los thaum twg thiab qhov twg, yuav sawv qhov twg, yuav tsum muaj chaw dav npaum li cas thaum lawv sawv ua ke, ces yuav tawm li cas, thiab lwm yam ntxiv—ntau yam uas lawv yuav kawm hnub ntawd thaum muab tej zaj yeeb yam tso ua ke rau hmo ntawd thaum lawv ua yeeb yam zoo rau sawv daws saib.

Hnub ntawd tsuas muaj ib yam teeb meem loj. Tag nrho zaj yeeb yam ntawd vam tej qhov uas lawv twb muab kaw cia hauv vis dis aus uas yuav tso tawm hauv lub TV loj loj rau sawv daws saib. Tej zaj uas kaw cia no tseem ceeb rau qhov yeeb yam no. Tsis yog tej zaj no muab txhua yam tso ua ib ke xwb, tiam sis tej qhov uas tawm hauv TV no yuav qhia seb tom ntej yuav ua yeeb yam txog dab tsi. Tej zaj vis dis aus yeej ua lub hauv paus rau zaj yeeb yam no. Es lub TV loj loj twb tsis ua hauj lwm lawm.

Cov kws kho tau sib sib zog sim kho qhov teeb meem thaum cov tub ntxhais hluas zaum tos, xiam sij hawm uas lawv xav xyaum ua. Zoo nkaus li lawv yuav ua tsis tau zaj yeeb yam.

Yav tom qab tus kws sau thiab coj qhov yeeb yam no, Susan Cooper, piav hais tias, “Thaum peb pauv tswv yim ntawm qhov A mus rau B mus rau Z, peb paub tias yuav ua tsis tau li. … Thaum peb saib teem caij li cas, peb paub tias yog ib yam uas peb kov yeej tsis tau, tiam sis peb paub tias lub zog zoo tshaj plaws uas peb muaj nyob rau hauv thaj chaw ntawd uas yog—peb txhiab tus tub thiab ntxhais hluas ntawd. Peb yuav tsum nqi mus hauv thiab qhia lawv tias tab tom muaj xwm dab tsi thiab thov kom lawv muaj kev ntseeg.”3

Ib teev ua ntej sawv daws yuav pib tuaj los zaum hauv lub tsev ntawd, peb txhiab tus tub thiab ntxhais hluas tau txhos caug thiab thov Vajtswv ua ke. Lawv tau thov Vajtswv pab cov neeg uas tab tom sim kho lub TV loj loj kom lawv yuav paub tias yuav tsum muab kho li cas; lawv tau thov lawv Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej kom nws yuav pab lawv ua ib yam uas lawv ua tsis tau lawv tus kheej, vim sij hawm twb tag lawm.

Ib tug uas tau sau ntawv txog qhov xwm no sau hais tias, “Yog ib zaj lus thov Vajtswv uas cov tub thiab ntxhais hluas ntawd yuav nco qab txog tag nrho lawv lub neej, tsis yog vim hais tias daim av tawv heev, tiam sis yog vim tus Ntsuj Plig ua rau lawv lub siab yaj tas.”4

Tsis ntev tom qab ntawd cov kws kho los qhia tias lawv twb nrhiav tau qhov teeb meem lawm thiab twb muab kho tas. Nws hais tias lawv lam muaj hmoov xwb, tiam sis tag nrho cov neeg hluas ntawd paub yog vim li cas tiag.

Hmo ntawd thaum peb mus hauv lub tsev ntawd, peb tsis paub tias hnub ntawd lawv muaj teeb meem dab tsi. Tsuas yog yav tom ntej peb thiaj tau kawm txog tej no. Tiam sis, qhov uas peb pom ntawd yog ib zaj yeeb yam zoo kawg nkaus—ib zaj zoo tshaj plaws uas kuv tau pom dua. Cov tub thiab ntxhais hluas faib tau tus ntsuj plig zoo kawg rau txhua tus uas zaum saib ntawd. Lawv yeej paub yuav tsum nkag mus qhov twg, yuav tsum sawv qhov twg, thiab yuav tsum nrog lwm cov neeg ntawd sib raug zoo li cas thaum ua yeeb yam. Thaum kuv kawm tias lawv tsis tshua muaj sij hawm xyaum ua thiab muaj ntau zaj yeeb yam uas lawv tsis tau xyaum ua ke li, kuv los xav tsis thoob kiag li. Tsis muaj leej twg uas yuav paub li ntawd. Tus Tswv tau pab lawv muaj peev xwm.

Kuv ib txwm xav tsis thoob vim tus Tswv muaj hwj chim los txhib tau thiab coj kav tag nrho Nws lub nceeg vaj tab sis mas nws tseem muaj sij hawm los pab rau ib tug neeg xwb—los sis rau ib zaj yeeb yam los sis rau ib lub TV loj loj xwb Qhov uas Nws muaj cuab kav ua li ntawd, thiab tias Nws yeej ua li ntawd, yog ib qho tim khawv rau kuv.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, tus Tswv yeej nyob rau hauv peb txhua tus lub neej. Nws hlub peb. Nws xav foom koob hmoov rau peb. Nws xav kom peb yuav nrhiav Nws txoj kev pab. Thaum Nws cob thiab qhia peb, thiab thaum Nws hnov thiab teb peb tej lus thov, peb yuav tau kev zoo siab tas sim no uas Nws xav kom peb muaj. Thov kom peb yuav nco qab xav txog Nws tej koob hmoov hauv peb lub neej, kuv thov los ntawm Yexus Khetos, peb tus Cawm Seej, lub npe, amees.

Lus Cim

  1. 2 Nifais 2:25.

  2. Doctrine and Covenants 112:10.

  3. Susan Cooper, nyob hauv Maurine Proctor, “Nothing’s Too Hard for the Lord: The Kansas City Cultural Celebration,” Meridian Magazine, Tsib Hlis Ntuj 9, 2012, ldsmag.com.

  4. Proctor, Meridian Magazine, Tsib Hlis Ntuj 9, 2012.