2010–2019
Tej Tag Kis Zoo Nkauj
April 2013


Tej Tag Kis Zoo Nkauj

Peb tsis tas ntshai yav tom ntej, thiab tsis tas tso txoj kev cia siab thiab kev zoo siab tseg, vim Vajtswv nrog peb nyob.

Thaum hnub Thursday hmo ntuj nyob hauv Yeluxalees, Yexus thiab Nws cov thwj tim sib ntsib hauv ib chav sab saud ua Kev Cai Hla Dhau. Cov txiv neej uas koom nrog Nws tsis tau paub hais tias muaj ib hnub tib neeg yuav hu pluas mov no ua Rooj Mov Kawg. Yog tias lawv paub qhov no thiab nws muaj lub ntsiab dab tsi, ntshe lawv yuav quaj.

Tiam sis lawv tus Xib Hwb to taub hais tias tsis ntev Nws yuav pib raug txom nyem hauv Khexemanes thiab Golgotha. Tsis ntev ces lub sij hawm uas tsaus ntuj tshaj plaws yuav tshwm sim; txawm li ntawd los, Yexus hais rau lawv hais tias, “Neeg ntiaj teb yuav tsim txom nej: tiam sis cia li zoo siab, rau qhov kuv twb kov yeej lub ntiaj teb no lawm” (Yauhas 16:33).

Niaj hnub no peb nyob hauv ib lub caij nyoog uas muaj kev kub ntxhov thiab kev paub tsis meej, ib lub sij hawm uas tus Tswv qhia rau Enauj hais tias yog “ib lub caij nyoog ntawm kev phem thiab kev ua pauj” (Mauxes 7:60). Tej zaum thaum yav tom ntej peb yuav raug tej kev nyuaj siab thiab kev txom nyem, tiam sis kuj muaj tej yam uas ua rau peb zoo siab thiab xyiv fab, vim peb nyob hauv lub caij nyoog kawg, thaum Vajtswv tau muab Nws lub Koom Txoos thiab lub nceeg vaj hauv lub ntiaj teb no txum tim rov qab los npaj rau Nws Leej Tub txoj kev rov qab los.

Thawj Tswj Hwm Boyd K. Packer tau hais txog nws cov xeeb leej xeeb ntxwv thiab qhov uas lawv nyob hauv ib lub ntiaj teb uas raug kev kub ntxhov zuj zus tuaj. Nws hais tias: “Lawv yuav pom ntau yam tshwm sim hauv lawv lub neej. Tej yam yuav sim lawv lub siab thiab sim lawv txoj kev ntseeg. Tiam sis yog lawv thov Vajtswv pab thiab coj kev, lawv yuav muaj hwj chim kov yeej txhua yam tsis zoo.”

Thiab nws hais ntxiv hais tias: “Tej kev cai coj ncaj ncees ntawm tib neeg yuav ploj mus sai zuj zus. Txawm li ntawd los, kuv tsis ntshai yav tom ntej” (“Do Not Fear,” Ensign los sis Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2004, 77, 78).

Cov kwv tij thiab cov muam, peb tsis tas ntshai yav tom ntej, thiab tsis tas tso txoj kev cia siab thiab kev zoo siab tseg, vim Vajtswv nrog peb nyob. Thawj cov lus uas cov thwj tim qhia tias Yexus tau hais rau lawv thaum Nws nyuam qhuav hu lawv ua cov thwj tim nyob hau Kalilais yog cov lus no: “Tsis txhob ntshai” (Lukas 5:10). Nws tau hais cov lus no ntau zaus thaum Nws ua Nws txoj hauj lwm qhuab qhia. Rau Nws Haiv Neeg Ntseeg hauv peb lub caij nyoog tus Cawm Seej hais tias, “Cia li zoo siab, thiab tsis txhob ntshai, vim kuv uas yog tus Tswv twb nyob nrog nej, thiab yuav sawv ntawm nej ib sab” (Q&K 68:6).

Tus Tswv yuav sawv nrog Nws lub Koom Txoos thiab cov neeg thiab tiv thaiv lawv mus txog thaum Nws los. Yuav muaj kev kaj siab lug hauv Xi-oos thiab nws tej ceg txheem ntseeg, vim Nws tshaj tawm tias, “Thiab kom txoj kev sib sau los ua ke rau hauv thaj av Xi-oos, thiab rau hauv nws tej ceg txheem ntseeg, yuav yog los tiv thaiv, thiab ua ib qho chaw nkaum ntawm kob cua daj cua dub, thiab ntawm txoj kev npau taws thaum yuav muab nchuav tawm los tsis tseg hlo li rau hauv lub ntiaj teb tag nrho” (Q&K 115:6).

Lub Koom Txoos yog ib qhov chaw tiv thaiv nws cov mej zeej. Txawm tej yam hauv lub ntiaj teb yuav ua rau neeg nyuaj siab los, Haiv Neeg Ntseeg uas rau siab ntseeg yuav muaj ib qhov chaw pov hwm lawv nyob hauv Xi-oos tej ceg txheem ntseeg. Tus Tswv tau tshaj tawm hais tias lub pob zeb loj loj ntais rhe saum pob tsuas los uas tsis yog neeg txhais tes ua yuav loj tuaj mus thoob lub ntiaj teb (saib Daniyees 2:31–45; Q&K 65:2). Tsis muaj ib tug neeg uas yuav cuam tshuam tau, vim Vajtswv yog tus uas tau tsim txoj hauj lwm no thiab Yexus Khetos yog tus ncej tag.

Tus yaj saub Nifais ua yog toog pom hais tias nyob hauv hnub nyoog kawg, Vajtswv tus Me Nyuam Yaj lub hwj chim yuav nqis los “rau tus Tswv cov neeg uas tau khi lus tseg” thiab lawv yuav “muab txoj kev ncaj ncees los ua ntaj riam thaiv lawv thiab nrog rau Vajtswv lub hwj chim uas muaj yeeb koob heev” (1 Nifais 14:14).

Peb txhua tus, thiab peb tsev neeg yuav muaj Vajtswv lub hwj chim tiv thaiv peb yog peb yuav rau siab ua raws li Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg thiab cia tus Ntsuj Plig coj peb kev. Thaum peb raug kev txom nyem, tej zaum peb tsis to taub txhua yam uas peb raug. Tiam sis yog peb txo hwj chim thiab tso siab rau tus Tswv, Nws yuav ua rau peb txais kev coj thiab txais dag zog kom kov yeej txhua qhov kev sim siab hauv lub neej. Thaum peb tsuas xav ua raws li tus Tswv lub siab nyiam, peb yuav txais koob hmoov nyob kaj siab lug.

Thaum nyuam qhuav pib muaj txoj Kev Txum Tim txoj Moo Zoo Rov Qab Los, cov mej zeej ntawm lub Koom Txoos raug tej kev sim siab nyuaj heev. Thawj Tswj Hwm Brigham Young hais txog lub sij hawm ntawd tias: “Thaum pawg neeg phem nyob ib puag ncig, thiab kev tuag thiab kev puas tsuaj nyob txhua qhov chaw, kuv tsis xav txog tej ntawd tiam sis kuv xyiv fab thiab zoo siab ib yam li kuv zoo siab tam sim no. Tej zaum ua rau yus xav tais yav tom ntej tsaus ntuj heev, tiam sis tsis tau muaj ib lub sij hawm hauv txoj Moo Zoo no uas kuv tsis tau paub tias qhov kawg yuav zoo rau qhov tseeb” (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young [1997], 357).

Kuv tus khub thaum kuv ua tub txib, Paul, yog ib tug uas zoo siab txhua lub sij hawm. Thaum nws yog ib tug txiv tsev hluas, nws raug mob txha nqaj qaum. Tiam sis txawm nws raug txom nyem los, nws tseem xyiv fab thiab zoo siab pab lwm tus. Muaj ib lub sij hawm nws los rau hauv kuv lub hoob kas nyob hauv nws lub rooj muaj log thiab hais tias, “Yus lub neej pib thaum yus muaj ib lub rooj muaj log!” Kuv yeej yuav nco txog nws, ob peb xyoos ua ntej nws tas sim neej, tuav tes tsau siab thaum nws caij nws lub rooj muaj log thiab ntau txhiab neeg qw zoo siab. Ib yam li nplaim hluav taws ntawd, Paul txoj kev ntseeg yeej tsis qauj hlo li.

Thaum kuv yog ib tug tub kawm ntawv nyob ntawm Brigham Young University, kuv nrog ob peb tus tub hluas nyob. Tus uas koom ib hoob nrog kuv, Bruce, yog tus uas xav zoo txog yav tom ntej zoo tshaj txhua tus uas kuv tau ntsib. Tsis muaj ib zaug uas kuv hnov nws hais ib yam phem txog ib tug neeg los yog ib lub sij hawm, thiab thaum nws nrog yus nyob nws yeej txhawb nqa yus. Nws txoj kev ua siab zoo yeej los ntawm qhov uas nws tso siab rau tus Cawm Seej thiab Nws txoj moo zoo.

Muaj ib hnub thaum lub caij no no, ib tug phooj ywg ntxiv, Tom, tab tom taug kev hla tshav kawm ntawv qib siab. Thaum7:00 sawv ntxov xwb, thiab tshav kawm ntawv tseem tsaus ntuj heev. Twb los daus ntau heev, thiab cua hlob. Tom hais tias, “Huab cua phem tiag,” Nws mus kev ntxiv, thiab nyob hauv kev tsaus ntuj, nws hnov leej twg hu nkauj.

Muaj tseeb tiag, wb tus phooj ywg uas yeej saib qhov zoo xwb, Bruce, nyob hauv cov daus. Nws tsa tes, thiab nws hu ib zaj nkauj los ntawm Oklahoma: hais tias: “Au, yog ib tag kis zoo nkauj kawg! Au, yog ib hnub zoo nkauj kawg! Kuv muaj kev zoo siab, txhua yam mus li kuv xav” (Richard Rodgers and Oscar Hammerstein II, “Oh, What a Beautiful Mornin’” [1943]).

Txij lub sij hawm ntawd los, lub suab ci ntsa iab nyob hauv kev tsaus ntuj yog ib lub cim txog kev cia siab thiab kev ntseeg. Txawm nyob hauv ib lub ntiaj teb tsaus ntuj los, peb Haiv Neeg Ntseeg hu nkauj xyiv fab, vim peb paub tias Vajtswv lub Koom Txoos thiab haiv neeg muaj Vajtswv lub hwj chim Peb zoo siab vim muaj ib tag kis zoo nkauj thaum yav tom ntej—yog hnub milenias kaj ntug ntxoog, thaum Vajtswv Leej Tub yuav tuaj ntawm Sab Hnub Tuaj thiab tswj kav hauv lub ntiaj teb.

Kuv kuj xav txog ob tag kis zoo nkauj ntxiv nyob hauv lub ntiaj teb zaj keeb kwm. Thaum lub caij nplooj ntoo hlav xyoo 1820, yog ib tag kis zoo nkauj nyob hauv Palmyra, New York, ib tug tub hluas hu ua Yauxej Xamiv mus rau hauv ib koog ntoo thiab txhos caug thov Vajtswv. Leej Txiv thiab Leej Tub tshwm sim teb nws tej lus thov ntawd, uas qhib kev rau lub caij nyoog muaj txhij txhua thiab kev muab Yexus Khetos lub Koom Txoos Txum Tim Rov Qab Los rau lub ntiaj teb.

Tiam sis muaj ib tag kis zoo nkauj yuav luag 2,000 xyoos tas los nyob nraum lub nroog Yeluxalees. Nyaj lub hnub ci ntsa iab thaum hnub Easter ntawd. Ib pawg poj niam tau tuaj xyuas ib lub ntxa hauv lub vaj, vim lawv xav pleev roj rau lawv tus Tswv lub cev uas raug ntsia saum ntoo khaub lig. Ob tug tim tswv ntsib lawv thiab hais tias: “Vim li cas nej nrhiav tus neeg ciaj ntawm cov neeg tuag no? $Nws tsis nyob ntawm no, tiam sis twb sawv lawm” (Lukas 24:5–6).

Kuv ua tim khawv tias Yexus Khetos tau kov yeej kev txhaum thiab kev tuag. Kuv ua tim khawv txog peb Leej Txiv Nyob Mus Ib Txhis txoj hau kev thiab Nws txoj kev hlub uas kav ib txhis. Thaum peb sawv txhua hnub, kuv thov kom peb yuav ntsia saum ntuj nrog kev ntseeg thiab hais tias, “Tag kis no zoo nkauj kawg.” Kuv thov li no los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.