2010–2019
Los Nej, Vajtswv cov Tub
April 2013


Los Nej, Vajtswv cov Tub

Thov kom peb txhua tus yuav rau siab kawm vaj lug kub, muaj hom phiaj npaj peb lub neej, ua tim khawv qhia qhov tseeb, thiab ua hauj lwm rau tus Tswv nrog kev hlub.

Ob zaug txhua xyoo nyob hauv lub Tuam Rau Rooj Sab Laj no, zoo li nws muaj ib lub suab hais rau peb hais tias, “Los nej, Vajtswv cov tub, uas tau txais lub pov thawj hwj.”1 Muaj ib qho zoo kawg nkaus nyob hauv kev sib ntsib pov thawj hwj ntawm lub Koom Txoos.

Hmo no muaj ntau txhiab uas ua tus Tswv tej hauj lwm ua Nws cov tub txib nyob thoob plaws lub ntiaj teb. Ib yam li kuv tau hais tag kis no, peb muaj 65,000 tus tub txib uas ua hauj lwm, thiab muaj ntau txhiab ntxiv uas tos mus rau hauv lub tsev qhia cov tub txib los yog lawv twb xa ntawv thov ua lawm. Peb hlub thiab qhuas cov uas txaus siab thiab xav ua hauj lwm.

Cov vaj lug kub tsis muaj kev tshaj tawm los yog kev lav ris uas tseem ceeb dua, tsis muaj lus qhia uas ncaj tshaj cov lus txib uas tus Tswv uas sawv rov los hais thaum Nws tshwm sim hauv Kalilais rau kaum ib tug thwj tim. Nws hais tias:

“Yog li ntawd, nej cia li tawm mus qhia txhua haiv neeg, tuav Leej Txiv, Leej Tub thiab Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv lub npe muab lawv ua kev cai raus dej:

“Qhia kom lawv paub coj raws li txhua yam uas kuv tau qhia rau nej lawm; thiab kuv yuav nrog nraim nej mus txog hnub uas lub ntiaj teb no kawg.”2

Lo lus txib no, nrog kev cog lus zoo kawg nkaus no, yog peb lub ntsiab lus niaj hnub no, ib yam li nws yog lub ntsiab lus thaum lub caij nyoog nruab nrab. Cov tub txib tej hauj lwm yeej yog ib qho uas peb muaj hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg. Nws ib txwm zoo li ntawd; nws yeej yuav zoo li ntawd. Raws li tus Yaj Saub Yauxej Xamiv hais tias, “Tom qab twb hais txhij txhua lawm, txoj hauj lwm uas zoo tshaj plaws thiab tseem ceeb dua ntais twb yog kev tshaj tawm Txoj Moo Zoo.”3

Ua ntej dhau ob xyoos, tag nrho cov tub txib uas ua hauj lwm hauv Vajtswv pab tub rog no yuav xaus lawv tej hauj lwm thiab rov qab mus rau lawv tsev neeg thiab cov uas lawv hlub. Cov uas yuav pauv cov txwj laug chaw mas lawv yog cov uas los ntawm lub Pov Thawj Hwj Aloos ntawm lub Koom Txoos. Cov tub hluas, nej puas npaj siab lawm? Nej puas kam ua hauj lwm? Nej puas npaj siab pab lwm tus?

Yus yuav tsum hloov yus lub neej ntau heev kom ua tau cov tub txib tej hauj lwm. Yuav tsum siv sij hawm ntev, rau siab, tsis xav txog yus tus kheej thiab mob siab thov Vajtswv. Vim li ntawd, lub nqi zog ntawm txoj kev rau siab ua tub txib yog kev xyiv fab nyob mus ib txhis hauv lub neej no thiab tas mus li.

Tiam sis peb yuav tsum ua tub qhe zoo dua ntais nyob hauv tus Tswv vaj txiv hmab. Kuv hais qhov no rau peb sawv daws, txawm peb muaj hnub nyoog li cas, thiab tsis hais rau cov uas npaj ua tub txib xwb, vim tus Tswv tau txib peb txhua tus qhia txog Khetos txoj moo zoo.

Kuv xav qhia plaub qho uas yuav pab peb kom ua tau: qhov ib, rau siab kawm vaj lug kub; qhov ob, muaj hom phiaj npaj nej lub neej (thiab kuv ntxiv qhov uas yuav tsum muaj hom phiaj npaj nej lub neej txawm nej laus npaum li cas); qhov peb, ua tim khawv qhia qhov tseeb; thiab qhov plaub, ua hauj lwm rau tus Tswv nrog kev hlub.

Cia peb xav txog plaub qhov no.

Qhov ib, rau siab kawm vaj lug kub.

Cov vaj lug kub ua tim khawv txog Vajtswv thiab muaj cov lus ntawm txoj sia nyob mus ib txhis. Cov lus ntawd yog lub ntsiab ntawm peb zaj xov.

Qhov tseem ceeb ntawm cov ntaub ntawv qhia nyob hauv lub Koom Txoos yog cov vaj lug kub; peb tau ua hauj lwm sib txheeb kom muaj li ntawd. Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav tsum kawm cov vaj lug kub txhua hnub peb ib leeg xwb thiab nrog peb tsev neeg ua ke.

Kuv xav hais txog ib nqe xwb uas peb nruab tau rau peb lub neej. Nyob hauv Phau Ntawv Maumoos, phau Amas tshooj 17, peb nyeem txog zaj uas qhia tias Amas muaj kev xyiv fab thaum nws pom Mauxiyas cov tub thiab lawv txoj kev ua ruaj nrees qhia qhov tseeb. Vaj lug kub qhia tias “Lawv tau loj hlob muaj zog ntawm txoj kev paub qhov tseeb; vim lawv yog neeg ruaj ntawm txoj kev to taub thiab lawv tau rau siab nrhiav vaj lug kub, xwv kom lawv yuav paub Vajtswv txoj lus.

“Tiam sis tsis tas li no xwb; lawv tau muab lawv tus kheej thov Vajtswv thiab yoo mov heev; yog li ntawd lawv tau muaj tus ntsuj plig uas qhia tej uas yuav muaj los yav tom ntej, thiab tus ntsuj plig ntawm kev tshwm sim, thiab thaum lawv qhia, lawv qhia nrog Vajtswv lub hwj chim thiab txoj cai.4

Cov kwv tij, rau siab kawm vaj lug kub.

Qhov ob yog: Muaj hom phiaj npaj nej lub neej.

Tej zaum tsis tau muaj ib tiam neeg hluas uas yuav tsum txiav txim txog tej yam tseem ceeb npaum li nej cov tub hluas ntxhais hluas uas ua neej nyob niaj hnub no. Nej yuav tsum kawm ntawv, ua tub txib thiab sib yuav. Ib txhia yuav ua tub rog thiab.

Nej txoj kev npaj ua tub txib pib thaum ntxov. Tsis yog nej yuav npaj nej sab ntsuj plig xwb, ib tug niam tsev los sis txiv tsev yuav npaj kev kom nws tus tub hluas pib ceev nyiaj rau txoj kev ua tub txib. Tej zaum nej yuav yaum kom nws kawm ib yam lus txawv nws thiaj li siv tau nws txoj kev txawj hais yam lus ntawd yog tias Vajtswv pom zoo. Ces muaj ib hnub thaum tus npisov thiab ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm caw tus tub hluas los nrog nkawd tham. Nkawd txiav txim seb nws puas tsim nyog; ces nkawd pom zoo txhawb nqa nws txoj kev mus ua tub txib.

Tsis muaj lwm lub sij hawm uas ib tsev neeg ntxhov siab heev, lawv saib ntsoov thiab tos tus kws xa ntawv nqa tsab ntawv uas muaj qhov chaw xa rov qab li no 47 East South Temple, Salt Lake City, Utah. Thaum tsab ntawv no tuaj; lawv tos tsis taus; ces lawv nyeem txoj kev hu ntawd. Feem ntau tus Tswv txib nws mus deb ntawm nws lub tsev. Txawm nws mus qhov twg los, tus tub txib uas npaj zoo thiab mloog lus teb zoo ib yam: “Kuv yuav mus ua hauj lwm.”

Ces tus tub txib npaj mus. Cov tub hluas, kuv vam hais tias nej ris nej niam nej txiv txiaj vim lawv txaus siab ua ntau yam kom nej mus tau. Lawv tej hauj lwm thiab txoj kev ntseeg thiab txoj kev thov Vajtswv yuav txhawb nqa nej. Kev ua tub txib yog ib txoj hauj lwm rau ib tsev neeg. Txawm tus tub txib hla teb chaws los sis hla hiav txwv los, nws nrog nws tsev neeg koom ib lub siab.

Cov kwv tij, thaum nej muaj hom phiaj npaj nej lub neej, nco ntsoov tias nej tej cib fim qhia txog txoj moo zoo tsis yog thaum lub sij hawm uas tus Tswv hu nej mus ua tub txib xwb. Lub sij hawm uas nej ua tub rog muaj nqi heev. Txhua xyoo, peb cov tub hluas uas ua tub rog coj ntau tus neeg los rau Vajtswv lub nceeg vaj vim lawv hwm lawv lub pov thawj hwj, ua raws li Vajtswv cov lus txib, thiab qhia lwm tus txog tus Tswv txoj lus zoo.

Tsis txhob tso nej lub cib fim ua tub txib tseg thaum nej kawm ntaub kawm ntawv. Lwm tus yuav saib thiab xav txog thiab ua raws li nej tus yam ntxwv vim nej yog ib tus Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg.

Cov kwv tij, txawm nej laus npaum li cas, txawm nej raug xwm txheej dab tsi, kuv ntuas nej muaj hom phiaj npaj nej lub neej.

Qhov peb yog: Ua tim khawv qhia qhov tseeb.

Ua raws li tus Thwj Tim Petus tej lus ntuas, uas hais tias, “Nej yuav tsum npaj tos txhua lub sij hawm thaum twg muaj neeg nug nej hais tias vim li cas nej muaj chaw cia siab, thaum ntawd nej thiaj paub teb lawv.”5 Tsa nej lub suab thiab ua tim khawv txog qhov uas Pawg Vajtswv tej cwj pwm zoo li cas tiag. Ua tim khawv txog Phau Ntawv Maumoos. Qhia qhov tseeb zoo nkauj nyob hauv txoj kev cawm seej.

Thaum kuv yog qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo tus thawj tswj hwm nyob hauv Canada 50 xyoo tas los, ib tug tub txib hluas uas los ntawm ib lub zos me me xav tsis thoob hais tias Toronto loj npaum li ntawd. Nws lub cev qis taub tiam sis nws tus ntsuj plig siab thaum nws ua tim khawv. Tsis ntev tom qab nws tuaj, nws nrog nws tus khub mus ntsib Elmer Pollard ntawm Oshawa, Ontario, Canada. Mr. Pollard pab ob tug tub hluas tu siab vim nkawd mus xyuas ib lub tsev dhau ib lub tsev thaum los daus loj heev, nws thiaj li caw ob tug tub txib los tsev. Nkawd qhia nws txog nkawd zaj. Nws tsis tau ntseeg. Thaum kawg nws hais kom nkawd mus thiab tsis txhob rov qab tuaj. Nws cov lus kawg rau ob tug txwj laug thaum nkawd mus yog lus thuam hais tias: “Nej hais tsis tau rau kuv hais tias nej ntseeg Yauxej Xamiv yog Vajtswv ib tug yaj saub tiag tiag!”

Nws kaw qhov rooj. Ob tug txwj laug taug kev mus. Tus tub hluas ntawm lub zos me me hais rau nws tus khub: “Txwj Laug, wb tsis tau teb Mr. Pollard. Nws hais tias wb tsis ntseeg tias Yauxej Xamiv yog ib tug yaj saub tiag. Cia wb rov qab mus thiab ua tim khawv rau nws.” Thaum xub thawj tus tub txib laus dua tsis xav mus tiam sis thaum kawg nws pom zoo nrog nws tus khub mus. Nkawd ntshai heev thaum nkawd mus kev rau lub qhov rooj uas nkawd nyuam qhuav raug ntiab tawm. Nkawd khob qhov rooj, hais lus rau Mr. Pollard, tos ib me pliag, ces nrog lub hwj chim ntawm tus Ntsuj Plig, tus tub txib hluas hais tias: “Mr. Pollard, koj hais tias wb tsis ntseeg Yauxej Xamiv yog Vajtswv ib tug yaj saub tiag tiag. Kuv ua tim khawv tias Yauxej yog ib tug yaj saub. Nws muab Phau Ntawv Maumoos txhais lus tiag tiag. Nws pom Vajtswv tus uas yog Leej Txiv thiab Yexus uas yog Nws Leej Tub. Kuv paub qhov no.”

Tsis ntev tom qab ntawd, Mr. Pollard, uas nim no yog Tij Laug Pollard, sawv hauv kev sib ntsib pov thawj hwj thiab tshaj hais tias, “Hmo ntawd kuv pw tsis tsaug zog. Nyob hauv lub siab kuv hnov cov lus ntawd ‘Yauxej Xamiv yog Vajtswv ib tug yaj saub. Kuv paub li ntawd. Kuv paub li ntawd. Kuv paub li ntawd.’ Hnub tom qab ntawd kuv hu xov tooj rau ob tug tub txib ntawd thiab thov kom nkawd rov qab los. Nkawd zaj xov, nrog nkawd zaj lus tim khawv, hloov kuv lub neej thiab kuv tsev neeg lub neej.” Cov kwv tij, ua tim khawv qhia qhov tseeb.

Qhov plaub yog kev ua hauj lwm rau tus Tswv nrog kev hlub. Tsis muaj dab tsi uas pauv tau txoj kev hlub. Cov tub txib zoo hlub lawv tus khub, lawv cov thawj coj ntawm qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo, thiab cov neeg uas lawv qhia. Nyob hauv tshooj plaub ntawm phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus, tus Tswv txhim tsa tej kev cai rau cov uas ua hauj lwm qhuab qhia no. Cia peb xav txog ob peb nqe:

“Auj nej cov uas mus ua hauj lwm rau Vajtswv, xyuas kom nej yuav muab tag nrho nej lub siab, lub ntsws, thiab lub dag lub zog ua hauj lwm rau nws, xwv kom nej yuav sawv tsis muaj txim rau ntawm Vajtswv thaum hnub kawg. …

“Thiab kev ntseeg, kev cia siab, kev siab hlub thiab kev hlub, nrog lub qhov muag uas ntsia ntsoov rau Vajtswv lub yeeb koob, ua rau nws tsim nyog ua txoj hauj lwm no.

“Nco ntsoov txoj kev ntseeg, kev tsim txiaj, kev txawj ntse, kev xyuam xim, kev siab ntev, kev siab zoo li kwv tij ua rau kwv tij, zoo li Vajtswv, kev siab hlub, kev txo hwj chim, kev mob siab.”6

Yuav zoo yog tias nej txhua tus uas mloog kuv tam sim no nug nej tus kheej hais tias “Hnub no, kuv txoj kev ntseeg, kev tsim txiaj, kev txawj ntse, kev ua zoo li Vajtswv, thiab kev hlub puas loj tuaj?”

Los ntawm nej txoj kev rau siab ua hauj lwm hauv tsev los yog nyob lwm lub teb chaws, cov ntsuj plig uas nej pab cawm tej zaum yog cov uas nej hlub tshaj.

Ntau xyoo tas los kuv muaj ob tug phooj ywg zoo, Craid Sudbury thiab nws niam, Pearl, nkawd tuaj rau kuv hoob kas ua ntej Craig mam li mus ua tub txib hauv Australia Melbourne. Fred Sudbury, Craig txiv, tsis tuaj. Nees nkaum tsib xyoos tas los, Craid niam yuav Fred, uas tsis yog ib tug mej zeej ntawm lub Koom Txoos.

Craig qhia kuv tias nws hlub nws niam nws txiv thiab nws cia siab hais tias tus Ntsuj Plig yuav tshoov nws txiv lub siab kom nws qhib siab rau Yexus Khetos txoj moo zoo. Kuv tau thov Vajtswv qhia kuv paub yuav tsum ua dab tsi kom muaj raws li nws xav tau. Kuv txais kev tshoov siab thiab hais rau Crais hais tias, “Ua hauj lwm rau tus Tswv kawg koj siab koj ntsws. Ua raws nraim li koj txoj hauj lwm dawb ceev. Txhua lub lim tiam sau ntawv rau koj niam koj txiv, thiab tej lub sij hawm sau ntawv rau koj Txiv, thiab qhia nws tias koj hlub nws npaum li cas, thiab qhia nws vim li cas koj zoo siab koj yog nws tus tub.” Nws ua kuv tsaug, thiab nrog nws niam, tawm hauv kuv lub hoob kas mus.

Kuv tsis tau pom Craig niam tau 18 lub hlis, tiam sis thaum nws tuaj rau lub hoob kas nws los kua muag qhia kuv hais tias, “Twb dhau yuav luag ob xyoos txij thaum Craig mus ua tub txib los.” Nws yeej sau ntawv rau wb txhua lub lim tiam. Tsis ntev tas los, kuv txiv, Fred, sawv hauv kev sib ntsib ua tim khawv thiab ua rau txhua tus nyob ntawd xav tsis thoob thaum nws tshaj tawm hais tias nws tau txiav txim siab los ua ib tug mej zeej ntawm lub Koom Txoos. Nws qhia hais tias nws thiab kuv wb yuav mus rau Australia ntsib Craig thaum txog lub sij hawm uas nws txoj kev ua tub txib yuav tiav lawm kom Craig yuav muab Fred ua kev cai raus dej thaum nws tseem yog ib tug tub txib.”

Tsis muaj ib tug tub txib uas sawv siab npaum li Craig Sudbury nyob hauv Australia thaum nws pab nws txiv mus rau hauv cov dej tob cuag lub duav, thiab tsa nws sab tes xis, thiab hais cov lus dawb ceev no hais tias: “Frederick Charles Sudbury, tau muab cai rau kuv los ntawm Yexus Khetos, kuv muab koj ua kev cai raus dej nyob ntawm Leej Txiv, thiab ntawm Leej Tub, thiab ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv lub npe.”

Txoj kev hlub twb kov yeej lawm. Ua hauj lwm rau tus Tswv nrog kev hlub.

Cov kwv tij, thov kom peb txhua tus yuav rau siab kawm vaj lug kub, muaj hom phiaj npaj peb lub neej, ua tim khawv qhia qhov tseeb, thiab ua hauj lwm rau tus Tswv nrog kev hlub.

Tus Tswv Yug Yaj ntawm peb tej ntsuj plig, tus tub txib uas txhiv tib neeg dim, nplij peb lub siab thaum Nws hais tias:

“Txawm yog hais tias [nej] khwv tag [nej] lub neej tshaj txoj kev hloov siab lees txim rau cov neeg no, es tsuas ho coj tau ib nyuag tug ntsuj plig los rau kuv xwb los, [nej] yeej yuav muaj txoj kev xyiv fab loj kawg nrog [tus ntawd] nyob hauv kuv Txiv lub nceeg vaj!”

“Thiab nim no, yog hais tias [nej] twb yuav muaj txoj kev xyiv fab loj nrog rau ib tug ntsuj plig uas [nej] tau coj los rau kuv mus nyob hauv kuv Txiv lub nceeg vaj, ces [nej] txoj kev xyiv fab yuav loj npaum cas yog hais tias [nej] ho coj tau ntau tus ntsuj plig los cuag kuv!”7

Kuv ua tim khawv txog tus uas tau hais cov lus no: Nws yog Vajtswv leej tub, peb tus Txhiv Dim, thiab peb tus Cawm Seej.

Kuv thov Vajtswv hais tias peb yuav ua raws li Nws caw peb hais tias, “Los nrog kuv mus.”8 Los ntawm Nws lub npe dawb huv---uas twb yog Yexus Khetos tus Tswv---amees.