Laulība — skaties un mācies

Elders L. Vitnijs Kleitons

no Septiņdesmito prezidija


L. Vitnijs Kleitons
Tā Kunga solījumi ir vērsti uz visiem tiem, kuri dzīvo svētā un laimīgā laulībā.

Kādu vakaru pirms vairākiem gadiem mēs ar sievu apciemojām vienu no mūsu dēliem un viņa ģimeni, lai kopīgi pavakariņotu. Tas noritēja ikdienišķā gaisotnē ģimenei ar maziem bērniem —liels troksnis un vēl lielāka jautrība. Neilgi pēc vakariņām es un mūsu četrus gadus vecā mazmeita Anna vēl sēdējām pie galda. Saprazdama, ka viņai ir pievērsta visa mana uzmanība, meitene uzkāpa uz krēsla. Pārliecinājusies, ka es skatos tikai uz viņu, Anna man svinīgi pavēlēja: „Skaties un mācies!” Tad viņa dejoja un nodziedāja man dziesmiņu.

Annas norādījums „skatīties un mācīties” bija gudrība no bērna mutes. Mēs varam tik daudz mācīties, skatoties un pēc tam pārdomājot, ko mēs esam redzējuši un sajutuši. Paturot to prātā, ļaujiet man dalīties ar jums dažos principos, kurus es esmu novērojis, skatoties un mācoties no brīnišķīgām, uzticīgām laulībām. Šie principi veido spēcīgas, gandarījumu sniedzošas attiecības, kas ir saskaņā ar debesu principiem. Es aicinu jūs skatīties un mācīties kopā ar mani.

Pirmkārt, es esmu novērojis, ka vislaimīgākajās laulībās gan vīrs, gan sieva uzskata savas attiecības par īpaši dārgu pērli — par dārgumu, kas nav novērtējams naudā. Viņi abi atstāj savus vecākus un kopā uzsāk veidot savienību, kas plauks mūžībā. Viņi saprot, ka viņi iet pa dievišķi noteiktu taku. Viņi zina, ka nav citas attiecības, kas var dot tik daudz prieka, radīt tik daudz laba vai sniegt tik daudz personīgas bagātināšanās. Skaties un mācies — labākie laulības partneri uzskata savu laulību par nenovērtējamu.

Nākamais princips ir ticība. Veiksmīgas mūžīgās laulības ir veidotas uz ticības Tam Kungam, Jēzum Kristum, un paklausības Viņa mācībām pamata.1 Es esmu novērojis, ka pāri, kas ir lieliski izveidojuši savu laulību, rīkojas atbilstoši ticībai: viņi katru nedēļu apmeklē Svētā Vakarēdiena un citas sanāksmes, rīko ģimenes mājvakarus, kopā un individuāli lūdz un studē Svētos Rakstus un godīgi maksā desmito tiesu. Viņu kopīgais ilgtermiņa mērķis ir būt paklausīgiem un labiem. Viņi neuzskata baušļus par pašapkalpošanās maltīti, kur var atlasīt un izvēlēties tikai garšīgākos cienastus.

Ticība ir ikvienas labās īpašības, kas stiprina laulību, pamatā. Stiprinot ticību, mēs stiprinām laulību. Ticība aug, kad mēs ievērojam baušļus, un tāpat aug arī saskaņa un prieks laulības dzīvē. Tādējādi baušļu ievērošana ir būtiska, lai izveidotu stipru mūžīgo savienību. Skaties un mācies — ticība Tam Kungam Jēzum Kristum ir pamats laimīgai, mūžīgai laulībai.

Trešais princips — grēku nožēlošana. Esmu mācījies, ka laimīga laulība balstās uz grēku nožēlošanas dāvanu. Tas ir būtisks elements ikvienās priekšzīmīgās laulāto attiecībās. Vīrs un sieva, kuri regulāri un godīgi veic pašnovērtējumu un nekavējoties sper nepieciešamos soļus, lai nožēlotu grēkus un pilnveidotos, savā laulībā ienes dziedinošu mierinājumu. Grēku nožēlošana palīdz atjaunot un saglabāt saskaņu un mieru.

Pazemība ir visbūtiskākā grēku nožēlošana daļa. Cilvēks, kurš ir pazemīgs, ir pašaizliedzīgs, nevis savtīgs. Viņš nepieprasa savu un nerunā ar pārākuma apziņu pār citiem. Tā vietā pazemīgais atbild miermīlīgi2 un uzklausa laipni, lai saprastu, nevis izraisītu niknumu. Pazemīgais apzinās, ka neviens nevar mainīt otru cilvēku, toties ar ticību, uzcītību un Dieva palīdzību, mēs varam piedzīvot paši savas sirds pārmaiņas.3 Pārmainot savas sirdis, mēs izturēsimies pret citiem, it īpaši pret savu dzīvesbiedru, ar lēnprātību.4 Pazemība nozīmē, ka gan vīri, gan sievas cenšas svētīt, palīdzēt un atbalstīt viens otru, katrā lēmumā vispirms padomājot par otru. Skaties un mācies — grēku nožēlošana un pazemība veido laimīgas laulības.

Ceturtais princips — cieņa. Es esmu novērojis, ka brīnišķīgās, laimīgās laulībās vīrs un sieva izturas viens pret otru kā vienlīdzīgi partneri. Ikviens uzskats, ka vīrs var dominēt pār sievu vai izturēties pret viņu kā pret otršķirīgu laulības partneri, ir pretrunā dievišķajiem likumiem, un tie būtu jāaizvieto ar pareiziem principiem un uzvedību.

Priekšzīmīgās laulībās vīrs un sieva lēmumus pieņem vienbalsīgi un katrs no tiem rīkojas kā pilntiesīgs dalībnieks ar vienādām tiesībām izteikt savu viedokli un pieņemt lēmumu.5 Viņi vispirms domā par mājām un par to, lai palīdzētu viens otram pildīt kopīgos pienākumus.6 Viņu laulība ir balstīta uz sadarbību, nevis strīdiem. Vakariņu laiks un laiks pēc vakariņām ģimenei kļūst par viņu dienas vissvarīgāko daļu un vislabāko kopā pavadīto laiku. Viņi izslēdz elektroierīces un atsakās no personiskās izklaides, lai palīdzētu pildīt ģimenes pienākumus. Cik vien tas ir iespējams, viņi katru vakaru kopā ar bērniem lasa un apgulda gultiņās. Viņi kopā dodas pie miera. Cik vien ļauj viņu pienākumi un apstākļi, vīrs un sieva strādā plecu pie pleca, darot vissvarīgāko darbu — darbu, kuru mēs darām savās mājās.

Kur ir cieņa, tur ir arī atklātība, kas ir laimīgas laulības galvenais elements. Laulībā, kas balstītas uz savstarpēju cieņu un atklātību, nav noslēpumu būtiskos jautājumos. Vīrs un sieva pieņem visus lēmumus par naudas līdzekļiem kopā un abi pārzina to izlietojumu.

Uzticība ir cieņas paveids. Pravieši māca, ka veiksmīgas laulības partneri ir „dedzīgi uzticīgi” viens otram.7 Lietojot sociālos tīklus, viņi pārliecinās, ka nekādi neapdraud savu cienīgumu. Viņi nepieļauj slepenus interneta piedzīvojumus. Viņi neslēpj savas sociālo tīklu paroles. Viņi neskatās uz kāda cita virtuālajiem profiliem veidā, kas varētu nodot dzīvesbiedra svēto uzticību. Viņi nekad nedara vai nesaka ko tādu, kas varētu šķist nepiedienīgs — gan virtuāli, gan fiziski. Skaties un mācies — lieliskās laulībās ir pilnīga cieņa, atklātība un uzticība.

Piektais princips — mīlestība. Laimīgākās laulības, kuras es esmu redzējis, izstaro paklausību vienam no vislaimīgākajiem baušļiem — ka mēs „dzīvojam kopā mīlestībā”.8 Uzrunājot vīrus, Tas Kungs pavēlēja: „Tev būs mīlēt savu sievu no visas savas sirds, un pieķerties viņai un nevienam citam.”9 Baznīcas rokasgrāmatā mācīts: „Vārds pieķerties nozīmē pilnīgi ziedoties un būt pilnīgi uzticīgam kādam. Laulātie pāri pieķeras Dievam un viens otram, kalpojot un mīlot viens otru un ievērojot baušļus pilnīgā uzticībā viens otram un Dievam. … [Gan vīrs, gan sieva] atstāj pagātnē to dzīvi, kad viņi nebija precēti, un nosaka savu laulību par [savu] galveno prioritāti. … Viņi neļauj citam cilvēkam vai interesēm būt par lielāku prioritāti … kā ievērot tās derības, kuras viņi ir noslēguši ar Dievu un viens ar otru.”10 Skaties un mācies — veiksmīgi pāri mīl viens otru, pilnībā ziedojoties.

Ir cilvēki, kuru laulība nav tik veiksmīga, kā viņi vēlētos, ir tādi, kas nekad nav bijuši precēti, ir šķīrušies, ir vientuļie vecāki vai cilvēki, kas nevar apprecēties citu iemeslu dēļ. Šāda situācija var būt izaicinājumu un sirdssāpju pilna, taču tas nav mūžīgi. Lai debesis bagātīgi svētī jūs, kas ir šādā situācijā, taču, neskatoties ne uz ko, „priecīgi dara visu, kas ir [jūsu] spēkos”11, lai neatkāptos. Tiecieties pēc ideāla, lai veidotu mūžīgu laulību, tostarp cenšoties būt vai sagatavojoties būt cienīgs laulātais partneris. Ievērojiet baušļus un paļaujieties uz To Kungu un Viņa pilnīgo mīlestību pret jums. Kādu dienu jūs saņemsiet katru apsolīto laulības svētību.12

Viens no visjaukākajiem Mormona Grāmatas pantiem vēsta: „Un viņi precēja un tika precēti, un tika svētīti, saskaņā ar tiem daudzajiem solījumiem, ko Tas Kungs bija tiem devis.”13 Tā Kunga solījumi ir vērsti uz visiem tiem, kuri dzīvo svētā un laimīgā laulībā. Šīs svētības ir kā burvīgas, iepriekš nosakāmas sekas uzticīgai dzīvei saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju.

Es esmu pateicīgs par savu brīnišķīgo sievu Keitiju, kas ir manas dzīves mīlestība.

Laulība ir Dieva dāvana mums; mūsu laulības kvalitāte ir mūsu dāvana Viņam. Es sniedzu savu liecību par mūsu mīlošā Debesu Tēva brīnišķīgo plānu, kas sniedz mums mūžīgu un brīnumainu laulību. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Show References

  1.  

    1. Skat. „Ģimene — Vēstījums pasaulei,” Ensign vai Liahona, Nov. 2010. g. nov., 129.

  2.  

    2. Skat. Sal. pam. 15:1.

  3.  

    3. Skat. Almas 5:11–12, 26–31.

  4.  

    4. Skat. Moronija 7:43–48; 8:25–26.

  5.  

    5. Skat. Mācība un Derības 107:27–31.

  6.  

    6. Skat. „Ģimene — Vēstījums pasaulei”.

  7.  

    7. Skat. Thomas S. Monson, „Priesthood Power,” Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 68; Gordon B. Hinckley, „Life’s Obligations,” Ensign, 1999. g. febr., 4; Liahona, 1999. g. maijs, 4.

  8.  

    8. Mācība un Derības 42:45.

  9.  

    9. Mācība un Derības 42:22.

  10.  

    10. Handbook 2: Administering the Church (2010), 1.3.1.

  11.  

    11. Mācība un Derības 123:17.

  12.  

    12. Skat. Handbook 2, 1.3.3.

  13.  

    13. 4. Nefijs 1:11.