2010–2019
Kev Mloog Lus Yuav Coj Koob Hmoov Los
April 2013


Kev Mloog Lus Yuav Coj Koob Hmoov Los

Peb yuav tau qhov tseeb thiab cov lus teb rau peb tej lus nug thaum uas peb ua raws li Vajtswv cov lus txib.

Kuv cov kwv tij cov muam, kuv zoo siab ua Vajtswv tsaug vim kuv nrog nej koom ua ke tag kis no. Kuv xav tau nej txoj kev ntseeg thiab kev thov Vajtswv txhawb pab kuv thaum kuv los hais lus rau nej.

Txij thaum chiv keeb los, cov poj niam thiab txiv neej xav paub qhov tseeb thiab to taub ntsig txog lub neej no thiab lawv nyob li cas thiab lub ntsiab rau lub neej no, thiab yuav ua li cas tau kev thaj yeeb nyab xeeb thiab kev zoo siab. Peb txhua tus yuav tshawb nrhiav txog tej no.

Txoj kev paub thiab kev to taub tej no yog ib yam uas tib neeg sawv daws txais tau. Yus nrhiav pom tau cov no hauv tej kev tseeb uas kav mus ib txhis. Nyob hauv Phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus, tshooj 1, nqes 39, peb nyeem hais tias: “Saib seb, vim tias, tus Tswv yog Vajtswv, thiab tus ntsuj plig qhia qhov qhov xwm txheej, thiab qhov xwm txheej yog qhov tseeb, thiab qhov tseeb nyob mus ib txhis thiab ib txhis li.”

Tus kws sau paj lug sau ntawv hais tias:

Txawm tias lub ntuj ceeb tsheej ploj mus thiab lub ntiaj teb tawg rhe,

Qhov tseeb, uas puv txhua nrho, yuav kov yeej txhua yam kev phem,

Kav mus ib txhis, tsis pauv, uas nyob tas mus li.1

Ib txhia yuav nug hais tias, “Yuav nrhiav qhov tseeb ntawd qhov twg, thiab peb yuav ua li cas thiaj paub thaum peb twb nrhiav tau lawm?” Nyob hauv ib txoj kev tshwm sim uas tus Yaj Saub Yauxej Xamiv txais hauv lub zos Kirtland, Ohio, hauv lub Tsib Hlis Ntuj xyoo 1833, tus Tswv tshaj tawm hais tias:

“Qhov tseeb yog thaum paub tias tej yam zoo li cas, thiab thaum ub zoo li cas, thiab yuav zoo li cas yav tom ntej. …

“Tus Ntsuj Plig rau qhov tseeb yog los ntawm Vajtswv los. …

“Thiab tib neeg txais tsis tau tag nrho mus txog rau thaum nws ua raws cov lus txib.

“Tus uas ua raws li Vajtswv cov lus txib yuav txais qhov tseeb thiab qhov kaj, mus txog thaum nws tau yeeb koob hauv qhov tseeb thiab paub txog txhua yam tsav.”2

Yog ib lo lus cog tseg zoo kawg nkaus! “Tus uas ua raws li Vajtswv cov lus txib yuav txais qhov tseeb thiab qhov kaj, mus txog thaum nws tau yeeb koob hauv qhov tseeb thiab paub txog txhua yam tsav.”

Hauv lub caij nyoog uas to taub ntau yam vim twb muab txoj moo zoo txum tim rov qab los, koj los kuv tsis tas yuav, mus hauv tej chaw uas neeg tsis tau mus txog los sis tsis tas taug tej kev uas neeg tsis taug dua mus nrhiav qhov tseeb. Ib Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau npaj kev rau peb thiab tau muab ib tug qauv rau peb—uas yog kev mloog lus. Peb yuav tau qhov tseeb thiab cov lus teb rau peb tej lus nug thaum uas peb ua raws li Vajtswv cov lus txib.

Peb kawm kev mloog lus hauv tag nrho peb lub neej. Pib thaum peb tseem hluas, cov uas saib xyuas peb tsa tej kev cai thiab kev cai coj uas pab kom peb txhob raug xwm txheej. Lub neej no yuav haj yam yooj yim rau sawv daws yog tias peb yuav ua raws nraim li tag nrho tej kev cai no. Tiam sis, peb coob leej, thaum ua ub ua no peb kawm kev txawj ntse thaum peb mloog lus.

Thaum kuv tab tom loj hlob, txhua lub caij ntug sov thaum lub Xya Hlis mus txog lub Cuaj Hli ntuj, kuv tsev neeg tau mus nyob hauv peb lub tsev pem roob hauv lub Tshav Puam Vivian, hauv lub Kwj Hav Provo Utah.

Kuv ib tug phooj ywg zoo thaum lub sij hawm uas peb nyob pem roob yog Danny Larsen, nws tsev neeg muaj ib lub tsev hauv lub Tshav Puam Vivian ntawd. Txhua hnub wb tau ua si, mus nuv ntses, khaws pob zeb thiab lwm yam khoom, nce roob, nce pob tsuas, thiab muaj kev lom zem txhua txhua na this hauv txhua txhua hnub.

Muaj ib tag kis Danny wb txiav txim siab tias hmo ntawd wb yuav rauv taws nrog wb cov phooj ywg uas nyob pem roob. Wb tsuas xav luaj ib thaj teb rau peb sawv daws los sib sau ua ke. Cov nyom thaum lub Rau Hli Ntuj ntawd twb qhuav qhawv thiab muaj pos, ces thaj teb ntawd yuav tsis zoo rauv taws. Wb tau pib rub cov nyom siab siab, yuav tu ib thaj loj loj ua ib lub voj voog. Txawm wb sib zog rub npaum li cas los, peb tsuas rub tau me ntsis nroj tsuag xwb. Wb paub tias yuav tau ua hauj lwm tas hnub ntawd thiaj tas, thiab wb twb pib qaug zog thiab tsis muaj lub siab xav ua lawm.

Thaum ntawd kuv muaj yim xyoo xwb ces txawm tau ib qho tswv yim uas kuv xav tias yuav zoo. Kuv hais rau Danny tias, “Wb cia li muab cov nroj tsuag no hlawv lawm pauj. Wb mam li hlawv ib lub voj voog ntawm cov nroj tsuag!” Nws pom zoo ua li ntawd, ces kuv txawm khiav mus hauv tsev nqa cov khas khiv.

Tsam nej leej twg xav yuam kuv hais tias thaum wb muaj yim xyoo wb muaj cai siv cov khas khiv, kuv qhia nej tseeb tias Danny wb yeej raug txwv tsis pub siv cov khas khiv yog tias tsis muaj neeg laus saib xyuas wb. Lawv twb ceeb toom wb ntau zaus lawm hais tias hluav taws muaj tau xwm txheej li cas. Tiam sis, kuv paub kuv tsev neeg khaws cov khas khiv qhov twg, thiab wb yuav tsum luaj thaj teb ntawd. Kuv twb tsis xav zoo zoo, ces kuv tau khiav mus hauv tsev thiab muab ob peb tug khas khiv, yeej tsis pub leej twg pom kuv mus muab. Kuv muab cov khas khiv ntim tsuag tsuag hauv kuv hnab ris.

Kuv tau khiav mus ntsib Danny, zoo siab hlo vim kuv muaj cov ntawd hauv kuv hnab ris uas yuav kho wb qhov teeb meem. Kuv tau xav tias qhov hluav taws yuav kub txog qhov chaw uas peb xav ces yuav cia li tuag mus xwb.

Kuv tau txhuam ib tug khas khiv ntawm ib lub pob zeb thiab tau hlawv cov nyom qhuav qhawv ntawd. Cov nroj cig cuag li yuav twb nchuav roj av rau lawm. Thaum xub thawj Danny wb zoo siab heev thaum peb pom cov nroj ploj mus, tiam sis tib pliag xwb wb txawm paub tias qhov hluav taws yuav tsis tuag li. Wb tsis paub yuav ua li cas thaum wb paub tias wb muab tua tsis tau. Tej nplaim hluav taws tau raws cov nyom mus rau ntawm lub roob, yuav ua rau cov ntoo thuv thiab txhua yam kub hnyiab tas.

Thaum kawg ces wb tau khiav mus nrhiav neeg pab. Tsis ntev tom qab ntawd cov txiv neej thiab poj niam hauv Tshav Puam Vivian ntawd tau nqa tej phuam uas ntub dej tuaj pab, ntaus cov nplaim taws sim muab qhov hluav taws tua. Tom qab ob peb xuab moos lawv twb tua tag nrho tej hluav ncaig tuag tas. Twb cawm tau cov ntoo thuv, thiab tej tsev uas yuav raug kub hnyiab ntawd thiab.

Danny wb kawm tej yam tseem ceeb hnub ntawd—tej zaum qhov tseem ceeb tshaj yog qhov uas wb kawm tias yuav tsum mloog lus.

Muaj tej kev cai coj thiab tej kev cai uas pab kom peb sab cev nqaij daim tawv yuav puaj phais. Tib yam li ntawd, tus Tswv tau muab tej tswv yim thiab tej lus txib uas yuav pab peb sab ntsuj plig kom puaj phais xwv kom peb yuav taug tau kev hauv lub neej nyuaj nyuaj no kom peb rov qab mus nrog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej nyob ua ke dua.

Ntau pua xyoo tas los lawm, rau ib tiam neeg uas rau siab muab tsiaj txhu txi rau Vajtswv, Xamuyees ua siab loj tshaj tawm hais tias: “Kev mloog tus Tswv lus zoo dua qhov uas muab tej yaj zoo nkauj tua fij rau nws.”3

Hauv lub caij nyoog no, tus Tswv qhia rau tus Yaj Saub Yauxej Xamiv hais tias Nws xav “kom yus muaj lub siab thiab lub ntsws uas kam ua; thiab cov uas kam ua thiab mloog lus yuav noj tej uas zoo ntawm thaj av Xi-oos nyob rau hauv hnub nyoog kawg no.”4

Txhua tus yaj saub, cov thaum ub thiab cov niaj hnub nim no, twb paub tias kev mloog lus yog ib yam uas peb yuav tsum ua kom peb thiaj tau txoj kev txhiv dim. Nifais hais tias, “Kuv yuav mus thiab ua tej uas tus Tswv tau txib kom ua.”5 Txawm tias lwm tus neeg tau thim txoj kev ntseeg thiab tsis tau mloog lus los, tsis muaj ib zaug uas Nifais tsis kam ua raws li tus Tswv txib nws ua. Ntau tiam neeg tau koob hmoov vim lawv tau ua li no.

Zaj dab neeg txog Anplaham thiab Ixaj piav zoo zoo txog kev mloog lus. Nyuaj nyuaj kawg rau Anplaham, los mloog Vajtswv cov lus txib, es thiaj tau coj nws tus tub uas nws hlub Ixaj mus rau hauv Mauliyas thaj teb yuav muab nws tua hlawv fij rau Vajtswv. Peb xav puas tau tias Anplaham nyuaj siab npaum li cas thaum nws taug kev mus rau qhov chaw no? Nws yeej tau muaj kev nyuaj siab thiab mob siab kawg thaum nws muab Ixaj khi cia, muab nws pw ntawm lub thaj, thiab tuav rab riam yuav muab nws tua pov tseg. Nws tsis thim nws txoj kev ntseeg thiab yeej tso siab plhuav rau tus Tswv, nws tau ua raws li tus Tswv txib lawm. Lo lus tshaj tawm zoo npaum li cas, thiab nws los xav tsis thoob thaum nws hnov hais tias: “Tsis txhob tua tus me tub ko thiab tsis txhob ua li cas rau nws hlo li: nim no kuv paub hais tias koj yeej mloog lus thiab hwm Vajtswv heev, rau qhov koj tsis khuv xim koj tib leeg tub, koj zoo siab hlo coj tuaj pub rau kuv.”6

Anplaham twb raug kev sim siab thiab kev xeem lawm, thiab vim nws rau siab ntseeg thiab mloog lus tus Tswv tau cog lus tseg li no hais tias: “Thiab kuv yuav foom koob hmoov tawm ntawm koj cov xeeb ntxwv mus rau txhua haiv neeg uas nyob thoob ntiaj teb, vim koj mloog kuv lus.”7

Txawm tias peb tsis tas qhia tseeb hais tias peb mloog lus ua ib yam loj loj li no thiab mob peb siab npaum, tab sis mas peb tseem yuav tau mloog lus.

Thawj Tswj Hwm Joseph F. Smith hais tias, “Kev mloog lus yog thawj txoj kev cai saum ntuj ceeb tsheej.”8

Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley hais tias, “Ib Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg yuav tau kev zoo siab, Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg yuav tau kev thaj yeeb nyab xeeb, Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg yuav vam meej, Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg yuav huaj vam, thiab tau kev tsa nto thiab kev txhiv dim tas mus ib txhis yog tias lawv yuav mloog lus thiab ua raws li Vajtswv … tej lus qhuab qhia.”9

Cov yaj saub ib txwm mloog lus; kev mloog lus tau pab lawv to taub thiab muaj dag zog hauv txhua lub caij. Tseem ceeb heev kom peb paub tias peb, los yeej txais tau lub dag zog thiab kev paub no. Niaj hnub no peb txhua tus txais tau qhov no thaum peb ua raws li Vajtswv cov lus txib.

Tau ntau xyoo, kuv twb paub coob leej uas rau siab ntseeg thiab mloog lus zoo zoo. Kuv tau koob hmoov thiab lawv tau tshoov kuv siab. Kuv xav qhia nej txog ob tug neeg ntawd.

Walter Krause yog ib tug mej zeej zoo kawg hauv lub Koom Txoos, uas nrog nws tsev neeg, tau nyob hauv qhov chaw hu ua Yelimas Sab Hnub Tuaj Teb tom qab Kev Tsov Rog Thoob Ntiaj Teb Zaum Ob. Txawm nws muaj kev nyuaj siab npaum li cas vim thaj chaw ntawd tsis muaj kev ywj siab li lub sij hawm, Tij Laug Krause yog ib tug neeg uas hlub thiab ua hauj lwm pab tus Tswv. Nws rau siab ntso ua tib zoo ua txhua txoj hauj lwm uas nws raug hu los ua.

Lwm tus txiv neej hu ua, Johann Denndorfer, uas nyob hauv Hungary teb, yog ib tug uas hloov los ntseeg lub Koom Txoos hauv Yelimas teb thiab tau ua kev cai raus dej nyob ntawd thaum xyoo 1911 thaum nws muaj 17 xyoos. Tsis ntev tom qab ntawd nws rov qab mus nyob tim Hungary teb. Tom qab Kev Tsov Rog Thoob Ntiaj Teb Zaum Ob, nws yeej ua cuag li nws yog neeg raug kaw qhov taub hauv nws lub teb chaws, nyob hauv lub nroog Debrecen. Twb tshem txoj kev ywj siab los ntawm cov neeg uas nyob hauv Hungary teb thiab.

Tij Laug Walter Krause, uas yeej tsis paub Tij Laug Denndorfer, raug txib mus qhia nws tom tsev thiab kom ib sij yuav mus xyuas nws. Tij Laug Krause hu mus rau nws tus khub uas mus qhia tom tsev thiab hais tias, “Wb raug txib mus xyuas Tij Laug Johann Denndorfer. Koj puas khoom nrog kuv mus ntsib nws lub lim piam no thiab qhia nws ib zaj lus qhia txog txoj moo zoo?” Ces nws hais ntxiv tias, “Tij Laug Denndorfer nyob rau hauv Hungary teb.”

Nws tus khub uas xav tsis thoob hais tias, “Wb yuav mus thaum twg?”

Tij Laug Krause teb hais tias “Tag kis os.”

Ces nws tus khub nug hais tias, “Es thaum twg mam rov qab los?”

Tij Laug Krause teb hais tias, “Au, tej zaum ib lim tiam tom ntej no—yog wb los tau txog tsev.”

Ces ob tug txiv neej no txawm sawv kev yuav mus xyuas Tij Laug Denndorfer, nkawd caij tsheb ciav hlau thiab tsheb npav ntawm Yelamis sab hnub tuaj pem qaum teb mus rau lub nroog Debrecen, Hungary teb—yeej deb kawg. Tij Laug Denndorfer tsis tau muaj neeg tuaj xyuas tom nws tsev txij li thaum ua ntej kev tsov rog. Ua nim no, thaum nws pom tus Tswv ob tug tub qhe no, nws zoo siab kawg nkaus vim nkawd tau tuaj xyuas no. Thaum xub thawj nws tsis kam tuav nkawd tes. Tab sis mas, nws mus hauv nws chav pw thiab rho nws cov nyiaj feem kaum uas nyob hauv ib lub me nyuam thawv uas nws tau khaws cia tau ntau xyoo lawm. Nws cev cov nyiaj feem kaum rau nws ob tug mus qhia tom tsev thiab hais tias, “Tsam no kuv thiaj nrog tus Tswv sib raug zoo lawm. Tas sim no kuv thiaj tsim nyog tuav tus Tswv ob tug tub qhe txhais tes!” Yav tom ntej Tij Laug Krause qhia kuv tias tej ntawd raug nws lub siab heev vim nws xav tias tus tij laug uas rau siab nteeg no, uas tsis tau mus koom lub Koom Txoos tau ntau ntau xyoos, tseem tau mloog lus thiab tau khaws nws cov nyiaj ib feem kaum ntawm cov nyiaj uas nws khwv tau yuav them nws cov nyiaj feem kaum thiab. Nws tau muab khaws cia es yeej tsis paub thaum twg los sis yog tias nws yuav muaj cai them hlo li.

Tij Laug Walter Krause tso lub neej no tseg li cuaj xyoo tas los lawm thaum nws muaj 94 xyoos. Nws tau rau siab ntseeg thiab mloog lus hauv tag nrho nws lub neej thiab tau txhawb pab kuv thiab txhua tus uas paub nws. Thaum twg nws raug txib kom ua hauj lwm, nws tsis ua xyem xyav, nws tsis tau yws yws li, thiab nws tsis tau keb li ub li nos.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, txoj kev sim siab loj tshaj plaws hauv lub neej no yog kev mloog lus. “Tus Tswv hais tias “Peb yuav xyuas seb, lawv puas kam ua txhua yam uas tus Tswv lawv tus Vajtswv txib lawv ua.”10

Tus Cawm Seej hais tias: “Rau txhua tus uas tau ib txoj koob hmoov los ntawm kuv txhais tes yeej yog vim lawv tau ua raws li txoj kev cai uas teem tseg rau txoj koob hmoov ntawd, thiab tej kev cai ntawd, twb muab teem tseg puag ua ntej tsim ntuj tsim teb raug.”11

Tsis muaj ib tug yam ntxwv txog kev mloog lus uas zoo tshaj peb tus Cawm Seej. Hais txog Nws Pov Lauj hais tias:

“Txawm yog Yexus yog Vajtswv tus Tub los nws tseem kawm mloog lus los ntawm txoj kev uas tiv kev txom nyem;

“Thaum Vajtswv ua rau nws zoo kawg nkaus lawm, nws thiaj yog tus uas pub txoj sia ntev dhawv mus ib txhis rau txhua tus uas mloog nws lus.”12

Tus Cawm Seej qhia kev hlub tiag tiag thaum nws ua neej zoo tag nrho, thaum nws hwm txoj hauj lwm dawb ceev uas Nws raug txib los ua. Nws yeej tsis tau ua neeg khav theeb. Nws yeej tsis tau muaj siab hlob. Nws yeej tsis tau thim. Nws ib txwm ua siab mos siab muag. Nws ib txwm ua siab zoo. Nws ib txwm mloog lus.

Txawm Nws raug kev ntxias los ntawm tus xib hwb ntawm kev dag, uas yog dab ntxwg nyoog, txawm Nws lub cev tau qaug zog tas vim nws tau yoo mov 40 hnub 40 hmo thiab tshaib plab heev, tas sis mas thaum tus dab phem muab yam khoom zoo tshaj plaws coj los ntxias Yexus, Nws yeej ua tus yam ntxwv zoo rau peb saib txog kev mloog lus vim Nws tsis kam thim ntawm qhov uas Nws paub yog qhov yog lawm.13

Thaum yuav raug tej kev txom nyeem hauv lub Vaj Khexemanes, nyob ntawd Nws raug mob kawg nkaus ces nws cov hws twb ua tej tee ntshav uas nrog mus hauv av,”14 Nws ua tus yam ntxwv zoo txog tus Tub uas mloog lus hais tias, “Txiv, yog koj pom zoo, thov koj muab lub khob no tshem ntawm kuv mus. Txawm yog li cas los koj tsis txhob ua raws li kuv lub siab nyiam, tiam sis ua raws li koj lub siab nyiam xwb.”15

Raws li tus Cawm Seej qhia Nws cov Thwj Tim thaum ub, Nws kuj qhia koj thiab kuv kom: “Los nrog kuv mus.”16 Peb puas kam mloog lus?

Qhov kev paub uas peb xav tau, cov lus teb uas peb xav txais, thiab lub dag zog uas peb xav tau niaj hnub nim no kom pab peb kov yeej tej teeb meem hauv lub ntiaj teb uas ib sij pauv no yuav yog peb li yog tias peb kam mloog lus thiab ua raws li tus Tswv cov lus txib. Kuv rov qab hais tus Tswv cov lus dua hais tias: “Tus uas ua raws li Vajtswv cov lus txib yuav txais qhov tseeb thiab qhov kaj, mus txog thaum nws tau yeeb koob hauv qhov tseeb thiab paub txog txhua yam tsav.”17

Kuv txo hwj chim thov Vajtswv kom peb yuav tau koob hmoov nplua mias uas tau cog lus tseg rau cov neeg uas mloog lus. Los ntawm Yexus Khetos, peb tus Tswv thiab peb tus Cawm Seej lub npe, amees.