2010–2019
Kev Txhiv Dim
April 2013


Kev Txhiv Dim

Yog peb raws Yexus Khetos qab, peb xav koom tes ua Nws txoj hauj lwm kom txhiv tau neeg dim.

Thaum ub nyob hauv teb chaws Amelikas, muaj hauj lwm ntau ua. Thaum tiam 18 thiab 19, lawv nrhiav cov tub zog ua hauj lwm los ntawm Great Britain, Yelemes teb, thiab lwm lub teb chaws nyob hauv Europe, tiam sis cov uas xav mus ua hauj lwm them tsis tau nqi mus rau Amelikas. Yog li ntawd, cov neeg no feem ntau sau ib daim ntawv cog lus tias tom qab lawv tuaj txog teb chaws Amelikas lawv yuav ua hauj lwm tau ib lub caij nyoog thiab tsis tas them nyiaj rau lawv. Lwm tus tuaj vim lawv muaj tsev neeg nyob hauv Amelikas lawm uas cog lus tias yuav them nqi rau lawv tuaj, tiam sis yog lawv them tsis tau ces cov uas tuaj tshiab no raug yuam ua hauj lwm kom mus txog thaum lawv them tau tus nqi. Cov neeg uas tuaj txawv teb chaws tuaj ua hauj lwm li no hu ua “neeg txhiv.” Lawv yuav tsum ua hauj lwm kom txhiv tau lawv txoj kev tuaj rau lub teb chaws no—zoo li lawv ua hauj lwm kom txhiv tau lawv txoj kev ywj siab.1

Yexus Khetos ib lub npe tseem ceeb yog tus Txhiv Dim. Raws li kuv hais hauv kuv zaj lus txog cov “neeg txhiv” los lus txhiv txhais hais tias yus them ib tus nqi. Lo lus txhiv kuj txhais hais tias yus cawm neeg los yog yus them nqi kom ib tug neeg dim tau. Yog ib tug neeg ua yuam kev ces nws kho qhov ntawd los yog them nyiaj, ces peb hais tias nws twb txhiv nws tus kheej dim. Tej kev txhais lo lus no qhia tej yam txog txoj kev Txhiv Dim ntawm Yexus Khetos dhau los ntawm Nws txoj Kev Theej Txhoj; nyob hauv phau ntawv txhais lus lo lus txhiv lub ntshiab yog “cawm neeg dim kev txhaum thiab lub txim, xws li thaum ib tug ua kev txi kom txhiv tus neeg txhaum dim.”2

Tus Cawm Seej txoj Kev Txhiv Dim muaj ob qho. Qhov ib, nws theej txhoj rau Adas txoj kev txhaum thiab tib neeg txoj Kev Poob vim nws kov yeej tej yam uas peb raug los ntawm txoj Kev Poob---kev tuag ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab kev tuag ntawm sab ntsuj plig. Peb to taub zoo txog kev tuag ntawm sab cev nqaij daim tawv; kev tuag ntawm sab ntsuj plig yog qhov uas tib neeg nyob nrug deb ntawm Vajtswv. Raw li Povlauj hais tias, “Vim sawv daws raug kev ploj kev tuag los ntawm Adas, yog li ntawd sawv daws thiaj yuav sawv rov muaj txoj sia los ntawm Khetos” (1 Kauleethaus 15:22). Kev txhiv peb kom dim kev tuag ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig yeej yog ib qho uas pub dawb rau sawv daws.3

Qhov ob ntawm tus Cawm Seej txoj Kev Theej Txhoj yog kev txhiv peb dim ntawm peb tej kev txhaum; tsis yog Adas txoj kev txhaum. Los ntawm txoj Kev Poob, peb yug los rau hauv ib lub ntiaj teb uas muaj kev txhaum ntau heev---kev txhaum yog kev tsis ua raws li Vajtswv txoj kev cai. Tus Tswv hais txog peb txhua tus hais tias:

“Yog li ntawd thaum lawv pib hlob tuaj, kev txhaum yug los rau hauv lawv tej siab, thiab lawv saj qhov iab, kom lawv thiaj yuav paub saib qhov zoo rau nqi.

“Thiab tau pub rau lawv kom paub qhov zoo tawm ntawm qhov phem; yog li ntawd lawv yog tus xaiv rau lawv tus kheej” (Mauxes 6:55–56).

Vim peb lav ris thiab peb xaiv tau, kev txhiv peb dim peb tej kev txhaum nyob ntawm seb peb puas lees txim thiab tso kev txhaum tseg thiab ua raws li Vajtswv ua; nws nyob ntawm seb peb puas yuav hloov siab lees txim (saib Q&K 58:43). Tus Tswv txib hais tias “Yog li ntawd muab tej no qhia rau nej tej me nyuam, hais tias txhua tus neeg, qhov txhia chaw, yuav tsum hloov siab lees txim, tsis li ces lawv yuav tsis tau Vajtswv lub nceeg vaj ua lawv tug, vim tsis muaj ib yam tsis dawb huv yuav nyob tau hauv, los yog nyob ntawm nws xub ntiag” (Mauxes 6:57).

Tus Cawm Seej txoj kev raug txom nyem hauv Khexamenes thiab Nws txoj kev nyuaj siab saum tus ntoo khaub lig txhiv peb dim vim nws them tus nqi ntawm kev txim lij. Nws muab kev siab hlub thiab zam txim rau cov uas hloov siab lees txim. Txoj Kev Theej Txhoj kho thiab nplij peb lus siab kom them tus nqi uas kev txim lij yuav tsum them rau peb thaum peb raug txom nyem tiam sis tsis tau ua txhaum. “Vim saib seb, nws yuav nyiaj tej kev mob ntawm neeg sawv daws, muaj tseeb tiag, yuav nyiaj tej kev mob ntawm txhua tus neeg, tsis hais poj niam, txiv neej, los sis me nyuam yaus, uas yog Adas tsev neeg” (2 Nifais 9:21; kuj saib Amas 7:11–12).4

Yog peb raws Yexus Khetos qab, peb xav koom tes ua Nws txoj hauj lwm kom txhiv tau neeg dim. Txoj kev pab zoo tshaj plaws uas peb pab tau lwm tus nyob hauv lub neej no, pib ntawm cov nyob hauv peb tsev neeg, yog kev coj lawv los cuag Khetos los ntawm kev ntseeg thiab kev hloov siab lees txim kom lawv yuav txais Nws txoj Kev Txhiv Dim---kev xyiv fab thiab kev kaj siab lug tam sim no, thiab kev tsis txawj tuag thiab txoj sia nyob mus ib txhis hauv lub neej tom ntej. Peb cov tub txib tej hauj lwm yog kev qhia txog tus Tswv txoj kev hlub uas txhiv tau neeg dim. Vim lawv yog Nws cov tub xa xov, lawv muaj cai muab cov koob hmoov uas yog kev ntseeg Yexus Khetos, kev hloov siab lees txim, kev cai raus dej, thiab lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, uas qhib kev rau txoj kev txhiv dim.

Peb kuj pab tau cov uas tau tas sim neej txais tau tus Tswv txoj kev txhiv dim. “Cov txwj laug uas rau siab ntseeg uas nyob rau lub caij nyoog no, thaum lawv ncaim lub neej txawj tuag no mus lawm, lawv ua mus ntxiv ntawm lawv tej hauj lwm tshaj tawm txoj moo zoo ntawm kev hloov siab lees txim thiab kev txhiv dim, dhau los ntawm Vajtswv Tib Leeg Tub txoj kev txi, nyob hauv cov uas nyob qhov tsaus ntuj thiab ua kev txhaum qhev nyob hauv lub ntuj ntawm tej ntsuj plig uas tuag lawm” (Q&K 138:57). Vim peb ua kab ke hauv Vajtswv lub tuam tsev, cov uas ua qhev rau kev txhaum kuj dim tau.5

Txawm tej yam tseem ceeb tshaj plaws ntawm kev txhiv dim yog kev hloov siab lees txim thiab kev zam txim, kuj muaj tej yam ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab. Yexus tau mus ua hauj lwm zoo (saib Tes Hauj Lwm 10:38), xws li kev kho cov uas muaj kev mob kev nkeeg, kev muab mov rau cov tshaib plab noj, thiab qhia ib txoj kev zoo dua ntais. “Ib yam li Neeg Leej Tub, nws los nws tsis tau kom leej twg tu nws, tiam sis nws los tu sawv daws thiab muab nws txoj sia los txhiv ntau leej” (Mathais 20:28). Yog li ntawd raws li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv qhia, peb kuj ua tau tej hauj lwm zoo raws li tus Xib Hwb txoj kev coj yam ntxwv txhiv tau neeg dim.

Txoj hauj lwm txhiv dim no txhais hais tias yus pab tib neeg kho lawv tej teeb meem. Nws txhais hais tias yus pab cov pluag thiab cov uas qaug zog, txhawb nqa lawv, kho tej yam uas tsis yog, tiv thaiv qhov tseeb, ntxiv dag zog rau tiam neeg uas tab tom loj hlob, thiab muaj kev nyab xeeb thiab kev zoo siab nyob hauv tsev. Peb ua tej hauj lwm txhiv dim hauv lub ntiaj teb no kom pab lwm tus loj hlob thiab muaj raws li lawv tej kev cia siab.

Ib tug yam ntxwv los ntawm Victor Hugo phau ntawv Les Misérables, tau tshoov kuv lub siab. Thaum zaj dab neeg no pib, Npisov Bienvenu muab mov noj rau Jean Valjean uas nyuam qhuav raug tso tawm ntawm ib lub nkuaj; nws tau raug kaw vim nws nyiag mov mog kom pub rau nws tus muam cov me nyuam noj. Valjean siab tawv thiab chim siab, thiab nws nyiag Npisov Bienvenu cov phiaj nyiaj. Thaum cov tub ceev xwm ntes nws, Valjean dag hais tias cov nyiaj ntawd yog khoom plig. Thaum cov tub ceev xwm cab nws rov qab los rau tus npisov tsev, Valjean xav tsis thoob vim Npisov Bienvenu hais tias nws zaj dab neeg muaj tseeb thiab hais ntxiv hais tias, “Tiam sis!” Kuv twb muab cov taws tswm ciab rau koj, uas yog nyiaj zoo li tej ntawd, thiab muaj nqi npaum li ob puas franc. Ua li cas koj tsis nqa tej no nrog koj cov phiaj?’ …

“Tus npisov los nyob ze nws thiab hais yaus yaus hais tias:

“‘Nco ntsoov, nco ntsoov tias koj cog lus tias koj yuav siv cov nyiaj no rais los ua ib tug neeg ncaj ncees.’

“Jean Valjean, uas tsis tau cog lus li ntawd tsis to taub. Tus npisov ... hais lus ntxiv hais tias:

“‘Jean Valjean, kuv tus kwv: koj tsis yog neeg phem lawm, koj yog neeg zoo.’” Kuv txhiv koj tus ntsuj plig dim. Kuv muab koj tus ntsuj plig coj tawm ntawm kev tsaus ntuj thiab tus yeeb ncuab, thiab kuv muab nws rau Vajtswv!’”

Jean Valjean rais los ua ib tug neeg tshiab, ib tug neeg ncaj thiab ib tug neeg uas pab neeg coob. Tas nws lub neej nws khaws ob tug taws tswm ciab nyiaj ntawd cia kom nws nco qab tias Vajtswv tau muab nws lub neej txhiv dim.6

Muaj tej kev txhiv dim los ntawm sab cev nqaij daim tawv vim tib neeg ua hauj lwm ua ke. Tus Cawm Seej tau tsim ib lub koom txoos kom ua li no. Vim peb nyob hauv tej pawg thiab koom haum pab thiab nyob hauv tej ceg txheem ntseeg, pawg ntseeg, thiab ceg ntseeg, ces peb ib leeg qhia ib leeg txog txoj moo zoo, peb kuj thov tau kom txais tau kev pab uas peb xav tau hauv peb lub neej. Tej lub sij hawm ob peb tug neeg los sis tej lub koom haum pab tsis tau thaum muaj xwm txheej loj heev. Vim peb yog cov uas nrog Yexus Khetos mus, peb yog ib Haiv Neeg Ntseeg uas pab txhiv peb cov mej zeej thiab lwm tus tej kev xav tau nyob thoob plaws lub ntiaj teb.

Vim peb tau pab lwm lub teb chaws, raws li Txwj Laug Dallin H. Oaks hais, xyoo tas los no 890,000 tus neeg nyob hauv 36 lub teb chaws muaj dej huv, 70,000 tus nyob hauv 57 lub teb chaws muaj lub rooj muaj log, 75,000 tus neeg nyob hauv 25 lub teb chaws pom tau kev zoo dua, thiab tib neeg nyob hauv 52 lub teb chaws tau txais kev pab tom qab lawv raug xwm txheej. Peb lub Koom Txoos tau koom tes nrog lwm tus pab txhaj tshuaj rau 8 plhom tus me nyuam thiab tau pab cov neeg thoj nam nyob hauv Turkey, Lebanon, thiab Jordan. Thiab, cov mej zeej ntawm lub Koom Txoos uas xav tau kev pab tau txais tej nyiaj yoo mov thiab tej kev pab uas muaj nqi li ntau plhom tawm duas. Ua tsaug vim nej ua siab dawb pub tej no.

Tag nrho tej yam no tsis suav tej kev ua siab zoo thiab kev txhawb nqa---kev ua mov noj, pub khaub ncaws, nyiaj, kev saib xyuas, thiab lwm yam kev nplij siab thiab kev khuv leej---uas peb ua kom koom ua txoj hauj lwm txhiv dim. Thaum kuv yog ib tug tub hluas kuv pom kuv niam ua tej yam txhiv ib tug poj niam uas xav tau kev pab dim. Ntau xyoo tas los thaum nws cov me nyuam tseem hluas, kuv niam phais mob uas ua rau nws yuav luag tso lub ntiaj teb no tseg thiab ua rau nws tau pw hauv txaj tau ib xyoos. Thaum lub sij hawm no, tsev neeg thiab cov mej zeej hauv peb peb pawg ntseeg tau pab kuv niam thiab peb tsev neeg. Peb pawg ntseeg lub Koom Haum Niam Tsev tus thawj tswj hwm, Muam Abraham, xav kom kuv niam kuv txiv ntiav ib tug poj niam nyob hauv pawg ntseeg uas xav tau hauj lwm heev. Thaum kuv hais zaj dab neeg no, kuv yuav siv ob lub npe tsis tseeb, Sara thiab Annie, hais txog tus poj niam thiab nws tus ntxhais. Nov yog kuv niam zaj:

“Kuv yeej nco qab zoo li tau tshwm sim nag hmo xwb. Kuv pw hauv txaj, thiab Viv Ncaus Abraham coj Sara rau lub hoob pw. Kuv poob siab. Ib tug poj niam uas tsis zoo nkauj hlo li sawv ntawd---nws yuag; muaj plaub hau ntxhov quav niab; nws khoov; nyo hau saib mus rau hauv av. Nws hnav ib daim tiab qub uas loj dhau. Nws tsis kam saib kuv thiab hais lus mos mos ua rau kuv hnov tsis tau. Ib tug me nyuam ntxhais uas muaj peb xyoos tau nkaum tom qab nws. Kuv yuav ua li cas nrog tus no? Tom qab lawv tawm kuv chav, kuv quaj heev. Kuv xav tau kev pab, kuv tsis xav tau tej teeb meem ntxiv. Viv Ncaus Abraham nyob nrog nws, thiab tsis ntev nkawd tu lub tsev kom huv thiab npaj zaub mov rau peb noj. Viv Ncaus Abraham thov kuv sim seb zoo li cas tau ob peb hnub, [hais tias] tus poj niam no nws lub neej nyuaj heev thiab xav tau kev pab.

“Tag kis sawv ntxov thaum Sara tuaj, kuv hais kom nws tuaj rau kuv lub txaj kuv thiaj hnov tau nws. Nws nug kuv seb kuv xav kom nws ua dab tsi. Kuv qhia nws ces hais tias, ‘Tiam sis qhov tseem ceeb yog kuv cov tub; siv sij hawm nrog lawv,nyeem ntawv rau lawv----lawv tseem ceeb dua kuv lub tsev.’ Nws txawj ua mov thiab tu lub tsev zoo, ntxhua khaub ncaws, thiab nws ua zoo rau kuv cov tub.

“Dhau ob peb lim tiam kuv kawm txog Sara lub neej. [Vim nws hnov tsis tau lus zoo, nws kawm ntawv tsis tshua zoo nws thiaj li tsum tsis kawm ntxiv. Thaum nws tseem hluas nws yuav ib tug txiv neej siab phem heev. Annie yug los thiab yog tus uas ua rau Sara xyiv fab heev. Muaj ib hmo thaum lub caij no no nws tus txiv qaug cawv thaum nws los tsev, nws yuam Sara thiab Annie nkag mus hauv lub tsheb, ces muab nkawd ntiab tawm ntawm ntug kev. Nkawd yeej tsis tau pom nws ntxiv. Sara thiab Annie nkawd mus ko taw liab thiab no no es nkawd taug kev mus ob peb mais rau Sara niam lub tsev.] Nws niam cia nkawd nyob yog nws ua tag nrho tej hauj lwm hauv tsev thiab ua mov, thiab saib xyuas nws tus viv ncaus thiab tus nus uas kawm high school.

“Peb coj Sara mus rau ib tug kws kho mob, thiab nws tau ib lub tshuab pab nws hnov lus. ... Peb pab nws kawm ntawv, thiab nws txais nws daim ntawv kawm high school tiav. Nws mus kawm ntawv thaum hmo ntuj ces tom qab ntawd nws kawm ntawv qib siab tiav thiab qhia cov tub ntxhais kawm ntawv tshwj xeeb. Nws yuav ib lub tsev me me. Annie yuav txiv hauv lub tuam tsev thiab muaj ob tug me nyuam. Sara phais mob kho nws pob ntseg ua rau nws hnov tau lus zoo. Ntau xyoo tom qab ntawd nws so tsis ua hauj lwm ntxiv thiab mus ua ntxhais txib. ... Sara tau ua peb tsaug thiab nws hais tias nws tau kawm ntau yam los ntawm kuv, qhov tseem ceeb tshaj yog thaum kuv qhia nws hais tias kuv cov tub tseem ceeb dua kuv lub tsev. Nws hais tias qhov no qhia nws ua li ntawd rau Annie thiab. ... Sara yog ib tug poj niam tshwj xeeb heev.”

Vim peb yog Yexus Khetos cov thwj tim, peb yuav tsum ua txhua yam peb ua tau kom txhiv lwm tus dim lawv tej kev txom nyem. Txawm li ntawd los, peb txoj kev pab txhiv dim uas zoo tshaj plaws yog kev coj lawv los cuag Khetos. Yog tsis muaj Nws txoj Kev Txhiv Dim kev tuag thiab kev txhaum, ces peb muaj txoj moo zoo ntawm kev ua ncaj raws li lub sawm fem ua xwb. Tej zaum qhov ntawd yuav pab kho tej yam ntawm lub sij hawm tam sim no, tiam sis nws tsis muaj hwj chim npaum li kev txim lij zoo tag nrho thiab kev hlub tshua nyob mus ib txhis uas los saum ntuj los. Kev txhiv dim yog los ntawm Yexus Khetos tib leeg. Kuv txo hwj chim lees hais tias Nws yog tus Txhiv Dim, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib Merriam-Webster’s Collegiate Dictionary, 10th ed. (1993), “redemptioner.”

  2. Webster’s New World College Dictionary, 3rd ed. (1988), “redeem.”

  3. “Vajtswv Leej Tub tau theej thawj qhov txhoj, uas hais tias tej niam thiab txiv tej kev txhaum muab tsis tau rau tej me nyuam ris, vim lawv dawb huv txij thaum ntuj tsim teb raug los lawm” (Mauxes 6:54). Los ntawm Khetos txoj Kev Txhiv Dim, txhua tus kov yeej kev tuag thiab sawv rov los ua neeg tsis txawj tuag. Tsis tas li ntawd xwb, txhua tus kov yeej kev tuag ntawm sab ntsuj plig thaum lawv rov qab mus cuag Vajtswv kom raug txiav txim. Yexus hais tias, “Vim tib neeg tau muab kuv tsa [saum ntoo khaub lig] ib yam li ntawd Vajtswv yuav muab tib neeg tsa, los sawv ntawm kuv lub xub ntiag, los txiav txim txog lawv tej hauj lwm” (3 Nifais 27:14). Cov uas raug ntxuav tawm ntawm lawv tej kev txhaum yuav nrog Vajtswv nyob hauv lub nceeg vaj saum ntuj ceeb tsheej, tiam sis cov uas tsis tau hloov siab lees txim thiab tsis huv nyob tsis tau nrog ib tug Vajtswv uas dawb huv, thiab tom qab Hnub Txiav Txim lawv yuav tsum ncaim mus thiab rov qab raug kev tuag ntawm sab ntsuj plig ib zaug ntxiv. Tej lub sij hawm peb hu kev tuag no ua kev tuag zaum ob los yog raug kev tuag ntawm sab ntsuj plig zaum ob. (Saib Hilamas 14:15–18.)

  4. Cov vaj lug kub hais txog peb tej kev txhaum thaum qhia txog tej tug neeg uas tsis txais kev txhiv dim: “Cov neeg phem tseem yuav nyob ib yam li uas tsis tau muaj dua kev txhiv dim, tsuas yog txoj kev tuag tej hlua yuav raug ua kom xoob xwb” (Amas 11:41). “Tus uas tsis xyaum kom muaj kev ntseeg mus rau txoj kev hloov siab lees txim qhib ntsa rau tag nrho tej kev txib ntawm txoj kev txim lij; yog li ntawd tsuas yog rau tus uas muaj txoj kev ntseeg mus rau txoj kev hloov siab lees txim xwb thiaj raug coj los mus rau txoj kev txhiv dim loj thiab nyob mus ib txhis” (Amas 34:16). Yog tias ib tug neeg xyeej tus Cawm Seej txoj Kev Theej Txhoj, nws yuav tsum them tus nqi rau kev txim lij nws tus kheej. Yexus hais tias, “Vim saib seb, kuv, Vajtswv, tau raug tej yam no rau tag nrho sawv daws, xwv kom lawv yuav tsis raug yog hais tias lawv yuav hloov siab lees txim; tiam sis yog hais tias lawv yuav tsis hloov siab lees txim ces lawv yuav tsum raug txom nyem ib yam li kuv;” (Doctine and Covenants 19:16–17). Ib tug neeg uas tsis txais kev txhiv dim txoj kev raug txom nyem los ntawm nws tej kev txhaum hu ua ntuj txias teb tsaus. Qhov no txhais hais tias tus dab phem kov yeej thiab nyob hauv vaj lug kub hais tias qhov no yog tej saw hlau los yog lub pas dej uas muaj cov nplaim hluav taws leej faj. Lihais thov nws cov tub xaiv Khetos txoj Kev Txhiv Dim “thiab tsis txhob xaiv yuav txoj kev tuag uas nyob mus ib txhis, raws li cev nqaij daim tawv lub siab nyiam thiab qhov kev phem uas nyob hauv lub cev, qhov uas muab lub hwj chim rau tus dab phem kom tshum tau neeg mus ua nws qhev, kom coj tau nej mus rau hauv ntuj txiag teb tsaus, es nws thiaj yuav muaj hwj chim kav tau nej nyob hauv nws lub nceeg vaj” (2 Nifais 2:29). Txawm li ntawd los, los ntawm Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj, ntuj txias teb tsaug yuav kawg, thiab yuav muab cov uas nyob haud “txhiv dim tus dab phem [hauv lub caij] sawv rov los zaum kawg” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:85). Cov “tub ntawm txoj kev puas tsuaj” mas “tsuas yog lawv xwb es txoj kev tuag zaum ob thiaj muaj hwj chim kov yeej; muaj tseeb tiag, tsuas yog lawv xwb es thiaj yuav tsis raug txhiv dim thaum txog lub sij hawm tus Tswv pom zoo, tom qab lawv raug nws txoj kev npau taws” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:32, 37–38).

  5. Tus Yaj Saub Yauxej Xamiv hais tias, “Kom cov tuag cia li hais loo tej nkauj qhuas nyob mus ib txhis rau tus Vaj Ntxwv Emanu-es, tus uas tau tsa, ua ntej muaj lub ntiaj teb, qhov uas ua rau peb muaj peev xwm txhiv lawv dim tawm hauv lawv lub nkuaj los; vim cov neeg raug kaw nkuaj yuav dim plaws” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 128:22).

  6. Saib Victor Hugo, Les Misérables (1992), 91–92.