2010–2019
Tus Tub txoj Kev Muaj lub Hwj Chim ntawm lub Pov Thawj Hwj
April 2013


Tus Tub txoj Kev Muaj lub Hwj Chim ntawm lub Pov Thawj Hwj

Thaum ob leeg ua ncaj ncees, lub pov thawj hwj uas tus tub tuav muaj hwj chim ib yam li lub pov thawj hwj uas tus txiv neej tuav.

Thaum xyoo 1878 kuv yawm txiv txiv George F. Richards muaj 17 xyoo. Thaum ntawd nws twb raug tsa ua ib tug txwj laug lawm ib yam li tej thaum lawv ua thaum ub. Muaj ib hnub Sunday nws niam nroo vim mob mob heev. Vim rau qhov tus tub txiv tsis khoom, thiaj tau caw tus npisov thiab lwm cov tuaj foom koob hmoov rau tus niam, tiam sis nws tseem mob. Yog li ntawd, tus niam thiaj tig los saib George thiab thov George tso tes saum nws lub taub hau. George sau cia hauv nws phau ntawv hais tias, “Thaum kuv tab tom quaj vim kuv niam mob thiab kuv yuav tsum ua kab ke uas kuv tsis tau ua dua, kuv cia li mus lwm hoob thiab quaj thiab thov Vajtswv.”

Thaum tus tub siab tu me ntsis lawm, nws mus tso tes thiab foom ib txoj koob hmoov tsis ntev rau nws niam. Nws sau cia ntxiv hais tias, “Kuv niam tsis nroo lawm vim nws txoj kev txom nyem cia li ploj thaum kuv txhais tes tseem nyob saum nws lub taub hau.” Ces nws kuj sau ib lub tswv yim uas nws xav thiab to taub thaum ntawd. Nws hais tias Nws yeej xav tias qhov uas nws niam tsis zoo thaum tus npi sov foom koob hmoov tsis yog vim tus Tswv tsis kam ua li tus npi sov thov tiam sis vim tus Tswv tau tseg txoj koob hmoov ntawd rau tus tub muab, kom qhia tau rau nws hais tias thaum ob leeg ua ncaj ncees, lub pov thawj hwj uas tus tub tuav muaj hwj chim ib yam li lub pov thawj hwj uas tus txiv neej tuav.

Hmo no, kuv xav tham txog lub hwj chim ntawd. Txawm tias feem ntau kuv yuav hais rau cov thawj tswj hwm ntawm pawg dis kas, los tej yam kuv qhia kuj yog rau txhua tus tub uas tuav lub pov thawj hwj Aloos thiab lawv cov thawj coj, ib yam li pawg xib hwb cov thawj tswj hwm thiab pawg pov thawj cov pab cuam.

Thaum kuv ua thawj tswj hwm rau qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo, kuv pom tias thaum cov txiv neej hluas mus ua tub txib lawv loj hlob sai sai ntawm lawv sab ntsuj plig thiab txoj kev txawj saib xyuas dej num. Yog peb muab tau lawv tej txuj ci no ntsuas thaum lawv tuav lub pov thawj hwj Aloos thiab thaum ua tub txib ua ib lub “graph” tej zaum txoj kab xim xiav yuav zoo li txoj uas nej pom hauv lub “graph” no (saib duab 1). Raws li kuv xav muaj peb yam tseem ceeb uas pab ua kom lawv loj hlob sai sai thaum ua tub txib. (1) peb tso siab rau cov txiv neej hluas no ntau tshaj uas peb ib txwm tau tso, (2) peb hlub lawv thiab xav kom lawv ua tej yam zoo xwb, thiab (3) peb cob qhia thiab rov qab cob qhia ntxiv kom lawv txawj ua raws li tej yam uas peb xav kom lawv ua kom zoo.

Tej zaum leej twg yuav nug hais tias, “Vim li cas peb yam no pab tsis tau cov thawj tswj hwm ntawm pawg dis kas, vim yog hais tias kuj pab tau no ces yuav pab lawv pib loj hlob sai sai ntawm sab ntsuj plig thiab kev saib xyuas dej num thaum ntxov?” Yog ua li no, ces tej zaum lawv yuav pib loj hlob ntxov thiab txoj kab yuav zoo li txoj kab xim ntsuab (saib duab 2). Kuv xav siv ib pliag thiab tham txog cov txuj ci no-kev tso siab, kev xav kom ua zoo, thiav kev cob qhia-thiab vim li cas lawv tseem ceeb rau ib tug thawj tswj hwm rau pawg dis kas.

Yam thib ib-kev tso siab. Peb tso siab tau rau cov thawj tswj hwm rau pawg dis kas ua dej num tseem ceeb. Tus Tswv yeej tso siab-ib yam li nej pom Nws muab tej yuam sij rau lawv, los sis Nws muab txoj cai rau lawv kom kav thiab coj txoj hauj lwm ntawm lawv pawg. Nej pom tau tias peb tso siab rau lawv vim peb hu cov thawj coj rau pawg dis kas los ntawm kev tshwm sim, tsis yog peb xaiv tus laus tshaj los sis lwm yam. Txhua tus thawj coj hauv lub Koom Txoos no, tsis hais tus thawj tswj hwm rau pawg dis kas, muaj txoj cai, thiab yuav tsum to taub, tias nws raug hu los ntawm kev tshwm sim. Ua li no nws thiaj yuav paub tias Vajtswv tso siab rau nws thiab kuj yuav txhawb nqa nws.

Yam thib ob thiab thib peb me ntsis sib thooj, kev xav kom ua zoo thiab kev cob qhia kom ua zoo. Kuv kawm tau ib yam tseem ceeb thaum kuv nyob nrog cov tub txib: ntaus zaus lawv tus tswj hwm xav tias lawv yuav ua zoo li cas cov tub txib ua zoo li ntawd, thiab pawg dis kas cov thawj coj ua ib yam li no thiab. Yog peb tsuas xav kom lawv coj kev sab laj nrog lawv pawg thiab koom npi sov kev sab laj nrog cov pawg tub ntxhais hluas, ces lawv tsuas yuav ua li ntawd xwb. Tiam sis nej cov thawj coj pab tau lawv pom hais tias lawv ua tau zoo tshaj qhov no—li tus Tswv xav. Vim li cas nws tseem ceeb tias lawv pom li no? Vim thaum lawv pom li no lawv yuav xav ua hauj lwm zog.

Thaum leej twg raug hu los ua ib yam hauj lwm twg hauv lub Koom Txoos no, nws muaj cai txais kev tshwm sim. Yog li no, cov tswj hwm rau pawg dis kas no yuav tsum to taub tias lawv muaj cai thiab luag xav kom lawv txais kev tshwm sim rau lawv pawg. Lawv yuav tsum to taub tias lawv muaj cai txais kev tshwm sim kom xaiv tau lawv cov pab cuam, kom pab cawm cov uas yuam kev lawm, thiab kom cob qhia lwm cov mej zeej hauv lawv pawg kom ua lawv tej dej num li cas.

Ib tug thawj coj uas muaj tswv yim yuav qhia cov tswj hwm rau pawg dis kas tej ntsiab cai uas yuav pab lawv txais kev tshwm sim. Nws yuav tsum qhia hais tias tus Tswv cog lus tias: “Yog koj yuav thov, koj yuav txais ib txoj kev tshwm sim dhau ib txoj kev tshwm sim” (Q&K 42:61). Tus Tswv ua siab dawb muab kev tshwm sim. Tus Tswv tau qhia Yauxej thiab Olivaws tias, “Npaum tias neb tau thov nug, neb tau txais kev tshwm sim los ntawm kuv tus Ntsuj Plig, puas yog” (Q&K 6:14)? Nej cov tswj hwm rau pawg dis kas ua tau ib yam li ntawd thiab. Tus Tswv hlub nej thiab xav qhia Nws lub siab rau nej. Nej xav tus Tswv puas muaj tau ib lub teeb meem uas Nws kho tsis tau? Kuv xav tsis muaj. Vim nej muaj cai txais kev tshwm sim, Nws pab tau nej kho txhua lub teeb meem uas nej muaj ua ib tug tswj hwm rau nej pawg, tiam sis nej yuav tsum thov nug Nws kev pab.

Nej cov thawj coj zoo yuav tau qhia cov tswj hwm rau pawg dis kas kom txhob vam kev tshwm sim xwb thiab tsis sib zog ua hauj lwm thiab kawm yus tus kheej. Thawj tswj Hwm Henry B. Eyring tau nug Thawj Tswj Hwm Harold B. Lee, “Kuv ua li cas thiaj txais tau kev tshwm sim?” Thawj Tswj Hwm Lee teb tias, “yog koj xav txais kev tshwm sim, kawm los sis nrhiav rau koj tus kheej.”1 Tus thawj coj uas muaj tswv yim yuav tham nrog tus tswj hwm rau pawg dis kas txog tej yam nws kawm tau nws tus kheej kom npaj xaiv nws cov pab coj. Nws yuav tsum nug thiab pab teb tus tub tias: Leej twg yuav ua ib tug yam ntxwv zoo txhawb nqa lwm cov tub hluas? Los sis leej twg yuav pom thiab pab tau cov uas muaj teeb meem? Los sis leej twg yuav pab pawg tswj hwm koom siab koom ntsws?

Thiab yam kawg, tus thawj coj uas muaj tswv yim no yuav qhia tus tub kom to taub thiab ua raws li txoj kev tshwm sim uas nws txais. Peb nyob hauv ib lub ntiaj teb uas tib neeg mus mus los los uas muaj teeb ci thiab cov zaj nkauj nrov ntau. Tiam sis tus tub hluas no yuav tsum paub tias nov yog lub ntiaj teb txoj kev, tsis yog tus Tswv li. Tus Cawm Seej tau yug los rau ib lub dab nyuj tsis tshua muaj leej twg pom; Nws ua yam uas tseem ceeb tshaj lwm yam nyob hauv ib lub vaj uas ntsiag to; thiab Yauxej tau txais Nws Thawj Qhov kev ua Yog Toog nyob hauv ib koog ntoo uas tsis muaj lwm tus nyob. Vajtswv teb peb lus maj mam ua lub suab yau yau - ua kom peb muaj kev thaj yeeb thiab kev nplij siab, ua kom paub ua yam twg thiaj zoo, ua kom muaj tswv yim – tej thaum tej tswv yim zoo li tej noob, thiab yog peb txais thiab tu lawv lawv yuav loj hlob zoo li tej tsob ntoo ‘redwood’ loj loj. Tej thaum nej cov dis kas yuav txais tswv yim kom xaiv ib tug tub hluas uas tas sim no tsis tuaj lub koom txoos pes tsawg los ua pab cuam los sis lwm yam hauj lwm.

Ntau xyoo tas los lawm peb pawg tswj hwm ntawm ib ceg txheem ntseeg tau txais tswv yim hu ib tug txiv neej zoo los ua hauj lwm kws khaws ntaub ntawv. Nws txawj txawj ua laj luam tiam sis nws tsis tshua tuaj lub koom txoos pes tsawg. Tiam sis peb paub hais tias yog nws txais txoj hauj lwm no, nws yeej yuav ua tau zoo heev xwb.

Peb hu, sim muab txoj hauj lwm rau nws, tiam sis nws teb tias, “Thov txim, ntshe kuv yuav ua tsis tau.”

Ces kuv txawm xav ib lub tswv yim. Kuv teb tias, “Ua li, ces, ceg txheem ntseeg Glendale yuav tsis muaj ib tug kws khaws ntaub ntawv xwb.”

Nws xav tsis thoob me ntsis, ces nws teb tias, “Hais dab tsi no? Nej yuav tsum muaj ib tug kws khaws ntaub ntawv.”

Kuv hais rau nws hais tias, “Ua li, koj puas xav tias peb yuav tau hu lwm tus thaum tus Tswv twb tshoov peb siab kom hu koj lawm no los?”

Nws teb hais tias, “Ua li, kuv mam ua.”

Ces nws cia li ua txoj hauj lwm ntawd. Muaj coob tug txiv neej thiab tub hluas uas yuav txais hauj lwm thaum lawv paub hais tias twb yog tus Tswv uas hu lawv thiab xav tau lawv kev pab.

Nej yuav tsum qhia cov thawj tswj hwm rau pawg dikas kom paub tias tus Tswv xav kom lawv cev tes mus cawm cov uas yuam kev lawm, tsis hais cov tsis tuaj lawm los sis cov uas tsis tau ua mej zeej. Tus Tswv tshaj tawm hais tias nov yog nws txoj hauj lwm tseem ceeb: “Vim Neeg Leej Tub los nrhiav cov uas yuam kev lawm” (Mathais 18:11). Yog tus Cawm Seej txoj hauj lwm tseem ceeb yog kom nrhiav cov uas yuam kev lawm, yog Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson siv nws lub neej ua txoj hauj lwm no thiab, puas tsim nyog tias txhua tus thawj coj, thiab cov thawj tswj hwm rau pawg dikas ua ib yam nkaus? Txoj dej num tseem ceeb heev ntawm peb txoj kev ua thawj coj yog kom mob siab mus nrhiav cov uas yuam kev lawm thiab coj lawv rov qab los.

Ib tug tub hluas uas nws pawg pov thawj hwj los saib nws tom tsev tau hais tias: “Hnub no 30 tug tub hluas cia li tuaj xyuas kuv tom kuv tsev. Kuv zoo siab heev, thiab tam sim no, kuv xav mus lub koom txoos lawm.” Ib tug tub hluas yeej yuav zoo siab thaum luag hlub nws zoo li ntawd.

Kuv kuj zoo siab heev thaum kuv hnov txog cov thawj tswj hwm rau pawg dis kas uas kuj pom thiab paub lawv txoj dej num thiab qhia me ntsis thaum lawv pawg los sib ntsib. Ob peb lim piam tas los lawm, kuv koom nrog ib pawg dis kas. Ib tug tub 12 xyoo tau qhia 25 feeb txog txoj kev Theej Txhoj. Thaum pib, nws nug nws lwm cov tub hluas seb lawv xav txoj kev Theej Txhoj yog dab tsi. Ces nws nyeem ib co vaj lug kub uas muaj kuab rau lawv thiab nug lawv ib co lus uas muaj nuj nqis, thiab lawv yeej teb. Vim nws pom hais tias tshuav sij hawm me ntsis, thiab tej zaum nws txiv qhia kom nws ua li no yog tshuav sij hawm, es nws thiaj li nug cov txiv neej uas ua thawj coj seb thaum lawv ua tub txib cov tib neeg muaj lus nug li cas txog txoj kev Theej Txhoj thiab seb lawv tau teb li cas. Ces tus tub hais lus tim khawv xaus. Kuv mloog thiab xav tsis thoob. Kuv xav rau kuv tus kheej tias, “Tas li kuv nco, kuv tsis tau qhia ib zaj lus tseem ceeb li ntawd thaum kuv tseem tuav lub pov thawj hwj Aloos.” Peb muab hauj lwm thiab tej hom phiaj tseem ceeb rau cov tub hluas no, thiab lawv yeej yuav ua thiab ncav tau.

Nej cov thawj coj ntawm cov dis kas pab lawv zoo tshaj thaum nej cia lawv coj txoj hauj lwm, thiab nej tsis ua rau lawv xwb. Nej tau ua nej txoj hauj lwm kom tsim nyog tsis yog thaum nej qhia ib zaj lus zoo tiam sis thaum nej pab lawv qhia ib zaj lus zoo; tsis yog thaum nej nrhiav tau tus uas yuam kev tiam sis thaum nej pab lawv nrhiav.

Muaj ib zaj lus hais tias: Tsis txhob tuag mus tsis cia cov zaj nkauj tawm nej ua ntej. Ib yam li no kuv hais rau nej cov uas ua thawj coj, tsis txhob tas nej txoj kev ua thawj coj tsis qhia nej tej tswv yim ua thawj coj rau lwm tus ua ntej. Qhia peb cov tub hluas txhua lub sij hawm; qhia lawv npaj num, qhia lawv coj kev sib ntsib kom zoo thiab tsim nyog, qhia lawv nrhiav tus uas yuam kev, kom npaj thiab qhia tej zaj lus uas tau tshoov siab, thiab kom txais kev tshoov siab. Nej yuav paub hais tias nej tau ua thawj coj zoo yog nej tau qhia cov tub hluas no ua thawj coj thiab muaj tus ntsuj plig yam uas lawv yeej yuav tsis hnov qab li.

Yog tias nej cov thawj tswj hwm ntawm pawg dis kas yuav rau siab ua nej txoj hauj lwm, nej yuav yog cov cuab yeej nyob rau hauv Vajtswv txhais tes, vim tus tub hluas uas tuav lub pov thawj hwj muaj hwj chim loj npaum tus txiv neej uas tuav lub pov thawj hwj thaum ob leeg siv nws yam ncaj ncees. Thiab ces, thaum nej cog lub tuam tsev tej kev khi lus tseg thiab thaum nej yog lub Koom Txoos no cov tub txib thiab cov thawj coj yav tom ntej, nej yuav muaj hwj chim thiab txoj cai paub txais kev tshwm sim, pab cawm ib tug uas yuam kev, thiab qhia lub nceeg vaj cov lus qhuab qhia li cas. Ces nej yuav yog cov hluas uas muaj meej mom. Kuv hais lus tim khawv li no los ntawm Yexus Khetos lub npe, tus uas yog tus Cawm Seej thiab Txhiv Dim ntawm lub ntiaj teb, amees.

Note

  1. Hauv Henry B. Eyring, “Waiting upon the Lord,” los ntawm lub tsev kawm ntawv qib siab Brigham Young University 1990–91 Devotional and Fireside Speeches (1991), 17.