2010–2019
Lēmumi visai mūžībai
Oktobris 2013


Lēmumi visai mūžībai

Gudra savas brīvības izmantošana, pieņemot personīgus lēmumus, atstāj izšķirošu ietekmi uz jūsu garīgo izaugsmi gan tagad, gan mūžībā.

Mani dārgie brāļi un māsas, katra mūsu dzīves diena ir lēmumu pieņemšanas diena. Prezidents Tomass S. Monsons ir mācījis mums, ka „lēmumi veido likteni”.1 Gudra savas brīvības izmantošana, pieņemot personīgus lēmumus, atstāj izšķirošu ietekmi uz jūsu garīgo izaugsmi gan tagad, gan mūžībā. Mēs nekad neesam par jaunu, lai mācītos, un nekad par vecu, lai mainītos. Mūsu alkas mācīties un mainīties izriet no dievišķi iedvestās tieksmes pēc mūžīgās pilnveides.2 Katra diena paver iespēju pieņemt lēmumus visai mūžībai.

Mēs esam mūžīgas būtnes — Debesu Vecāku gara bērni. Bībelē rakstīts, ka „Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, … vīrieti un sievieti Viņš radīja”.3 Nesen es klausījos, kā bērnu koris dzied manu iemīļoto dziesmu „Es esmu Dieva bērns”.4 Es prātoju: „Kādēļ man nav gadījies dzirdēt, ka šo dziesmu daudz biežāk izpildītu mātes un uzticīgi tēvi?” Vai tad mēs visi neesam Dieva bērni? Patiesībā neviens no mums nekad nepārstās būt par Dieva bērnu!

Kā Dieva bērniem mums būtu jāmīl Viņu ar visu savu sirdi un dvēseli — jāmīl pat vairāk nekā savus laicīgos vecākus.5 Mums vajadzētu mīlēt tuvākos kā savus brāļus un māsas. Nav dižāku baušļu par šiem.6 Un mums būtu jāgodā ikviena cilvēka dzīvība — jebkurā tās attīstības posmā.

Svētie Raksti māca, ka ķermenis un gars ir cilvēka dvēsele.7 Kā duālas būtnes katrs no mums var pateikties Dievam par Viņa nenovērtējamo dāvanu — savu ķermeni un garu.

Cilvēka ķermenis

Ilgus gadus strādājot par ārstu, esmu ieguvis dziļu cieņu pret cilvēka ķermeni. Kā Dieva radīta dāvana tas ir patiesi apbrīnojams! Padomājiet par savām acīm, kas var redzēt, par ausīm, kas var dzirdēt, un pirkstiem, ar kuriem jūs sajūtat visas brīnumainās lietas, kas ir visapkārt. Jūsu smadzenes dod jums iespēju mācīties, domāt un spriest. Jūsu sirds nenogurstoši, ik dienu un nakti pumpē asinis, gandrīz bez jebkādas apziņas līdzdalības.8

Jūsu ķermenis prot sevi pasargāt. Sāpes brīdina, ka kaut kas nav labi un ka tam vajag pievērst uzmanību. Ik pa laikam jums uzbrūk infekcijas slimības, un tad asinīs izstrādājas antivielas, kas palielina jūsu spējas pretoties turpmākām infekcijām.

Jūsu ķermenis atjaunojas. Iegriezumi un sasitumi sadzīst. Lauzti kauli var atkal saaugt. Es minēju tikai pavisam nelielu daļiņu no daudzām apbrīnojamām Dieva dotām īpašībām, kas piemīt jūsu ķermenim.

Tomēr, šķiet, ka ikviena ģimene, ja ne pat katrs cilvēks, sastopas ar fiziskām vainām, kas prasa īpašu uzmanību.9 Tas Kungs mums ir atklājis veidu, kā tikt galā ar šīm grūtībām. Viņš ir teicis: „Es dodu cilvēkiem vājības, lai tie varētu būt pazemīgi; … jo, ja tie pazemojas … un tiem ir ticība Manī, tad Es darīšu, ka vājības kļūs tiem par spēku.”10

Sevišķi attīstīti gari bieži mājo nepilnīgā ķermenī.11 Šāds ķermenis var kļūt par dāvanu, kas stiprina ģimeni, ja vien vecāki, māsas un brāļi labprātīgi piemērojas tam, lai aprūpētu bērnu, kurš piedzimis ar īpašām vajadzībām.

Arī novecošana ir Dieva dāvana, tāpat kā nāve. Jūs visus gaida laicīgā ķermeņa nāve, un tai ir izšķiroša loma Dieva dižajā laimes iecerē.12 Kādēļ? Jo nāve ļauj jūsu garam atgriezties mājup pie Dieva.13 Raugoties no mūžīgās perspektīvas, nāve šķiet pāragra tikai tad, ja cilvēks nav sagatavojies tikties ar Dievu.

Tā kā jūsu ķermenim ir tik būtiska loma Dieva mūžīgajā iecerē, nav jābrīnās, ka apustulis Pāvils nodēvēja to par „Dieva namu”.14 Katrreiz, kad jūs ielūkojaties spogulī, paraugieties uz savu ķermeni kā uz templi. Šī patiesība, ja to ar pateicību sirdī sev ik dienas atgādināsiet, var atstāt labvēlīgu ietekmi uz to, kā izlemsiet rūpēties par savu ķermeni un to izmantot. Un pieņemtie lēmumi veidos jūsu likteni. Kā tā? Jūsu ķermenis ir jūsu gara templis. Un tas, kā izmantojat savu ķermeni, ietekmē jūsu garu. Lūk, pāris jautājumu, kas ietekmēs jūsu mūžīgo likteni:

  • Kā jūs izvēlēsities rūpēties par savu ķermeni un to izmantot?

  • Kādas garīgās īpašības jūs izvēlēsies attīstīt?

Cilvēka gars

Mūsu gars ir mūžīga būtne. Tas Kungs teica savam pravietim Ābrahāmam: „Tu biji izraudzīts pirms tu piedzimi.”15 Tas Kungs līdzīgi izteicās arī par Jeremiju16 un daudziem citiem.17 Viņš teica to arī par jums.18

Jūsu Debesu Tēvs pazīst jūs jau ļoti ilgu laiku. Jūs, kā Viņa dēli un meitas, tikāt izvēlēti nākt pasaulē tieši šajā laikā, lai vadītu Viņa diženo darbu uz šīs Zemes.19 Viņš izvēlējās jūs nevis kādu miesīgo pazīmju dēļ, bet gan tādēļ, ka jums piemīt tādas garīgas īpašības kā, piemēram, drosme, drošsirdība, sirds godaprāts, slāpes pēc patiesības, alkas pēc gudrības un vēlme kalpot apkārtējiem.

Dažas no šīm īpašībām jūs attīstījāt jau pirmslaicīgajā dzīvē. Citas jūs varat attīstīt šeit uz Zemes20, nemitīgi pēc tā tiecoties.21

Pati centrālā no visām garīgajām īpašībām ir paškontrole — spēja savaldīt savas iegribas. Paškontrole palīdz izkopt jutīgu sirdsapziņu. Un sirdsapziņa nosaka katra cilvēka morālo rīcību, sastopoties ar grūtībām, kārdinājumiem un likstām. Gavēšana palīdz jūsu garam gūt virsroku pār fiziskajām iegribām. Gavējot jūs iegūstat pastiprinātu pieeju debesu palīdzībai, jo gavēnis palielina lūgšanu spēku. Kādēļ gan mums nepieciešama paškontrole? Dievs ir iedzīvinājis mūsos spēcīgu tieksmi pēc barības un mīlestības, kam ir izšķiroša nozīme, lai cilvēku dzimta varētu turpināties.22 Ja mēs savaldām savas tieksmes, paturot tās Dieva likumu noteiktajās robežās, mēs varam dzīvot ilgāk, izjust dziļāku mīlestību un visaptverošāku prieku.23

Tāpēc nav nekāds brīnums, ka vairums kārdinājumu, kas aicina novirzīties no Dieva laimes ieceres, ir saistīti ar šo tik būtisko, Dieva doto tieksmju ļaunprātīgu izmantošanu. Savu iegribu savaldīšana ne vienmēr ir viegla. Neviens no mums to nespēj visa pilnībā.24 Mums visiem gadās kļūdīties. Mēs rīkojamies nepareizi. Mēs grēkojam. Ko lai mēs iesākam? Mēs varam mācīties no savām kļūdām un no sirds nožēlot savus grēkus.25

Mēs varam mainīt savu uzvedību. Pat mūsu vēlmes var mainīties. Kā? Ir tikai viens ceļš. Patiesas pārmaiņas, paliekošas pārmaiņas var notikt tikai un vienīgi caur dziedinošo, attīrošo un stiprinošo Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas spēku.26 Viņš mīl jūs — katru no jums!27 Viņš sniedz jums piekļuvi Savam spēkam caur dedzīgu, patiesu un precīzu Viņa baušļu ievērošanu. Tas ir pavisam vienkārši un droši. Jēzus Kristus evaņģēlijs ir pārmaiņu evaņģēlijs!28

Cilvēks, kas ar gara spēku savalda savas miesiskās iegribas, spēj būt savu emociju un kaislību pavēlnieks, nenonākot to verdzībā. Šāda brīvība cilvēka garam ir tikpat būtiska kā skābeklis ķermenim! Brīvība no vergošanas savām iegribām ir patiesi atbrīvojoša!29

Mums ir dota vaļa „izvēlēties brīvību un mūžīgo dzīvi … vai izvēlēties gūstu un nāvi”.30 Ja mēs izvēlamies pārāko ceļu, kas ved uz brīvību un mūžīgo dzīvi, tas paredz stāšanos laulībā.31 Pēdējo dienu svētie sludina, ka „laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva iedibināta un ka ģimenei ir būtiska loma Radītāja iecerē attiecībā uz Viņa bērnu mūžīgo sūtību”. Mēs zinām arī, ka „dzimumam ir ļoti būtiska loma, šī iezīme nosaka cilvēka identitāti un mērķi gan pirmslaicīgajā, gan laicīgajā, gan mūžīgajā dzīvē”.32

Laulība starp vīrieti un sievieti ir Tā Kunga doktrīnas pamats, un tai ir izšķiroša nozīme Dieva mūžīgās ieceres īstenošanā. Laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva dots pilnīgas zemes un debesu dzīves modelis. Dieva iedibināto laulību modeli nedrīkst pārkāpt, pārprast vai pārveidot.33 Ne jau tad, ja vēlamies būt patiesi laimīgi. Dieva laulību modelis sargā svēto radīšanas spēku un sniedz laimi, kas izriet no īstenas laulāto intimitātes.34 Mēs zinām, ka Dievs salaulāja Ādamu un Ievu, pirms viņiem tika dota iespēja baudīt laimi vīra un sievas savienībā.35

Mūsdienu pilsoniskā pārvalde ir īpaši ieinteresēta tajā, lai nosargātu laulības institūciju, jo stipras ģimenes var nodrošināt labāko veselības aprūpi, izglītību, kā arī labklājību un pārticību turpmākajām paaudzēm.36 Tomēr likumu rakstīšanā, pārrakstīšanā un realizēšanā pilsoniskās pārvaldes ļoti spēcīgi ietekmējas no sociālajām tendencēm un laicīgajām filozofijām. Taču neatkarīgi no tā, kādi likumi tiek pieņemti ar pilsoniskās likumdošanas spēku, Tā Kunga doktrīna attiecībā uz laulību un morāles normām ir nemainīga.37 Neaizmirstiet, ka grēks, kaut arī cilvēku legalizēts, Dieva acīs ir un paliek grēks!

Lai gan mums savā laipnībā un līdzjūtībā jācenšas līdzināties savam Glābējam, kaut arī mums jāciena katra Dieva bērna jūtas un tiesības, mēs nevaram izmainīt Dieva doktrīnu. Mums nav tādu tiesību. Vienīgais, ko drīkstam, ir to studēt, izprast un aizsargāt.

Glābēja ceļš aicina dzīvot krietni. Tas paredz šķīstību pirms stāšanās laulībā un pilnīgu uzticību laulības ietvaros.38 Tā Kunga ceļš ir vienīgais veids, kā mēs varam baudīt nezūdošu laimi. Sekojot Viņa ceļam, mēs varam baudīt dvēseles mieru un mūžīgu mieru savās mājās. Bet vislabākais ir tas, ka šīs ceļš ved uz mājām pie Viņa un mūsu Debesu Tēva, tas ved uz mūžīgo dzīvi un paaugstināšanu.39 Tas ir Dieva darba un godības pamatu pamats.40

Mani dārgie brāļi un māsas, katra mūsu dzīves diena ir lēmumu pieņemšanas diena, un mūsu lēmumi veido mūsu likteni. Pienāks diena, kad katrs no mums stāvēs Tā Kunga tiesas priekšā.41 Katram no mums būs personīga intervija ar Jēzu Kristu.42 Mēs atskaitīsimies Viņam par lēmumiem, ko tikām pieņēmuši attiecībā uz savu ķermeni un garīgo īpašību izkopšanu, kā arī to, kā tikām godājuši Dieva iedibināto laulības un ģimenes dzīves modeli. Es dedzīgi lūdzu, kaut mēs veiktu gudru izvēli, pieņemot ikdienas lēmumus visai mūžībai! Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Thomas S. Monson, „Decisions Determine Destiny” (Baznīcas izglītības sistēmas svētbrīdis, 2005. g. 6. nov.), speeches.byu.edu.

  2. Mūžīgās pilnveides jēdzienu ļoti veiksmīgi izskaidrojis V. V. Felps (W. W. Phelps), kurš ietvēra to dziesmā „Kolobu ja aizsniegtu” (Garīgās dziesmas, Nr. 176). Ceturtajā pantā teikts: „Tikumība nebeidzama, nebeidzams ir gara spēks, / Vienotība nebeidzama, nebeidzams ir gaismas lēkts. / Priesterība nebeidzama, patiesība mūžīga, / Zināšanas nebeidzamas, nebeidzama jaunība.” Piektais, noslēdzošais pants skan: „Nebeidzama mīlestība, Dieva slava mūžīga, / Dzīvība ir nebeidzama, nāves važas sarautas.”

  3. 1. Mozus 1:27; skat. arī Kolosiešiem 3:10; Almas 18:34; Etera 3:15; Mozus gr. 6:9.

  4. „Es esmu Dieva bērns”, Baznīcas dziesmas pieaugušajiem un bērniem, 58. lpp.

  5. Skat. Mateja 10:37.

  6. Skat. Marka 12:30–31.

  7. Mācība un Derības 88:15.

  8. Jūsu ķermenī darbojas vēl citi Dieva doti mehānismi. Lai jūs varētu dzīvot, jums ir nepieciešami tādi elementi kā nātrijs, kālijs un kalcijs, kā arī savienojumi, piemēram, ūdens, glikoze un proteīni. Ķermenis apstrādā skābekli un izvada ogļskābo gāzi. Tas ražo hormonus, piemēram, insulīnu, adrenalīnu un tiroksīnu. Šo un vēl daudzu citu komponentu līmenis jūsu ķermenī tiek regulēts automātiski, noturot noteiktās robežās. Starp ķermeņa dziedzeriem notiek savstarpēja regulācija. Piemēram, smadzeņu pamatnē esošā hipofīze izdala hormonus, kuri stimulē virsnieru dziedzeru garozu, kur tiek ražoti virsnieru garozas hormoni. Paaugstināts virsnieru garozas hormonu līmenis nomāc hipofīzes stimulējošā hormona izdali un otrādāk. Jūsu ķermenis uztur normālu temperatūru 37˚C (98.6˚F), neatkarīgi no tā, vai atrodaties ekvatoriālajā joslā vai Ziemeļpolā.

  9. Dažas saslimšanas ir pavisam uzskatāmas, citas — latentas. Daļa no tām ir iedzimtas, citas ne. Dažiem cilvēkiem ir paaugstināts risks saslimst ar vēzi, citi cieš no alerģijām, un tā joprojām. Katrs no mums var pievērst īpašu uzmanību savām vājībām, pazemīgi apgūstot to, ko Tas Kungs vēlas mums iemācīt, — ka vājības var kļūt par mūsu spēku.

  10. Etera 12:27.

  11. Dažas vājības netiks pilnībā novērstas līdz pat augšāmcelšanās brīdim, kad „visas lietas tiks atjaunotas to īstā un pilnīgā [veidolā]” (Almas 40:23).

  12. Skat. Almas 42:8.

  13. Dziesminieks raksta: „Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs” (Psalmi 116:15). Nāve ir dārga, jo tā svētie „pārnāk mājās” pie Tā Kunga.

  14. Skat. 1. korintiešiem 3:16; skat. arī 6:19.

  15. Ābrahāma 3:23.

  16. Skat. Jeremijas 1:5.

  17. Skat. Almas 13:2–3.

  18. Skat. Mācība un Derības 138:55–56.

  19. Skat. Almas 13:2–3; Mācība un Derības 138:38–57.

  20. Tādas īpašības kā „ticība, tikumība, atziņa, atturība, pacietība, brālīga laipnība, dievbijība, žēlsirdība, pazemība [un] uzcītība” (Mācība un Derības 4:6) ir daļa no garīgajām dāvanām, ko mēs varam attīstīt un kas mums var tikt dāvātas. Pateicība ir vēl viena no garīgajām īpašībām, ko mēs varam izkopt. Pateicība iespaido cilvēka noskaņojumu un veicina produktivitāti. Kad mēs garīgi dzimstam no Dieva, mums paveras iespēja pateicīgi tiekties pēc līdzības Viņam savā izskatā (skat. Almas 5:14).

  21. Skat. 1. korintiešiem 12:1–31; 14:1–12; Moronija 10:8–19; Mācība un Derības 46:10–29.

  22. Daži no mums izjūt kārdinājumu pārēsties. „Aptaukošanās ir sasniegusi globālas epidēmijas apmērus, un katru gadu liekais svars izraisa kā minimums 2.8 miljonu cilvēku nāvi” („10 Facts on Obesity”, Pasaules Veselības organizācija, 2013. g. marts, www.who.int/features/factfiles/obesity/en. Vēl citi izjūt kārdinājumu badoties. Anoreksija un bulīmija izposta daudzu cilvēku dzīvi, laulību un ģimeni. Citi izjūt kārdinājumu apmierināt seksuālas tieksmes, kuras mūsu Radītājs ir aizliedzis. Apraksts par to atrodams grāmatā Handbook 2: Administering the Church, kur paskaidrots: „Tā Kunga Šķīstības likums paredz atturēšanos no seksuālām attiecībām ārpus likumīgas laulības ietvariem un pilnīgu uzticību tās ietvaros. … Laulības pārkāpšana, netikumība, homoseksuālas vai lesbiskas attiecības, kā arī visas citas zaimojošas, nedabiskas un neķītras darbības ir uzskatāmas par grēcīgām.” Vēl kāds citāts no šīs rokasgrāmatas vēsta: „Homoseksuāla rīcība ir Dieva baušļu pārkāpums, tā ir pilnīgā pretstatā cilvēka seksualitātes mērķim un liedz cilvēkiem svētības, ko sniedz ģimenes dzīve un evaņģēlija pestīšanas priekšraksti. … Lai gan baznīca neatbalsta homoseksuālu rīcību, mēs izrādām sapratni un cieņu pret tiem indivīdiem, kuri izjūt tieksmi pret sava dzimuma pārstāvjiem.” (21.4.5, [2010. g.], 21.4.5; 21.4.6).

  23. Skat. 1. korintiešiem 6:9–20; Jēkaba v. 1:25–27; Mācība un Derības 130:20–21. Un mums būtu jāpatur prātā, ka „cilvēki ir, lai viņi varētu gūt prieku” (2. Nefija 2:25).

  24. Laicīgā dzīve ir pārbaudes periods, kā paskaidrots šajā Rakstu pantā: „Mēs ar to viņus pārbaudīsim, lai redzētu, vai viņi darīs visu, ko Tas Kungs viņu Dievs tiem pavēlēs” (Ābrahāma 3:25).

  25. Skat. Mosijas 4:10; Almas 39:9; Helamana 15:7. Rokasgrāmatā Handbook 2 ir iekļauta vēsts: „Homoseksuāla rīcība var tikt piedota caur patiesu grēku nožēlu” (21.4.6).

  26. Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu un paklausību evaņģēlija principiem visa cilvēce var tikt izglābta (skat. Mācība un Derības 138:4; Ticības apliecinājumi 1:3).

  27. Skat. Etera 12:33–34; Moronija 8:17.

  28. Skat. Mosijas 5:2; Almas 5:12–14.

  29. Skat. Romiešiem 8:13–17; Galatiešiem 5:13–25; Mācība un Derības 88:86.

  30. 2. Nefija 2:27.

  31. Skat. Mācība un Derības 131:1–4.

  32. „Ģimene – Vēstījums pasaulei”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 129. lpp.

  33. Skat. Mateja 19:4–6; Mosijas 29:26–27; Helamana 5:2.

  34. Katrs cilvēks piedzimst ar unikālu identitāti, hromosomām un DNS (dezoksiribonukleīnskābi). DNS ir molekula, kurā ietverts cilvēka ģenētiskās informācijas kods, kas nepieciešams dzīvo šūnu attīstībai un funkcionēšanai. Katra cilvēka DNS rodas, savienojoties tēva un mātes DNS, kas rada jaundzimušā ķermeņa DNS — tēva, mātes un bērna savienību.

  35. Skat. 1. Mozus 2:24–25; 3:20–21; 4:1–2, 25.

  36. Dr. Patriks F. Feigans (Dr. Patrick F. Fagan) raksta: „Ekonomiskās labklājības neatņemamu pamatu veido precētu vecāku mājsaimniecības — jo īpaši ģimenes ar bērniem, kuras katru nedēļu kopīgi pielūdz Dievu. Noslēdzot laulību, tiek izveidota jauna mājsaimniecība — neatkarīga ekonomiska vienība, kas ģenerē ienākumus, izdevumus, uzkrājumus un ieguldījumus.” („The Family GDP: How Marriage and Fertility Drive the Economy”, The Family in America, 24. sēj., Nr. 2 [2010. g. pavasaris], 136. lpp.)

  37. Skat. 2. Mozus 20:14; 3. Mozus 18:22; 20:13; 5. Mozus 5:18; Mateja 5:27–28; Marka 10:19; Lūkas 18:20; Romiešiem 1:26–27; 13:9; Mosijas 13:22; 3. Nefija 12:27–28; Mācība un Derības 42:24; 59:6.

  38. Skat. Gordon B. Hinckley, „This Thing Was Not Done in a Corner”, Ensign, 1996. g. nov., 49. lpp.

  39. Skat. Mācība un Derības 14:7.

  40. Skat. Mozus gr. 1:39.

  41. Skat. 2. Nefija 9:41, 46; Mosijas 16:10.

  42. Mēs tiksim tiesāti pēc saviem darbiem un sirds vēlmēm (skat. Mācība un Derības 137:9; skat. arī Ebrejiem 4:12; Almas 18:32; Mācība un Derības 6:16; 88:109).