Mazās un vienkāršās lietas

Mani dārgie brāļi un māsas, vēl tikai pirms dažām nedēļām es biju misionāru apmācību centrā Mehiko pilsētā, lai dalītos vēstījumā ar misionāriem. Mēs ar sievu ar nolūku ieradāmies tur vairākas stundas agrāk. Staigājot pa misionāru apmācību centra skaistajiem dārziem un sakoptajām ieliņām, mēs nevarējām nepamanīt, kāda laime staro simtiem jauno elderu un māsu acīs, apgūstot jaunas valodas prasmes un mācoties labāk izprast savu misionāra mērķi.

Apstājoties, lai pilnīgāk izbaudītu šo apbrīnojamo skatu, es iedomājos par vārdiem, kurus Alma teica Helamanam, pavēlot viņam ietvert savas tautas vēsturi pierakstos, ko viņš tam bija uzticējis, un turēt to visu svētu, lai kādu dienu tas varētu nonākt līdz katrai tautai, ciltij, valodai un tautībai.

Tolaik Alma viņam teica:

„Tad nu tu vari domāt, ka tā ir mana muļķība; bet lūk, es saku tev, ka ar mazām un vienkāršām lietām tiek paveiktas diženas lietas; un mazi līdzekļi daudzos gadījumos samulsina gudro.

Un Dievs Tas Kungs darbojas tādā veidā, lai īstenotu Savus diženos un mūžīgos nodomus; ar ļoti maziem līdzekļiem Tas Kungs samulsina gudro un īsteno glābšanu daudzām dvēselēm.” (Almas 37:6–7.)

Mūsu nevainīgie un jaunie misionāri parāda, kāds ir Tā Kunga ceļš — tie, kuri ir pazemīgi, drīkst „aicināt citus nākt pie Kristus, palīdzot viņiem pieņemt atjaunoto evaņģēliju caur ticību Jēzum Kristum un Viņa veiktajai Izpirkšanai, caur grēku nožēlošanu, kristīšanos, Svētā Gara dāvanas saņemšanu un pastāvēšanu līdz galam” (Sludini Manu evaņģēliju: misionāru kalpošanas rokasgrāmata [2005. g.], 1. lpp.).

Mēs kā baznīcas locekļi spējam ar savām mazajām un vienkāršajām lietām „[pārliecināt] daudzus par viņu maldīgajiem ceļiem” un palīdzēt tiem nākt „pie sava Dieva atziņas līdz pat viņu dvēseļu glābšanai.” (Almas 37:8.)

Reiz es kopā ar staba prezidentu un bīskapu devos apmeklēt kādu mazaktīvu baznīcas locekli. Mēs pavisam vienkāršos vārdos mācījām viņam par Sabata dienas svētībām. Mēs sirsnīgi paudām savu mīlestību. Viņš atbildēja: „Man vienkārši bija vajadzīgs, lai kāds atnāktu un iedotu man abrazo jeb apskautu.” Es nekavējoties piecēlos un apskāvu viņu. Nākamā diena bija svētdiena. Šis brālis ieradās uz Svētā Vakarēdiena sanāksmi kopā ar visu ģimeni.

Kāda māsu apmeklējuma laikā Marta, mūsu bīskapijas locekle, pateica manai sievai un viņas pāriniecei, lai viņas nekad vairs viņu neapmeklē. Viņa bija izlēmusi vairs nenākt uz baznīcu. Viena no apmeklējošām māsām pavaicāja Martai, vai viņas varētu vēl šo vienu pēdējo reizi kopīgi nodziedāt kādu garīgo dziesmu, un viņa piekrita. Kamēr viņas dziedāja, notika kaut kas īpašs. Maz pamazām istabu piepildīja Svētais Gars. Viņas visas to sajuta. Martas sirds sāka atmaigt. Asaru pinām acīm viņa pastāstīja apmeklējošām māsām par savām izjūtām. Tobrīd viņa atskārta, ka zina — evaņģēlijs ir patiess. Viņa pateicās apmeklējošām māsām par apmeklējumu un teica, ka vēlas, lai viņas nāktu atkal. Kopš tās dienas viņa sagaidīja viņas ar prieku.

Marta sāka apmeklēt baznīcu kopā ar savu pusaugu meitu. Viņas gadiem ilgi regulāri apmeklēja baznīcu, un Marta nezaudēja cerību, ka galu galā viņām pievienoties arī viņas vīrs. Visbeidzot pienāca tā diena, kad Tas Kungs skāra viņa sirdi un viņš sāka apmeklēt baznīcu kopā ar viņām, un drīz vien viņiem pievienojās arī otra meita. Šī ģimene sāka izjust patiesu prieku, ko sniedz evaņģēlija svētības viņu mājās. Marta kopš tā laika ir uzticīgi kalpojusi par mūsu bīskapijas Palīdzības biedrības prezidenti, un viņas vīrs ir krietni pildījis vairākus aicinājumus mūsu stabā. Tas viss sākās ar garīgo dziesmu — mazu un vienkāršu lietu, kas aizkustināja Martas sirdi.

Naamans bija Sīrijas ķēniņa karaspēka virspavēlnieks, cienījams cilvēks, spēcīgs un drošsirdīgs vīrs, taču viņš bija spitālīgs (skat. 2. Ķēniņu 5:1). Pēc nesekmīga mēģinājuma tikt dziedinātam no spitālības, vēršoties pie Israēla ķēniņa, Naamans devās uz pravieša Elīsas namu. Elīsa sūtīja pie viņa vēstnesi, sakot:

„Ej un mazgājies septiņas reizes Jordānā, tad tava miesa kļūs atkal vesela, un tu būsi šķīsts!”

„Bet Naamans sadusmojās, un viņš aizgāja un sacīja: „Redzi, es domāju, ka viņš taču iznāks pie manis ārā un stāvēs manā priekšā, un piesauks Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu, un ar savu roku braucīs slimo vietu un atņems spitālību. …

Tad viņa kalpi piegāja pie viņa un sacīja viņam, teikdami: „Mans tēvs, ja pravietis tev būtu kādu lielu lietu uzlicis, vai tad tu to nedarītu? Vēl jo vairāk, kad viņš tev tikai ir sacījis: mazgājies, tad tu kļūsi šķīsts?”

Kad viņš nobrauca pie Jordānas un ienira septiņas reizes, kā Dieva vīrs to bija sacījis, tad viņa miesa kļuva tik vesela kā maza bērna miesa, un viņš bija šķīsts.” (2. Ķēniņu 5:10–11, 13–14.)

Mūsu pravietis, prezidents Tomass S. Monsons, ir aicinājis mūs visus doties glābt savus brāļus un māsas. Viņš saka: „Pasaulei ir nepieciešama jūsu palīdzība. Mums ir jāatbalsta citi, jāpadod roka, jāiedrošina viņu prāti, jāiedvesmo viņu sirdis un jāglābj viņu dvēseles. Jūs gaida mūžīgas svētības.” („To the Rescue”, Ensign, 2001. g. maijs, 48. lpp. vai Liahona, 2001. g. jūl., 57. lpp.)

Es liecinu, ka daudzi, kuriem nepieciešama mūsu palīdzība, gaida uz mums. Viņi gaida, kad viņu drošsirdīgie brāļi un māsas pasniegsies pretī un izglābs tos ar mazu un vienkāršu lietu palīdzību. Es pats personīgi esmu pavadījis daudzas stundas, apmeklējot mazaktīvus baznīcas locekļus, kuru sirdis Tas Kungs jau mīkstinājis, kuri ir gatavi uzklausīt mūsu liecības un pieņemt mūsu sirsnīgos mīlestības apliecinājumus. Ja mēs pasniegsimies pretim un aicināsim, viņi nevilcinoties atgriezīsies baznīcā.

Sniegsimies pretim apkārtējiem ar ticību un mīlestību! Atsauksim atmiņā Tā Kunga solījumu:

„Un ja būs tā, ka jūs strādāsit visas savas dienas, piesaucot grēku nožēlošanai šos ļaudis, un atvedīsit kaut vienu dvēseli pie Manis, cik liels būs jūsu prieks ar viņu Mana Tēva valstībā!

Un tagad, ja jūsu prieks būs liels ar vienu dvēseli, ko jūs būsit atveduši pie Manis Mana Tēva valstībā, cik liels būs jūsu prieks, ja jūs atvedīsit daudzas dvēseles pie Manis!” (M&D 18:15–16.)

Es liecinu, ka Tas Kungs mīl visus Savus bērnus. Es zinu, ka Viņš dzīvo un ka Viņš ir mūsu Pestītājs. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.