2010–2019
Ticības apliecinājumos ietvertās mācības un principi
Oktobris 2013


Ticības apliecinājumos ietvertās mācības un principi

Katrs no Ticības apliecinājumiem palīdz mums iegūt dziļāku izpratni par Jēzus Kristus evaņģēliju, atklājot kādu no tā unikālajām iezīmēm.

Kad man tika uzdots uzstāties vispārējās konferences priesterības sesijā, es uzreiz atminējos pat vienu no manām brīnišķīgajām Sākumskolas skolotājām. Viņas lielākā vēlēšanās bija sagatavot mūs tam, lai mēs būtu cienīgi saņemt priesterību. Viņa nepārtraukti pārbaudīja, vai mums ir visas tolaik nepieciešamās zināšanas, lai mēs varētu veiksmīgi pabeigt Sākumskolu, — vai mēs esam iegaumējuši Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļu vārdus un Ticības apliecinājumus. Viņa mums apsolīja — ja mēs visi varēsim noskaitīt no galvas visus trīspadsmit Ticības apliecinājumus, mēs varēsim doties ārā un paši izvēlēties vietu, kur notiks pēdējā mācību stunda.

Mēs izvēlējāmies kādu īpašu vietu, uz kuru mums patika iet pārgājienos augšup pa klinšainajām nogāzēm, tieši virs pirmā aizsprosta pie ieejas Loganas kanjonā Ziemeļjūtā. Tur, akmeņainajās klintīs, bija neliela ieplaka ar dabiski veidotu ugunskura vietu, kur cept desiņas maizītēm un apcepināt zefīrus. Taču, izvēloties šo vietu, mēs nepadomājām par mūsu skolotāju, kura bija jau krietni gados un vairs nebija tik labā fiziskā formā. Ja mēs būtu padomājuši rūpīgāk, iespējams, būtu aizdomājušies, ka šāds pārgājiens varētu radīt grūtības. Taču viņa bija apņēmusies turēt doto solījumu un drosmīgi sekoja mums.

Sākumā mēs uzkāpām nelielā kalnā. Tolaik tur nebija elektrolīniju, kas liegtu piekļuvi. Ar nelielu palīdzību, arī skolotāja sasniedza virsotni. Kad bijām tikuši otrpus virsotnei, mēs nokāpām līdz klints korei, kuru bijām nodēvējuši par „Bruņurupuča muguru”.

Kad bijām tur nonākuši, skolotājai vajadzēja kādu laiciņu, lai atgūtu elpu. Taču ap to laiku, kad bijām sagatavojušies apsēsties un paēst, viņa jau bija pietiekami atguvusies, lai novadītu pēdējo stundu. Viņa pastāstīja, cik ļoti viņai šos divus gadus paticis mācīt mūsu Sākumskolas klasi. Viņa mūs uzslavēja par to, ka esam iegaumējuši Ticības apliecinājumus. Viņa varēja nosaukt jebkuru no apliecinājumiem, un mēs varējām noskaitīt to no galvas. Pēc tam viņa pateica, ka Ticības apliecinājumi nebūtu nekas vairāk par lērumu iegaumētu vārdu, ja mēs neizprastu tajos ietvertās mācības un principus. Viņa aicināja mūs studēt katrā Ticības apliecinājumā ietvertās evaņģēlija mācības. Viņa paskaidroja, ka Ticības apliecinājumos rodamās mācības var iedalīt trīs sadaļās.

I. Dievība un Kristus pamatdoktrīna

No pirmā Ticības apliecinājuma mēs varam mācīties, ka Dievība sastāv no trim personām: Dieva Tēva, Jēzus Kristus un Svētā Gara.

Otrais apliecinājums māca, ka mēs paši esam atbildīgi par savu rīcību uz šīs Zemes.

Trešais apliecinājums apraksta Glābēja misiju Debesu Tēva bērnu glābšanā.

Ceturtais māca par to, cik būtiska nozīme ir evaņģēlija pamatprincipiem un priekšrakstiem.

Mūsu skolotājas iespaidīgie vārdi ir kalpojuši man par iedvesmas avotu, jo viņa lika lielu uzsvaru uz evaņģēlija studijām. Svētie Raksti palīdz izstrādāt patiesības standartu, pēc kura var spriest, vai saņemtās zināšanas ir patiesas vai nav. Patiesā mācība nāk no Dieva — visas patiesības avota un pamata. Patiesās doktrīnas mācības un koncepcijas ir atrodamas mūsu Kunga un Glābēja evaņģēlijā. Maldu mācības nāk no Sātana — visu melu tēva. Viņa mērķis ir samaitāt, izmainīt un sagrozīt visu mums atklāto patiesību. Viņš grib mūs maldināt, lai mēs nomaldītos no ceļa, kurš ved atpakaļ uz mūsu debesu mājām.

Svētie Raksti māca mums, kā izvairīties no viltus mācībām. Piemēram, Pāvila vēstulē Timotejam, mēs varam lasīt:

„Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,

lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” (2. Timotejam 3:16–17.)

Šī mācība Baznīcai ir tikpat svarīga, cik mobilajam tālrunim baterija. Izņemot no mobilā tālruņa bateriju, tas kļūst nederīgs. Baznīca, kurā vairs netiek mācīta patiesā mācība arī kļūst nelietderīga. Tā nevar vadīt mūs atpakaļ pie mūsu Debesu Tēva, uz mūsu mūžīgajām mājām.

II. Priesterības organizācija un kārtība

Kad esam sākuši izprast Kristus mācības pamatus, mēs pārejam pie piektā un sestā ticības apliecinājuma, kas māca par priesterības organizāciju un kārtību. Džozefs Smits, Tā Kunga vadībā, organizēja Glābēja baznīcu ar priesterības pilnvarām jeb Dieva spēku. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir tā pati organizācija, kuru Kristus izveidoja un vadīja, dzīvojot uz šīs Zemes.

Cik brīnišķīgu dienu pieredzēja Džozefs Smits un Olivers Kauderijs, kad 1829. gada maijā iegāja mežā, lai lūgtu par to, kā saprast mācību par kristīšanu grēku piedošanai, par kuru bija lasījuši, tulkojot Mormona Grāmatu. Deviņpadsmitā gadsimta sākumā dažādās baznīcās bija atšķirīgas mācības par kristīšanu, un Džozefs un Olivers zināja, ka tās visas nevar būt patiesas. Viņi vēlējās uzzināt, kā pareizi kristīt, kā arī — kuram ir pilnvaras kristīt.

Kā atbilde uz viņu lūgšanām parādījās Tā Kunga ziņnesis no debesīm — Jānis Kristītājs. Viņš uzlika savas rokas uz viņu galvām un piešķīra pilnvaras kristīt, teikdams šādus vārdus: „Jums, mani kalpošanas biedri, Mesijas Vārdā es piešķiru Ārona priesterību.” (Mācība un Derības 13:1.)

Cik brīnišķa diena pasaules vēsturē! Uz Zemes tika atjaunota priesterība.

Saņemot priesterību, mēs saņemam pilnvaras rīkoties Dieva vārdā un vadīt citus patiesības un taisnīguma ceļos. Šīs pilnvaras ir būtisks taisnīga spēka avots, kas ļauj darboties Dieva bērnu labā šeit uz Zemes un nezūd arī pēc šīs dzīves. Lai varētu atjaunot Jēzus Kristus patieso baznīcu, bija jāatjauno priesterība. Tā ir būtiska mācība, ko apgūstam, studējot piekto un sesto ticības apliecinājumu.

III. Mūsu mūžīgie resursi šajā laicīgajā ceļojumā.

Nākamajos Ticības apliecinājumos — septītajā, astotajā un devītajā — uzskaitīti resursi, no kuriem varam smelties zināšanas mūsu laicīgajā ceļojumā. Mums ir dotas garīgās dāvanas, kas vada mūs, sekojot Tā Kunga mācībām, un aizsargā no ļauna. Svētie Raksti ir vēl viens norādījumu avots — ja mēs cītīgi studēsim Dieva vārdu, Viņš atklās mums atpakaļceļu uz mūžīgo dzīvi.

Devītais ticības apliecinājums māca mums, ka Dievs Saviem praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem ir atklājis, joprojām atklāj un vēl atklās daudz dižu un svarīgu patiesību. Mēs mācāmies, ka papildus tam, ka ieklausāmies klusajā un rāmajā Gara balsī un lasām Svētos Rakstus, mēs varam smelties no vēl viena norādījumu avota — mūsu baznīcas vadītājiem, kuri ir aicināti, izvēlēti un iecelti, lai caur pasniegtajām mācību stundām svētītu mūsu dzīvi.

VI. Baznīcas locekļi-misionāri

Desmitais, vienpadsmitais un divpadsmitais ticības apliecinājums māca mums, kā veikt misionāru darbu un dalīties ar evaņģēliju šajā daudznacionālajā pasaulē, kurā valda dažādi likumi. Mēs mācāmies par Israēla sapulcināšanu, gatavojoties Glābēja Otrajai atnākšanai. Mēs mācāmies, ka vīrieši un sievietes var rīkoties paši un izlemt, pieņemt vai nepieņemt Dieva vārdu atbilstoši savai spriestspējai par to, kas ir pareizs. Visbeidzot, mēs mācāmies, ka, sludinot Jēzus Kristus evaņģēliju visās pasaules malās, mums ir jāciena katras valsts valdība tur, kur esam devušies. Patiesi, mēs ticam, ka mums ir jāpakļaujas, jāciena un jāatbalsta katras valsts likumi.

V. Īpašības, pēc kurām tiekties

Trīspadsmitais ticības apliecinājums sniedz īpašu ieskatu tajā, kā mums būtu jādzīvo un jāizturas pret apkārtējiem. Tajā ir teikts: „Mēs ticam, ka jābūt godīgiem, patiesiem, šķīstiem, labvēlīgiem, tikumīgiem un jādara labu visiem cilvēkiem; tiešām, mēs varētu teikt, ka sekojam Pāvila atgādinājumam: Mēs ticam visam, mēs ceram uz visu, mēs esam daudz izturējuši un ceram izturēt visu. Ja kaut kur ir jebkas tikumīgs, jauks, labi novērtēts vai uzslavas vērts, mēs šādas lietas meklējam.”

Mums visiem būtu jācenšas izkopt šīs īpašības un ar savu dzīvi rādīt piemēru citiem. Ticības apliecinājumi māca patiesības, kuras mijiedarbībā cita citu papildina gluži kā mobilā tālruņa sastāvdaļas. Līdzīgi kā smalkā ražošanas procesā savienojot mobilā tālruņa detaļas, Ticības apliecinājumos apkopotas Atjaunošanas pamatdoktrīnas. Katrs no Ticības apliecinājumiem palīdz mums iegūt dziļāku izpratni par Jēzus Kristus evaņģēliju, atklājot kādu no tā unikālajām iezīmēm.

Mana Sākumskolas skolotāja iekvēlināja manī apņemšanos studēt Valstības mācības. Viņa mācīja atklāt šo vienkāršo Ticības apliecinājumu dziļāko jēgu. Viņa apsolīja, ka, ja vien es pievērsīšos tam, lai izzinātu šīs svētās patiesības, jauniegūtās zināšanas palīdzēs man dzīvot labāk, un es jums varu liecināt, ka tas tik tiešām tā ir.

Kad skolotājas brīnišķīgā stunda Loganas kanjona kalnā bija beigusies, mēs atskārtām, ka esam palikuši ilgāk, nekā plānots. Vakars tuvojās beigām, un mēs sapratām, ka mums ir problēma.

Manai skolotājai bija grūti atkļūt līdz mūsu īpašajai vietai, un atgriešanās mājās solījās būt tikpat grūta. Tas tikai lieku reizi pierādīja, ka nebija prātīgi izvēlēties stundai šādu vietu. Rāpšanās atpakaļ bija grūta pat mums, kur nu vēl cilvēkam viņas vecumā.

Kamēr centāmies palīdzēt viņai tikt atpakaļ, pāri kalna virsotnei, ieradās divi policisti. Sākumskolas prezidente bija sūtījusi viņus mums pakaļ, baidoties, ka esam apmaldījušies. Šī dramatiskā noslēguma dēļ un pateicoties apgūtajai stundai, tā man ir kļuvusi par neaizmirstamu pieredzi.

Jaunie vīrieši, es aicinu jūs izmantot savus gaišos prātus, lai studētu un mācītos Ticības apliecinājumus un tajos ietvertās mācības! Tās ir vienas no būtiskākajām un pavisam noteikti arī kodolīgākajām Baznīcas doktrīnas pamattēzēm. Ja jūs izmantosiet tās par ceļvedi, studējot Jēzus Kristus evaņģēliju, jūs būsiet gatavi liecināt pasaulei par atjaunotajām patiesībām. Jūs varēsiet pavisam vienkārši, tieši un ar dziļu izpratni pasludināt tās pamatpatiesības, ko turat augstā vērtē kā Pēdējo dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi.

Es pievienojos citiem, liecinot par trīspadsmit Ticības apliecinājumu patiesumu mūsu Kunga un Glābēja, patiesi, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.