Durvis uz garīgu aizsardzību

Prezidents Boids K. Pekers

Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents


Boids K. Pekers
Ikviena cilvēka sirdī, kurš vēršas pie Svētajiem Rakstiem, atdarot tajos ietvertos aizsardzības un pestīšanas apsolījumus, var iemājot miers.

Pavisam nesen es templī saistīju kādu jaunu pāri. Šie cilvēki bija saglabājuši cienīgumu līdz brīnumainajai dienai, kad dēls un meita atstāj savas dzimtās mājas, kļūstot par vīru un sievu. Viņi sagaidīja šo svēto brīdi šķīsti un tīri. Ar laiku viņi sāks audzināt paši savus bērnus, darot to saskaņā ar mūsu Debesu Tēva iedibināto modeli. Tas, cik laimīgi viņi būs un cik laimīgas būs viņu turpmākās paaudzes, ir atkarīgs no tā, vai viņi dzīvos saskaņā ar Glābēja ieviestajiem standartiem, kuri aprakstīti Viņa Svētajos Rakstos.

Mūsdienu vecāki vēlas uzzināt, vai ir kāda droša vieta, kur uzaudzināt savus bērnus. Šāda droša vieta ir. Tās ir mājas, kurās tiek mācīti evaņģēlija principi. Baznīcā mēs pievēršamies ģimenēm un dodam padomu vecākiem visā pasaulē audzināt savus bērnus taisnīgumā.

Apustulis Pāvils pravietoja un brīdināja, ka „pēdējās dienās iestāsies grūti laiki.

Jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti,

cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji,

nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu,

izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies.”1

Pāvils pareģoja arī, ka „ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā, maldinādami un maldīdamies”2.

Šie panti kalpo par brīdinājumu, parādot, no kā mums ir jāizvairās. Mums allaž jābūt modriem un uzcītīgiem. Mēs varam izskatīt katru no šiem pravietojumiem un pārliecināties, ka tie visi ir piepildījušies un rada pamatu uztraukumam mūsdienu pasaulē:

Grūti laiki — tās ir mūsdienas. Mēs dzīvojam apdraudējumu pilnā laikā.

Mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi cilvēki — tie visi pastāv un dzīvo mūsu vidū.

Zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi cilvēki — tie visi mums ir labi zināmi.

Apmelotāji, nesavaldīgi cilvēki un tā tālāk — tie visi šobrīd pastāv, un tam mums visapkārt ir papilnam pierādījumu.

Arī Moronijs, runājot par mūsdienu pasaules bezdievību, brīdināja:

„Kad jūs redzēsit šīs lietas nākam starp jums, … jūs [apzināsieties] savu drausmīgo stāvokli. …

Tādēļ man, Moronijam, ir pavēlēts rakstīt šīs lietas, lai ļaunais varētu tikt iznīcināts un lai varētu pienākt laiks, kad Sātanam nebūs varas pār cilvēku bērnu sirdīm, bet lai tie varētu tikt pārliecināti darīt nemitīgi labu, lai tie varētu nākt pie visas taisnības avota un tapt izglābti.”3

Pāvila un Moronija apraksts par mūsdienām ir tik precīzs, ka to nevar ignorēt. Daudzus tas var uztraukt, pat iedzīt bezcerībā. Taču par spīti tam, domājot par nākotni, mani pārņem pozitīvas un optimistiskas jūtas.

Pāvils savā atklāsmē ne vien uzskaita izaicinājumus un problēmas, bet arī pastāsta, ko mēs varam darīt, lai sevi pasargātu:

„Paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši,

un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū.”4

Svētie Raksti paver durvis uz garīgo aizsardzību. Tie ietver mācības, likumus un priekšrakstus, kas ļauj katram Dieva bērnam iegūt liecību par Jēzu Kristu kā savu Glābēju un Pestītāju.

Daudzu gadu gaitā mēs esam gatavojušies un pielikuši ārkārtīgi lielas pūles, lai izdotu Svētos Rakstus ar zemteksta atsaucēm un mijnorādēm ikvienā valodā. Mēs cenšamies, lai Raksti būtu pieejami visiem, kas vien vēlas mācīties. Tie mums māca, kur iet un ko darīt. Tie dāvā cerību un zināšanas.

Pirms daudziem gadiem elders S. Dilvorts Jangs no Septiņdesmitajiem deva man mācību par Svēto Rakstu lasīšanu. Kādam baznīcas stabam bija grūtības ar saspīlētām attiecībām un dažādām problēmām baznīcas locekļu starpā, un bija nepieciešams padoms.

Es pajautāju prezidentam Jangam: „Kas man būtu jāsaka?”

Viņš vienkārši atbildēja: „Saki viņiem, lai viņi lasa Svētos Rakstus.”

Es jautāju: „Ko tieši no Svētajiem Rakstiem?”

Viņš atbildēja: „Patiesībā tam nav nozīmes. Saki viņiem, lai viņi atver, piemēram, Mormona Grāmatu, un sāk lasīt. Drīz vien viņi sajutīs mieru un iedvesmu, un risinājums radīsies pats no sevis.”

Iekļaujiet Rakstu lasīšanu savā dienas kārtībā, un jūs drīz vien saņemsiet svētības. Svētajos Rakstos izskan brīdinājuma balss, bet tajā pašā laikā tie mūs ārkārtīgi spēcina.

Ja Svēto Rakstu valoda sākotnēji šķiet dīvaina, turpiniet lasīt. Drīz vien jūs sāksiet apzināties, kāda daile un spēks plūst no šīm lappusēm.

Pāvils teica: „Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā.”5

Jūs paši varat pārbaudīt, vai šis apsolījums ir patiess.

Mēs dzīvojam grūtos laikos. Taču, par spīti tam, mēs varam rast cerību un mieru gan paši savā, gan ģimenes dzīvē. Tie, kuri dzīvo ciešanās, jūtot, ka nav iespējams glābt savus bērnus no tā, kur pasaule tos novedusi, nekad nedrīkst padoties. „Nebīsties, tici vien!”6 Taisnīgums ir daudz spēcīgāks par bezdievību.

Bērni, kuriem no mazotnes mācīts saprast Svētos Rakstus, iepazīs ceļu, pa kuru viņiem vajadzētu iet, un jutīs lielāku vēlmi palikt uz šī ceļa. Tie, kuri noklīduši, spēs atgriezties un, saņemot palīdzību, rast ceļu atpakaļ.

Mosijas dēli kādu laiku cīnījās pret baznīcu, taču vēlāk nožēloja grēkus un piedzīvoja spēcīgu pārmaiņu. Almas grāmatā mēs lasām: „Tad nu tie Mosijas dēli … bija kļuvuši stipri patiesības zināšanā; jo tie bija vīri ar veselu saprātu un viņi bija cītīgi pētījuši Rakstus, lai viņi varētu zināt Dieva vārdu.”7

Prezidentam Džozefam F. Smitam bija tikai seši gadi, kad Kārtidžas cietumā tika nogalināts viņa tēvs Hairams. Vēlāk Džozefs kopā ar savu māti, kura bija kļuvusi par atraitni, šķērsoja līdzenumus.

Piecpadsmit gadu vecumā viņš tika aicināts kalpot misijā Havaju salās. Viņš jutās apmulsis un vientuļš, un vēlāk teica: „Es jutos ļoti nomākts. … Es jutos tik mazvērtīgs savas nabadzības, kā arī inteliģences un zināšanu trūkuma dēļ — vēl tikai zēns —, ka man bija grūti pacelt skatu, lai ieskatītos [kādam] acīs.”

Kādu nakti, domājot par savu bēdīgo stāvokli, jaunais Džozefs nosapņoja, ka ir devies ceļojumā un steidzas uz priekšu, cik ātri vien spēj. Viņam līdzi bija neliela pauniņa. Visbeidzot viņš sasniedza savu galamērķi — brīnišķīgu savrupmāju. Tuvojoties viņš ieraudzīja norādi, uz kuras bija rakstīts „Vanna”. Viņš ātri iegāja iekšā un nomazgājās. Viņš atvēra savu mazo pauniņu un atrada tīru, baltu apģērbu. „Šo,” viņš teica, „es neesmu redzējis jau ilgu laiku.” Viņš uzvilka drēbes un steidzās uz savrupmājas durvīm.

„Es pieklauvēju,” viņš teica, „un durvis atvērās, un cilvēks, kas tur stāvēja, bija pravietis Džozefs Smits. Viņš paskatījās uz mani ar nelielu pārmetumu, un viņa pirmie vārdi [bija]: „Džozef, tu kavējies.” Tomēr es ar pārliecību teicu:

„Jā, bet es esmu tīrs — es esmu tīrs!””8

Un tā tas var būt ar ikvienu no mums.

Ja esat uzsākuši ticības ceļu un esat aktīvi baznīcā, palieciet uz šī ceļa un ievērojiet savas derības. Turpiniet iet uz priekšu līdz brīdim, kad saņemsiet Tā Kunga svētības un Svētais Gars kļūs par jūsu dzīves dzinējspēku.

Ja pašlaik atrodaties uz ceļa, kas ved projām no tā, kas aprakstīts Svētajos Rakstos, ļaujiet man jūs pārliecināt, ka jums ir atpakaļceļš.

Jēzus Kristus ir izrakstījis pavisam skaidru recepti, kā nožēlot grēkus un rast dziedināšanu savā dzīvē. Pretlīdzekli vairumu kļūdu var rast, meklējot piedošanu caur personīgu lūgšanu. Tomēr gadās arī tādas garīga rakstura saslimšanas — sevišķi tās, kas saistītas ar morāles likumu pārkāpšanu —, kas pavisam noteikti prasa kvalificēta garīgā terapeita palīdzību un ārstēšanu.

Pirms daudziem gadiem pie manis uz biroju atnāca kāda jauna sieviete un viņas gados vecais tēvs. Viņa bija vedusi viņu vairākus simtus jūdžu, lai viņš rastu dziedināšanu un atbrīvotos no vainas sajūtas. Jaunībā viņš bija pieļāvis kādu smagu kļūdu un vecumdienās par to atminējies. Viņš nespēja atbrīvoties no vainas sajūtas. Viņš nevarēja atgriezties un padarīt par nebijušu šo savu jaunības gadu problēmu, taču viņš varēja sākt tur, kur bija, un saņemt palīdzību, lai gaisinātu vainas sajūtu, kuru bija jutis visus šos gadus.

Es biju pateicīgs par to, ka, mācot Mormona Grāmatā ietvertos principus, no viņa pleciem novēlās milzīgs smagums. Viņi ar meitu devās mājup, atkal mērojot daudzas jūdzes, taču vecais vīrs bija atbrīvojies no vainas sajūtas par pagātnē pieļauto pārkāpumu.

Ja jūs „apzināties savu drausmīgo stāvokli”9 un vēlaties atgriezties pie pilnas garīgās veselības, tiecieties ar savu bīskapu. Viņam ir nepieciešamās atslēgas, un viņš var jums palīdzēt veikt grēku nožēlas ceļu.

Grēku nožēlošana ir individuāla, un tāpat ir ar piedošanu. Tas Kungs prasa tikai to, lai cilvēks novērstos no sava grēka, un tad Viņš piedos viņu noziegumus un nepieminēs vairs viņu grēku!10

Noslēdzot grēku nožēlas procesu, jūs sapratīsiet, ko nozīmē Jesajas paustais Izpirkšanas apsolījums: „Tad nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.”11

Tāpat kā nodzēšot no tāfeles krītu, patiesi nožēlojot grēkus, caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu tiks dzēstas jūsu pārkāpumu sekas. Šis apsolījums ir attiecināms uz ikvienu gadījumu.

Evaņģēlijs māca būt laimīgiem, ticēt, nevis baidīties, rast cerību un pārvarēt izmisumu, atstāt tumsību un pavērsties pret mūžīgā evaņģēlija gaismu.

Pāvils un citi brīdināja mūs par pārbaudījumiem, kas gaida mūslaikos un priekšdienās. Taču ikviena cilvēka sirdī, kurš vēršas pie Svētajiem Rakstiem, atdarot tajos ietvertos aizsardzības un pestīšanas apsolījumus, var iemājot miers. Mēs aicinām visus vērsties pie Glābēja Jēzus Kristus, pie Viņa mācībām, kas atrodamas Vecajā Derībā, Jaunajā Derībā, Mormona Grāmatā, Mācībā un Derībās un Dārgajā pērlē.

Es ar pārliecību liecinu, ka Svētie Raksti paver durvis uz garīgo aizsardzību. Es arī liecinu par Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas dziedinošo spēku un to, „ka caur Viņu visi var tikt izglābti”12. Un šīs Zemes no jauna ir nodibināta Tā Kunga baznīca. Es liecinu par to, ka evaņģēlijs ir patiess. Es esmu Viņa liecinieks. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Rādīt atsauces

  1.  

    1. 2. Timotejam 3:1–5.

  2.  

    2. 2. Timotejam 3:13.

  3.  

    3. Etera 8:24, 26.

  4.  

    4. 2. Timotejam 3:14–15.

  5.  

    5. 2. Timotejam 3:16.

  6.  

    6. Marka 5:36.

  7.  

    7. Almas 17:2.

  8.  

    8. Džozefs F. Smits, Gospel Doctrine, 5. izd. (1939. g.), 542. lpp.

  9.  

    9. Etera 8:24.

  10.  

    10. Jeremijas 31:34.

  11.  

    11. Jesajas 1:18.

  12.  

    12. Mācība un Derības 76:42.