2010–2019
Kev Hlub—lub Hauv Paus rau txoj Moo Zoo
April 2014


Kev Hlub—lub Hauv Paus rau txoj Moo Zoo

Peb hlub tsis tau Vajtswv tas siab tas ntsws yog tias peb tsis hlub lwm cov neeg uas nyob hauv ntiaj teb no nrog peb.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, thaum peb tus Cawm Seej tab tom qhuab qhia tib neeg, ib tug kws li choj noog Nws hais tias, “Xib Hwb, Vajtswv txoj cai nqe twg yog nqe tseem ceeb dua ntais huv tib si?”

Phau Mathais sau tias Yexus teb hais tias:

“Nej yuav tsum hlub tus Tswv nej tus Vajtswv kawg siab kawg ntsws, kawg plab kawg plawv.

“Nqe no thiaj yog lus txib uas tseem ceeb dua ntais.

“Thiab nqe ob uas tseem ceeb hais li no hais tias: Hlub koj tej kwv tij zej zog ib yam li koj hlub koj lub cev.”1

Malakaus xaus zaj lus qhia txog tus Cawm Seej kab lus no hais tias: “Tsis muaj lwm nqi uas tseem ceeb tshaj ob nqis no.”2

Peb hlub tsis tau Vajtswv tas siab tas ntsws yog tias peb tsis hlub lwm cov neeg uas nyob hauv ntiaj teb no nrog peb. Ib yam li ntawd, peb hlub tsis tau lwm cov neeg hauv ntiaj teb no no tas siab tas ntsws yog tias peb tsis hlub Vajtswv, uas yog peb sawv daws Leej Txiv. Tus Thwj Tim Yauhas qhia peb tias, “Tej lus uas Yexus Khetos qhia rau peb yog li no: Tus uas hlub Vajtswv, tus ntawd yuav tsum hlub nws kwv nws tij.”3 Peb sawv daws yog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cov me nyuam ntsuj plig, ces yog li ntawd, peb yog kwv tij nus muam. Thaum peb xav txog qhov tseeb no, ces txoj kev hlub tag nrho Vajtswv cov me nyuam txawm yog ib qho yooj yim ua.

Tiag tiag mas, kev hlub yog lub hauv paus rau txoj moo zoo, thiab Yexus Khetos yog peb tus Yam Ntxwv. Nws lub neej qhia txog txoj kev hlub tag nrho. Nws tau kho cov neeg uas muaj mob; Nws txhawb nqa cov uas poob siab; Nws cawm tau tus neeg uas ua txhaum kom dim. Thaum kawg cov neeg siab phem tau tua Nws pov tseg. Tiam sis tseem hnov cov lus los ntawm lub Roob Khauj Khaum Taub Hau uas hais tias, “Txiv, thov koj zam txim rau lawv! Rau qhov lawv tsis paub hais tias lawv ua dab tsi”4—ib co lus zoo thaum tab tom tso lub neej no tseg uas qhia txog kev khuv leej thiab kev hlub tiag tiag.

Muaj ntau yam cwj pwm uas qhia txog kev hlub, zoo li kev ua siab zoo, ua siab ntev, tsis ua qias dub, kev to taub, thiab kev zam txim. Nyob ntawm peb txoj kev nrog lwm tus neeg sib raug zoo, tej yam no thiab lwm yam cwj pwm yuav pab txoj kev hlub loj hlob tuaj hauv peb lub siab.

Feem ntau peb txoj kev hlub yuav tshwm tuaj hauv peb txoj kev niaj hnub nrog lwm tus neeg sib raug zoo. Qhov tseem ceeb yog qhov uas peb puas muaj cuab kav pom thaum ib tug neeg xav tau kev pab thiab ces mus pab lawv. Kuv ib txwm nyiam cov lus zoo hauv ib zaj paj huam me me uas hais tias:

Kuv tau quaj hmo ntuj

Vim kuv tsis muaj peev xwm pom

Thaum lwm tus neeg xav tau kev pab;

Tiam sis kuv yeej tsis tau

Khuv xim qhov uas

Kuv ua siab zoo rau lwm tus neeg heev dhau.5

Tsis ntev tas los lawm kuv kawm paub txog ib tug yam ntxwv txog txoj kev ua siab zoo hlub lwm tus neeg—uas pab ntau tshaj yus yuav xav. Yog thaum xyoo 1933, uas yog thaum muaj Kev Txom Nyem Ntau Kawg, ces tsis tshua muaj hauj lwm ua. Yog nyob rau tim sab hnub tuaj hauv Teb Chaws Amelikas. Arlene Biesecker nyuam qhuav kawm ntawv high school tiav tas lawm. Tom qab nrhiav hauj lwm tau ntev lawm, nws txawm nrhiav tau ib txoj hauj lwm hauv ib lub tsev xaws khaub ncaws. Cov neeg ua hauj lwm ntawd tsuas tau nyiaj thaum xaws tau khaub ncaws raws li lawv qhia xwb. Yog lawv xaws tau khaub ncaws ntau, ces lawv haj yam tau nyiaj.

Ib hnub tsis ntev tom qab nws pib hauj lwm, Arlene raug ib yam teeb meem uas ua rau nws ntxhov siab thiab npau taw tsim tsawv. Nws zaum ntawm lub tshuab xaws khaub ncaws sim tshem cov xov uas nws xaws yuam kev lawm. Zoo nkaus li tsis muaj neeg xav pab nws, vim tag nrho cov neeg xaws khaub ncaws ntawd tab tom ua ceev ceev kom lawv ua tau ntau cev. Arlene pib poob siab thiab tsis muaj chaw cia siab lawm. Nyob ntsiag tos ntawd, nws pib los kua muag.

Bernice Rock zaum ntawm Arlene ib sab. Nws ib nyuag laus zog thiab yeej txawj xaws khaub ncaws. Thaum nws pom hais tias Arlene nyuaj siab, ces Bernice tau tso nws txoj hauj lwm tseg thiab tau mus sawv ntawm Arlene ib sab, ua siab zoo qhuab qhia thiab pab nws. Nws pab Arlene mus txog thaum nws tso siab thiab txawj xaws cev khaub ncaws ntawd. Ces Bernice txawm rov qab mus zaum ntawm nws lub tshuab xaws khaub ncaws, pib ua hauj lwm txawm nws twb xiam sij hawm xaws khaub ncaws ntau, vim nws tau mus pab.

Vim hais tias ua siab zoo muab kev hlub me me li no, Bernice thiab Arlene txawm ua phooj ywg zoo rau tag nrho nkawd lub neej. Nkawd ob leeg tau yuav txiv thiab muaj me tub me nyuam. Ze li xyoo 1950 tawm, Bernice, uas yog ib tug mej zeej hauv lub Koom Txoos, tau muab ib Phau Ntawv Maumoos rau Arlene thiab nws tsev neeg. Thaum xyoo 1960, Arlene thiab nws tus txiv thiab cov me nyuam tau ua kev cai raus dej los ua mej zeej hauv lub Koom Txoos. Yav tom qab ntawd lawv raug muab khi ua ke hauv Vajtswv lub tuam tsev dawb huv.

Vim hais tias Bernice ua siab zoo li ntawd mus pab ib tug neeg uas nws tsis paub uas nyuaj siab thiab xav tau kev pab, neeg coob heev uas suav tsis txheeb, cov uas ciaj thiab cov uas tuag tib si, nim no thiaj li tau tej kab ke uas cawm tib neeg hauv txoj moo zoo.

Txhua txhua hnub hauv peb lub neej peb muaj tej lub cib fim muab kev hlub thiab ua siab zoo rau cov neeg uas nyob ntawm peb ib ncig. Thawj Tswj Hwm Spencer W. Kimball hais tias: “Peb yuav tsum nco ntsoov tias cov neeg uas peb ntsib hauv tej chaw nres tsheb, cov hoob kas, tej tsev, thiab hauv lwm qhov chaw yeej yog ib tug neeg ntawm tib neeg sawv daws uas Vajtswv muab rau peb kom hlub thiab pab. Yuav tsis pab peb li cas yog tias peb hais txog tib neeg sawv daws tiam sis peb tsis nco qab xav tias cov neeg uas nyob ntawm peb ib ncig yog peb cov kwv tij thiab cov muam.”6

Feem ntau peb tsis paub hais tias peb yuav muaj cib fim qhia peb txoj kev hlub. Ib qho piv txwv txog qhov no nyob hauv daim ntawv xov xwm thaum lub Kaum Hli Ntuj xyoo 1981. Kuv nyiam zaj no uas piav txog kev hlub thiab kev khuv leej kuv thiaj tau khaws zaj xov xwm no hauv kuv cov ntaub ntawv tau 30 xyoo tawm.

Zaj no qhia txog ib lub dav hlau Alaska Airlines uas yas ntawm Anchorage, Alaska, mus rau Seattle, Washington—lub dav hlau ntawd muaj 150 leej—es lub dav hlau tau pauv mus rau ib lub zos me me hauv Alaska vim lawv yuav tau mus tos ib tug me nyuam tub uas raug mob loj heev. Tus me nyuam tub uas muaj ob xyoos tau txiav ib txoj hlab ntshav liab ntawm nws txhais caj npab thaum nws ntog es ib daim iav ze nws tsev muab nws hlais. Lub zos no nyob li 450 mais (725 km) nram qab teb lub nroog Anchorage thiab yeej tsis nyob ntawm txoj kev uas lawv yuav yas mus. Tiam sis, cov neeg kho mob uas tab tom tu nws tau xa xov thov kev pab, thiab ces lawv tau pauv lub dav hlau kom mus tos tus me nyuam thiab coj nws mus rau lub nroog Seattle kom nws thiaj mus tau rau lub tsev kho mob.

Thaum lub dav hlau tsaws ntawm lub zos me me, cov neeg kho mob qhia tus kws tsav dav hlau tias tus me nyuam tub los ntshav hlob heev es yuav tsis ciaj mus txog Seattle. Ces lawv txawm txiav txim yas li 200 mais (320 km) mus rau lub nroog Juneau, Alaska, uas yog lub nroog ze tshaj plaws uas muaj ib lub tsev kho mob.

Tom qab xa tus me nyuam tub mus rau Juneau, ces lub dav hlau tau mus rau Seattle, nim no twb poob qab ob peb xuab moos lawm. Tsis muaj ib tug neeg twg uas yws yws, txawm tias lawv feem coob tau xiam sij hawm thiab tsis txog lwm lub dav hlau uas lawv yuav caij raws sij hawm li. Tiag tiag mas, thaum sij hawm dhau los mus, lawv tau pib sau nyiaj txiag ua ke, es khaws tau ntau yuav xa mus rau tus me nyuam tub thiab nws tsev neeg.

Thaum lub dav hlau yuav tsaws hauv Seattle, cov neeg ntawd pib qw nrov nrov muaj kev zoo siab thaum tus kws tsav dav hlau qhia tias nws tau xov xwm lawm hais tias tus me nyuam tub yuav nyob zoo.7

Kuv lub paj hlwb thiaj xav txog cov lus hauv phau vaj lug kub uas hais tias: “Txoj kev siab hlub yog txoj kev hlub dawb paug ntawm Khetos, … thiab tus uas raug nrhiav pom muaj nws nyob hauv hnub kawg, tus ntawd yuav tau zoo.”8

Kuv cov kwv tij cov muam, tej zaum tej lub cib fim zoo tshaj plaws rau peb qhia peb txoj kev hlub yuav yog nyob rau hauv peb vaj peb tsev. Txoj kev hlub yuav tsum nyob nruab plawv tsev neeg, thiab tej thaum tsis muaj li ntawd. Tej thaum muaj kev ua siab luv, sib cav sib ceg, sib ntaus, thiab kev quaj ntau dhau. Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley yws hais tias: “Vim li cas cov neeg uas peb hlub [tshaj plaws] yog cov uas feem ntau peb hais lus tsis zoo rau? Vim li cas tej thaum [peb] hais tej lus tsis zoo es cuag li peb siv riam nkaug tib neeg siab?”9 Tej zaum lo lus teb rau lo lus nug no nyias txawv nyias li, tiam sis txawm yog lus teb li cas los xij peem. Yog peb yuav khaws lo lus txib kom ib leeg hlub ib leeg, ces peb ib leeg yuav tsum ua siab zoo thiab saib taus ib leeg rau nqi.

Tej thaum yuav muaj sij hawm thaum yuav tsum muaj kev qhuab ntuas. Tiam sis, cia peb nco qab txog cov lus qhia hauv phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus—uas hais tias, thaum twg peb yuav tsum cem lwm tus neeg, tom qab ntawd peb yuav tsum haj yam muab kev hlub.10

Kuv cia siab hais tias txhua lub sij hawm peb yuav sim ua siab zoo thiab txawj xav txog cov neeg uas nyob ntawm peb ncig. Cia peb tsis txhob thuam los sis tsim txom lwm tus. Tab sis mas, cia peb muaj kev khuv leej thiab txhawb pab lwm tus. Peb yuav tsum ua tib zoo kom tsis txhob ua rau lwm tus neeg xav tsis zoo txog lawv tus kheej vim peb hais tej lus los sis ua tej yam tsis zoo.

Kev zam txim yeej nyob nrog kev hlub. Nyob hauv peb tsev neeg, thiab thaum nyob nrog peb cov phooj ywg, tej tus yuav tu siab thiab kev tsis sib haum. Kuv hais ib zaug ntxiv, txawm yog muaj xwm dab tsi me npaum li cas los xij peem. Yuav tsum tsis txhob cia qhov teeb meem huam loj tuaj, vim ua li ntawd ces yuav ua rau tib neeg puas tsuaj mus xwb. Txoj kev liam txim tsuas pheej muab tej teeb meem ntawd qhib cia. Kev zam txim nkaus xwb thiaj kho tau.

Muaj ib tug poj niam uas tau tso lub neej no tseg lawm thaum ub nws tuaj xyuas kuv thiab qhia kuv txog ob peb yam uas nws tu siab vim nws tau ua lawm. Nws tau piav txog ib qho uas kawj ntau xyoo tas los lawm nrog ib tug neeg zej zog uas ua teb, thaum ub nkawd yog phooj ywg zoo tiam sis nws thiab nws tus txiv muaj lus sib hais ob peb zaug. Muaj ib hnub tus neeg ua teb no nug seb nws hla puas tau lawv thaj teb kom lug kev mus txog nws thaj teb. Ces thaum ntawd nws nres tsis qhia kuv zaj dab neeg, thiab pib quaj quaj hais tias, “Tij Laug Monson, kuv tsis tau cia nws hla peb thaj av lub sij hawm ntawd thiab txhua lub sij hawm tom qab ntawd nws tau taug kev deb ncig thaj av thiaj mus txog nws thaj teb. Kuv twb ua yuam kev lawm, thiab kuv tu siab kawg. Tsam no nws tsis muaj sia nyob lawm, tiam sis, kheev lam kuv hais tau rau nws hais tias, ‘Kuv thov koj zam txim.’ Kheev lam kuv muaj dua lwm lub caij ua siab zoo rau nws.”

Thaum kuv mloog nws hais, kuv txawm nco qab txog John Greenleaf Whittier cov lus uas hais tias: “Hais txog tag nrho cov lus tsis zoo uas tib neeg hais los sis sau cia, cov no yog cov uas tu siab tshaj plaws uas hais tias:Tej zaum yuav muaj li no.”11 Cov kwv tij thiab cov muam, thaum peb hlub thiab ua siab zoo ib leeg rau ib leeg, peb yuav tsis muaj tej kev tu siab li no.

Yus qhia tau kev hlub thaum ua tej yam li no: luag nyav, ntxuaj tes, hais ib lo lus zoo, hais lus zoo txog ib tug neeg. Lwm yam uas qhia tau txog kev hlub zoo li, nyiam tej yam uas lwm tus neeg xav ua, ua siab ntev thiab siab zoo thaum qhia ib txoj ntsiab cai, mus xyuas ib tug neeg uas muaj mob los sis tawm ntawm lawv lub tsev. Cov lus no thiab lwm yam yeej qhia tau txog peb txoj kev hlub.

Dale Carnegie, ib tug kws sau ntawv thiab hais lus hauv teb chaws Amelikas, ntseeg hais tias txhua tus neeg muaj hwj chim pab kom tib neeg ntiaj teb yuav haj yam muaj kev zoo siab … thaum hais lus ris txiaj rau ib tug neeg uas kho siab los sis poob siab.” Nws hais ntxiv tias, “Tej zaum tag kis nej yuav tsis nco qab tej lus zoo uas koj tau hais hnub no, tiam sis tus uas hnov cov lus zoo ntawd yuav muab khaws cia hauv tag nrho lawv lub neej.”12

Nim thov kom peb yuav pib ua hnub no mus, cia li qhia kev hlub rau tag nrho Vajtswv cov me nyuam, txawm yog rau cov neeg hauv peb tsev neeg, peb cov phooj ywg, cov neeg uas peb tsis paub zoo, los sis cov neeg qhuas los xij. Txhua tag kis thaum peb sawv los, cia peb txiav txim kom muaj kev hlub thiab ua siab zoo txawm peb raug xwm dab tsi los xij peem.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, peb yeej tsis to taub tias Vajtswv hlub peb npaum li cas. Vim hlub peb npaum li no, Nws tau xa Nws Leej Tub los, es Nws hlub peb txaus Nws thiaj kam txo Nws txoj sia rau peb, xwv kom peb thiaj tau txoj sia nyob mus ib txhis. Thaum peb pib to taub qhov khoom plig zoo kawg nkaus no, peb lub siab lub ntsws yuav muaj kev hlub puv npo rau peb Leej Txiv uas Nyob Mus Ib Txhis, rau peb tus Cawm Seej, thiab rau tib neeg sawv daws. Kuv rau siab thov kom muaj li no los ntawm Yexus Khetos lub npe dawb ceev, amees.

Lus Cim

  1. Mathais 22:36–39.

  2. Malakaus 12:31.

  3. 1 Yauhas 4:21.

  4. Lukas 23:34.

  5. Tsis paub tus kws sau, hauv Richard L. Evans, “The Quality of Kindness,” ImprovementEra, Tsib Hlis Ntuj 1960, 340.

  6. The Teachings of Spencer W. Kimball, ed. Edward L. Kimball (1982), 483.

  7. Saib “Injured Boy Flown to Safety,” Daily Sitka Sentinel (Alaska), Kaum Hli Ntuj 22, 1981.

  8. Maulaunais 7:47.

  9. Gordon B. Hinckley, “Let Love Be the Lodestar of Your Life,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1989, 67.

  10. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 121:43.

  11. “Maud Muller,” hauv The Complete Poetical Works of John Greenleaf Whittier (1878), 206; tau sau ntxiv.

  12. Dale Carnegie, hauv, qhov piv txwv, Larry Chang, Wisdom for the Soul (2006), 54.