2010–2019
Kev Ua Viv Ncaus: Auj, Peb Ib Leeg Toob Kas Ib Leeg
April 2014


Kev Ua Viv Ncaus: Auj, Peb Ib Leeg Toob Kas Ib Leeg

Peb yuav tsum muab peb txoj kev xav hais tias peb sib txawv heev no tso tseg thiab nrhiav tej kev uas peb zoo ib yam.

Nyob hauv daim video no peb pom yim lub teb chaw thiab hnov cuaj yam lus. Xav seb muaj pes tsawg yam lus ntxiv rau nqes kawg thiab. Yog ib qho zoo heev uas peb txoj kev ua viv ncaus thoob plaws ntiaj teb tsa tau peb lub suab hais lus tim khawv txog txoj kev tseeb uas nyob mus ib txhis tias peb yog cov ntxhais ntawm Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas hlub peb.

Kuv zoo siab heev uas tau tuaj hais lus rau hauv lub sij hawm zoo kawg no rau tag nrho cov poj niam hauv lub Koom Txoos uas muaj yim xyoos rov saud. Peb txoj kev koom ua ib pawg muaj zog heev hmo no. Thaum kuv pom cov uas tau tuaj koom hauv lub Tsev rau Rooj Sab Laj no thiab xav txog cov coob heev uas tseem saib txoj kev sab laj no thoob plaws ntiaj teb no, lub hwj chim ntawm peb cov lus tim khawv ua ke thiab kev ntseeg ntawm Yexus Khetos yuav yog ib txoj kev ntseeg loj heev thiab muaj zog heev rau txoj kev sib koom ua ke ntawm cov poj niam hauv lub Koom Txoos, los yog hauv ntiaj teb.

Hmo no peb zoo siab rau ntau txoj hauj lwm uas peb cov poj niam muaj nyob hauv lub Koom Txoos. Txawm hais tias peb sib txawv thiab tsis zoo ib yam, los peb paub hais tias tag nrho peb sawv daws yog cov ntxhais ntawm tib Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheeb ces qhov no ua rau peb yog viv ncaus. Txawm hais tias peb ua neej zoo li cas los, peb sib koom txhim tsa Vajtswv lub nceeg vaj thiab tej lus uas peb tau khi tseg. Lub sij hawm sib ntsib ua ke no, yeej paub tseeb, hais tias yog ib qho uas ua rau cov viv ncaus sib raug zoo tshaj plaws hauv ntiaj teb!1

Kev ua viv ncaus txhaiis tau hais tias peb ib leeg yeej tsis tso ib leeg tseg li. Cov viv ncaus, ib leeg tu ib leeg, ib leeg saib xyuas ib leeg, ib leeg nplij ib leeg siab, thiab ib leeg pab ib leeg txawm tias zoo thiab phem. Tus Tswv tau hais rau kom peb cia li ua ib lub siab; thiab yog peb tsis ua li lub siab ces peb tsis yog Nws li.2

Tus yeeb ncuab yuav xav kom peb hais lus tsis zoo thiab txiav txim rau lwm tus neeg. Nws xav kom peb xav hais tias peb sib txawv thiab kom peb muab peb tus kheej piv rau lwm tus neeg. Tej zaum koj yuav nyiam sib zog ua exercise ib xuab moo tauj ib hnub es koj thiaj li zoo siab, tab sis kuv li mas kuv twb xav hais tias sib zog kawg li lawm thaum kuv nce ntaiv es tsis siv tus ntaiv fais fab. Wb tseem ua phooj ywg tau, puas yog?

Peb cov poj niam mas peb coj nruj heev rau peb tus kheej. Peb muab peb piv rau lwm tus ces peb yeej xav tias peb tsis zoo npaum li lawv los sis peb tsis nyiam lawv. Viv ncaus Patricia T. Holland tau hais ib zaug tias, “Lub ntsiab tiag, peb yuav hais tsis tau tias peb yog ib tug neeg ntseeg es pheej txiav txim rau lwm tus—los sis rau peb tus kheej.”3 Nws hais ntxiv tias yeej tsis muaj dab tsi uas yuav tsim nyog peb ua kom plam txoj kev khuv leej thiab kev ua viv ncaus. Peb cia tso siab thiab nyiam peb tej kev sib txawv xwb. Peb yuav tsum paub hais tias peb sawv daws yeej xav siv peb tej kev txawj thiab tej txui ci ua hauj lwm hauv lub nceeg raws li peb txoj kev paub. Ces cia li zoo siab rau peb txoj kev ua viv ncaus, kev sib paub, thiab siab pab.

Qhov tseeb tiag, peb ib leeg toob kas ib leeg. Cov poj niam yeej txawj taus phooj ywg, pab lwm tus, thiab xav tau kev muaj khub. Peb yeej kawm tau ntau yam ntawm lwm tus, tab sis feem ntau peb ua kom peb tsis muaj kev sib paub. Xws li hais tias, peb cov poj niam laus me ntsis peb xav tau kev pab ntawm nej cov ntxhais hauv lub Koom Haum Me Nyuam Yaus. Peb yeej kawm tau ntau yam txog Khetos txoj kev pab thiab kev hlub ntawm nej.

Tsis ntev tas los no kuv hnov ib zag dab neeg txog ib tug me nyuam ntxhais hu ua Sarah, uas nws niam muaj cib fim mus pab ib tug poj niam hu uas Brenda hauv nws pawg ntseeg, uas muaj multiple sclerosis. Sarah nyiam nrog nws niam mus pab Brenda. Nws muab lotion pleev Brenda ob txhais tes thiab zaws nws cov ntiv tes vim hais tias feem ntau nws hnov mob. Nws xyaum maj mam muab Brenda ob txhais caj npab xyab rau saum Brenda lub taub hau kom pab nws cov leeg muaj zog. Sarah ntsis Brenda cov plaub hau thiab nrog nws sib tham thaum Sarah niam ua lwm yam. Sarah kawm tau tias qhov tseem ceeb thiab qhov zoo ntawm kev pab ib tug neeg thiab to taub hais tias txawm yog ib tug me nyuam yaus xwb los yeej pab tau kom lwm tus neeg lub neej zoo thiab.

Kuv nyiam tus yam ntxwv uas peb muaj nyob hauv tshooj ib phau ntawv Lukas uas hais txog txoj kev sib raug zoo ntawm Maivliag, uas yog Yexus niam, thiab Elixanpes nws tus viv ncaus kwv tij. Maivliag yog ib tug ntxhais hluas xwb thaum nws paub hais tias nws yuav tau txoj hauj lwm zoo heev uas los ua leej niam rau Vajtswv Leej Tub. Thaum chiv thawj, tej zaum ntshe yuav yog ib qho txoj kev lav ris loj heev rau nws ib leeg ua. Tus Tswv twb yog tus uas nrhiav tau ib tug neeg los pab Maivliag ris nws lub nra. Los ntawm tus tim tswv Gabriel cov lus, Maivliag tau lub npe ntawm ib tug poj niam uas ntseeg tau siab thiab yuav paub pab txawb nqa nws—uas yog nws tus viv ncaus kwv tij Elixanpes.

Tus ntxhais hluas no thiab nws tus viv ncaus kwv tij uas “laus lawm,”4 ob leeg puav leej xeeb tub tib si, thiab kuv xav hais tias tej zaum peb lub hli uas nkawd nyob ua ke tej zaum tseem ceeb heev vim nkawd sib tham, sib pab, thiab ib leeg txawb nqa ib leeg rau nkawd ob txog hauj lwm no. Nkawd yog ob tug yam ntxwv zoo heev rau poj niam txog kev sib pab ntawm cov laus thiab cov hluas.

Peb cov uas laus me ntsis lawm yeej yuav pab tau cov hluas thiab. Thaum kuv niam tseem yau, nws niam thiab txiv tsis txhua mus koom lub Koom Txoos. Txawm hais tias nws muaj tsib xyoo xwb, los nws yeej taug kev mus tshawj thiab mus rau nws tej kev sib ntsib—Koom Haum Me Nyuam Yaus, Kev Qhia Vaj Lug Kub rau Hnub Caiv, thiab noj lub cim nco txog—uas nyias muaj nyias sij hawm.

Tsis ntev tas los no kuv noog kuv niam hais tias ua li cas nws ua li ntawd ib lim piam dhau ib lim piam txawm hais tias nws tsis tau kev txhawb nqa hauv tsev li. Nws teb hais tias, “Kuv muaj cov nai khu hauv Koom Haum Me Nyuam Yaus uas hlub kuv.” Cov nai khu no mob siab txog nws thiab qhia txoj moo zoo rau nws. Lawv qhia nws hais tias nws muaj ib Leej Txiv nyob Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas hlub nws thiab yog lawv tej kev mob siab rau nws uas ua rau nws pheej mus ib lim piam dhau ib lim piam. Kuv niam hais rau kuv hais tias, “Lub sij hawm ntawd yog tej kev qhia tseem ceeb tshaj plaws hauv kuv lub neej. Kuv vam hais tias muaj ib hnub twg kuv yuav tau cov viv ncaus zoo heev no tsaug! Txawm hais tias laus thiab hluas los yeej pab tau raws li Khetos txoj kev pab.

Ob peb lim piam tas los no kuv ntsib ib tug Thawj Tswj Hwm Ceg Txheem Ntseeg ntawm lub Koom Haum Ntxhais hauv California uas tau qhia rau kuv hais tias nws niam uas twb muaj 81 xyoos lawm raug hu los ua ib tug pab hauv cov Mia Maid. Kuv xav paub ntxiv, ces kuv thiaj li hu nws niam. Thaum Viv ncaus Val Baker yuav mus ntsib nws tus npiv sov, nws tau xav hais tias tej zaum yuav hu nws los ua hauj lwm hauv qhov chaws cia ntawv los sis ib tug saib xyuas tej keeb kwm hauv pawg ntseeg no. Thaum tus npiv sov hais kom nws los ua ib tug pab hauv cov Mia Maid adviser ntawm lub Koom Haum Ntxhais Hluas, nws hais, “Koj puas paub tseeb mas?”

Nws tus npiv sov teb hais tias, “Viv ncaus Baker, paub tseeb tseeb, no yog ib txog kev hu los ntawm tus Tswv.”

Ces nws hais tias nws tsis pom qab teb li cas tsuas hais tias, “Tau kawg.”

Kuv nyiam heev hais tias kuv npiv sov paub hais tias plaub tug Mia Maid hauv nws pawg ntseeg no yuav kawm tau kev txawj ntse and ntau yam heev ntawm tus viv ncaus uas laus me ntsis no. Thiab nej sim xav saib Viv ncaus Baker yuav hais kom leej twg pab nws txuas nws qhov Facebook?

Kuv xav txog tej kev pab uas cov viv ncaus hauv lub Koom Haum Niam Tsev saib xyuas cov viv ncaus ua nyuam qhuav los hauv Koom Haum Ntxhais Hluas los. Peb cov viv ncaus hluas xav hais tias lawv tsis tej dab tsi uas zoo ib yam ib li cov viv ncaus hauv lub Koom Haum Niam Tsev muaj. Ua ntej lawv muaj 18 xyoo, cov thawj coj hauv Koom Haum Ntxhais Hluas thiab cov niam tsev yuav tsum ua tim khawv txog tej koob hmoov zoo heev ntawm lub Koom Haum Niam Tsev. Xwv kom lawv thiaj li txaus siab los koom rau ib lub koom haum zoo heev. Thaum ib tug ntxhais hluas nyuam qhuav los rau hauv lub Koom Haum Niam Tsev, lawv xav tau ib tug phooj ywg nrog lawv zaum ua ke, ib txhais tes los puag lawv xwb pwg, thiab muaj cib fim los qhia thiab pab lwm tus. Cia peb sib pab kom thiaj li mus dhau peb tej kev hloov thiab kev nyuab.

Ua tsaug rau cov poj niam ntawm lub Koom Txoos uas tau pab cov laus cov hluas thiab txhua haiv neeg. Cov ntxhais hluas pab hauv lub Koom Haum Me Nyuam Yaus thiab cov laus. Cov viv ncaus uas tsis muaj txiv rau siab saib xyuas cov neeg nyob ntawm lawv ib ncig. Peb yeej pom hais tias muaj coob tug ntxhais hluas rho sij hawm 18 lub hlis hauv lawv lub neej los mus qhia txog moo zoo rau ntiaj teb. Tag nrho tej no ua tim khawv rau, zaj nkauj zoo heev ua hais tias, “Cov tim tswv txoj hauj yog muab rau cov poj niam.”5

Yog muaj kev tiv thaiv qhov twg, ces yog peb tsim rau peb tus kheej xwb. Peb yuav tsum muab peb txoj kev xav hais tias peb sib txawv heev no tso tseg thiab nrhiav tej kev uas peb zoo ib yam; ces peb thiaj li yuav pom tau tias txoj kev zoo thiab tej yam zoo tshaj plaws uas peb yuav ncaj tau. Viv ncaus Marjorie P. Hinckley tau hais ib zaug tias, “Peb ib leeg toob kas ib leeg. Cov laus toob kas cov hluas. Thiab vam hais tias, nej cov hluas toob kas peb cov laus thiab. Peb ib leeg yuav toob kas ib leeg. Peb xav muaj phooj ywg zoo ib leeg rau ib leeg.”6 Viv ncaus Hinckley hais yog lawm; peb ib leeg toob kas ib leeg!

Cov viv ncaus, tsis muaj dua lwm pawg poj niam hauv ntiaj teb no uas muaj koob hmoov ntau tshaj peb cov poj niam hauv Hnub Nyoog no lawm. Peb yog mej zeej ntawm tus Tswv lub Koom Txoos, thiab txawm hais tias nyiaj muaj nyias neej, los peb yeej muaj kev zoo siab rau tej koob hmoov ntawm lub pov thawj hwj los ntawm kev ceev tej lus peb khi tseg thaum peb ua kev cai raus dej thiab hauv lub tuam tsev. Peb muaj cov yaj saub uas muaj sia nyob los coj peb kev thiab qhiab peb, thiab peb muaj kev zoo siab rau lub vaj txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, uas nplij peb siab thiab coj peb kev hauv peb lub neej. Peb muaj hmoov kawg uas peb tau ua hauj lwm nrog cov nus uas coj ncaj ncees thaum peb ntxiv dag zog rau lub tsev thiab tsev neeg. Peb muaj kev ntxiv dag zog thiab lub hwj chim ntawm tej kab ke hauv lub tuam tsev thiab ntau ntau yam ntxiv.

Ntxiv rau tag nrho tej koob hmoog zoo heev, peb ib leeg muaj ib leeg—ua viv ncaus hauv Yexus Khetos ntawm txoj moo zoo. Peb tau qhov koob hmoov muaj siab zoo thiab siab hlub kom peb thiaj li hlub tau thiab pab tau cov neej ntawm peb ib ncig raws li Khetos. Thaum peb tsis xaiv hnub nyoog, haiv neeg, thiab saib peb ua neej zoo li cas thiab peb sib pab, ces peb yuav muaj txoj kev hlub dawg paug ntawm Khetos thiab yuav txawj paub hais tias mus pab leej twg.

Kuv xav caw nej ib yam ib tug tuam thawj tswj hwm ntawm lub Koom Haum Niam Tsev twb tau hais lawm tias, “Kuv caw kom nej ib leeg tsis txhob hlub ib leeg ntau dua xwb tab sis ib leeg hlub ib leeg zoo dua.7 Kuv thov Vajtswv kom peb paub hais tias peb ib leeg toob kas ib leeg, thiab kom peb ib leeg hlub ib leeg zoo dua, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib Barbara B. Smith, “The Bonds of Sisterhood,” Ensign, Peb Hlis Ntuj1983, 20–23.

  2. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 38:27.

  3. Patricia T. Holland, “‘One Thing Needful’: Becoming Women of Greater Faith in Christ,” Ensign, Kaum Hli Ntuj 1987, 29.

  4. Lukas 1:7.

  5. “As Sisters in Zion,” Hymns, no. 309.

  6. Glimpses into the Life and Heart of Marjorie Pay Hinckley, ed. Virginia H. Pearce (1999), 254–55.

  7. Bonnie D. Parkin, “Choosing Charity: That Good Part,”Ensign los sis Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2003, 106.