2010–2019
Neeg Zoo li Cas?
April 2014


Neeg Zoo li Cas?

Peb yuav tsum hloov li cas kom peb ua tau cov neeg peb yuav tsum ua?

Thaum peb xav txog lub rooj sab laj no uas tab tom tshaj tawm rau thoob plaws lub ntiaj teb, peb nco hais tias tsis muaj ib txoj kev sib ntsib uas piv tau rau lub no—tsis hais nyob qhov twg. Muaj lub tuam rooj sab laj tuas pov thawj hwj xwv kom qhia cov uas tuav lub pov thawj hwj tias peb yuav tsum ua neeg zoo li cas (saib 3 Nifais 27:27) thiab kom tshoov peb tej siab ua li ntawd.

Thaum kuv muaj hnub nyoog tuav lub Pov Thawj Hwj Aloos nyob hauv lub xeev Hawaii tsib caug xyoo tas los thiab thaum kuv ua tub txib hauv teb chaws Akiv, peb sib ntsib tom tej tsev thiab (sib zog kom) siv lub xov tooj mloog tuas pov thawj hwj. Ntau xyoo tom qab ntawd lub tshuab xa xov xwm tshaj tawm lub rooj sab laj rau ib co tsev uas lub Koom Txoos xaiv kom peb tau hnov thiab saib. Peb xav tsis thoob txog neeg lub tswv yim ntawd! Tsawg tug xav tau tias lub caij niaj hnub no yuav zoo li cas, thaum leej twg uas siv tau smartphone, tablet, los sis computer muaj Internet kuj saib thiab mloog tau xov xwm ntawm txoj kev sib ntsib no.

Tiam sis, qhov uas nws yooj yim hnov tus Tswv cov tub qhe tej suab lawm, uas zoo ib yam li tus Tswv lub suab ntag (saib Q&K 1:38), tsis muaj nuj nqis pes tsawg tsuas yog hais tias peb kam tos txais cov lus (saib Q&K 11:21) thiab ua li lawv hais. Yog yuav hais kom yooj yim to taub, yuav muaj raws li lub hom phiaj ntawm lub tuam rooj sab laj thiab tuas pov thawj hwj no tsuas yog thaum peb kam ua raws li cov lus xwb—thaum peb kam hloov siab.

Ntau xyoo tas los kuv ua ib tug npis sov. Tau ntev ntev kuv pheej sib ntsib nrog ib tug txiv neej nyob hauv peb pawg ntseeg uas muaj hnub nyoog laus tshaj kuv. Tus tij laug no tsis sib raug zoo nrog nws tus poj niam thiab tsis pom tsis tham nrog nkawd cov me nyuam lawm. Nws pheej poob hauj lwm, tsis muaj phooj ywg zoo, thiab tham pem nrog lwm cov mej zeej nyuaj ua luaj es thaum kawg nws tsis kam ua hauj lwm hauv lub Koom Txoos lawm. Thaum wb sib tham tiag tiag txog tej teeb meem hauv nws lub neej, nws txav los ze kuv—xav xaus wb tej kev sib ntsib lawm—thiab hais tias, “Npisov, kuv npau taws sai sai, thiab kuv yeej ib txwm zoo li ntawd!”

Qhov uas nws hais ntawd ua rau kuv xav tsis thoob hmo ntawd thiab tseem ua rau kuv poob siab los txog tas no. Thaum tus txiv neej no txiav txim siab—thaum peb leej twg txiav txim siab hais tias—“Kuv yeej ib txwm zoo li ntawd,” peb muab peb rab peev xwm hloov siab tso tseg. Peb cia li tsa daim chij dawb, tso peb tej cuab yeej ua rog cia, cia li swb npluav rog, thiab nyoo—tsis muaj txoj kev uas peb yuav yeej tau. Txawm yog peb ib txhia xav hais tias peb tsis ua zoo li ntawd, tej zaum peb txhua leej txhua tus muaj tej yam uas peb ua uas qhia hais tias peb xav tias, “Kuv yeej ib txwm zoo li ntawd.”

Ces, peb sib ntsib ntawm lub rooj sab laj pov thawj hwj no vim cov neeg uas peb yog tsis yog cov neeg uas peb ua tau yav tom ntej. Hmo no, peb tuav Yexus Khetos lub npe sib ntsib ntawm no. Peb sib ntsib thiab muaj kev cia siab hais tias Nws txoj kev Theej Txhoj cia peb txhua tus muaj peev xwm hloov siab tsis hais peb muaj kev qaug zog, kev tsis khov, thiab kev quav los xij. Peb sib ntsib thiab cia siab tias peb lub neej yav pem suab yuav zoo tshaj, txawm yog yav tas los zoo li cas los xij.

Thaum peb koom lub rooj sab laj no muaj lub siab xav hloov “tiag tiag” (Maulaunais 10:4), tus Ntsuj Plig tshoov tau peb tej siab thiab tej kev xav. Ib yam li tus Tswv muab tshwm sim rau tus Yaj Saub Yauxej Xamiv hais tias yog peb muaj kev ntseeg Nws—nco ntsoov hais tias kev ntseeg yog ib lub ntsiab cai muaj hwj chim thiab lub ntsiab cai ntawm kev siv zog ua—Nws yuav nchuav Nws tus Ntsuj Plig los rau peb thaum hnub uas peb sib sau ua ke (saib Q&K 44:2). Thaum ntawd yog hmo no ntag!

Yog nej xav hais tias nej kov yeej tsis tau tej teeb meem uas nej muaj, cia kuv qhia nej txog ib tug txiv neej uas peb ntsib nyob hauv ib lub zos me me ze lub nroog Hyderabad, teb chaws India thaum xyoo 2006. Tus no ua yam ntxwv txog txoj kev hloov siab. Appa Rao Nulu yug nyob hauv teb chaws India nyob deb tej nroog. Thaum nws muaj peb xyoos, nws kiv tau kab mob polio ces cia li tuag npab tuag ceg. Cov neeg zej zog qhia nws hais tias nws yuav tsis tshua muaj peev xwm ua dab tsi lawm. Tiam sis, thaum nws yog txiv neej hluas nws ntsib peb cov tub txib. Lawv qhia nws tias nws muaj peev xwm yuav ua tau ntau yam, tsis hais hauv lub neej no thiab nyob mus ib txhiab ib txhis. Nws ua kev cai raus dej thiab txais kev pom zoo ua ib tug mej zeej hauv lub Koom Txoos. Vim nws pom hais tias nws yuav ua tau li cas tiag tiag lawm, nws muaj hom phiaj txais lub Pov Thawj Hwj Mekhixedes thiab ua tub txib. Thaum xyoo 1986 nws raug tsa ua ib tug tub txib ua hauj lwm hauv teb chaws India. Nyuaj rau nws taug kev—nws ua li nws ua tau, siv ob pas nrig ntawm ob sab, tiam sis tej thaum nws tseem qaug—tiam sis nws yeej yuav tsis nyoo. Nws tau khi lus tias nws yuav rau siab heev ua tub txib kom txaus hwm, thiab nws ua li ntawd.

Thaum peb ntsib Tij Laug Nulu, yuav luag 20 xyoo tom qab nws ua tub txib tas, nws zoo siab ntsib peb tom txoj kev kawg nkaus thiab coj peb mus ib txoj kev uas pua av thiab tsis tiaj mus rau ib lub tsev muaj ob chav uas nws, nws tus poj niam, thiab nkawd peb tug me nyuam nyob. Hnub ntawd kub kub vaum vaum. Nws tseem taug kev nyuaj nyuaj, tiam sis nws tsis xav kom luag tu siab rau nws. Vim los ntawm nws txoj kev mob siab, nws ua xib hwb lawm, qhia ntawv rau cov me nyuam nyob hauv lub zos. Thaum peb mus hauv nws lub tsev uas me me, nws cia li coj kuv mus tom kuam tsev mus muab kiag ib lub thawv uas muaj tej yam tseem ceeb tshaj rau nws. Nws xav kom kuv saib ib daim ntawv. Daim ntawv hais tias, “Xav kom Elder Nulu tsuas tau zoo thiab koob hmoov, ib tug tub txib muaj siab loj thiab zoo siab; [thaum] lub Rau Hli Ntuj Hnub Tim 25, Xyoo 1987; [sau npe] Boyd K. Packer.” Thaum ntawd, thaum Txwj Laug Packer mus xyuas teb chaws India thiab hais lus rau ib co tub txib, nws rov qab qhia Elder Nulu txog nws rab peev xwm ua tau ntau yam. Hnub ntawd thaum xyoo 2006, zoo li Tij Laug Nulu xav qhia kuv hais tias txoj moo zoo tau hloov nws lub neej—mus tas ib txhis!

Thaum peb mus xyuas tsev neeg Nulu zaum no, peb coj tus thawj tswj hwm ntawm qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo nrog peb mus thiab. Nws mus xwv kom yuav muab Tij Laug Nulu, nws tus poj niam, thiab nws cov me nyuam xam phaj—rau nkawd ob niam txiv mus txais lub vaj txiaj ntsim thiab sib khi thiab rau cov me nyuam mus sib khi nrog nkawd niam thiab txiv hauv lub tuam tsev. Peb kuj qhia lawv txog tej yam peb tau npaj xwv kom lawv mus tau lub tuam tsev Hong Kong mus txais tej kab ke no. Lawv muaj kev xyiv fab los kua muag vim yam uas lawv xav tau ntev ntev twb yuav muaj lawm.

Ib tug uas tuav Vajtswv lub pov thawj hwj yuav tsum ua li cas? Peb yuav tsum hloov li cas kom peb ua tau cov neeg peb yuav tsum ua? Cia kuv qhia peb yam teb qhov no:

  1. Peb yuav tsum ua txiv neej ntawm lub pov thawj hwj! Txawm yog hais tias peb yog txiv neej hluas tuav lub Pov Thawj Hwj Aloos los sis txiv neej tuav lub Pov Thawj Hwj Mekhixedes los, peb yuav tsum ua txiv neej ntawm lub pov thawj hwj, paub kev cai sab ntsuj plig vim peb tau khi lus tseg lawm. Ib yam li Povlauj hais, “Thaum kuv tseem yog me nyuam yaus, kuv hais thiab xav li me nyuam yaus; nim no kuv hlob tiav txiv lawm, kuv tsis ua li me nyuam yaus lawm” (1 Khauleethaus 13:11). Peb yuav tsum tsis ua zoo li luag tej vim peb tuav lub pov thawj hwj—tsis ua khav theeb los sis muaj siab hlob los sis ua saib tsis taus luag tiam sis peb yuav tsum txo hwj chim thiab ua siab mos siab muag thiab ua siab dawb siab zoo. Peb yuav tsum saib txoj kev txais lub pov thawj hwj thiab nws tej hauj lwm yog ib yam tseem ceeb rau peb. Nws yuav tsum tsis yog “ib txoj kab ke” uas peb lam ua thaum peb muaj hnub nyoog txaus tiam sis nws yuav tsum yog ib yam sib khi dawb ceev uas peb mob siab xav txog tso mam ua. Peb yuav tsum xav li peb muaj hmoov heev thiab ris txiaj heev xwv kom tej yam uas peb ua yuav qhia li ntawd. Yog peb tsis tshua xav txog lub pov thawj hwj, peb yuav tsum hloov siab.

  2. Peb yuav tsum ua hauj lwm pab luag tej! Lub ntsiab ntawm kev tuav lub pov thawj hwj txhais hais tias peb rau siab ua peb lub luag hauj lwm (saib Q&K 84:33) thiab pab luag tej. Peb yuav tsum tsis txhob ua cov neeg uas tsis ua peb txoj hauj lwm tseem ceeb tshaj uas yog pab peb tej poj niam thiab me nyuam. Peb yuav tsum tsis txhob tsis kam txais los sis lam ua tej hauj lwm hauv lub Koom Txoos, los sis tsis quav ntsej txog luag tej tsuas yog thaum nws tsis tab kaum peb xwb. Tus Cawm Seej tau tshaj tawm hais tias, “Hlub tus Tswv uas yog nej tus Vajtswv kom kawg siab kawg ntsws, kawg plab kawg plawv, thiab kawg nej lub dag lub zog” (Mathais 22:37) thiab tom qab ntawd nws hais tias yog peb hlub nws peb yuav tsum ua hauj lwm pub rau nws (saib Q&K 42:29). Kev cuaj khaum yog qhov fab ntxeev rau lub luag hauj lwm hauv lub pov thawj hwj, thiab yog hais tias nws yog ib tug cwj pwm uas peb muaj, peb yuav tsum hloov siab.

  3. Peb yuav tsum coj tsim txiaj! Tej zaum kuv tsis muaj rab peev xwm li Txwj Laug Jeffrey R. Holland muaj, ob peb xyoo tas los thaum nws hais lus hauv tuas pov thawj hwj zoo li yog “tim ntsej tim muag … , qhov ntswg kov qhov ntswg, ib yam li muaj hluav taws txaus kub peb tej plaub muag me ntsis” (“We Are All Enlisted,”Ensign los sis Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj Xyoo 2011, 45); tiam sis, cov kwv tij uas kuv hlub, peb yuav tsum tsim dheev los paub hais tias tej yam uas neeg ntiaj teb ua muaj peev xwm zawm peb lub hwj chim pov thawj hwj. Yog peb xav hais tias peb lam saib me ntsis duab liab qab los sis ua dab tsi uas txhaum kev dawb huv los sis ua lwm yam tsis ncaj ncees thiab yuav tsis ua li cas phem rau peb thiab peb tej tsev neeg, peb mag dag kom ntseeg tsis yog lawm. Maulaunais hais tias, “Saib kom yuav ua tag nrho txhua yam nyob hauv kev tsim nyog” (Maumoos 9:29). Tus Tswv tau muab lus txib uas muaj hwj chim heev kom peb saib xyuas peb tus kheej, kom peb mob siab ua raws li cov lus ntawm txoj sia ntev dhawv mus ib txhis (saib Q&K 84:43). Yog muaj kev txhaum dab tsi uas peb tseem tsis tau txais kev zam txim rau uas ua rau peb tsis tsim nyog, peb yuav tsum hloov siab.

Lo lus teb zoo tag nrho rau Yexus Khetos lo lus nug hais tias, “Nej yuav tau ua neeg zoo li cas?” yog lo lus tseem ceeb heev uas nws hais kiag tom qab ntawd hais tias: “Ib yam li kuv” (3 Nifais 27:27). Yuav kom peb ua tau li lo lus caw hais tias “los cuag Khetos, thiab cia li ua kom zoo tshaj plaws [dhau los ntawm] nws” (Maulaunais 10:32) peb yuav tsum hloov siab. Nws muaj kev hlub tshua tsis tso peb tseg. “Thiab yog tib neeg los cuag kuv kuv yuav ua kom lawv paub txog lawv tej kev tsis muaj zog. … Ces kuv yuav ua kom tej uas tsis muaj zog rais los mus muaj zog rau lawv” (Ethaws 12:27). Yog peb vam khom rau tus Cawm Seej txoj kev theej txhoj, peb hloov siab tau. Kuv yeej paub qhov no tiag tiag. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.