2010–2019
Koj Plaub Feeb
April 2014


Koj Plaub Feeb

Qhov txuj ci tseem ceeb ntawm txoj kev Theej Txhoj kho tau tej yam peb ua yuam kev hauv peb lub neej.

Neeg coob heev nyob thoob plaws lub ntiaj teb tau saib tej kev sib tw Olympics thaum lub caij ntuj no uas nyuam qhuav muaj tsis ntev tas los thaum ib co neeg uas xyaum tes taw tuaj 89 lub teb chaws tuaj ua si 98 yam kev sib tw. Kaum tus ntawm cov neeg xyaum tes taw no yog mej zeej ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, peb tug tau txais kib thiab raug sau txog nyob hauv ntawv xov xwm hu ua Church News: Christopher Fogt, Noelle Pikus-Pace, thiab Torah Bright.1 Peb xav qhia tag nrho cov neeg xyaum tes taw uas sib tw hais tias peb zoo siab rau lawv. Nej ua tau zoo!

Tag kis no, kuv tham txog tej kev sib tw no xav hais lus rau cov tub hluas, ntxhias hluas, thiab cov txiv neej thiab poj niam hluas uas tsis tau yuav poj niam yuav txiv neej, cov uas muaj hnub nyoog uas tab tom yuav xaiv ntau yam rau nej lub neej yav tom ntej. Kuv xav hais tias tseem ceeb uas kuv hais lus rau nej tam sim no.

Yuav kom nej kuj xav tias qhov no tseem ceeb heev tam sim no thiab, kuv xav qhia txog Noelle Pikus-Pace zaj, ib tug ntawm cov Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg uas xyaum tes taw. Hais txog kev sib tw uas Noelle ua, hu ua skeleton, cov neeg xyaum tes taw pheej mus ceev zog ceev zog thaum lawv khiav thiab dhia taub hau ua ntej saum ib lub laub me me. Lawv mus ceev li ceev, lub ntsej muag ze av, nqes ib txoj kev uas lem rau ub rau no, mus ceev tshaj li 90 mais ib teev.

Lawv lub sij hawm npaj ntau xyoo yuav zoo muaj qab hau rau lawv los sis tsis muaj nyob ntawm seb lawv ua tau zoo li cas thaum lawv caij 60-second plaub zaus.

Noelle tsis tau ua li nws npau suav yuav ua tom lub Olympics xyoo 2006 thaum nws tsoo nws lub laub thiab ua nws txhais ceg tus pob txha lov. Thaum Olympics xyoo 2010 nws rov qab tsis tau raws li nws lub siab xav thaum nws tsis tau ib lub kib vim nws mus qeeb zog lwm tus ib feem kaum ntawm ib second.2

Nej sim xav seb nws muaj kev txhawj npaum li cas thaum nws tos yuav pib caij thawj thawj zaug hauv tej kev sib tw Olympics xyoo 2014. Lub sij hawm ntau xyoo uas nws tau npaj yuav tiav ntawm ib me pliag xwb. Tag nrho siv sij hawm plaub feeb. Nws siv sij hawm ntau xyoo npaj rau plaub feeb ntawd thiab tom qab ces nws yuav siv sij hawm ib lub neej pheej rov xav txog lawv.

Thaum Noelle caij nws yuav luag tsis yuam kev ib nyuag qhov twg hlo li! Peb yeej yuav nco ntsoov lub sij hawm tom qab nws mus dhau txoj kab kawg lawm thiab dhia mus khawm nws tsev neeg hauv qhov chaw rau tib neeg saib kev sib tw, thiab hais tias, “Peb ua tau lawm!” Ntau xyoo uas nws tau npaj muaj qab hau rau nws lawm. Peb pom nws coj lub kib Ntxhais Hluas ntawm nws caj dab thaum luag muab lub kib nyiaj dawb rau nws coj npuab lub ntawd.3

Tej zaum peb xav tias nws tsis ncaj tias Noelle puas yuav tau los sis tsis tau yam uas nws npau suav txog yuav nyob ntawm seb nws siv plaub feeb li cas, uas twb tsis ntev li. Tiam sis nws paub li ntawd ua ntej, thiab ces nws thiaj li mob siab npaj zoo zoo. Nws paub tias plaub feeb ntawd tseem ceeb heev, nws tsis muaj lwm zaus, thiab tias lawv yuav tseem ceeb rau nws tas nws lub neej tom qab ntawd.

Peb kuj nco qab txog Christopher Fogt, ib tug hauv pab bobsled ntim plaub leeg uas yeej tau lub kib tooj. Txawm tias nws yeej muaj peev xwm tsum tsis ua ntxiv lawm tom qab nws tsoo nws lub laub hauv lub Olympics xyoo 2010, nws txiav txim siab ua ntxiv. Thaum nws caij zoo heev ua pauj zaum tas los, nws yeej tau lub kib uas nws rau siab xav tau heev.4

Nim no, xav txog qhov uas txoj kev uas yuav coj nej mus rau txoj sia nyob mus ib txhis piv rau cov neeg xyaum tes taw “kev sib tw plaub feeb.” Nej yog neeg uas nyob mus ib txhis. Ua ntej nej yug los, nej yog ntsuj plig. Thaum nej nyob nrog ib Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas hlub nej, nej xyaum thiab npaj yuav los rau lub ntiaj teb rau ib lub sij hawm tsis ntev, thiab peb ua nej dej num kom zoo. Lub neej no yog nej plaub feeb. Thaum nej nyob no, nej puas yuav yeej tau lub kib uas yog txoj sia nyob mus ib txhis uas nyob ntawm seb nej ua li cas. Tus yaj saub Amulej tau piav hais tias, “Lub neej no yog lub caij … npaj mus ntsib Vajtswv; muaj tseeb tiag, saib seb lub caij ntawm lub neej no yog lub caij … ua [nej] tej hauj lwm.”5

Yog muab hais, zoo li koj plaub feeb twb pib lawm. Lub teev txawb pib suav lawm. Povlauj cov lus yeej zoo siv heev tam sim no: cia li khiav tiag kom yeej, nej thiaj tau lub kib.6

Ib yam li muaj qee yam uas ib tug neeg xyaum tes taw Olympic yeej yuav tsum ua tiag thaum nws mus sib tw-tsis hais kev dhia thiab lem uas cov ice skaters thiab snowboarders ua, kev lem rau ub rau no ntawm txoj kev bobsled, los sis kev lem kom dhau nruab nrab tej ncej ntawm txoj kev slalom—peb lub neej kuj zoo li ntawd, vim muaj qee yam uas peb yeej yuav tsum ua tiag—tej qhov chaw peb yuav mus kom txog ua ntej yuav mus rau tom ntej ntawm peb txoj kev sib tw caij hauv lub neej no. Tej yam tseem ceeb ua no yog tej kab ke uas Vajtswv pub: kev cai raus dej, kev txais lub txiaj ntsim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, kab ke pov thawj hwj, kab ke hauv lub tuam tsev, thiab kev noj lub cim nco txog txhua lub lim tiam.

Peb pom Vajtswv lub hwj chim los ntawm tej kab ke no.7

Thiab ib yam li txoj kev mob siab xyaum yuav npaj cov neeg xyaum tes taw mus ua lawv yam tes taw zoo tshaj li lawv ua tau, nej yuav tsum coj raws li tej lus txib kom nej tsim nyog txais tej kab ke cawm neeg txoj sia no.

Nej puas muaj kev sov siab hais tias nej yuav tsum ua tam sim no?

Kuv cov phooj ywg hluas, txawm yog nej nyob qhov twg ntawm nej “txoj kev sib tw caij plaub feeb,” kuv xav kom nej xav hauv nruab siab hais tias, “Yam tom ntej uas kuv yuav tsum ua kom kuv tau lub kib yog dab tsi?” Tej zaum thaum lub rooj sab laj no, tus Ntsuj Plig hais lus ntxhi rau nej tias qhov ntawd yog dab tsi: kom mob siab xav zoo zoo npaj rau ib txoj kab ke uas nej yuav ua yav tom ntej los sis ua ib txoj kab ke uas nej twb yuav tau ua ntev los lawm. Txawm tias yog dab tsi los, kav tsij ua tam sim no. Tsis txhob tos. Nej plaub feeb yuav dhau mus sai sai, thiab nej yuav tau xav txog hais tias nej tau ua li cas hauv lub neej no mus tas ib txhiab ib txhis.8

Nej yuav tau tswj nej tus kheej. Nej yuav tau niaj hnub thov Vajtswv, kawm vaj lug kub, thiab mus lub Koom Txoos uas yuav yog lub hauv paus rau nej txoj kev xyaum. Nej yuav tsum pheej ua raws li tej lus txib, ua raws li tej kev khi lus uas nej tau khi, thiab coj raws li tus Tswv tej kev cai uas muaj nyob hauv phau Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas.

Tej zaum nej paub muaj tej yam nyob hauv nej lub neej uas yuav tab kaum los sis rhuav nej txoj kev vam meej ntawm sab ntsuj plig. Yog zoo li no, cia li ua raws li nqe vaj lug kub no qhuab qhia hais tias: “Peb cia li muab txhua yam uas thaiv peb kev thiab tej kev txhaum uas khi peb tso pov tseg, thiab peb cia li sib tw khiav ncaj nraim mus kom txog tus ciam tom kawg.”9

Lub sij hawm tsis tau lig dhau kom nej hloov siab lees txim. Tiam sis tej zaum nws yuav los sai sai, vim tsis muaj leej twg paub hais tias nej plaub feeb yuav tas thaum twg.

Nim no, tej zaum nej yuav xav rau nej tus kheej hais tias, “Kuv twb swb lawm. Kuv siv kuv plaub feeb ua tsis zoo. Kuv cia li nyoo lawm xwb los tau.” Yog nej xav li ntawd, tsum tsis txhob xav li ntawd lawm, thiab tsis txhob xav li ntawd ib zaug ntxiv. Qhov txuj ci tseem ceeb ntawm txoj kev Theej Txhoj kho tau tej yam peb ua yuam kev hauv peb lub neej. b yam li Txwj Laug Jeffrey R. Holland tau qhia:

“Nej cov uas … tseem tos, … Kuv ua tim khawv txog ub hwj chim ntawm Vajtswv txoj kev hlub thiab qhov txuj ci tseem ceeb ntawm Nws txoj kev tshav ntuj. …

“… Yeej tsis lig dhau lawm yog tus Tswv … hais tias tseem tshuav sij hawm. … Tsis txhob laug sij hawm.”10

Nco ntsoov tias nej tsis nyob nej ib leeg. Tus Cawm Seej tau cog lus tias Nws yuav tsis tso nej es tsis muaj dab tsi nplij nej siab.11 Nej kuj muaj tsev neeg, phooj ywg, thiab thawj coj uas tab tom txhawb nqa nej thiab.

Txawm tej yam kuv hais yog rau cov tub ntxhais hluas ntawm lub Koom Txoos, kuv xav hais rau cov niam cov txiv, cov pog cov yawg li no:

Tsis ntev tas los, Txwj Laug David A. Bednar tau piav txog ib txoj kev uas peb ntsuam xyuas tau peb tsev neeg seb peb tau khi lus tseg li cas thiab tau ua kab ke dab tsi lawm. Yus tsuas xav tau ib daim ntawv uas muab faib ua ob sab uas ib sab sau hais tias: “lub npe” thiab sab i sau hais tias “lub tswv yim npaj ua txoj kab ke tom ntej los sis txoj kab ke uas yuav tsum ua.” Tsis ntev tas los no kuv ua li no, sau txhua tus neeg hauv kuv tsev neeg lub npe. Ntawm cov no, kuv sau kuv tus tub xeeb ntxwv mos liab lub npe, uas yuav tau txais koob hmoov; ib tug tub xeeb ntxwv muaj rau xyoo, uas yuav tsum npaj ua kev cai raus dej; thiab ib tug tub uas yuav muaj 18 xyoo, uas yuav tau npaj sai sai txais lub pov thawj hwj thiab lub vaj txiaj ntsim hauv lub tuam tsev. Txhua tus uas kuv tau sau yuav tsum txais kab ke lub cim nco txog. Txoj kev sau uas yooj yim ua no pab kuv tus poj niam Lesa thiab kuv ua wb lub luag hauj lwm pab txhua tus neeg hauv wb tsev neeg loj hlob sib khi lus ntxiv, thiab kom xaiv yuav ua li cas pab txhua tus tiag. Tej zaum lub tswv yim no yuav pab nej tsev neeg sib tham, muaj zaj lus qhia thaum ua tsev neeg hmo ua ke, pab nej npaj, thiab pab nej caw nej tsev neeg ua tej kab ke uas lawv yuav tau ua.12

Rau qhov kuv kuj nyiam ski thiab snowboard thiab, kuv zoo siab qhuas Torah Bright, ib tug mej zeej hauv peb lub Koom Txoos uas xyaum tes taw nyob hauv teb chaws Australia tuaj, thaum nws siv sij hawm “plaub feeb” caij lub kwj hav me hu ua half-pipe yeej lub kib nyiaj dawb. Nws ua rau neeg thoob plaws ntiaj teb xav tsis thoob thaum nws caij yuav luag tsis yuam kev hlo li, ces ua ib yam txuj ci hu ua rodeo 720 xaus nws txoj kev caij. Txawm li ntawd los, qhov uas ua peb xav tseem zoo tshaj thiab qhuas tshaj plaws yog thaum nws ncav tes thiab hlub, ib yam li Yexus, cov neeg uas nws xeem. Nws pom hais tias Kelly Clark, ib tug neeg Amelikas, uas tau caij tsis zoo nws thawj zaus ntawm txoj kev sib tw kawg nkaus, khws li nws txhawj txog zaus thib ob. Clark hais tias, “Nws puag kuv. “Nws puag kuv mus txog thaum kuv siab tus thiab kuv maj mam ua pa. Kuv zoo siab muaj ib tug phooj ywg puag kuv.” Tom qab ntawd Kelly Clark tau sawv nrog Torah saum lub sam thiaj txais lub kib tooj.

Thaum luag nug seb vim li cas nws ua yam siab zoo no rau tus uas tab tom nrog nws sib tw, qhov uas tej zaum yuav ua rau nws tsis tau ib lub kib, Torah cia li hais tias, “Kuv yeej nyiam sib tw tiag—kuv xav ua zoo npaum li kuv ua tau—tiam sis kuv kuj xav kom cov uas nrog kuv sib tw ua zoo tshaj plaws li lawv ua tau thiab.”13

Nco ntsoov yam uas nws tau hais no, es puas muaj leej twg uas nej yuav tsum pab txhawb nqa thiab? ib tug hauv nej tsev neeg? ib tug phooj ywg? ib tug nrog nej kawm ntawv ua ke los sis hauv nej pawg tom lub koom txoos? Nej ua tau dab tsi kom pab nws siv nws lub sij hawm plaub feeb zoo dua?

Kuv cov phooj ywg zoo, nej tab tom taug ib txoj kev uas yuav coj nej mus ntsib ntau yam. Muaj ntsis zoo li nej tab tom sib tw caij lub kwj ha me me los sis txoj kev rau laub, thiab nws nyuaj ua tej txuj ci los sis lem rau ub rau no li nej yuav tsum ua thaum nej caij. Tiam sis nco ntsoov, nej twb npaj rau lub sij hawm no tau ntau txhiab xyoo. Lub sij hawm no yog lub sij hawm rau nej mus ua kiag. Lub sij hawm no zoo li nej plaub feeb! Tam sim no yog lub sij hawm zoo!

Kuv xav qhia nej hais tias kuv tso siab rau tej yam nej txawj ua. Tus Cawm Seej ntawm lub ntiaj teb tuaj nej tog. Yog nej thov kom Nws pab nej thiab ua raws li Nws qhia, nej yeej yuav tsis swb.

Kuv xav hais lus tim khawv xaus kuv cov lus hais tias peb tau koob hmoov vim peb muaj ib tug yaj saub uas muaj txoj sia nyob, Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson; thiab hais tias Yexus Khetos yog peb tug Cawm Seej thiab Txhiv Dim, los ntawm Nws lub npe dawb huv, Yexus Khetos, amees.

Lus Cim

  1. Saib Christine Rappleye, “Mormons in the Olympics: 3 Medals for LDS Athletes at the Winter Games,” deseretnews.com/article/865597546/Mormons-in-the-Olympics-3-medals-for-LDS-athletes-at-the-Winter-Games.html.

  2. Saib Christine Rappleye, “Mormons in the Olympics.”

  3. Saib Sarah Petussen, “Noelle Pikus-Pace Wears LDS Young Women Necklace throughout Olympics,” deseretnews.com/article/865596771/Noelle-Pikus-Pace-wears-LDS-Young-Women-necklace-throughout-Olympics.html.

  4. Saib Amy Donaldson, “Army, Faith Helped Push Mormon Bobsledder Chris Fogt to Olympic Success,” deseretnews.com/article/865597390/Army-faith-helped-push-Mormon-bobsledder-Chris-Fogt-to-Olympic-success.html.

  5. Amas 34:32.

  6. Saib 1 Kauleethaus 9:24.

  7. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 84:20.

  8. Saib Amas 34:31–33.

  9. Henplais 12:1.

  10. Jeffrey R. Holland, “The Laborers in the Vineyard,” Ensign los sis Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2012, 33.

  11. Saib Yauhas 14:18.

  12. David A. Bednar, kev sib tham nrog tus hais.

  13. Vidya Rao, “Snowboarder Kelly Clark: Hug from Competitor Helped Me Win Bronze,” today.com/sochi/snowboarder-kelly-clark-hug-competitor-helped-me-win-bronze-2D12108132.