2010–2019
Txhawb Nqa cov Yaj Saub
October 2014


Txhawb Nqa cov Yaj Saub

Qhov uas peb txhawb nqa cov yaj saub yog ib qho uas peb ua kom qhia tias peb mob siab ua raws li tej uas cov yaj saub qhia.

Thawj Tswj Hwm Eyring, peb ua koj tsaug rau koj zaj lus uas qhia peb thiab tshoov peb lub siab. Kuv cov kwv tij thiab cov muam, peb ua nej tsaug rau nej txoj kev ntseeg thiab kev rau siab. Nag hmo, lawv caw peb txhawb nqa Thomas S. Monson ua tus Tswv tus yaj saub thiab tus Thawj Tswj Hwm ntawm tus Tswv lub Koom Txoos. Thiab ntau zaus peb hu nkauj, “Ua Vajtswv tsaug vim peb muaj ib tug yaj saub.”1 Peb puas to taub qhov no txhais li cas tiag? Tus Tswv yeej muab cib fim zoo rau peb cia peb txhawb nqa Nws tus yaj saub, es nws tej lus ntuas yuav dawb huv, thiab tsis hloov raws li nws tej kev xav, thiab muaj tseeb tiag!

Peb yuav ua li cas kom txhawb nqa ib tug yaj saub? Ua ntej nws los ua tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos, Thawj Tswj Hwm Joseph F. Smith piav hais tias, “Yog ib txoj hauj lwm tseem ceeb uas Haiv Neeg Ntseeg yuav tsum ua … kom txhawb nqa cov thawj coj ntawm lub Koom Txoos, tsis yog los ntawm kev tsa tes pom zoo xwb, tiam sis los ntawm tej yam lawv ua thiab los ntawm qhov tseeb.”2

Kuv yeej nco txog qhov kuv “ua” uas txawv tshaj plaws kom txhawb nqa ib tug yaj saub. Thaum kuv yog ib tug kws kho mob thiab ib tug kws phais mob plawv, kuv muaj kev lav ris phais Thawj Tswj Hwm Spencer W. Kimball lub plawv thaum xyoo 1972, thaum nws yog tus Thawj Tswj Hwm Sawv Cev ntawm Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim. Tus txheej txheem phais plawv nyuaj heev. Tiam sis kuv tsis tau ua tus txheej txheem no rau ib tug neeg mob plawv uas muaj 77 xyoo. Kuv tsis tau pom zoo phais plawv thiab kuv qhia Thawj Tswj Hwm Kimball thiab Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm li ntawd. Tiam sis, Thawj Tswj Hwm Kimball txiav txim siab ua, vim Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm pom zoo ua li ntawd. Qhov no qhia hais tias nws txhawb nqa nws cov thawj coj! Thiab nws txoj kev txiav txim no ua rau kuv tshee tshee!

Ua tus Tswv tsaug, uas tus txheej txheem phais mus zoo. Thaum Thawj Tswj Hwm Kimball lub plawv rov qab dhia, nws muaj zog heev! Thaum tib lub sij hawm ntawd, tus Ntsuj Plig ua tim khawv rau kuv tias tus txiv neej no yuav los ua tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos!3

Nej paub tau muaj li cas tom qab ntawd. 20 lub hlis tom qab ntawd, Thawj Tswj Hwm Kimball tau los ua tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos. Thiab nws yog ib tug thawj coj ua siab loj tau ntau xyoo.

Txij thaum ntawd peb twb txhawb nqa Thawj Tswj Hwm Ezra Taft Benson, Howard W. Hunter, Gordon B. Hinckley, thiab Thomas S. Monson ua cov Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos—lawv txhua tus yog cov yaj saub tiag!

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, qhov tseem ceeb uas txoj Kev Muab txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los qhia peb yog qhov uas Vajtswv tsis tau tsum hais lus rau Nws cov me nyuam. Kev ntseeg tias Nws tsis hais yeej tsis muaj tseeb hlo li. Nyob hauv txhua lub caij nyoog, tau muaj ib tug yaj saub uas coj Vajtswv lub Koom Txoos, txij thaum Adas nyob txog niaj hnub nim no.4 Cov yaj saub ua tim khawv txog Yexus Khetos—txog qhov uas Nws yog Vajtswv Leej Tub thiab txog Nws txoj hauj lwm qhuab qhia hauv lub ntiaj teb no.5 Peb hwm tus Yaj Saub Yauxej Xamiv uas yog tus yaj saub ntawm lub caij nyoog kawg no. Thiab peb hwm txhua tus neeg uas yog tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos tom qab ntawd.

Thaum peb txhawb nqa cov yaj saub thiab lwm cov thawj coj,6 peb ua raws li kev cai sib pom zoo, vim tus Tswv hais tias yuav tsis pub leej twg mus tshaj tawm Nws txoj moo zoo los yog txhim tsa Nws lub koom txoos, tsuas yog tau muab tus ntawd tsa los ntawm ib tug uas muaj txoj cai, thiab lub koom txoos paub tias nws muaj txoj cai thiab cov thawj coj ntawm lub koom txoos tau muab nws tsa.”7

Ua rau peb cov mej zeej ntawm tus Tswv lub Koom Txoos ntseeg thaum peb rau siab ua raws li cov vaj lug kub hais kom mloog tus Tswv lub suab8 uas los ntawm Nws cov tub qhe lub suab, cov yaj saub.9 Tau hu tag nrho cov thawj coj ntawm tus Tswv lub Koom Txoos los ntawm txoj cai yog. Tsis tau muaj ib tug yaj saub los yog ib tug thawj coj ntawm lub Koom Txoos no uas tau hu nws tus kheej los ua ib txoj hauj lwm. Tsis tau pov ntawv xaiv ib tug yaj saub dua li. Tus Tswv piav meej thaum Nws hais tias, “Tsis yog nej xaiv kuv, tiam sis yog kuv xaiv nej thiab tsa nej.”10 Peb tsis “pov ntawv” kom xaiv cov thawj coj ntawm lub Koom Txoos. Tiam sis peb muaj cib fim txhawb nqa pom zoo rau lawv.

Tus Tswv tej kev yeej txawv ntawm tib neeg tej kev. Tib neeg tshem cov neeg mus tsis pub lawv coj thaum lawv laus los yog ua tsis taus lawm. Tiam sis tib neeg tej kev yeej tsis zoo li tus Tswv tej kev. Qhov uas peb txhawb nqa cov yaj saub yog ib qho uas peb ua kom qhia tias peb mob siab ua raws li tej uas cov yaj saub qhia. Peb txoj kev txhawb nqa lawv yog kev lav lus hais tias peb pom zoo tias lawv muaj cai ua tus yaj saub thiab peb yuav ua raws li lawv hais.

Nees nkaum rau xyoo ua ntej nws los ua tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos, Txwj Laug George Albert Smith hais tias: “Qhov uas peb cog lus thaum peb tsa tes … yog ib qho tseem ceeb. Qhov no tsis txhais hais tias peb yuav mus ua li peb xav ua xwb thiab cia tus Tswv tus yaj saub coj txoj hauj lwm no, tiam sis qhov no txhais hais tias … peb yuav txhawb nqa nws; peb yuav thov Vajtswv pab nws; peb yuav tiv thaiv nws lub npe zoo, thiab peb yuav rau siab ua raws li nws tej lus qhia raws li tus Tswv hais.”11

Tus Tswv uas muaj txoj sia nyob coj Nws lub Koom Txoos uas muaj txoj sia nyob!12 Tus Tswv muab Nws lub siab nyiam txog lub Koom Txoos rau Nws tus yaj saub. Nag hmo, tom qab peb txhawb nqa Thomas S. Monson ua tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos, peb kuj muaj cib fim txhawb nqa nws, ob tug pab cuam hauv Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm, thiab cov mej zeej ntawm Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim ua cov yaj saub, cov pom tau, thiab cov txais kev tshwm sim. Cia li xav txog qhov ntawd! Peb txhawb nqa 15 tus txiv neej ua Vajtswv cov yaj saub! Lawv tuav tag nrho cov yuam sij pov thawj hwj uas ib txwm tau muab rau neeg nyob hauv lub caij nyoog no.

Qhov uas Vajtswv hu 15 tus txiv neej los ua cov thwj tim yog ib qho uas pov hwm peb cov mej zeej ntawm lub Koom Txoos. Yog vim li cas? Vim tag nrho cov thawj coj no yuav tsum pom zoo rau lawv tej kev txiav txim siab.13 Nej xav seb tus Ntsuj Plig yuav tsum tshoov 15 tus txiv neej lub siab li cas kom lawv sawv daws pom zoo? 15 tug txiv neej nyias muaj nyias kev kawm ntawv thiab hauj lawm ua, es nyias muaj nyias tej kev xav txog ntau yam. Ntseeg kuv! 15 tug txiv neej no—cov yaj saub, cov pom tau, thiab cov txais kev tshwm sim—paub tias tus Tswv lub siab nyiam yog dab tsi thaum lawv puav leej pom zoo! Lawv cog lus rau siab ua raws li tus Tswv lub siab nyiam tiag tiag. Thaum 15 tug txiv neej no thov Vajtswv, lawv thov zoo li tus Tswv txoj Kev Thov Vajtswv hais tias “Thov kom [muaj raws li koj lub siab xav] nyob hauv ntiaj teb ib yam li nyob saum ntuj ceeb tsheej.”14

Tus Thwj Tim uas nyob ntev tshaj hauv Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim yog tus uas tswj hwm.15 Feem ntau tus txheej txheem no ua rau cov txiv neeg laus dua los ua tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos.16 Yog li ntawd lawv paub ntau yam, thiab raws li tus Tswv coj lawv kev, lawv twb npaj zoo ua txoj hauj lwm no.

Tus Tswv Nws tus Kheej tau txhim tsa Nws lub Koom Txoos. Nws tau tsa ib tug txheej txheem tswj hwm kom thiaj muaj neeg txaus uas ua tau txoj hauj lwm no. Los ntawm tus txheej txheem no peb muaj cov yaj saub coj peb txawm lawv muaj mob thiab tej yam uas tab kaum lawv vim lawv laus.17 Muaj tej kev cai thiab tej txheej txheem kom ib tug neeg yuav coj tsis tau lub Koom Txoos mus ua yuam kev. Peb pheej qhia cov thawj coj kom lawv yuav npaj koom nrog tej pawg sab laj siab tshaj plaws thaum txog lub sij hawm lawm. Lawv kawm mloog tus Tswv lub suab los ntawm tus Ntsuj Plig tej kev ntxhi lus.

Thaum nws yog tus Pab Cuam thib Ib rau Thawj Tswj Hwm Ezra Taft Benson, tus uas thaum ntawd yuav luag tso lub ntiaj teb no tseg, Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley piav hais tias:

“Tej ntsiab cai thiab tej txheej txheem uas tus Tswv tau tsa kom tswj hwm Nws lub Koom Txoos yeej kho tau tej teeb meem twg. Yog ib qho tseem ceeb uas … nej tsis txhawj txog kev tswj hwm lub Koom Txoos thiab peb txoj kev siv tej txiaj ntsim ntawm kev qhia tej yuav muaj los yav tom ntej, tsis hais kev muaj cai txais kev tshoov siab thiab kev tshwm sim rau kev saib xyuas tej txheej xwm ntawm lub Koom Txoos thaum tus Thawj Tswj Hwm muaj mob los yog ua tsis tau tag nrho.

“Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim, uas Vajtswv hu thiab tsa kom tuav cov yuam sij ntawm lub pov thawj hwj, lawv muaj txoj cai thiab kev lav ris tswj hwm lub Koom Txoos, saib xyuas cov kab ke, piav txog tej lus qhuab qhia, thiab tsa thiab saib xyuas tej txheej txheem.”

Thawj Tswj Hwm Hinckley hais ntxiv tias:

“Thaum tus Thawj Tswj Hwm mob los yog ua tsis tau tag nrho nws tej luag hauj lwm, nws ob tug Pab Cuam ua ke yog ib Pawg Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm. Nkawd yuav ua tej hauj lwm uas Pawg Thawj Tswj Hwm yuav tsum ua txhua hnub. …

“… Tiam sis tej lus nug txog tej kev cai, tej txheej txheem, tej txheej xwm, los sis tej lus qhuab qhia mas Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim thov Vajtswv thiab sib sab laj txog tej ntawd ua ke.”18

Ib xyoos tas los, thaum Thawj Tswj Hwm Monson twb tau ua hauj lwm tau 5 xyoos ua tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos, nws xav txog 50 xyoo uas nws yog ib tug thwj tim thiab hais li no: “Thaum kawg peb hnub nyoog ua rau peb qaug zog lawm. Tiam sis, peb koom nrog tus Vaj Ntxwv Npeyamis uas hais tias, : ‘Kuv zoo tib yam li nej, uas raug ywj rau tag nrho tej kev tsis muaj peev xwm nyob hauv lub cev thiab nruab siab; tiam sis cov neeg no tau xaiv kuv … thiab kuv txiv tau tsa kuv, …  thiab tau raug ceev thiab tsom kwm los ntawm nws lub hwj chim uas tsis muaj dab tsi piv tau, los pab nej kom tag nrho lub siab lub ntsws, lub plab lub plawv thiab lub dag lub zog uas tus Tswv tau muab rau kuv’ (Mauxiyas 2:11).”

Thawj Tswj Hwm Monson piav ntxiv hais tias: “Txawm peb raug mob li cas los, txawm peb muaj kev qaug zog ntawm peb sab cev nqaij daim tawv los yog lub hlwb, peb ua hauj lwm li peb ua tau. Kuv nplij nej lub siab tias cov neeg zoo coj lub Koom Txoos no. Tus txheej txheem uas tau tsa rau Pawg Sab Laj ntawm Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim qhia tseeb [rau peb] tias lub Koom Txoos yeej nyob ntawm cov neeg zoo txhais tes, thiab txawm muaj li cas los xij, tsis tas txhawj thiab tsis tas ntshai. Peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, tus uas peb txhawb nqa, tus uas peb teev tiam, thiab tus uas peb ua hauj lwm rau, yeej yog tus thawj coj.”19

Thawj Tswj Hwm Monson, peb ua koj tsaug rau tej yam tseeb no! Thiab peb ua koj tsaug rau qhov koj siv tag nrho koj lub neej coj yam ntxwv zoo thiab pab lwm tus. Kuv sawv cev rau tag nrho cov mej zeej ntawm lub Koom Txoos nyob thoob plaws lub ntiaj teb hais tias peb koom siab ua ke ua Vajtswv tsaug vim muaj koj. Peb qhuas koj! Peb hlub koj! Peb txhawb nqa koj, tsis yog los ntawm kev tsa tes xwb tiam sis los ntawm tag nrho peb lub siab thiab tej hauj lwm. Peb txo hwj chim thiab rau siab thov Vajtswv pab koj, tus yaj saub uas peb hlub!20 Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. “Ua Vajtswv Tsaug Vim Peb Muaj Ib tug Yaj Saub,”Hymns, naj npawb 19.

  2. Teachings of Presidents of the Church: Joseph F. Smith(1998), 211; ntxiv qhov uas ntawv qaij. Thawj Tswj Hwm Smith hais li no thaum xyoo 1898 thaum Nws yog tus Pab Cuam thib Ob hauv Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm.

  3. Kom nyeem ntxiv, saib Spencer J. Condie, Russell M. Nelson: Father—Surgeon—Apostle (2003), 153–56.

  4. Saib Bible Dictionary, “Dispensations.”

  5. Ntau tus yaj saub hais tias tus Tswv yuav los, tsis hais Lihais (saib 1 Nifais 1:19), Nifais (saib 1 Nifais 11:31–33; 19:7–8), Yakhauj (saib Yakhauj 4:4–6), Benjamin (saib Mauxiyas 3:5–11, 15), Abinadi (saib Mauxiyas 15:1–9), Amas (saib Amas 40:2), thiab Xamuyees tus Neeg Lamas (saib Hilamas 14:12). Ua ntej tus Cawm Seej yug los hauv Npelehees, lawv ua yog toog pom Nws txoj kev theej txhoj thiab Nws txoj kev sawv rov los.

  6. Lub ntsiab cai txog kev pom zoo rau cov thawj coj yog ib qho tseem ceeb nyob thoob plaws tus Tswv lub Koom Txoos. Yuav tsum pom zoo rau ib tug neeg ua ntej lawv muab nws tsa ua ib txoj hauj lwm los yog tsa rau lub pov thawj hwj.

  7. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 42:11. Lawv pib txhawb nqa pom zoo rau peb cov thawj coj thaum lub Peb Hlis Ntuj hnub tim 6, xyoo 1836, thaum lawv pom zoo rau Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim ua cov yaj saub, cov pom tau, thiab cov txais kev tshwm sim (saib History of the Church, 1:74–77; 2:417)

  8. Phau Ntawv Maumoos ceeb toom tias yuav muaj xwm txheej yog tias peb tso cov yaj saub tej lus qhia tseg. Los ntawm phau no peb nyeem hais tias “lub tsev loj thiab dav ntawd yog tej neeg ntiaj teb txoj kev muab hlob; thiab nws tau raug puas tsuaj mus, thiab txoj kev puas tsuaj ntawd phem heev. Thiab tus Tswv tus tim tswv tau hais …, hais tias: Yog li ntawd txhua haiv neeg, txhua xeem neeg, txhua yam lus thiab tej tib neeg sawv daws yuav raug txoj kev puas tsuaj phem heev ntawd ntag, yog hais tias lawv sawv nkaug tawm tsam tus Me Nyuam Yaj kaum ob tug thwj tim” (1 Nifais 11:36).

  9. Saib Daniyees 9:10; Amaus 3:7; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 21:1, 4–5; 124:45–46.

  10. Yauhas 15:16. Nqe kev ntseeg thib tsib piav hais tias: “Peb ntseeg tias ib tug txiv neej yuav tau raug hu los ntawm Vajtswv los, los ntawm kev tshwm sim, thiab los ntawm kev tso tes rau saum nws taub hau los ntawm cov uas muaj cai ua li ntawd, yuav qhia Txoj Moo Zoo thiab ua tej kab ke uas nyob hauv no.”

  11. Teachings of Presidents of the Church: George Albert Smith (2011), 64; ntxiv qhov uas ntawv qaij. Thawj Tswj Hwm George Albert Smith hais zaj no hauv lub rooj sab laj thaum xyoo 1919. Nws tau los ua tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos thaum xyoo 1945.

  12. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 1:30, 38.

  13. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 107:27.

  14. 3 Nifais 13:10; kuj saib Mathais 6:10; Lukas 11:2.

  15. Thaum ib tug Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos tuag, tsis muaj Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm lawm thiab ob tug pab cuam mus nyob nkawd chaw hauv Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim. Ces Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim tswj hwm lub Koom Txoos mus txog thaum lawv rov qab txhim tsa Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm. Lub sij hawm zoo li no hu ua apostolic interregnum. Nyob hauv zaj liv xwm, lub sij hawm ntawd twb ntev li plaub hnub mus txog peb thiab ib nrab xyoo.

  16. Tus txheej txheem muaj ib tug yaj saub tshiab tsis tau muaj thaum lawv hu Yauxej Xamiv, tus uas raug tsa ua ntej ua tus yaj saub ntawm lub Caij Nyoog Muab txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los thiab yog thawj tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos (saib 2 Nifais 3:6–22; kuj saib Anplaham 3:22–23).

  17. Peb paub tias tus Tswv Nws tus kheej yeej hu tau peb los tsev thaum twg Nws xaiv.

  18. Gordon B. Hinckley, “God Is at the Helm,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1994, 54; kuj saib Gordon B. Hinckley, “He Slumbers Not, nor Sleeps,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1983, 6.

  19. “Message from President Thomas S. Monson,” Church News, Ob Hlis Ntuj 3, 2013, 9.

  20. “We Ever Pray for Thee,” Hymns, naj npawb 23.