2010–2019
Nej Sawv Tig Mus rau Sab Twg?
October 2014


Nej Sawv Tig Mus rau Sab Twg?

Thaum peb sim ua kom lwm tus neeg txaus siab rau peb ua ntej peb sim ua kom Vajtswv txaus siab rau peb ces peb muab txoj lus txib thib ib thiab txoj lus txib thib ob sib ntxeev.

“Koj sawv tig mus rau sab twg?” Thawj Tswj Hwm Boyd K. Packer ua rau kuv xav tsis thoob thaum nws nug kuv li no thaum kuv pib ua hauj lwm ua ib tug Xya Caum tshiab. Rau qhov kuv tsis paub hais tias nws nug txog dab tsi, kuv tsis pom qab teb li cas. “Ib tug Xya Caum,” nws hais txuas ntxiv mus, “tsis sawv cev tam cov tib neeg rau tus yaj saub, tiam sis nws sawv cev tam tus yaj saub rau cov tib neeg. Nco qab ntsoov saib koj sawv tig mus rau sab twg!” Yog ib zaj lus qhia muaj hwj chim kawg.

Thaum peb sim ua kom lwm tus neeg txaus siab rau peb ua ntej peb sim ua kom Vajtswv txaus siab rau peb ces peb muab txoj lus txib thib ib thiab txoj lus txib thib ob sib ntxeev (saib Mathais 22:37–39). Ua li no peb tsis nco qab saib peb sawv tig mus rau sab twg. Yog li ntawd, peb yeej los tau yuam kev li ntawd vim yog peb ntshai tib neeg. Nyob hauv phau Yaxayas tus Tswv ceeb toom peb hais tias, “Tsis txhob ntshai thaum tib neeg thuam nej”(Yaxayas 51:7; kuj saib 2 Nifais 8:7). Hauv Lihais zaj npau suav, qhov kev ntshai no yog los ntawm cov neeg hauv lub tsev loj thiab dav uas taw tes thuam cov neeg uas sawv ntawm tsob ntoo, es kom lawv tsis nco qab saib lawv sawv tig mus rau sab twg ces lawv tawm ntawm tsob ntoo mus yam “txaj muag” li (saib 1 Nifais 8:25–28).

Qhov uas tib neeg sim ntxias peb li no yog sim kom hloov peb tus xeeb ceem, los yog peb tus cwj pwm, dhau los ntawm qhov uas ua rau peb xav tias peb muaj txim vim yog peb tej kev ntseeg. Peb yeej xav nrog lawv cov uas taw tes li no sib raug zoo thiab, tiam sis thaum peb ntshai tib neeg es vim yog li ntawd peb thiaj pom zoo rau tej kev txhaum, qhov ntawd yog ib “rooj ntxiab” rau peb raws li phau Paj Lug hais (saib Paj Lug 29:25). Tej zaum rooj ntxiab no muaj dab tsi nqe tau peb lub siab mos siab muag es ua rau peb nyiaj taus los yog pom zoo rau ib yam dab tsis uas Vajtswv txwv tsis pub ua. Rau lawv cov uas tsis muaj siab ntseeg, qhov no ua tau ib lub pob zeb loj dawm ko taw. Piv txwv hais tais, ib txhia tub txib ntshai tib neeg thaum lawv tsis qhia txog lawv tus khub txoj kev tsis mloog lus rau tawm rau lawv tus thawj tswj hwm vim lawv tsis xav ua rau lawv tus khub ntawd tu siab rau lawv. Tej kev txiav txim siab uas qhia tias peb yog neeg zoo li cas yog txiav thaum nco qab ntsoov saib ntawm txoj lus txib thib ib thiab txoj lus txib thib ob txoj lus txib twg yog ua ntej tshaj plaws (saib Mathais 22:37–39). Thaum cov tub txib uas ntxhov siab no kawm paub hais tias lawv lav ris rau Vajtswv es tsis lav ris rau lawv tus khub, ces qhov lawv mam li muaj siab loj txaus sawv tig rov mus rau sab yog lawm.

Thaum nws muaj hnub nyoog 22, twb yog Yauxej Xamiv uas tsis nco qab nws sawv tig mus rau sab twg tiag thaum nws pheej taij thov tus Tswv tso lus cia Martin Harris qiv cov ntawv sau 116 phab. Tej zaum Yauxej xav qhia Martin tias nws ris nws txiaj rau nws tej kev pab. Peb paub hais tias Yauxej xav kom muaj lwm tus neeg tim khawv pab nws tawm tsam tej lus dag lus xaiv uas lwm tus neeg hais txog nws.

Txawm tias qhov uas Yauxej ua li ntawd yog vim li cas, txawm tias yog tim ib qho zoo, los tus Tswv tsis zam Yauxej lub txim thiab ntuas nws sab heev hais tias pes tsawg zaus lawm uas nws tau poob ua txhaum thiab pheej mloog ua raws li luag lwm tus tej kev haub kev ntxias. Vim tsis tsim nyog uas nws tau ntshai tib neeg ntau tshaj Vajtswv (Q&K 3:6–7; ntxiv qhov uas ntawv qaij). Qhov uas muaj los rau Yauxej no tau pab nws nco qab ntsoov mus ib txhis li saib nws sawv tig mus rau sab twg.

Thaum ib tug neeg twg sim txuag ntsej muag nrog rau tib neeg, tos nco tus neeg ntawd poob ntsej muag nrog rau Vajtswv. Qhov uas xav tias yus ua tau haum Vajtswv lub siab es tseem pom zoo rau tib neeg tej kev tsis mloog Vajtswv lus thaum tib lub sij hawm ntawd, qhov ntawd yog muaj ob lub siab tiag, muaj ob lub ntsej muag los yog sim “ua hauj lwm pab ob tug tswv” (Mathais 6:24; 3 Nifais 13:24).

Txawm tias yus xav ua siab loj thaum ntsib tej teeb meem loj, qhov kev ua siab loj zoo tshaj plaws yog kov yeej txoj kev ntshai tib neeg. Piv txwv hais tias, Daniyees tej kev thov Vajtswv pab nws ntsib tau cov tsov ntxhuav, tiam sis qhov uas ua rau nws muaj siab loj ib yam li ib tug tsov ntxhuav yog nws txoj kev tiv tus Vaj Ntxwv Dali-us (saib Daniyees 6). Qhov kev ua siab loj ntawd yog ib qho txiaj ntsim ntawm tus Ntsuj Plig rau lawv cov uas hawm Vajtswv thiab thov txog Nws. Poj Vaj Ntxwv Exethaws tej kev thov Vajtswv kuj pab nws muaj siab loj kom mus hais nws tus txiv, Vaj Ntxwv Xawxes, txawm nws paub hais tias nws pheej hmoov tias nws xiam nws txoj sia tau thaum ua li ntawd (saib Exethaws 4:8–16).

Kev ua siab loj tsis yog ib qho kev tsim txiaj tseem ceeb xwb, tiam sis kuj zoo li C. S. Lewis hais hais tias: “Kev ua siab loj yog … tus qauv ntawm txhua qhov kev tsim txiaj nyob ntawm qhov kev sim siab. … Pilate muaj siab hlub tshua mus txog thaum nws pheej hmoov tias nws yuav poob ntsej muag.”1 Tus Vaj Ntxwv Herod tu siab uas muaj neeg hais kom nws txiav Yauhas tus uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej caj dab tiam sis nws xav ua haum “lawv sawv daws lub siab uas nrog nws noj mov”(Mathais 14:9). Tus Vaj Ntxwv Nau-as npaj siab tso Anpinadais dim mus txog thaum cov pov thawj siab phem ua rau nws hloov siab (saib Mauxiyas 17:11–12). Vaj Ntxwv Xaulus tsis mloog Vajtswv lus thaum nws khaws xyeem tej khoom uas ua rog txeeb tau vim nws “ntshai cov neeg, thiab ua raws li lawv hais” (1 Xamuyees 15:24). Kom ua haum haiv neeg Ixayees lub siab thaum lawv ntxeev siab rau Vajtswv nyob ntawm taw roob Xinais, Aloos cia li siv kub los puab kom tau ib tug me nyuam nyuj, es ua li ntawd nws tsis nco qab saib nws sawv tig mus rau sab twg (saib Khiav Dim 32). Cov Yudais tej nom tswv feem coob hauv Phau Tshiab “ntseeg rau ntawm [tus Tswv]; tiam sis vim lawv ntshai cov Falixais, lawv thiaj tsis qhia rau sawv daws paub, kom lawv tsis raug ntiab tawm hauv lub tsev sab laj mus; vim lawv nyiam tib neeg qhuas lawv ntau dua lawv nyiam Vajtswv qhuas lawv” (Yauhas 12:42–43). Tej vaj lug kub puv nkaus muaj tej yam ntxwv zoo li no.

Nim no ua tib zoo mloog tej yam ntxwv uas zoo rau peb yoog:

  • Maumoos hais tias: “Saib seb, kuv hais yam tsis ntshai, tau muaj cai los ntawm Vajtswv; thiab kuv tsis ntshai yam uas neeg muaj peev xwm ua tau; vim txoj kev hlub tiag tiag yeej ntiab tau tag nrho tej kev txhawj ntshai tawm” (Maulaunais 8:16; ntxiv qhov uas ntawv qaij).

  • Nifais hais tias: “Yog li ntawd, tej yam uas ntxim siab rau neeg ntiaj teb kuv tsis sau, tiam sis kuv tsuas sau tej yam uas ntxim siab rau Vajtswv thiab rau cov uas tsis yog neeg ntiaj teb xwb” (1 Nifais 6:5).

  • Tus Nom Maulaunais hais tias: “Saib seb, kuv yog Maulaunais, nej thawj tug nom. Kuv tsis nrhiav kom tau hwj chim, tiam sis kom rhuav hwj chim. Kuv tsis nrhiav kom tau lus qhuas ntawm lub ntiaj teb, tiam sis qhov yeeb koob ntawm kuv tus Vajtswv, thiab qhov kev ywj pheej thiab kev nyob zoo ntawm kuv lub teb chaws” (Amas 60:36).

Maulaunais muaj siab loj ntau nco qab saib nws sawv tig mus rau sab twg npaum li tias lwm tus neeg hais txog nws hais tias, “Yog tag nrho tej neeg ua nyob tas los lawm, thiab tab tom nyob no, thiab tseem yuav nyob lawm yav tom ntej, yuav zoo li Maulaunais, saib seb, txhua lub hwj chim hauv ntuj txiag teb tsaus yuav raug tshee hnyo mus ib txhis; muaj tseeb tiag, tus dab yuav tsis muaj hwj chim kav noob neej tej siab ib zaug li” (Amas 48:17).

Txawm yog lub caij nyoog twg cov yaj saub yeej raug tus tes uas taw rau thiab thuam lawv. Yog vim li cas? Raws li cov vaj lug kub hais, twb yog vim “yog li ntawd, cov neeg uas muaj txhaum mas coj txoj kev tseeb nyuaj heev, vim tej no hlais lawv mus txog ntua nruab siab” (1 Nifais 16:2), los yog raws li Thawj Tswj Hwm Harold B. Lee hais hais tias, “Tus noog uas raug ntaus ntxuaj mus ntxuaj los!”2 Lawv cov zoo li no luag thuam vim yog lawv paub tias lawv muaj txim tiam sis lawv xav txhawb nqa lawv lub siab, ib yam li Kaulihos, uas lees txim thaum kawg hais tias, “Kuv yeej los paub tias muaj ib tug Vajtswv” (Amas 30:52). Korihor txawj txawj ntxias neeg npaum li tias nws ntseeg nws cov lus dag nws tus kheej thiab (saib Amas 30:53).

Feem ntau cov neeg luag thuam li no liam tias cov yaj saub tsis ua neej xws luag hauv tiam 21 no los yog liam tias cov yaj saub ntxub ntxaug thiab xyeej lwm cov neeg. Lawv cov no sim yaum thiab yuam lub Koom Txoos kom hloov Vajtswv tej kev cai kom ua haum lawv tej kev ua txhaum, uas ua li no ua raws li Txwj Laug Neal A. Maxwell cov lus hais tias, “coj lawv mus txaus siab rau lawv tus kheej, tiam sis tsis coj lawv ua neeg zoo dua”3 thiab hloov siab lees txim. Thaum peb muab Vajtswv tej kev cai hloov kom phim lub sawm fem tej kev coj cwj pwm tsis yog, ua li no yog txoj kev tso qhov tseeb tseg. Ob puas xyoo tom qab Yexus tau nqis los xyuas cov neeg Nifais, lawv cov koom txoos feem ntau pib hloov cov lus qhuab qhia kom “yooj yim ua raws,” qiv ib co lus los ntawm Txwj Laug Holland.4

Thaum nej mloog kuv nyeem nqes no los ntawm 4 Nifais, cia li saib puas muaj dab tsi uas piv tau rau peb lub caij nyoog: “Thiab tau muaj tias thaum ob puas thiab kaum xyoo tau dhau mus lawm tau muaj ntau lub koom txoos nyob hauv thaj av; muaj tseeb tiag, tau muaj ntau lub koom txoos uas hais tias twb paub tus Khetos, tiam sis lawv tsis kam lees feem ntau ntawm nws txoj moo zoo, kawg tias lawv tau txais txhua yam kev phem, thiab tau muab qhov uas dawb ceev mus rau nws tus uas qhov ntawd tau raug txwv vim yog txoj kev tsis tsim nyog” (4 Nifais 1:27).

Ib yam nkaus li ntawd hauv hnub nyoog kawg no! Tej tug mej zeej tsis to taub hais tias lawv raug tib rooj ntxiab ntawd thaum lawv txhawb nqa lawv tej kev lis kev cai uas yog lawv tej yawg koob tej kev lis kev cai (Q&K 93:39) thiab uas tsis haum txoj moo zoo tej kev lis kev cai. Ho muaj lwm tus, uas dag lawv tus kheej, taij thov los yog xav kom cov npisov hloov tej kev cai rau cov ntawv tso cai nkag tuam tsev, cov ntawv pov thawj kawm ntawv, los yog cov ntawv thov mus ua tub txib kom qis dua. Yeej tsis yooj yim ua ib tug npisov thaum muaj li ntawd. Txawm yog li ntawd los, ib yam li tus Cawm Seej uas tau tiv thaiv lub tuam tsev kom dawb huv (saib Yauhas 2:15–16), cov npisov niaj hnub nim no yog hu kom tiv thaiv txoj kev cai tso lus nkag lub tuam tsev. Twb yog tus Cawm Seej uas tau hais tias nws yuav muaj siab hlub tshua ua nws tus kheej tshwm sim rau nws haiv neeg yog tias nws cov neeg yuav ua raws li nws cov lus txib, thiab tsis txhob ua qias rau nws lub tsev dawb huv (saib Q&K 110:7–8).

Tus Cawm Seej, peb tus Yam Ntxwv zoo tshaj plaws, yeej los sawv tig mus rau Nws Leej Txiv. Nws hlub thiab ua hauj lwm pab nws cov neeg zej zog tiam sis hais tias, “Kuv tsis txais nqi zog ntawm tib neeg” (Yauhas 5:41). Nws xav kom lawv cov uas Nws qhia raws Nws qab, tiam sis Nws tsis ua kom ywj lawv lub siab. Thaum nws pab leej twg, xws li kho neeg mob, Yexus yeej los hais kom tus neeg uas Nws kho ntawd “tsis txhob qhia leej twg” (Mathais 8:4; Malakaus 7:36; Lukas 5:14; 8:56). Tiag tiag, Nws tsis xav muaj suab muaj npe. Txawm yog li ntawd los, Nws lub moo nrov ncha teb chaws (saib Mathais 4:24). Nws cem cov neeg Falixais uas lawv pheej ua tej yam zoo kom lwm tus neeg pom thiab qhuas lawv (saib Mathais 6:5).

Tus Cawm Seej, tib tug neeg zoo tag nrho uas tau ua neej nyob, yog tus neeg uas tsis ntshai dab tsi hlo li. Hauv Nws lub neej, muaj neeg coob heev uas dag ntsuav liam nws txog ub no, tiam sis nws yeej tsis quav ntsej lawv tus tes luag thuam. Nws yog tib tug neeg uas yeej nco qab ntsoov saib nws sawv tig mus rau sab twg: “Kuv yeej los ua tej yam uas yog raws li [Leej Txiv] lub siab nyiam” (Yauhas 8:29; ntxiv cov ntawv qaij), thiab “kuv tsis ua raws li kuv lub siab nyiam, tiam sis kuv tsuas ua raws li tus uas txib kuv los lub siab nyiam xwb” (Yauhas 5:30).

Nyob nruab nrab ntawm 3 Nifais tshooj 11 thiab 3 Nifais tshooj 28, tus Cawm Seej siv lub npe Leej Txiv qhov tsawg kawg nkaus 150 zaus, es ua rau cov neeg Nifais paub tseeb hais tias Nws sawv cev tam Nws Leej Txiv. Thiab los ntawm Yauhas tshooj 14 mus txog 17, tus Cawm Seej hais txog Leej Txiv qhov tsawg kawg nkaus 50 zaus. Txawm yog ua dab tsi, Yexus yog Nws Leej Txiv tus thwj tim zoo tshaj plaws. Nws zoo tag nrho sawv cev tam Nws Leej Txiv npaum li tias thaum yus paub tus Cawm Seej yus kuj paub Leej Txiv lawm thiab. Kom pom Leej Tub yog pom Leej Txiv (saib Yauhas 14:9). Kom hnov Leej Tub yog hnov Leej Txiv (saib Yauhas 5:36). Tiag tiag, Leej Tub zoo ib yam li Nws Leej Txiv. Nws thiab Nws Leej Txiv koom ib lub siab (saib Yauhas 17:21–22). Nws yeej los paub tias saib Nws sawv tig mus rau sab twg.

Kuv thov kom Yexus tus yam ntxwv ntxiv dag zog rau peb kom peb tsis txhob qaug lwm tus neeg tej lus qhuas los yog kev qhuas peb tus kheej. Kuv thov kom peb muaj siab loj thiab tsis txhob ntshai lwm tus neeg tej lus hawv qaws. Thov kom tej no tshoov peb siab kom ncig mus ua tej yam zoo tiam sis ua kom lwm tus neeg tsis paub thiab kom tsis txhob “tib neeg tej lus qhuas” (Q&K 121:35). Thiab kuv thov kom Nws tus yam ntxwv yuav pab peb nco qab ntsoov txoj lus txib twg thiaj yog “txoj lus txib thib ib thiab tseem ceeb tshaj” (Mathais 22:38). Thaum lwm tus neeg xav kom tau lus pom zoo thaum lawv rhuav Vajtswv txoj lus txib, thov kom peb nco qab ntsoov saib peb yog leej twg cov thwj tim, thiab saib peb sawv tig mus rau sab twg, kuv thov los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. C. S. Lewis, The Screwtape Letters, phau kho (1982), 137–38.

  2. Harold B. Lee, nyob hauv Mine Errand from the Lord: Selections from the Sermons and Writings of Boyd K. Packer (2008), 356.

  3. Neal A. Maxwell, “Repentance,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1991, 32.

  4. Jeffrey R. Holland, “The Call to Be Christlike,” Ensign, Rau Hli Ntuj 2014, 33; Liahona, Rau Hli Ntuj 2014, 35.