2010–2019
Haiv Neeg Ntseeg Yeej Meem Sim
April 2015


Haiv Neeg Ntseeg Yeej Meem Sim

Thaum peb sim, nyiaj mus ntxiv, thiab pab lwm tus ua zoo ib yam li ntawd, peb yog Haiv Neeg Ntseeg tiag.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, thaum lub Kaum Ob Hlis Ntuj xyoo 2013, tib neeg thoob plaws lub ntiaj teb nyuaj siab vim Nelson Mandela tso lub ntiaj teb no tseg. Tom qab nws raug kaw hauv tsev raug txim vim nws tawm tsam kev sib cais, Mandela yog thawj tus thawj tswj hwm ntawm lub teb chaws South Africa uas tib neeg tau xaiv. Peb xav tsis thoob vim nws zam txim rau cov uas muab nws tso rau hauv tsev rau txim. Txhua tus tau qhuas nws heev.1 Mandela pheej teb cov uas qhuas nws hais tias, “Kuv tsis yog ib tug neeg zoo—tsuas yog nej xav tias ib tug neeg zoo yog ib tug neeg txhaum uas yeej meem sim mus ntxiv.”2

Cov lus no—“Ib tug neeg zoo yog ib tug neeg txhaum uas yeej meem sim mus ntxiv”—yuav nplij cov mej zeej ntawm lub Koom Txoos lub siab thiab txhawb nqa lawv. Txawm peb hu ua “Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg,” tej lub sij hawm peb tsis nyiam cia lwm tus hu peb li no. Lo lus Haiv Neeg Ntseeg yog ib lo lus uas peb siv kom hais txog cov uas tau rais los ua neeg dawb huv los sis yog neeg zoo tag nrho. Thiab peb paub tseeb hais tias peb tsis zoo tag nrho.

Txawm li ntawd los, peb txoj kev ntseeg qhia peb tias, peb yuav rais los ua neeg zoo tag nrho thaum peb “tso siab plhuav rau” Yexus Khetos txoj lus qhuab qhia: muaj kev ntseeg Nws, hloov siab lees txim, txais lub cim nco txog kom rov qab khi lus thiab txais cov koob hmoov ntawm kev cai raus dej, thiab txais tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv los ua peb tus khub txhua lub sij hawm. Thaum peb ua li no, peb rais los ua neeg zoo li Khetos ntxiv thiab nyiaj mus txog thaum kawg.3 Vajtswv yeej saib qhov uas peb yog neeg zoo li cas tam sim no thiab peb rais los ua neeg zoo li cas tseem ceeb tshaj nws saib qhov uas peb yog neeg zoo li cas dhau los.4 Nws xav kom peb yeej meem sim.

Kev ua yeeb yam txaus luag hu ua As You Like It, uas tus kws sau yeeb yam Akiv hu ua William Shakespeare, hais txog ib tug neeg lub neej uas tau hloov ntau. Ib tug tij laug xav ua kom nws tus kwv raug tua tuag. Txawm tus kwv paub qhov no los, nws muab nws tus tij laug phem cawm kom tsis txhob tuag. Thaum tus tij laug kawm hais tias nws tus kwv muaj siab hlub nws, nws hloov kiag thiab nws hais tias nws hloov siab lawm. Tom qab ntawd ob peb tug poj niam nug tus tij laug ntawd hais tias, “Puas yog koj uas xav ua kom [koj tus kwv] raug tua tuag?”

Tus tij laug teb hais tias: “Yog kuv yav tas los, tiam sis tam sim no tsis yog kuv lawm. Kuv tsis txaj muag qhia nej tias kuv yog leej twg tas los, vim qhov uas kuv hloov siab lawm ua rau kuv zoo siab kawg nkaus.”5

Los ntawm Vajtswv txoj kev hlub tshua thiab Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj, peb yeej hloov tau li no. Dhau los ntawm Exekees, tus Tswv hais tias:

“Yog muaj ib tus neeg txhaum tso nws tej kev phem kev qias tseg, nws yuav tsis raug txim. …

“… Yog nws tso nws tej kev txhaum tseg, ua ncaj ncees thiab ua zoo;

“… Nws thim tej khoom uas nws nyiag los rov rau luag, nws tso kev txhaum tseg thiab ua raws li txoj kev cai uas pab tau neeg muaj txoj sia, ces nws yuav muaj sia nyob. …

“Kuv yuav zam tej kev txhaum uas nws ua tas los, thiab nws yuav muaj sia nyob rau qhov nws rov los ua ncaj thiab ua zoo lawm.”6

Vim Vajtswv muaj kev tshav ntuj, Nws cog lus tias Nws yuav zam txim thaum peb hloov siab lees txim thiab tso kev ua phem tseg—nws thiaj li yuav tsis hais txog peb tej kev txhaum rau peb ntxiv li lawm. Dhau los ntawm Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj thiab peb txoj kev hloov siab lees txim, peb yuav tsis nco txog tej uas peb ua dhau los thiab hais tias, “Yog kuv yav tas los; tiam sis tam sim no tsis yog kuv lawm.” Txawm peb phem npaum li cas dhau los, peb yuav hais tias, “Yog kuv yav tas los. Tiam sis kuv tsis yog tus neeg phem ntawd lawm.”7

Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson tau qhia hais tias, “Vajtswv ib lub txiaj ntsim zoo kawg yog qhov uas Nws cia peb rov qab sim ua ntxiv, kev txhaum yeej tsis tas nyob tas mus li.”8 Txawm peb txhob txwm ua txhaum los sis peb pheej ua txhaum thiab poob siab, lub sij hawm uas peb rov qab sim ua zoo ntxiv, Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj pab tau peb. Thiab peb yuav tsum nco qab tias tsis yog tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv uas qhia peb tias peb ua txhaum loj dhau lawm peb yuav tsis muaj peev xwm ua qhov yog ntxiv.

Qhov uas Vajtswv xav kom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg yeej meem sim tsis yog hais txog kev kov yeej kev txhaum xwb. Thaum peb raug txom nyem vim tsis muaj kev sib raug zoo, peb muaj teeb meem ntawm kev nyiaj txiag, kev mob kev nkeeg, los yog vim lwm tus ua txhaum, tus Cawm Seej txoj Kev Theej Txhoj kho tau cov uas tau raug txom nyem txawm lawv tsis tau ua txhaum dab tsi. Nws to taub zoo hais tias ib tug neeg raug dab tsi thaum lwm tus ua txhaum. Raws li yaj saub hais, tus Cawm Seej yuav “nplij txhua tus uas muaj kev quaj ntsuag, … muab kev zoo siab thiab kaj siab pauj kev lwj siab, [thiab] muab zaj nkauj uas hu qhuas tus Tswv pauj kev txom nyem nyuaj siab.”9 Txawm li cas los, nrog Vajtswv txoj kev, Vajtswv xav kom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg yeej meem sim.

Ib yam li Vajtswv xyiv fab thaum peb siv zog nyiaj mus ntxiv, Nws poob siab yog peb tsis pom tias lwm tus yeej siv zog sim mus ntxiv thiab. Peb tus phooj ywg Thoba qhia peb hais tias nws tau kawm qhov no los ntawm nws niam, Julia. Julia thiab Thoba yog ib cov neeg dub uas hloov siab los ntseeg nyob hauv South Africa. Tom qab tseem fwv uas muab neeg sib cais poob lawm, lawv cia cov mej zeej uas yog neeg dub thiab neeg dawb koom lub koom txoos ua ke. Kev sib raug zoo ntawm ob haiv neeg no yeej yog ib qho tshiab thiab ib qho nyuaj. Muaj ib lub sij hawm, thaum Julia thiab Thoba nyob hauv lub koom txoos, nkawd xav tias cov mej zeej uas yog neeg dawb tsis tau ua siab zoo rau nkawd. Thaum nkawd mus tsev, Thoba yws yws rau nws niam. Julia ua tib zoo mloog mus txog thaum Thoba yws yws tas lawm. Ces Julia hais tias, “Auj Thoba, lub Koom Txoos no yeej zoo ib yam li ib lub tsev kho mob loj, thiab peb sawv daws nyias muaj nyias txoj kev mob. Peb tau los rau lub koom txoos no kom tau kev pab.”

Qhov uas Julia hais yeej yog ib qho uas muaj nqi heev. Tsis yog peb yuav tsum ua siab ntev rau lwm tus thaum lawv sim kho lawv txoj kev mob xwb; tiam sis peb kuj yuav tsum ua siab zoo, txhawb nqa lawv thiab to taub lawv. Thaum Vajtswv yaum kom peb yeej meem sim, Nws xav kom peb cia lwm tus ua zoo ib yam li ntawd thiab, raws li lawv muaj peev xwm ua. Ua li no yuav ua rau txoj Kev Theej Txhoj los rau hauv peb lub neej. Ces peb yuav pom hais tias txawm peb xav tias nyias txawv nyias, peb txhua tus yuav tsum txais tau tib txoj Kev Theej Txhoj uas nyob mus ib txhis.

Ob peb xyoos tas los ib tug tub hluas zoo hu ua Curtis tau ua ib tug tub txib. Nws yog ib tug tub txib uas txhua qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo tus thawj tswj hwm xav tau. Nws mob siab thiab rau siab ua hauj lwm. Muaj ib hnub, nws tau ib tug khub tub txib uas tsis paub qab hau, tsis txawj nrog lwm tus tham, thiab tsis mob siab xav ua hauj lwm.

Muaj ib hnub thaum nkawd caij lub luv thij, Curtis saib tom qab thiab pom tias nws tus khub tsis caij nws lub luv thij lawm thiab mus ko taw xwb. Nyob hauv nws lub siab, Curtis qhia Vajtswv txog nws txoj kev nyuaj siab; yeej yog ib qho nyuaj uas nws muaj ib tug khub uas nws yuav tsum rub mus kom ua tau ib yam dab tsi. Ib me pliag tom qab ntawd, ib qho tau tshoov Curtis lub siab, zoo li Vajtswv tau hais rau nws hais tias, “Curtis, koj puas paub tias, piv rau kuv mas neb ob leeg yeej tsis sib txawv.” Curtis kawm tias nws yuav tsum ua siab ntev rau nws tus khub uas tsis zoo tag nrho tiam sis nws tus khub tseem siv zog xav ua zoo.

Kuv xav kom peb txhua tus saib peb lub neej, hloov siab lees txim, thiab yeej meem sim mus ntxiv. Yog peb tsis sim ua, peb yog neeg ua txhaum hauv hnub nyoog kawg, yog peb tsis siv zog nyiaj mus ntxiv, peb yog neeg tso tseg hauv hnub nyoog kawg; thiab yog peb tsis cia lwm tus sim ua, peb yog neeg siab dag hauv hnub nyoog kawg.10 Thaum peb sim, nyiaj mus ntxiv, thiab pab lwm tus ua zoo ib yam li ntawd, peb yog Haiv Neeg Ntseeg tiag. Thaum peb hloov siab, peb yuav kawm hais tias Vajtswv yeej saib qhov uas peb yog leej twg tam sim no thiab peb rais los ua neeg zoo li cas ntau tshaj nws saib qhov uas peb yog neeg zoo li cas dhau los.11

Kuv ua Vajtswv tsaug rau tus Cawm Seej, Nws txoj Kev Theej Txhoj uas nyob mus ib txhis, thiab cov yaj saub hauv hnub nyoog kawg no uas yaum peb kom ua Haiv Neeg Ntseeg, thiab yeej meem sim mus ntxiv.12 Kuv ua tim khawv txog tus Cawm Seej, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib Nelson Rolihlahla Mandela, Long Walk to Freedom (1994); “Biography of Nelson Mandela,” nelsonmandela.org/content/page/biography; thiab Thawj Tswj Hwm Barack Obama’s Kaum Ob Hlis Ntuj 10, 2013, zaj hais rau Nelson Mandela lub ntees tuag, ntawm whitehouse.gov/the-press-office/2013/12/10/remarks-president-obama-memorial-service-former-south-african-president-. Tau muab nqi zog ntau rau Mandela xws li Nobel Peace Prize, United States Presidential Medal of Freedom, thiab Soviet Order of Lenin.

  2. Saib, ua piv txwv, Nelson Mandela zaj lus hais nyob ntawm Rice University’s Baker Institute thaum Kaum Hli Ntuj 26, 1999, bakerinstitute.org/events/1221. Nyaj nws hais txog zaj uas Robert Louis Stevenson hais: “Neeg zoo tag nrho yog cov neeg txhaum uas yeej meem sim mus ntxiv.” Tau ntau xyoo coob tus tau hais zoo ib yam li ntawd. Piv txwv hais tias, Confucius hais tias, “Peb lub yeeb koob loj tshaj plaws tsis yog qhov uas peb tsis poob tiam sis yog qhov uas peb sawv txhua lub sij hawm peb poob.”

  3. Saib, ua piv txwv, 2 Nifais 31:2–21; 3 Nifais 11:23–31; 27:13–21; Maulaunais 6:6; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:77, 79; 59:8–9; Handbook 2: Administering the Church (2010), 2.1.2.

  4. Qhov uas hais tias Vajtswv yeej saib qhov uas peb yog neeg zoo li cas tam sim no thiab peb rais los ua neeg zoo li cas ntau tshaj nws saib qhov uas peb yog neeg zoo li cas dhau los tsis txhais hais tias tus Cawm Seej yuav muab lub txim tso tseg thaum ib tug ua txhaum rau lwm tus. Muaj tseeb tiag, tus Cawm Seej yeej hlub cov uas raug mob, raug txom nyem, thiab raug nyuaj siab vim lwm tus ua txhaum. Tus Cawm Seej “yuav ris [Nws cov neeg] tej kev qaug dag qaug zog, kom nws lub siab thiaj li yuav muaj puv nkaus kev hlub tshua, raws li cev nqaij daim tawv, xwv kom nws yuav paub pab nws cov neeg raws li ntawm cev nqaij daim tawv raws li lawv tej kev qaug dag qaug zog” (Amas 7:12).

  5. William Shakespeare, As You Like It, tshooj 4, zaj 3, kab lus 134–37.

  6. Exekhees 33:12, 14–16.

  7. Twb siv tej lus uas hais txog niaj hnub nim no hauv ntau nqe vaj lug kub uas hais txog kev txiav txim kawg. Saib, ua piv txwv, 2 Nifais 9:16; Maumoos 9:14; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 58:42–43.

  8. Thomas S. Monson, “The Will Within,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1987, 68.

  9. Yaxayas 61:1–3; kuj saib Lukas 4:16–21.

  10. Hypocrite raws li siv nyob hauv Phau Tshiab tej zaum txhais tau los ntawm Lus Kilis hais tias “tus neeg ua txuj”; lus Kilis no txhais hais tias “ib tug neeg uas ua yeeb yam,” los sis “ib tug neeg uas ua txuj, hais ntau tshaj qhov muaj” (saib Mathais 6:2, lus cim a) Yog tias peb tsis cia lwm tus kom muaj sij hawm hloov raws li lawv hloov tau, peb ua txuj hais tias peb yog Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg.

  11. Saib lus cim 4, nyob saud.

  12. Yog ib qho xav tsis thoob uas muaj zaj no ntau npaum li no nyob hauv tej zaj lus ntawm Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim. Thawj Tswj Hwm Dieter F. Uchtdorf hais txog qhov no thaum nws hais tias: “Los ntawm tag nrho tej ntsiab cai uas cov yaj saub qhia ib tiam dhau ib tiam, ib lub ntsiab cai uas lawv rov qab hais ib zaug dhau ib zaug yog tsab xov uas ua rau peb cia siab hais tias tib neeg muaj peev xwm hloov siab lees txim, hloov siab, thiab rov taug txoj kev ua ib tug thwj tim tiag tiag.” (“Koj Ua Tau Tam Sim No!”Ensign los sis Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2013, 56).