2010–2019
Zaj Lus Piv Txwv txog tus Tseb Nplej
April 2015


Zaj Lus Piv Txwv txog tus Tseb Nplej

Peb sawv daws yuav tsum tsom ntsoov thiab ua tej yam uas yuav ua rau peb muaj cov av zoo thiab txi txiv ntau.

Peb txais lus txib kom peb hais lus nyob hauv lub tuam rooj sab laj—tsis yog peb txais los ntawm txoj cai ntawm tib neeg tiam sis peb txais los ntawm tus Ntsuj Plig tej kev tshoov siab. Peb hais ntau yam uas peb sawv daws txhawj txog. Tiam sis ib yam li Yexus tsis tau qhia txog kev kov yeej tej yam uas tseem fwv ua los yog tej xwm txheej uas muaj, Nws cov tub qhe tam sim no pheej hais txog tej yam uas peb ua tau kom kho peb lub neej npaj peb rov qab mus tsev saum ntuj ceeb tsheej. Thaum lub caij Easter no, kuv tau txais kev tshoov siab kom hais lus txog tej lus qhia uas muaj nqi nyob hauv Yexus ib zaj lus piv txwv.

Zaj lus piv txwv txog tus tseb nplej yog ib zaj ntawm cov lus piv txwv uas muaj nyob hauv peb phau txoj moo zoo. Zaj no kuj yog ib zaj lus piv txwv uas Yexus piav txog rau Nws cov thwj tim. Lub noob uas tau muab tseb yog txoj lus ntawm lub nceeg vaj (Mathais 13:19), “txoj lus” (Malakaus 4:14–15), los sis Vajtswv txoj lus (Lukas 8:11)—yog tej lus qhia ntawm tus Xib Hwb thiab Nws cov tub qhe.

Cov av uas cov noob poob rau hauv piv txog tej kev uas tib neeg siv kom txais thiab ua raws li tej lus qhia. Yog li ntawd cov noob uas poob rau hauv plawv kev (Malakaus 4:4) tsis tau raug cov av uas yuav pab cov noob loj hlob tuaj. Cov noob no yeej zoo li cov lus yus qhia rau ib tug uas siab tawv los yog tsis tau npaj siab txais. Kuv yuav tsis hais dab tsi ntxiv txog cov noob no. Kuv zaj lus hais txog peb cov uas tau cog lus tias peb yuav ua neej raws li Yexus Khetos. Thaum peb ua neej peb yuav siv tus Cawm Seej tej lus qhia li cas?

Zaj lus piv txwv txog tus neeg uas muab noob nplej mus tseb ceeb toom peb txog tej xwm txheej thiab tej xeeb ceem uas tab kaum cov uas tau txais lub noob ntawm txoj moo zoo kom tsis txi txiv zoo.

I. Qhov Av Muaj Pob Zeb; Tsis Tuaj Cag

Muaj qee lub noob “poob rau ntawm qhov av uas hauv muaj pob zeb tiv lawm. Cov noob ntawd tuaj sai sai rau qhov av tsis tob. Thaum tshav ntuj kub cov kaus nplej txawm ntsws thiab qhuav lawm, rau qhov cov cag ntsia av tsis tob” (Malakaus 4:5–6).

Yexus piav hais tias qhov no piav txog “Vajtswv Txoj Lus uas neeg hnov dheev lawv txaus siab hlo txais yuav tam sim ntawd,” tiam sis vim “txoj lus ntawd cog tsis ruaj rau hauv lawv lub siab, … thaum lawv raug kev txom nyem los sis raug kev tsim txom vim lawv ntseeg txoj lus ntawd, ces lawv txawm thim rov qab lawm” (Malakaus 4:16–17).

Muaj xwm txheej dab tsi ua rau cov uas hnov txoj lus ntawd kom txoj lus cog tsis ruaj rau hauv lawv lub siab? Cov mej zeej tshiab uas hloov siab los ntseeg cov tub txib xwb los yog nyiam tej yam nyob hauv lub Koom Txoos los sis nyiam tej yam uas lub Koom Txoos cov mej zeej ua yeej zoo li no. Vim txoj lus ntawd cog tsis ruaj, lawv qhuav thiab ploj mus thaum lawv raug tsim txom. Tiam sis txawm tib neeg tau loj hlob tuaj nyob hauv lub Koom Txoos los—cov neeg uas ib txwm yog mej zeej—ntshe lawv tseem yuav ua neeg zoo li no thaum txoj lus cog tsis ruaj hauv lawv lub siab. Kuv tau paub txog ib feem—cov mej zeej uas tsis tshua hloov siab los ntseeg Yexus Khetos txoj moo zoo tiag tiag. Yog txoj moo zoo cog tsis ruaj hauv peb lub siab thiab peb tsis ua raws li tej lus qhia ntawd, peb yuav muaj ib lub siab tawv, uas yog qhov av uas muaj pob zeb rau cov noob ntawm sab ntsuj plig.

Yuav tsum muaj zaub mov ntawm sab ntsuj plig kom ua neej ntawm sab ntsuj plig, qhov tseem ceeb yog nyob hauv ib lub ntiaj teb uas muaj neeg tsis ntseeg Vajtswv thiab tsis ntseeg muaj qhov yog thiab qhov tsis yog. Nyob hauv lub caij nyoog uas muaj Internet, uas ua rau tib neeg txoj kev ntseeg raug puas tsuaj, peb yuav tsum nrhiav qhov tseeb ntawm sab ntsuj plig kom thiaj txhawb nqa peb txoj kev ntseeg thiab ua raws nraim li txoj moo zoo.

Nej cov tub hluas ntxhais hluas, yog tias nej xav tej lus qhia no yog ib co lus dav dav, kuv yuav hais lus ncaj rau nej tam sim no. Yog tias thaum nej yuav txais lub cim nco txog thiab nej tseem ntaus ntawv los yog ntxhi lus los yog ua si video game los sis ua ib yam dab tsi ntxiv uas ua rau nej txais tsis tau rau nej sab ntsuj plig, ces zoo li nej txiav nej cov cag ntawm sab ntsuj plig thiab txav mus rau cov av uas muaj pob zeb. Ntshe nej yuav qhuav mus yog tias nej raug tej teeb meem xws li thaum nej nyob nej ib leeg, tib neeg thuam nej, los yog ua lim hiam rau nej. Thiab qhov no muaj tseeb rau cov laus thiab.

Ib qho ntxiv uas ua rau tib neeg tej cag ntawm sab ntsuj plig puas tsuaj mus—uas tej txuj ci technology pab kom mus sai dua—yog kev tsom ntsoov rau ib qho me me ntawm txoj moo zoo los sis lub Koom Txoos. Lawv tsom ntsoov rau ib co lus qhuab qhia los yog kev cai los sis ib tug thawj coj uas ua yuam kev thiab tsis pom txhua yam nyob hauv txoj moo zoo thiab tej koob hmoov uas los ntawm kev ua raws li txoj moo zoo. Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley tau piav txog qhov no. Nws qhia ib pawg neeg nyob tom BYU txog cov neeg uas sib tham txog kev kav teb kav chaw uas “chim chim siab.” “Lawv muaj peev xwm hais lus npau taws thuam lwm tus.” Nws hais tias, “Muaj tseeb tiag, nov yog ib lub caij nyoog thaum tib neeg nyiam lawv hais lus zoo li no.”1 Yog peb xav tuaj cag ntawm txoj moo zoo peb yuav tsum tsis txhob hais lus saib tsis taus thiab cem thiab peb yuav tsum nrhiav kom to taub tag nrho Vajtswv tej hauj lwm.

II. Cov Pos; Kev Nyuaj Siab hauv lub Ntiaj Teb thiab Kev Ntshaw Nyiaj

Yexus qhia hais tias “muaj qee lub poob rau hauv lub hauv paus pos, ces tsob pos hlob tuaj laum cov nplej ntawd tuag tas lawm, thiab cov nplej txhawv tsis taus” (Malakaus 4:7). Nws piav hais tias “lawv tej kev nyuaj siab, kev ntshaw nyiaj thiab ntshaw yam ub yam no txawm loj hlob tuaj laum Vajtswv Txoj Lus, ces lawv lub neej thiaj tsis tawg paj thiab tsis txi txiv” (Malakaus 4:18–19). Peb sawv daws yeej yuav tsum mloog tej lus ceeb toom no.

Kuv yuav hais txog kev ntshaw nyiaj ua ntej. Txawm peb sab ntsuj plig muaj zog npaum li cas—txawm peb hloov siab los ntseeg npaum li cas—los qhov no ntxias peb sawv daws. Qhov uas tib neeg tsom ntsoov rau kev nrhiav, siv, los yog yuav khoom, mas peb hu ua kev ntshaw nyiaj txiag. Muaj neeg uas twb hais ntau txog kev ntshaw nyiaj txiag, kuv thiaj tsis tas hais ntxiv tam sim no.2 Cov uas teev tiam lawv tej khoom yeej raug ntxias los ntawm cov nyiaj txiag. Qhov uas yus muaj nyiaj los yog tau nyiaj txhua hli tsis qhia tias Vajtswv pom zoo rau yus, thiab yog tsis muaj nyiaj ces qhov ntawd tsis qhia tias Vajtswv tsis pom zoo. Thaum Yexus qhia ib tug neeg ntseeg hais tias nws yuav muaj txoj sia nyob mus ib txhis yog nws yuav pub tag nrho nws muaj rau cov neeg pluag (saib Malakaus 10:17–24), nws tsis hais tias kev muaj nyiaj yog kev phem tiam sis qhov phem yog ib tug neeg ntseeg tej kev xav txog tej ntawd. Raws li peb sawv daws paub, Yexus qhuas tus Neeg Xamalis uas tau siv nws cov nyiaj pab nws tib neeg tiam sis Yudas tau siv nyiaj ntxeev siab rau nws tus Cawm Seej. Lub hauv paus ntawm kev phem tsis yog kev muaj nyiaj tiam sis yog kev ntshaw nyiaj (saib 1 Timautes 6:10).

Phau Ntawv Maumoos qhia txog ib lub sij hawm thaum Vajtswv lub Koom Txoos “pib poob nws txoj kev huaj vam” (Amas 4:10) vim “cov neeg ntawm lub koom txoos tau pib … tso lawv tej siab rau tej kev nplua nuj thiab rau tej khoom tsis muaj nuj nqis ntawm lub ntiaj teb” (Amas 4:8). Tus uas muaj ntau yam khoom ntshe nws sab ntsuj plig yuav tsis muaj zog zuj zus tuaj vim nws muaj nyiaj thiab lwm yam los ntawm lub ntiaj teb.3 Li ntawd yeej zoo kom pib qhia txog lwm yam ntawm tus Cawm Seej tej lus qhia.

Cov pos uas laum txoj moo zoo hauv peb lub neej yog tej yam hauv lub ntiaj teb uas Yexus hu ua “tej kev ntxhov siab, kev ntshaw nyiaj thiab kev lom zem hauv ntiaj teb no” (Lukas 8:14). Muaj ntau yam uas ua li no, ntshe kuv hais tsis taus tag nrho. Ob peb lus piv txwv yuav txaus.

Muaj ib lub sij hawm Yexus cem Nws thawj tus Thwj Tim, hais rau Petus hais tias, “Koj … tav kuv kev: vim tej koj xav ko yog neeg li xwb, tsis yog Vajtswv li” (Mathais 16:23; kuj saib Q&K 3:6–7; 58:39). Kev xav li tib neeg txhais hais tias yus saib tej yam ntawm lub ntiaj teb no tseem ceeb dua li tej yam ntawm Vajtswv los ntawm tej yam peb ua thiab tej yam peb xav.

Peb ywj rau “kev lom zem ntawm lub ntiaj teb no” thaum (1) peb muaj yees ua tej yam, qhov uas ua rau peb siv tsis tau Vajtswv lub txiaj ntsim uas yog txoj kev ywj siab xaiv; (2) thaum peb tsom ntsoov rau tej yam tsis tseem ceeb, uas ua rau peb tsis ua tej yam uas tseem ceeb mus ib txhis; thiab (3) thaum peb xav tias peb tsim nyog txais tej yam, uas tab kaum peb txoj kev loj hlob kom tsim nyog txais txoj sia nyob mus ib txhis.

Kev xav txog tej yam ntawm lub neej no yuav kov yeej peb thaum peb ntshai yav tom ntej, uas tab kaum peb txoj kev ntseeg, kev tso siab rau Vajtswv thiab Nws tej kev cog lus. Nees nkaum tsib xyoos tas los, kuv tus xib hwb zoo tom BYU Hugh W. Nibley hais txog tej xwm txheej uas muaj thaum yus ua raws li neeg ntiaj teb ua. Muaj neeg xam phaj nws nug seb qhov uas peb yuav tsum tshaj tawm txoj moo zoo puas ua rau peb nrhiav kev “ua tej yam hauv lub Koom Txoos raws li neeg ntiaj teb ua.”4

Nws teb hais tias: “Lub Koom Txoos ib txwm zoo li no, puas yog? Yus yuav tsum txaus siab ua rau lwm tus tu siab, yus yuav tsum txaus siab hais kiag thiab seb yuav muaj li cas. Yuav tsum muaj kev ntseeg thaum ntawd. … Yog ib qho uas yuav tsum sim peb lub siab, yeej yog ib qho nyuaj, yeej yog ib qho uas neeg ntiaj teb xav tias tsis tsim nyog ua.”5

Ib tug thawj coj ntawm lub Koom Txoos Catholic, Charles J. Chaput, tus Archbishop ntawm Philadelphia, tau qhia txog qhov tseem ceeb ntawm txoj moo zoo no thaum nws tuaj ob peb lub hlis tas los rau BYU. Nws hais txog tej yam uas peb lub Koom Txoos LDS thiab lub Koom Txoos Catholic txhawj txog, xws li “kev sib yuav thiab tsev neeg, qhov uas peb yog txiv neej los yog poj niam, qhov uas neeg muaj nqi, thiab qhov uas peb yuav tsum muaj kev ywj siab teev ntuj,” es nws hais tias:

“Kuv xav rov qab hais dua hais tias peb yuav tsum ua neej raws li peb ntseeg tiag tiag. Qhov no tseem ceeb heev—tsis yog hauv peb thiab peb tsev neeg lub neej xwb, tiam sis nyob hauv peb lub koom txoos, tej yam uas peb xaiv, peb tej kev ua lag ua luam, peb ua li cas rau cov neeg pluag; thaum peb ua txhua yam.”

Nws hais ntxiv hais tias, “Qhov no tseem ceeb vim li no. Kawm los ntawm cov ntseeg Catholic. Peb cov ntseeg Catholic ntseeg tias peb txoj hauj lwm yog kev ua keeb rau peb lub sawm fem. Tiam sis qhov uas peb yog cov keeb nyob hauv peb lub sawm fem, thiab qhov uas peb ua raws li lub sawm fem yeej tsis zoo ib yam.”6

Yog peb xav ua raws li tus Cawm Seej txoj kev ceeb toom kom tsis txhob cia neeg ntiaj teb laum Vajtswv txoj lus hauv peb lub neej peb yuav tsum tsom ntsoov—cia siab rau—Vajtswv tej lus txib thiab cov thawj coj ntawm Nws lub Koom Txoos.

Tej zaum tej uas tus Cawm Seej hais hauv tej zaj no yuav ua rau peb xav tias yuav tsum hu zaj lus piv txwv no ua zaj lus piv txwv txog cov av. Tus uas txais lub noob ntawm txoj moo zoo muaj lub siab zoo li cas los, nws cov av yuav zoo npaum li ntawd. Thaum lawv txais tej lus qhia ntawm sab ntsuj plig, ib txhia tsis tau npaj siab, ib txhia muaj siab tawv vim lawv tsis siv tau ntev, thiab ib txhia cia siab rau tej yam ntawm lub ntiaj teb.

Poob rau ntawm Qhov Av Zoo thiab Txi Txiv

Zaj lus piv txwv txog tus uas tseb noob tag thaum tus Cawm Seej piav txog lub noob uas “poob rau ntawm qhov av zoo, [thiab] cov ntawd txhawv taus” (Mathais 13:8). Peb yuav ua li cas npaj peb tus kheej kom peb yuav muaj av zoo thiab sau qoob loo zoo?

Yexus piav hais tias “cov noob nplej uas poob rau ntawm qhov av zoo; lawv muaj lub siab mos siab muag, siab dawb siab zoo khaws txoj lus ntawd cia rau hauv lawv lub siab, thiab ua siab ntev” (Lukas 8:15). Peb muaj lub noob ntawm txoj moo zoo. Peb sawv daws yuav tsum tsom ntsoov thiab ua tej yam uas yuav ua rau peb muaj cov av zoo thiab txi txiv ntau. Peb yuav tsum tuav nkaus thiab hloov siab los ntseeg Yexus Khetos txoj moo zoo (saib Kaulauxais 2:6–7). Peb yuav hloov siab los ntseeg yog peb thov Vajtswv, nyeem vaj lug kub, pab lwm tus, thiab txais lub cim nco txog kom muaj tus Ntsuj Plig nrog nraim peb nyob. Peb kuj yuav tsum xav hloov siab loj (saib Amas 5:12–14) uas ua rau peb tsis xav ua phem thiab tsis xav txog peb tus kheej thiab ua rau peb xav hlub Vajtswv thiab ua hauj lwm rau Nws thiab Nws cov me nyuam.

Kuv ua tim khawv tias tej no muaj tseeb, thiab kuv ua tim khawv txog peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, nws tej lus qhia taw kev rau peb thiab nws txoj Kev Theej Txhoj pab peb ua txhua yam, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Gordon B. Hinckley, “Let Not Your Heart Be Troubled” (Brigham Young University kev hawm Vajtswv, Kaum Hli Ntuj 29, 1974), 1; speeches.byu.edu.

  2. Saib, ua piv txwv, Dallin H. Oaks, “Materialism,” tshooj 5 ntawm Pure inHeart (1988) 73–87.

  3. Kuv ua Elder Neal A. Maxwell tsaug rau daim duab zoo no (saib “These Are Your Days,” Ensign, Kaum Hli Ntuj 2004, 26.

  4. James P. Bell, “Hugh Nibley in Black and White,” BYU Today, Tsib Hlis Ntuj 1990, 37.

  5. Hugh Nibley, nyob hauv “Hugh Nibley, in Black and White,” 37–38.

  6. Charles J. Chaput, “The Great Charter at 800: Why It Still Matters,” First Things, Ib Hlis Ntuj 23, 2015, firstthings.com/web-exclusives/2015/01/the-great-charter-at-800; kuj saib Tad Walch, “At BYU, Catholic Archbishop Saibks Friends, Says U.S. Liberty Depends on Moral People,” Deseret News, Ib Hlis Ntuj 23, 2015, deseretnews.com/article/865620233/At-BYU-Catholic-archbishop-seeks-friends-says-US-liberty-depends-on-moral-people.html. Archbishop Chaput kuj hais tias “ib txhia ntawm peb tej lub koom haum Catholic twb poob los yog muab lawv tus kheej hloov ntau heev kom tsis muaj lub ntsiab ntawm kev teev ntuj. … … Brigham Young yog ib lub tsev kawm ntawv qib siab zoo kawg … vim yog ib qhov chaw kawm ntawv uas muaj lub ntsiab ntawm kev teev ntuj. Tsis txhob ua poob” (“The Great Charter at 800”).