2010–2019
Lub Pov Thawj Hwj—lub Txiaj Ntsim Dawb Huv
April 2015


Lub Pov Thawj Hwj—lub Txiaj Ntsim Dawb Huv

Vajtswv tau tso siab rau peb vim Nws muab ib lub txiaj ntsim uas muaj nqi heev rau peb.

Ib lub sij hawm uas kuv nco ntsoov yog thaum kuv koom kev sib ntsib pov thawj hwj tom qab kuv raug tsa ua ib tug dikas thiab peb tau hu zaj nkauj qhib, Los nej, Vajtswv cov tub, uas tau txais lub pov thawj hwj.”1 Hmo no, rau nej txhua tus uas koom ua ke nyob hauv lub Tsev rau Rooj Sab Laj, thiab nyob thoob plaws lub ntiaj teb, kuv hais tej lus ntawm zaj nkauj qhuas Vajtswv no rau nej hais tias, Los nej, Vajtswv cov tub, uas tau txais lub pov thawj hwj, Cia peb xav txog tej uas Vajtswv tau hu kom peb ua; cia peb xav txog peb tej kev lav ris; cia peb paub peb lub luag hauj lwm; thiab cia peb coj raws li Yexus Khetos, peb tus Tswv. Txawm peb nyias muaj nyias hnub nyoog, kab lig kev cai, thiab teb chaws, peb koom siab vim peb muaj lub pov thawj hwj.

Qhov uas Yauhas tus uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej tau muab lub Pov Thawj Hwj Aloos txum rim rov qab los rau Oliver Cowdery thiab Yauxej Xamiv yog ib qho tseem ceeb rau peb txhua tus. Ib yam li ntawd, peb zoo siab uas Petus, Yakaunpaus, thiab Yauhas tau muab lub Pov Thawj Hwj Mekixedes txum tim rov qab los rau Yauxej thiab Oliver.

Thov kom peb yuav saib peb tej hauj lwm thiab tej kev lav ris los ntawm lub pov thawj hwj uas peb tuav rau nqi.

Kuv paub tias kuv muaj kev lav ris loj heev thaum kuv raug hu ua ib tug tuav ntaub ntawv hauv kuv pawg dikas. Kuv tau ua tib zoo npaj cov ntaub ntawv, vim kuv tau xav ua zoo npaum li kuv ua tau rau txoj hauj lwm ntawd. Kuv tau xav ua hauj lwm zoo. Kuv xav ua zoo npaum li kuv ua tau thaum kuv ua txhua txoj hauj lwm.

Kuv cia siab hais tias txhua tus tub hluas uas tau txais lub Pov Thawj Hwj Aloos yuav paub ntawm sab ntsuj plig hais tias nws txoj hauj lwm dawb ceev npaum li cas, thiab paub txog tej cib fim kom siv lub hwj chim ntawd. Kuv tau muaj ib lub cib fim thaum kuv yog ib tug dikas es pawg npisov hais kom kuv muab lub cim nco txog rau ib tug mej zeej sawv tsis taus uas nyob deb li ib mais ntawm peb lub tsev teev ntuj. Thaum Hnub Caiv sawv ntxov, kuv khob Tij Laug Wright lub qhov rooj thiab hnov nws lub suab yaus hais tias, “Los tsev,” es kuv nkag mus rau hauv nws lub tsev thiab tau hnov tus Tswv tus Ntsuj Plig nyob haud. Kuv tau mus rau Tij Laug Wright lub txaj thiab ua tib zoo pub ib daim mov mog rau nws noj. Ces kuv tuav ib khob dej, pub rau nws haus. Thaum kuv mus, kuv pom nws los kua muag thaum nws hais tias, “Vajtswv foom koob hmoov rau koj, me tub.” Thiab Vajtswv twb foom koob hmoov rau kuv—pab kuv saib lub cim nco txog thiab lub pov thawj hwj rau nqi.

Tsis muaj ib tug dikas, xib hwb, los yog pov thawj los ntawm peb pawg ntseeg uas yuav hnov qab thaum peb mus xyuas Clarkston, Utah, kom pom Martin Harris lub ntxa. Nws yog ib tug ntawm Peb tug Tim Khawv txog Phau Ntawv Maumoos. Thaum peb saib lub pob zeb uas nyob ntawm nws lub ntxa, thiab thaum ib tug thawj coj ntawm peb pawg tau nyeem tej lus los ntawm “Zaj Lus Tim Khawv ntawm Peb tug Tim Khawv,” uas muaj nyob hauv Phau Ntawv Maumoos, ua rau peb nyiam phau ntawv dawb huv thiab tej qhov tseeb uas muaj nyob haud.

Thaum lub caij ntawd, peb tau xav ua zoo li Mauxiyas cov tub. Tau hais li no txog lawv:

“Lawv tau loj hlob muaj zog nyob hauv txoj kev paub ntawm qhov tseeb; vim lawv tau yog neeg ruaj ntawm txoj kev to taub thiab lawv tau rau siab nrhiav vaj lug kub, xwv kom lawv yuav paub Vajtswv txoj lus.

“Tiam sis tsis tas li no xwb; lawv tau muab lawv tus kheej thov Vajtswv thiab yoo mov heev; yog li ntawd lawv tau muaj tus ntsuj plig uas qhia tej uas yuav muaj los yav tom ntej, thiab tus ntsuj plig ntawm kev tshwm sim, thiab thaum lawv qhia, lawv qhia nrog Vajtswv lub hwj chim thiab txoj cai.”2

Kuv tsis paub xav txog ib lub hom phiaj uas tsim nyog tshaj kom ib tug tub hluas xav kom lwm tus hais tias nws zoo li Mauxiyas cov tub uas muaj peev xwm heev thiab ncaj ncees.

Thaum kuv tab tom yuav muaj 18 xyoo thiab npaj mus ua tub rog uas txhua tus tub hluas yuav tsum ua thaum muaj Kev Tsov Rog Thoob Ntiaj Teb thib Ob, lawv yuav muab lub Pov Thawj Hwj Mekixedes rau kuv, tiam sis kuv xub yuav tsum hu mus rau kuv ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm, Paul C. Child, teem sij hawm rau kev xam phaj. Nws yog ib tug uas nyiam thiab to taub cov vaj lug kub dawb huv, thiab nws yeej xav kom lwm tus yuav nyiam thiab to taub zoo ib yam. Ib txhia ntawm kuv cov phooj ywg tau qhia kuv tias thaum nws ua xam phaj nws nug thiab hais ntau yam, kuv tsis tau xav kom nws muaj sij hawm kawm txog qhov uas kuv tsis tau paub cov vaj lug kub zoo; yog li ntawd thaum kuv hu nws kuv hais kom wb sib ntsib thaum hnub Sunday ib teev ua ntej nws txoj kev sib ntsib txais lub cim nco txog.

Nws teb hais tias, “Auj, tus Kwv Monson, ntshe wb yuav tsis muaj sij hawm txaus nyeem vaj lug kub.” Ces nws hais kom wb sib ntsib peb teev ua ntej nws txoj kev sib ntsib txais lub cim nco txog, thiab nws qhia kuv muab kuv cov vaj lug kub uas kuv tau sau lub cim rau haud nqa tuaj.

Thaum kuv tuaj txog nws lub tsev rau Hnub Sunday, nws tos txais kuv, ces pib kev xam phaj. Thawj Tswj Hwm Child hais tias, “Tus Kwv Monson, koj tuav lub Pov Thawj Hwj Aloos. Cov tim tswv puas tau tuaj txhawb pab koj?” Kuv teb tias tsis tau. Ces nws nug seb kuv puas paub tias kuv muaj cai txais kev pab li ntawd, kuv rov qab teb hais tias kuv tsis tau paub.

Nws hais tias, “Tus Kwv Monson, cia li hais tshooj 13 ntawm phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus.”

Kuv pib hais tias, “Rau neb kuv ob tug kwv luag tub qhe, los ntawm Mexiyas lub npe, kuv muab lub Pov Thawj Hwj Aloos rau neb, uas tuav cov yuam sij ntawm cov tim tswv tej kev los txhawb pab—”

Thawj Tswj Hwm Child hais tias, “Tsum.” Ces nws ua siab zoo hais tias, “Tus Kwv Monson, tsis txhob hnov qab hais tias vim koj tuav lub Pov Thawj Hwj Aloos koj muaj cai txais cov tim tswv txoj kev los txhawb pab.”

Ua rau kuv xav tias muaj ib tug tim tswv nyob nrog wb hnub ntawd. Kuv yeej nco qab ntsoov kev ua xam phaj no. Kuv tseem nco ntsoov kuv tej kev xav thaum lub sij hawm ntawd thaum wb nyeem txog tej kev lav ris, tej luag hauj lwm, thiab cov koob hmoov ntawm lub Pov Thawj Hwj Aloos thiab lub Pov Thawj Hwj Mekixedes—cov koob hmoov uas los rau peb thiab peb tsev neeg thiab lwm tus uas peb muaj cib fim pab.

Lawv muab kuv tsa ua ib tug txwj laug, thiab thaum kuv yuav mus ua tub rog caij nkoj, ib tug ntawm kuv pawg ntseeg pawg npisov koom nrog kuv tsev neeg thiab phooj ywg nyob ntawm qhov chaw caij tsheb nqaj hlau hais nyob zoo rau kuv. Ua ntej lub tsheb nqaj hlau yuav tuaj, nws muab ib phau me me hu ua Phau Ntawv Ua Tub Txib rau kuv. Kuv luag thiab hais tias kuv tsis mus ua tub txib.

Nws teb hais tias, “Cia li nqa xwb. Tej zaum phau no yuav pab koj.”

Phau ntawd twb pab kuv. Kuv xav tau ib qho uas tawv uas muaj plaub sab kom tso rau hauv kuv lub hnab ua rau kuv cov khaub ncaws thiaj yuav tsis ntsws. Phau Ntawv Ua Tub Txib twb yog qhov uas kuv xav tau tiag, thiab phau no tau nyob hauv kuv lub hnab tau 12 lub lim tiam.

Ib hmo ua ntej peb phav ua tub rog rau lub caij Christmas, peb yeej xav mus tsev. Tag nrho cov tub rog nyob ntsiag to, ces hnov ib qho nrov los ntawm kuv tus phooj ywg uas pw hauv lub txaj uas txuas nkaus kuv lub—yog ib tug tub hluas Maumoos, Leland Merrill—es nws pib ntsaj mob heev. Kuv nug seb vim li cas, thiab nws hais tias nws mob heev. Nws tsis xav mus rau lub hauv paus qhov chaw muab tshuaj, vim nws paub tias yog nws ua li ntawd ces lawv yuav tsis pub nws mus tsev hnub tom qab ntawd.

Thaum sij hawm dhau mus ua rau nws mob zuj zus. Thaum kawg, vim nws paub tias kuv yog ib tug txwj laug, nws hais kom kuv foom koob hmoov pov thawj hwj rau nws.

Kuv ib txwm tsis tau muab ib tug neeg foom koob hmoov, lwm tus tsis tau foom koob hmoov rau kuv, thiab kuv tsis tau pom lwm tus foom koob hmoov thiab. Thaum kuv thov Vajtswv pab, kuv nco txog Phau Ntawv Ua Tub Txib nyob hauv kuv lub hnab. Kuv rho txhua yam tawm lub hnab thiab nqa phau ntawv ntawd rau lub teeb. Ces kuv tau nyeem hais tias yus ua li cas kom foom koob hmoov rau tus neeg mob. Muaj cov tub rog caij nkoj coob saib kuv, es kuv tau foom koob hmoov rau nws. Ua ntej kuv tso tau txhua yam rov qab hauv kuv lub hnab, Leland Merrill twb tsaug zog zoo li ib tug me nyuam lawm. Nws tsim los tag kis sawv ntxov tsis muaj mob dab tsi. Wb zoo siab ua Vajtswv tsaug rau lub hwj chim ntawm lub pov thawj hwj.

Kuv yeej muaj cib fim foom koob hmoov rau cov uas xav tau kev pab coob heev suav tsis txheeb. Txhua zaus kuv zoo siab ua Vajtswv tsaug vim nws tso siab muab lub txiaj ntsim dawb huv no rau kuv. Kuv hwm lub pov thawj hwj. Kuv tau pom lub hwj chim ntawm lub pov thawj hwj ntau zaus. Kuv tau pom lub pov thawj hwj muaj zog npaum li cas. Kuv xav tsis thoob txog tej txuj ci tseem ceeb uas los ntawm lub pov thawj hwj.

Cov kwv tij, Vajtswv tau tso siab rau peb vim Nws muab ib lub txiaj ntsim uas muaj nqi heev rau peb. Thaum peb hwm peb lub pov thawj hwj thiab ua neej tsim nyog txhua lub sij hawm, cov koob hmoov ntawm lub pov thawj hwj yuav nyob hauv peb. Kuv nyiam cov lus nyob hauv phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus tshooj 121, nqe 45, uas qhia peb tias peb yuav ua li cas kom ua neeg tsim nyog. Nqe no hais kom peb cia peb lub siab muaj kev hlub tshua rau tib neeg sawv daws, thiab rau txoj kev rau siab ntseeg, thiab cia li xav txog kev tsim txiaj tsis tu ncua; ces peb txoj kev tso siab yuav muaj zog nyob ntawm Vajtswv lub xub ntiag; thiab tej lus qhuab qhia ntawm lub pov thawj hwj yuav nyob rau hauv peb lub siab ib yam li cov lwg uas los saum ntuj ceeb tsheej los.

Vim peb yog cov uas tuav Vajtswv lub pov thawj hwj, peb ua tus Tswv Yexus Khetos txoj hauj lwm. Peb tau teb Nws txoj kev hu; peb ua raws li Nws txib. Cia peb kawm txog Nws. Cia peb coj raws li Nws. Cia peb ua neej raws li Nws qhia. Yog peb ua li no, peb yuav npaj siab ua txhua yam hauj lwm uas Nws hu peb los ua. Nov yog Nws txoj hauj lwm. Nov yog Nws lub Koom Txoos. Muaj tseeb tiag, Nws yog peb tus thawj coj, tus Vaj Ntxwv ntawm lub Yeeb Koob, Vajtswv Leej Tub. Kuv ua tim khawv hais tias Nws muaj txoj sia nyob thiab ua tim khawv txog Nws lub npe dawb huv, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. “Come, All Ye Sons of God,” Hymns, naj npawb 322.

  2. Amas 17:2–3.