2010–2019
Thov Koj lub Nceeg Vaj Los
April 2015


Thov Koj lub Nceeg Vaj Los

Qhov uas peb pom thiab ntseeg tus Tswv tej txuj ci tseem ceeb thaum Nws txhim tsa Nws lub nceeg vaj nyob hauv lub ntiaj teb yuav pab peb pom thiab ntseeg tias tus Tswv ua hauj lwm pab peb lub neej thiab.

Thaum peb hu nkauj, ua rau kuv txais kev tshoov siab thaum kuv xav hais tias thaum tib lub sij hawm ntawd muaj ntau txhiab, tej zaum ob peb plhom tus Neeg Ntseeg nyob hauv 150 lub teb chaws, uas hais 75 yam lus,1 uas koom ua ke tsa suab qhuas Vajtswv hu nkauj hais tias:

Los, Vaj Ntxwv tus Vaj Ntxwv!

Peb twb tos koj ntev heev;

Koj muaj hwj chim pab peb

Los cawm koj haiv neeg ntseeg.2

“Los, Vaj Ntxwv tus Vaj Ntxwv!”3 Peb yog ib tsev neeg loj heev nyob thoob plaws lub ntiaj teb, cov uas ntseeg tus Tswv Yexus Khetos.

Peb ris Nws lub npe, thiab txhua lub lim tiam thaum peb txais lub cim nco txog, peb cog lus tias peb yuav nco ntsoov txog Nws thiab ua raws li Nws tej lus txib. Peb yeej tsis yog neeg zoo tag nrho, tiam sis peb tsis lam tub nkeeg ua raws li peb txoj kev ntseeg. Peb ntseeg Nws. Peb teev tiam Nws. Peb coj raws li Nws. Peb hlub Nws heev. Nws muaj lub hom phiaj tseem ceeb tshaj nyob hauv lub ntiaj teb.

Cov kwv tij thiab cov muam, peb ua neej nyob hauv lub caij nyoog ua ntej tus Tswv txoj Kev Los Zaum Ob, ib lub caij uas cov ntseeg twb tos ntsoov hauv txhua lub caij. Peb nyob hauv ib lub caij nyoog uas muaj kev tsov rog thiab kev hnov lus paj lus cua txog kev tsov kev rog, kev puas tsuaj hauv lub ntiaj teb, thiab ib lub caij nyoog thaum lub ntiaj teb ntxhov hnyo thiab raug xwm txheej.

Tiam sis peb kuj nyob hauv lub caij nyoog thaum tau muaj txoj moo zoo Txum Tim Rov Qab los, thaum peb coj txoj moo zoo mus thoob plaws lub ntiaj teb—ib lub sij hawm thaum tus Tswv tau cog lus tias Nws yuav tsa ib haiv neeg dawb huv,4 uas Nws yuav “muab txoj kev ncaj ncees los ua ntaj riam thaiv lawv thiab nrog rau Vajtswv lub hwj chim.”5

Peb zoo siab rau lub caij nyoog no thiab thov kom peb yuav ua siab loj kov yeej peb tej teeb meem thiab kev txom nyem. Cov neeg tej teeb meem nyuaj tshaj lwm tus tej teeb meem, tiam sis txhua tus yeej muaj. Txwj Laug Neal A. Maxwell hais rau kuv hais tias, “Yog txhua yam tsis muaj teeb meem tam sim no, cia li tos xwb.”

Txawm tias tus Tswv nplij peb lub siab ntau zaus hais tias peb tsis tas ntshai,6 kev pom meej kom dhau lub neej no tsis yog ib qho yooj yim thaum peb raug txom nyem.

Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson qhia ib qho tseem ceeb rau kuv txog kev pom meej mus ib txhis.

Kaum yim xyoo tas los thaum Thawj Tswj Hwm Monson thiab kuv wb caij lub tsheb nqaj hlau nyob hauv Switzerland, kuv nug nws txog nws tej kev lav ris hnyav heev. Nws tej lus teb txhawb kuv txoj kev ntseeg. Thawj Tswj Hwm Monson hais tias, “Nyob hauv Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm, peb ua txhua yam peb ua tau kom txoj hauj lwm no mus tom ntej. Tiam sis nov yog tus Tswv txoj hauj lwm tiag thiab Nws coj txoj hauj lwm no.” Nws yog tus uas coj peb kev. Peb xav tsis thoob thaum peb saib Nws qhib tej qhov rooj uas peb qhib tsis tau thiab ua tej txuj ci tseem ceeb uas peb tsis pom qab xav txog.”7

Cov kwv tij thiab cov muam, qhov uas peb pom thiab ntseeg tus Tswv tej txuj ci tseem ceeb thaum Nws txhim tsa Nws lub nceeg vaj nyob hauv lub ntiaj teb yuav pab peb pom thiab ntseeg tias tus Tswv ua hauj lwm pab peb lub neej thiab.

Tus Tswv tshaj tawm tias, “Kuv yuav muaj peev xwm ua tau kuv txoj hauj lwm.”8 Peb txhua tus nyias sim ua nyias feem, tiam sis Nws yog tus thawj coj. Raws li Nws Leej Txiv qhia, Nws tsim lub ntiaj teb no. “Vajtswv kom nws tsim ib puas tsav yam huv tib si; ib puas tsav yam ntawd tsis muaj ib yam uas tsis yog nws tsim li.”9 Vim peb sawv daws sawv thiab pom tau ntawm sab ntsuj plig, peb pom Nws txhais tes pab tag nrho lub ntiaj teb thiab peb pom Nws txhais tes pab peb lub neej thiab.

Cia kuv qhia ib qho piv txwv rau nej.

Nyob rau xyoo 1831, thaum tsuas muaj 600 tus mej zeej ntawm lub Koom Txoos xwb, tus Tswv tshaj tawm tias Nws muab cov yuam sij ntawm Vajtswv lub nceeg vaj cob rau neeg nyob hauv ntiaj teb, thiab txij ntawd mus txoj moo zoo yuav dov mus kom thoob rau lub ntiaj teb, ib yam li lub pob zeb uas muab txam tawm saum lub roob los uas tsis yog neeg txam, es yuav dov mus, kom txog thaum lub pob zeb ntawd puv tag nrho lub ntiaj teb.10

Tus yaj saub Nifais pom hais tias hauv peb lub caij nyoog yuav muaj mej zeej tsawg tsawg xwb ntawm lub Koom Txoos thaum muab piv rau cov neeg thoob lub ntiaj teb tiam sis nws pom tias lawv yuav nyob “thoob plaws hauv lub ntiaj teb no.”11

Peb lub tuam tsev uas Thawj Tswj Hwm Monson tshaj tawm hnub no yeej qhia txog tus Tswv txhais tes uas pab txhim tsa Nws lub nceeg vaj. Nees nkaum los yog peb caug xyoo tas los, leej twg xav tias yuav muaj ib lub tuam tsev nyob hauv Haiti, Thaib Teb, los yog Ivory Coast?

Qhov uas peb ua ib lub tuam tsev tsis nyob ntawm seb peb puas nrhiav tau ib qho chaw zoo. Tus yaj saub txais kev tshwm sim los ntawm tus Tswv, uas qhia tias muaj ib txoj hauj lwm tseem ceeb uas yuav tsum ua, thiab qhia tias tus Tswv pom zoo rau Haiv Neeg Ntseeg tej kev ncaj ncees vim Nws paub tias lawv yuav saib xyuas thiab tu Nws lub tsev ib tiam dhau ib tiam.12

Daim Duab
Thomas S. Monson of the Quorum of the Twelve Apostles, visiting Haiti. On April 17, 1983 he dedicated Haiti for the preaching of the gospel and also dedicated a site for the first meetinghouse to be built in Haiti. It was the first visit to the island by a member of the Quorum of the Twelve. (Ensign Aug. 1983, p. 79; Church News, May 22, 1983, p. 4)
Daim Duab
A group of Missionaries with Elder Andersen

Kuv tus poj niam, Kathy, thiab kuv wb mus xyuas Haiti tau ob xyoos tas los lawm. Nyob puag saum ib lub roob ze rau Port-au-Prince, peb koom nrog Haiv Neeg Ntseeg Haitian ua koob tsheej txog qhov uas Txwj Laug Thomas S. Monson tau muab lawv lub teb chaws fij tseg tau 30 xyoos tas los. Peb sawv daws yeej yuav nco ntsoov qhov av qeeg nyob hauv Haiti ntawm xyoo 2010. Vim muaj cov mej zeej rau siab ntseeg thiab ib cov tub txib, feem coob yog neeg Haitian, lub Koom Txoos nyob hauv lub teb chaws no tseem loj tuaj thiab muaj zog zuj zus tuaj. Kuv txoj kev ntseeg loj tuaj thaum kuv xav txog Vajtswv Haiv Neeg Ntseeg, thaum lawv hnav khaub ncaws dawb, thiab muaj lub pov thawj hwj dawb huv kom coj thiab ua tej kab ke dawb ceev nyob hauv tus Tswv lub tsev.

Daim Duab
Sathit and Juthamas Kaivaivatana of Bangkok Thailand.
Daim Duab
President Kaivaivatana and other members of the Thailand Bangkok Thailand North Stake leadership..

Puas muaj leej twg uas tau ua npau suav tias yuav muaj tus Tswv ib lub tuam tsev nyob rau hauv lub nroog Bangkok? Cov Neeg Ntseeg Yexus Khetos yog ib feem pua ntawm cov neeg nyob hauv Thaib Teb uas feem coob ntseeg li cov hauj sam. Ib yam li nyob hauv Haiti tus Tswv tau muab cov neeg uas Nws xaiv tseg hauv lub ntiaj teb sib sau ua ke nyob hauv Bangkok. Thaum peb tuaj xyuas Bangkok ob peb hlis tas los, peb ntsib Sathit thiab Juthamas Kaivaivatana thiab nkawd cov me nyuam. Sathit koom lub Koom Txoos thaum nws muaj 17 xyoo thiab ua tub txib nyob hauv Thaib Teb. Thaum nws ntsib Juthamas tom institute, nkawd ua kev sib khi nyob hauv lub Tuam Tsev Manila. Nyob rau xyoo 1993, ib lub tsheb uas tus tsav twb tsaug zog lawm tsoo khub niam txiv Kaivaivatana ntawd thiab Sathit tuag ib ce txij ntawm nws lub hauv siab mus rau haud. Nkawd txoj kev ntseeg yeej tsis tau poob. Sathit yog ib tug nais khus nyob ntawm International School Bangkok. Nws yog tus thawj tswj hwm ntawm Ceg Txheem Ntseeg Thailand Bangkok North. Peb pom Vajtswv tej txuj ci tseem ceeb nyob hauv Nws txoj hauj lwm thiab hauv peb lub neej.

Daim Duab
Couples in the Ivory Coast

Kuv hais tsis tau txog qhov txuj ci tseem ceeb ntawm lub Koom Txoos nyob hauv lub teb chaws Ivory Coast yog kuv tsis hais txog ob khub niam txiv: Philippe thiab Annelies Assard thiab Lucien thiab Agathe Affoue. Lawv koom lub Koom Txoos thaum lawv tseem hluas nyob hauv Europe, ib khub nyob hauv Yelemes Teb thiab ib khub nyob hauv Fabkis Teb. Thaum tej xyoo 1980, Philippe thiab Lucien xav tias nkawd yuav tsum rov qab mus rau nkawd lub teb chaws nyob hauv Africa kom txhim tsa Vajtswv lub nceeg vaj. Muam Assard, uas yog neeg Yelemes, yuav tsum muaj kev ntseeg heev kom ncaim nws tsev neeg, thiab cia Tij Laug Assard tsum nws txoj hauj lwm ua ib tug tsim lub tshuab. Ob khub niam txiv tau sib ntsib thawj thawj zaus nyob hauv Ivory Coast es lawv pib ua Hnub Caiv Kev Kawm Vaj Lug Kub. Tau muaj li no 30 xyoo tas los lawm. Tam sim no muaj yim ceg txheem ntseeg thiab 27,000 tus mej zeej nyob hauv lub teb chaws zoo nkauj no nyob hauv Africa. Khub niam txiv Affoue tseem rau siab ua hauj lwm ib yam li khub niam txiv Assard, uas nyuam qhuav ua tub txib tiav lawm nyob hauv lub Tuam Tsev Accra Ghana.

Nej puas pom Vajtswv txhais tes uas khiav Nws txoj hauj lwm kom mus tom ntej? Nej puas pom Vajtswv txhais tes pab cov tub txib tim Haiti thiab hauv tsev neeg Kaivaivatana nyob hauv Thaib Teb? Nej puas pom Vajtswv txhais tes nyob hauv tsev neeg Assard thiab Affoue lub neej? Nej puas pom Vajtswv txhais tes nyob hauv nej lub neej?

“Thiab tsis muaj ib yam dab tsi uas tub qaug Vajtswv, los sis yuav ua rau Nws npau taws, npaum li cov uas tsis lees paub tias nws pab lawv ua txhua yam.”13

Tsis yog tias muaj Vajtswv tej txuj ci tseem ceeb nyob hauv Haiti, Thailand, los yog Ivory Coast xwb. Cia li saib ib puag ncig nej.14 “Vajtswv yeej nco ntsoov neeg txhua tus … ; muaj tseeb tiag, nws yeej suav ntsoov nws cov neeg, thiab txoj kev hlub tshua ntawm nws lub siab twb nyob rau tag nrho ntiaj teb no.”15

Tej lub sij hawm peb pom tus Tswv txhais tes nyob hauv lwm tus lub neej tiam sis xav paub seb, “Kuv yuav ua li cas kom pom Nws txhais tes meej hauv kuv lub neej?”

Tus Cawm Seej hais tias:

Txhob ua xyem xyav.16

“Tsis txhob ntshai.”17

“Yog nej Leej Txiv tsis pom zoo cia ib tug [noog] poob rau hauv av, yeej tsis poob li.” …

“Nej tsis txhob ntshai; nej muaj nqis heev dua ntau tus noog tsev.”18

Cia li nco txog tus tub hluas uas qw rau tus yaj saub Elisas thaum lawv cov yeeb ncuab vij nkawd: “Auj, kuv tus xib hwb, wb yuav ua li cas?”19

Elisas teb hais tias:

“Tsis txhob ntshai. Peb tog muaj coob dua lawv tog.”

“Elisas thov Vajtswv hais tias, Tus Tswv thov koj qhib nws lub qhov muag kom nws pom. Tus Tswv teb Elisas tej lus thov, ces Elisas tus tub hluas thiaj pom tej nees huab cua thiab tsheb nees nplaim taws nyob puv toj roob hauv pes.”20

Thaum nej ua raws li tej lus txib thiab muaj kev ntseeg thov kom pom tus Tswv txhais tes nyob hauv nej lub neej, kuv cog lus rau nej tias Nws yuav qhib nej lub qhov muag kom pom kev ntau dua li qub, thiab nej yuav pom meej hais tias nej tsis nyob nej ib leeg.

Cov vaj lug kub qhia peb hais tias peb yuav tsum “sawv khov kho … ntseeg … qhov uas yuav los.”21 Qhov uas yuav los yog dab tsi? Tus Cawm Seej thov Vajtswv hais tias:

“Peb Leej Txiv tus uas nyob saum ntuj ceeb tsheej; Thov kom sawv daws hwm koj lub npe.

“Thov koj [lub nceeg vaj los]. Thov [kom muaj raws li koj lub siab nyiam nyob hauv ntiaj teb], ib yam li nyob saum ntuj.”22

Peb sawv daws nyuam qhuav hu zaj nkauj “Los, Vaj Ntxwv tus Vaj Ntxwv.”

Peb txoj kev ntseeg loj hlob tuaj thaum peb tos ntsoov hnub zoo heev uas tus Cawm Seej yuav rov qab los rau lub ntiaj teb. Qhov uas Nws yuav los tshoov kuv lub siab. Yeej yuav zoo kawg nkaus! Lub yeeb koob thiab koob meej yuav loj tshaj txhua yam uas tib neeg tej qhov muag tau pom.

Thaum hnub ntawd, Nws yuav tsis los zoo li ib tug me nyuam uas pw hauv ib lub dab nyuj,23 tiam sis Nws yuav tshwm sim nrog tej huab saum ntuj, muaj hwj chim thiab yeeb koob loj; nrog tag nrho tej tim tswv dawb huv.24 Peb yuav hnov “tus thawj tim tswv ceeb tsheej lub suab hu, thiab … Vajtswv lub suab raj suab xyu nrov.”25 Lub hnub thiab lub hlis yuav hloov hlo, thiab cov hnub qub yuav poob cuag tsi saum lawv tej chaw los.26 Peb, los yog cov uas ua neej nyob tom qab peb, cov ntseeg uas los puag tim plaub ceg kaum ntuj los,27 yuav tau hwj chim thiab yuav raug coj mus cuag nws.28 thiab cov ncaj ncees uas tau tas sim neej, lawv kuj yuav raug coj mus cuag nws nyob saum nruab ntug.29

Ces, yuav muaj ib qho uas xav tsis thoob hlo li raws li tus Tswv hais tias txhua tus tib neeg yuav ua ke pom Nws.30 Yuav muaj li no li cas? Peb tsis paub. Tiam sis kuv ua tim khawv tias yuav muaj ib yam li cov yaj saub tau hais. Thiab tus Tswv yuav tawm nws lub suab, thiab tag nrho tej neeg thoob ntiaj teb yuav hnov Nws lub suab.31 Thiab yuav yog ib lub suab nrov zoo li lub suab dej tsaws tsag, thiab zoo li lub suab xob quaj nrov.32 Thiab tus Tswv, uas twb yog tus Cawm Seej, yuav sawv nrog nws cov neeg.33

Cov tim tswv saum ntuj ceeb tsheej thiab Haiv Neeg Ntseeg hauv lub ntiaj teb no yuav rov qab los koom ua ke.34 Es qhov tseem ceeb heev, Yaxayas hais tias, “Ib tsoom neeg thoob ntiaj teb yuav pom tus Tswv txoj kev cawm seej,”35 thiab Nws yuav kav txhua leej txhua tus.36

Thaum ntawd, cov uas tsis ntseeg yuav nyob twj ywm, vim txhua lub pob ntseg yuav hnov, thiab txhua lub hauv caug yuav qhau pe, thiab txhua tus nplaig yuav lees37 hais tias Yexus yog tus Khetos, Vajtswv Leej Tub, tus Cawm Seej thiab tus Txhiv Dim ntawm lub ntiaj teb.

Hnub no yog Hnub Easter. Peb koom nrog cov uas ntseeg Yexus nyob thoob plaws lub ntiaj teb zoo siab rau Nws txoj Kev Sawv Rov Los thiab rau kev cog lus tias peb yuav sawv rov los thiab. Thov kom peb yuav npaj rau Nws txoj kev rov los, rov qab xav txog tej yam zoo kawg nkaus no hauv nej lub siab thiab hais txog tej no rau cov uas peb hlub thiab thov kom peb yuav thov Vajtswv ib yam li Yexus hais tias: “Koj lub nceeg vaj los. Thov [kom muaj raws li koj lub siab nyiam nyob hauv ntiaj teb], ib yam li nyob saum ntuj.”38 Kuv ua tim khawv hais tias Nws muaj txoj sia nyob. Cia li “Los, Vaj Ntxwv tus Vaj Ntxwv.” Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Txawm yog peb muab lub tuam rooj sab laj txhais ua 94 yam lus, peb tsis txhais tag nrho tej yam lus ntawd thaum tib lub sij hawm, thiab tsis txhais rau tag nrho tej tuas ntawd. Rau tuas hnub Sunday tav su ntawm lub tuam rooj sab laj no, tau txhais 75 yam lus thaum tib lub sij hawm ntawd.

  2. “Los, Vaj Ntxwv tus Vaj Ntxwv,” Hymns, naj npawb 59.

  3. Thaum hnub Tuesday, lub Peb Hlis Ntuj 31, 2015, Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm hoob kas xa email rau kuv piav hais tias kuv yuav hais lus thaum hnub Sunday tav su, lub Plaub Hlis Ntuj 5, tom qab sawv daws hu zaj nkauj “Los, Vaj Ntxwv tus Vaj Ntxwv.” Cov lus ntawm zaj nkauj qhuas Vajtswv txog Kev Txum Tim txoj Moo Zoo Rov Qab Los, uas Parley P. Pratt sau, yog ib txoj kev thov kom tus Cawm Seej rov qab los rau lub ntiaj teb. Tej zaum zaj nkauj no hais txog tej yam uas kuv xav hais nyob hauv kuv zaj lus hauv lub rooj sab laj zoo dua li lwm zaj nkauj qhuas Vajtswv. Ua rau kuv txais kev tshoov siab thaum kuv xav txog Haiv Neeg Ntseeg nyob qhov txhia chaw koom ua ke thaum Hnub Caiv Easter, tsa suab hu nkauj qhuas Vajtswv thiab hu nkauj ua ke, “Los, Vaj Ntxwv tus Vaj Ntxwv! Peb twb tos koj ntev heev.” Kuv paub tias kuv tsis tau hais kom lawv hu nkauj li no nyob hauv lub tuam rooj sab laj, es ua rau kuv xav seb cov uas xaiv cov nkauj puas tau nyeem kuv zaj lus hu ua “Thov Koj lub Nceeg Vaj Los” ces lawv cia li xaiv zaj nkauj no uas hais txog tus Cawm Seej txoj Kev Los Zaum Ob. Tom qab ntawd kuv twb kawm hais tias cov uas coj nkauj rau lub Tsev Kheej Pawg Hu Nkauj tau hais tias lawv xav hu zaj nkauj no rau Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thaum lub Peb Hlis Ntuj, ob peb lim tiam ua ntej kuv xa kuv zaj lus rau Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm kom txhais lus. Zaum kawg uas sawv daws tau hu zaj nkauj “Los, Vaj Ntxwv tus Vaj Ntxwv”nyob hauv lub tuam rooj sab laj yog thaum lub Kaum Hli Ntuj xyoo 2002. Peb txhua tus nyias sim ua nyias feem, tiam sis Nws yog tus thawj coj.

  4. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 100:16.

  5. 1 Nifais 14:14.

  6. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 10:55.

  7. Personal experience, Tsib Hlis Ntuj 1997.

  8. 2 Nifais 27:20.

  9. Yauhas 1:3.

  10. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 65:2.

  11. 1 Nifais 14:12.

  12. Thaum lub caij nplooj ntoo zeeg xyoo 2001, thaum kuv nyob hauv Brazil, kuv rau siab qhia Thawj Tswj Hwm James E. Faust ntawm Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm ntau yam zoo txog Haiv Neeg ntseeg uas nyob hauv lub nroog Curitiba, vim kuv cia siab nws yuav qhia Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley txog tej no. Thawj Tswj Hwm Faust hais kom kuv tsis txhob hais lus ntxiv. Nws hais tias, “Neil, peb tsis ntuas tus Thawj Tswj Hwm. Peb yuav ua ib lub tuam tsev qhov twg mas qhov ntawd nyob ntawm seb tus Tswv thiab Nws tus yaj saub hais li cas xwb.” Peb muab lub Tuam Tsev Curitiba Brazil fij tseg thaum xyoo 2008.

  13. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 59:21.

  14. Ib qho txuj ci tseem ceeb uas los ntawm tus Tswv txhais tes yog qhov uas Nws lub nceeg vaj ri mus nyob thoob plaws lub Teb Chaws Amelikas nyob hauv txhua lub nroog thiab lub zos nyob hauv txhua lub xeev. Nov yog ib zaj lus. Thaum lub Tsib Hlis Ntuj xyoo 2006 kuv raug txib mus hais nyob hauv ceg txheem ntseeg lub rooj sab laj nyob hauv Denton, Texas. Kuv tau nyob hauv ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm lub tsev, Thawj Tswj Hwm Vaughn A. Andrus. Muam Andrus qhia kuv txog lub Koom Txoos nyob hauv Denton thaum yav tas los, uas pib nrog nws niam nws txiv, John thiab Margaret Porter. Muaj ib hoob rau Kev Kawm Vaj Lug Kub thaum ntawd xwb. Tiam sis khub niam txiv Porter tau qhia txoj moo zoo rau tsev neeg Ragsdales, es lawv qhia rau tsev neeg Nobles thiab Martinos. Cov tub txib kuj ua ib txoj hauj lwm tseem ceeb thiab. Muaj tsev neeg ntau uas koom lub Koom Txoos. Lwm tus ntawm sab hnub poob tsiv tsev rau Denton. Hnub no, nyob hauv qhov chaw uas muaj ib ceg ntseeg me me dhau los, muaj plaub ceg txheem ntseeg, thiab tsev neeg Martino ib tug tub, Txwj Laug James B. Martino, uas koom lub Koom Txoos thaum nws muaj 16 xyoo, nws ua hauj lwm ua ib tug Tuam Thawj Coj ntawm lub Koom Txoos.

  15. Amas 26:37.

  16. Mathais 21:21.

  17. Malakaus 5:36.

  18. Mathais 10:29, 31.

  19. 2 Vaj Ntxwv 6:15.

  20. 2 Vaj Ntxwv 6:16–17.

  21. Mauxiyas 4:11.

  22. Mathais 6:9–10; kuj saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 65:6.

  23. Lukas 2:12.

  24. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:44.

  25. 1 Thexalaunikes 4:16.

  26. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 133:49.

  27. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:46.

  28. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:96.

  29. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:97.

  30. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 101:23.

  31. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:49.

  32. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 133:22.

  33. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 133:25.

  34. Saib Mauxes 7:63.

  35. Yaxayas 52:10.

  36. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 133:25.

  37. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:104.

  38. Mathais 6:10.