2010–2019
Vim Li Cas Muaj Kev Sib Yuav, Vim Li Cas Muaj Tsev Neeg
April 2015


Vim Li Cas Muaj Kev Sib Yuav, Vim Li Cas Muaj Tsev Neeg

Ib tsev neeg uas muaj ib tug txiv neej thiab ib tug poj niam uas tau sib yuav yog qhov chaw zoo tshaj plaws rau Vajtswv txoj hau kev.

Nyob saum lub Qhov Rooj ntawm Sab Hnub Poob ntawm Westminster Abbey nyob hauv London, Akiv Teb, muaj 10 tug mlom txog cov Neeg Ntseeg Khetos uas raug tua tuag hauv tej xyoo 1900. Ib tug yog Dietrich Bonhoeffer, ib tug kws kawm kev teev ntuj txawj ntse uas yog neeg Yelemes uas yug los nyob rau xyoo 1906.1 Bonhoeffer cem lub tseem fwv Nazi thiab qhov uas lawv ua phem rau cov neeg Yudais thiab lwm tus. Nws raug kaw rau hauv tsev rau txim vim nws tawm tsam lawv thiab lawv muab nws tua tuag nyob hauv ib lub yeej tso neeg rau txim. Bonhoeffer sau ntawv ntau heev, thiab cov ntawv uas neeg feem coob paub txog yog tej tsab ntawv uas cov neeg zov pab nws nyiag xa tawm lub nkuaj, es tom qab ntawd lawv muab luam tuam tawm hu ua Letters and Papers from Prison.

Ib tsab ntawv uas nws sau nyob hauv lub nkuaj yog rau nws tij laug tus ntxhais ua ntej nws yuav txiv. Nws sau tej yam tseem ceeb no: “Kev sib yuav tsis yog qhov uas neb ib leeg hlub ib leeg xwb. … Vim neb sib hlub neb pom neb tus kheej xwb, tiam sis thaum neb sib yuav neb yog ib qho sib txuas nyob hauv txoj saw ntawm tej tiam neeg, uas Vajtswv cia kom los thiab dhau mus rau nws lub yeeb koob, thiab hu kom los rau hauv nws lub nceeg vaj. Hauv neb txoj kev sib hlub neb tsuas pom lub ntuj ceeb tsheej ntawm neb txoj kev zoo siab xwb, tiam sis hauv neb txoj kev sib yuav neb muaj kev lav ris rau tib neeg nyob hauv lub ntiaj teb no. Neb txoj kev sib hlub yog neb li, tiam sis kev sib yuav yeej yog ib qho uas tsis yog neb li xwb—kev sib yuav yog ib lub luag hauj lwm. Ib yam li tus vaj ntxwv yuav tsum muaj txoj cai kav nrog rau nws txoj kev xav kav, kev sib yuav tsis yog kev sib hlub xwb uas ua rau neb koom ua ke rau Vajtswv thiab tib neeg pom. … Kev sib hlub yeej los ntawm neb los, tiam sis kev sib yuav yeej los ntawm Vajtswv los.”2

Ua li cas kev sib yuav ntawm ib tug txiv neej thiab ib tug poj niam yog ib qho tseem ceeb dua nkawd txoj kev sib hlub thiab nkawd txoj kev zoo siab uas yog “kev lav ris rau tib neeg nyob hauv lub ntiaj teb no”? Ua li cas kev sib yuav “los ntawm Vajtswv los”? Yog peb xav to taub, peb yuav tsum kawm txog chiv keeb.

Cov yaj saub tau qhia tias peb yog cov ntsuj plig thaum chiv keeb, thiab Vajtswv tau tsim peb lub cev ntsuj plig, peb thiaj yog Nws cov me nyuam ntsuj plig—cov tub thiab cov ntxhais ntawm niam thiab txiv saum ntuj ceeb tsheej.3 Twb muaj ib lub sij hawm nyob hauv lub neej ua ntej yug los hauv ntiaj teb, thaum Nws xav kom peb muaj cib fim rais los ua neeg zoo li nws,4 peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiaj npaj ib txoj hau kev. Nyob hauv vaj lug kub, qhov no hu ua, “txoj kev cawm seej,”5, “txoj hau kev zoo siab,”6 thiab “txoj kev txhiv dim.”7 Tus Tswv tau piav txog ob lub ntsiab ntawm txoj hau kev no rau Anplaham hais tias:

Muaj ib tug sawv hauv lawv uas zoo li Vajtswv, thiab nws tau hais rau cov uas nrog nws tias: Peb yuav nqis mus, vim twb muaj chaw nyob hauv, thiab peb yuav coj ib feem ntawm cov khoom no mus, thiab peb yuav tsim ib lub ntiaj teb rau cov no tau mus nyob;

Thiab peb yuav sim lawv siab los ntawm qhov no, seb lawv puas yuav ua txhua tsav txhua yam uas tus Tswv lawv tus Vajtswv yuav txib lawv;

Thiab lawv cov uas coj raws li lawv lub neej theem ib yuav tau ntxiv;… thiab lawv cov uas coj raws li lawv lub neej theem ob yuav tau yeeb koob ntxiv rau saum lawv tej taub hau mus ib txhiab thiab ib txhis.8

Ua peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tsaug, peb twb muaj lub cev ntsuj plig lawm. Thaum ntawd Nws twb npaj ib txoj kev rau peb kom peb rais los ua neeg zoo tag nrho. Yeej yuav tsum muaj lub cev nqaij daim tawv thiaj muaj yeeb koob ib yam li Vajtswv muaj. Yog tias, thaum peb nyob nrog Vajtswv hauv lub neej ua ntej yug los, peb pom zoo ua raws li Nws txoj hau kev—los yog ua raws li lub neej theem ib—peb yuav tau ntxiv, txais tau ib lub cev nqaij daim tawv thaum peb yug los rau hauv lub ntiaj teb uas Nws tau tsim rau peb.

Ces, thaum peb ua neej hauv lub neej no, yog peb xaiv ua raws li txhua yam uas tus Tswv peb tus Vajtswv yuav txib peb ua, ces peb yuav ua raws li peb lub neej theem ob. Qhov no txhais hais tias los ntawm tej yam peb xaiv peb yuav qhia Vajtswv (thiab peb tus kheej) tias peb muaj siab xav thiab muaj peev xwm ua raws li Nws txoj kev cai xilethi-aus thaum peb tsis nrog Nws nyob thiab thaum peb muaj ib lub cev nqaij daim tawv nrog tag nrho lub cev ntawd tej kev ntshaw thiab hwj chim. Peb puas muaj peev xwm tswj peb sab cev nqaij daim tawv kom siv tau peb lub cev thiab tsis txhob cia peb sab cev nqaij daim tawv kav peb sab ntsuj plig? Puas tsim nyog muab Vajtswv lub hwj chim rau peb nyob hauv lub neej no thiab nyob mus ib txhis, tsis hais lub hwj chim tsim neeg? Peb puas muaj peev xwm kov yeej kev phem? Cov uas ua li no yuav txais tau yeeb koob mus ib txhis thiab ib txhis li—ib qho tseem ceeb ntawm lub yeeb koob ntawd yog ib lub cev nqaij daim tawv uas tau sawv rov los thiab tsis txawj tuag.9 Yeej tsim nyog uas peb “zoo siab qw nrov” thaum peb hnov txog tej yam zoo kawg no thiab tej kev cog lus no.10

Yuav tsum muaj plaub yam kom thiaj li muaj raws li Vajtswv txoj hau kev no:

Qhov ib yog Kev Tsim lub ntiaj teb los ua ib qhov chaw rau peb nyob. Txawm yog Nws tsim lub ntiaj teb no li cas los, peb paub tias tsis yog ib qho uas lam muaj xwb tiam sis Vajtswv Leej Txiv twb coj kev thiab Yexus Khetos tau ua txoj hauj lwm no—“Vajtswv kom nws tsim ib puas tsav yam huv tib si; ib puas tsav yam ntawd tsis muaj ib yam uas tsis yog nws tsim li.”11

Qhov ob yog kev nyob hauv lub ntiaj teb. Adas thiab Evas los ntawm nkawd txoj kev poob nkawd tau ua li ntawd rau txhua tus uas tau.12 Nkawd txoj Kev Poob twb tsim tej yam uas yuav tsum muaj kom peb yug tau los txais ib lub cev nqaij daim tawv thiab kawm ua neej nyob tsis nrog Vajtswv. Thaum nkawd poob nkawd pib paub qhov zoo thiab qhov phem thiab lub hwj chim uas Vajtswv tau muab rau nkawd xaiv.13 Thiab, txoj Kev Poob ua rau tib neeg tuag tau ntawm sab cev nqaij daim tawv kom peb thiaj yuav ua neej nyob rau ib lub sij hawm xwb, peb thiaj yuav tsis nyob mus ib txhis nrog peb tej kev txhaum.14

Qhov peb yog kev txhiv dim ntawm txoj Kev Poob. Peb paub vim li cas muaj kev tuag hauv peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj hau kev, tiam sis txoj hau kev ntawd yuav tsis muaj nqi dab tsi yog tsis muaj ib txoj kev kov yeej kev tuag, tsis hais kev tuag ntawm sab nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig los yog. Yog li ntawd, ib tug Txhiv Dim, Vajtswv Tib Leeg Tub, Yexus Khetos, raug txom nyem thiab tuag kom theej Adas thiab Evas lub txhoj, thiaj qhib kev rau txhua tus sawv rov los thiab nyob mus ib txhis. Thiab vim peb sawv daws tsis tau ua raws nraim li tej kev cai ntawm txoj moo zoo, Nws txoj Kev Theej Txhoj kuj txhiv peb dim ntawm peb tej kev txhaum yog peb yuav hloov siab lees txim. Vim tus Cawm Seej txoj kev theej txhoj qhib kev rau kev zam txim thiab ua rau peb tus ntsuj plig dawb huv, peb thiaj yuav rov qab yug los ntawm sab ntsuj plig thiab rov qab nrog Vajtswv sib raug zoo tau. Peb txoj kev tuag ntawm sab ntsuj plig—qhov uas peb tsis nrog Vajtwv nyob—qhov no yuav muaj qhov kawg.15

Qhov plaub yog peb txoj kev yug los rau hauv lub ntiaj teb no thiab txoj kev rov qab yug los ntawm sab ntsuj plig rau hauv Vajtswv lub nceeg vaj. Xwv kom Nws txoj hauj lwm yuav vam meej thiab peb yuav txais kev tsa nto nrog Nws,16 Vajtswv pom zoo kom txiv neej thiab poj niam sib yuav thiab yug me nyuam, los ntawm qhov no lawv koom nrog Vajtswv thiab tsim cov cev nqaij daim tawv uas yuav tsum muaj kom sim neeg lub siab thiab muaj yeeb koob nyob mus ib txhis nrog Vajtswv. Nws kuj pom zoo tias cov niam tsev txiv tsev yuav muaj tsev neeg thiab tu cov me nyuam loj hlob raws li qhov kaj thiab qhov tseeb,17 coj lawv cia siab rau Khetos. Leej Txiv txib peb kom peb:

Qhia tej no rau peb cov me nyuam hais tias:

Rau qhov nej yug los rau hauv ntiaj teb los ntawm dej, thiab ntshav, thiab ntawm tus ntsuj plig, uas Vajtswv tau tsim, los rau hauv lub ntiaj teb, ces thiaj rais los ua neeg muab av tsim muaj sia, ces ib yam li ntawd nej yuav tsum yug dua tshiab mus rau saum lub nceeg vaj ceeb tsheej, los ntawm dej, thiab ntawm tus Ntsuj Plig, thiab raug ntxuav huv los ntawm ntshav, uas yog kuv Tib Leeg Tub cov ntshav; kom yuav ua rau nej dawb huv ntawm txhua txoj kev txhaum, thiab xyiv fab rau tej lus ntawm txoj sia nyob mus ib txhis nyob ntawm sim neej no, thiab txais txoj sia nyob mus ib txhis nyob rau sim neej yuav los, uas yog lub yeeb koob tsis txawj tuag.18

Vim peb paub tias vim li cas peb tau ncaim peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej lub xub ntiag thiab paub tias peb yuav tsum ua li cas kom rov qab los thiab txais kev tsa nto, ces peb kuj paub meej tias tsis muaj ib yam dab tsi tseem ceeb ntawm peb lub neej hauv lub ntiaj teb no npaum li qhov uas peb yug los ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig, ob qho uas yuav tsum muaj kom txais tau txoj sia nyob mus ib txhis. Raws li Dietrich Bonhoeffer tej lus, qhov no yog lub luag hauj lwm ntawm kev sib yuav, “kev lav ris rau neeg ntiaj teb,” uas Vajtswv pom zoo rau. Yog “ib qho sib txuas nyob hauv txoj saw ntawm tej tiam neeg” hauv lub neej no thiab lub neej tom ntej—yog tus txheej txheem saum ntuj ceeb tsheej.

Ib tsev neeg uas muaj ib tug txiv neej thiab ib tug poj niam uas tau sib yuav yog qhov chaw zoo tshaj plaws rau Vajtswv txoj hau kev—yog qhov chaw rau cov me nyuam dawb huv yug los ntawm Vajtswv los thiab qhov chaw zoo tshaj plaws kawm thiab npaj rau lawv lub neej hauv lub ntiaj teb no thiab lub neej nyob mus ib txhis. Yuav tsum muaj ib co tsev neeg zoo li no tej lub sawm fem thiaj yuav tsis raug puas tsuaj thiab yuav vam meej. Vim li no cov neeg zej zog thiab tej lub teb chaws ib txwm tau txhawb nqa thiab tiv thaiv kev sib yuav thiab tsev neeg kom lawv muaj cib fim ntau. Kev sib yuav yeej ib txwm tsis yog kev sib hlub thiab kev zoo siab ntawm cov neeg laus xwb.

Kev tshawb fawb txog lub sawm fem qhia tias ib tsev neeg uas muaj txiv neej thiab poj niam uas sib yuav yeej tseem ceeb heev.19 Yog li ntawd, “ peb ceeb toom hais tias txoj kev puas tsuaj ntawm tsev neeg yuav coj tej kev kub ntxhov uas cov yaj saub thaum ub thiab niaj hnub nim no hais txog los rau saum tej tib neeg, zej zog, thiab teb chaws.”20 Tiam sis tej yam uas peb hais txog kev sib yuav thiab tsev neeg tsis nyob ntawm seb kev tshawb fawb txog lub sawm fem hais li cas tiam sis nyob ntawm qhov tseeb uas qhia tias Vajtswv tau tsim tej no. Nws yog tus uas tau tsim Adas thiab Evas kom muaj yam ntxwv zoo li Nws, txiv neej thiab poj niam, thiab hais kom nkawd sib yuav “koom ib lub cev” thiab muaj tub muaj ki coob thiab huaj vam mus puv ntiaj teb.21 Txhua tus muaj yam ntxwv zoo li Vajtswv, tiam sis yog kev sib yuav ntawm ib tug txiv neej thiab ib tug poj niam uas pab peb muaj yam ntxwv zoo li Vajtswv tag nrho. Peb hloov tsis taus qhov uas Vajtswv tau pom zoo rau kev sib yuav zoo li no. Kev sib yuav tsis yog ib qho uas tib neeg tsim. Kev sib yuav yeej “los ntawm Vajtswv los” thiab yog ib feem ntawm txoj hau kev zoo siab ib yam li txoj Kev Poob thiab txoj Kev Txhiv Dim.

Nyob hauv lub neej ua ntej yug los, Luxifaws ntxeev siab rau Vajtswv thiab Nws txoj hau kev, thiab nws txoj kev ua lim hiam yeej loj tuaj xwb. Nws siv zog ntxias kom tib neeg tsis xav sib yuav thiab tsis xav muaj tsev neeg, thiab thaum muaj kev sib yuav thiab tsev neeg lawm, nws ua kom tsev neeg ntxhov hnyo. Nws tawm tsam txhua yam uas dawb huv txog kev pw ua ke, tshem tawm ntawm kev sib yuav thiab ua rau tib neeg xav tej yam tsis tsim nyog txog qhov no tas mus li. Nws xav ntxias txiv neej thiab poj niam hais tias tsis tas quav ntsej txog kev sib yuav thiab tsev neeg, los sis saib tej no tsis muaj nqi npaum li lawv tej hauj lwm, lwm yam lawv ua tau, thiab lawv txoj kev xav ua raws li lawv lub siab nyiam. Tus yeeb ncuab yeej zoo siab thaum cov niam tsev txiv tsev tsis qhia lawv cov me nyuam kom lawv muaj kev ntseeg Khetos thiab rov qab yug dua tshiab los ntawm sab ntsuj plig. Cov kwv tij thiab cov muam, muaj ntau yam uas zoo, ntau yam tseem ceeb, tiam sis muaj ob peb yam xwb uas yuav tsum ua.

Qhov uas kuv hais qhov tseeb uas tseem ceeb txog kev sib yuav thiab tsev neeg tsis txhais hais tias kuv tsis pom tej kev txi thiab kev vam meej ntawm cov uas tsis muaj tsev neeg zoo li lwm tus. Nej ib txhia tsis tau txais txoj koob hmoov ntawm kev sib yuav vim nej muaj mob, tsis muaj neeg uas nej yuav tau, nej yog txiv neej uas nyiam txiv neej, los yog nej txoj kev ntshai kov yeej nej txoj kev ntseeg tam sim no. Los yog tej zaum nej twb sib yuav, tiam sis nrauj txiv los nrauj poj niam lawm, es nej yuav tsum nyob nej ib leeg ua tej yam uas nyuaj thaum muaj ob leeg ua. Nej ib txhia uas sib yuav lawm muaj tsis taus me nyuam txawm nej xav muaj heev thiab nej thov Vajtswv.

Txawm li ntawd los, txhua leej txhua tus muaj txiaj ntsim; txhua tus muaj txuj ci; txhua tus pab tau kom muaj raws li Vajtswv txoj hau kev hauv txhua tiam neeg. Muaj ntau yam zoo, ntau yam uas tseem ceeb—tej lub sij hawm txhua yam uas yuav tsum ua tam sim no—uas yus ua tau txawm tsis muaj lub neej zoo li lwm tus. Nej feem coob ua zoo npaum li nej ua tau. Thiab thaum nej cov uas ris nra hnyav tshaj plaws ntawm lub neej no sawv tiv thaiv Vajtswv txoj hau kev kom muab Nws cov me nyuam tsa nto, peb sawv daws twb npaj siab lawm. Peb paub tseeb thiab ua tim khawv hais tias thaum kawg Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj kov yeej txhua yam kev txom nyem thiab kev poob rau cov uas coj raws li Nws. Tsis muaj leej twg uas yuav txais tsawg dua li tej uas Vajtswv tau npaj rau Nws cov me nyuam.

Tsis ntev tas los ib tug niam tsev hluas hais rau kuv txog qhov uas nws txhawj hais tias nws tsis tsim nyog ua txoj hauj lwm tseem ceeb no. Kuv xav tais tej yam uas nws txhawj txog yeej tsis loj thiab nws tsis tas txhawj; nws ua zoo. Tiam sis kuv paub tias nws xav ua haum Vajtswv siab thiab ua raws li Nws hais. Kuv hais lus nplij nws lub siab, thiab nyob hauv kuv lub siab kuv tau thov kom Vajtswv, nws Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, yuav txhawb nqa nws nrog Vajtswv txoj kev hlub thiab hais lus tim khawv rau nws tias Vajtswv pom zoo rau nws txoj hauj lwm.

Kuv thov kom yuav muaj li no rau peb hnub no. Thov kom Vajtswv yuav pom zoo rau peb. Thov kom peb tej kev sib yuav thiab tsev neeg vam meej, thiab txawm yog peb txais tau cov koob hmoov tag nrho hauv lub neej no los sis txais tau hauv lub neej tom ntej los, thov kom tus Tswv txoj kev tshav ntuj coj kev zoo siab tam sim no thiab kev ntseeg tias yuav txais tej yam uas Nws cog lus rau yav tom ntej. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib Kevin Rudd, “Faith in Politics,” The Monthly, Kaum Hli Ntuj 2006, themonthly.com.au/monthly-essays-kevin-rudd-faith-politics--300.

  2. Dietrich Bonhoeffer, Letters and Papers from Prison, ed. Eberhard Bethge (1953), 42–43.

  3. Saib, for example, Phau Ntawv Nkauj 82:6; Tes Hauj Lwm 17:29; Henplais 12:9; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:29, 33; Mauxes 6:51; Anplaham 3:22. Tus Yaj Saub Yauxej Xamiv qhia hais tias: “Thawj co ntsiab cai txog tib neeg yog qhov uas lawv ib txwm nrog Vajtswv nyob. Vajtswv kiag, nrhiav pom hais tias nws nyob nrog cov ntsuj plig thiab lub yeeb koob, vim hais tias nws txawj ntse dua cov, nws pom zoo tsa tej kev cai uas yuav pab lwm cov ntsuj plig yuav muaj cib fim loj hlob tuaj mus ib yam li nws tau ua. … Nws los muaj hwj chim tsa tej kev cai uas pab qhuab qhia lwm cov neeg uas tsis txawj ntse npaum li nws, xwv kom lawv thiaj tau kev tsa nto nrog nws” (Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith [2007], 210).

  4. Teachings: Joseph Smith, 210.

  5. Amas 24:14.

  6. Amas 42:8.

  7. Amas 12:25; kuj saib nqes 26–33.

  8. Anplaham 3:24–26.

  9. Tus Yaj Saub Yauxej Xamiv tau hais lub ntsiab no hais tias: “Vajtswv lub tswv yim ua ntej tsim ntuj tsim teb raug yog kom peb yuav txais ib lub cev nqaij daim tawv, thiab tias dhau ntawm txoj kev rau siab ntseeg peb yuav kov yeej thiab yuav tau txoj kev sawv rov los ntawm kev tuag los, ua li ntawd peb thiaj yuav tau yeeb koob, kev hwm, hwj chim, thiab chaw ua tus coj kav.” Tus Yaj Saub kuj hais tias: “Peb tuaj nyob hauv ntiaj teb no xwv kom peb yuav txais tau ib lub cev nqaij daim tawv thiab muab pub rau Vajtswv ua ib lub uas dawb huv hauv lub nceeg vaj xilethi-aus. Yuav tsum muaj ib lub cev thiaj muaj tau txoj ntsiab cai ntawm kev zoo siab. Tus dab phem tsis muaj ib lub cev, thiab qhov no yog nws lub txim. Nws zoo siab heev thaum nws yuav tau tib neeg lub cev, thiab thaum tus Cawm Seej ntiab nws tawm nws thov mus nyob hauv ib pab npua, qhov ntawd qhia tias nws xum muaj npua lub cev dua li txhob muaj ib lub cev hlo li. Tag nrho cov neeg uas muaj ib lub cev muaj hwj chim dua cov uas tsis muaj” (Teachings: Joseph Smith, 211).

  10. Yauj 38:7.

  11. Yauhas 1:3; kuj saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:23–24.

  12. Saib 1 Kauleethaus 15:21–22; 2 Nifais 2:25.

  13. Saib 2 Nifais 2:15–18; Amas 12:24; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 29:39; Mauxes 4:3. Yauxej Xamiv hais tias “Txhua tus neeg yeej muaj kev ywj siab xaiv, vim Vajtswv twb tsa kom muaj li ntawd. Nws tau tsim tib neeg kom lawv muaj kev ywj pheej, thiab tau muab hwj chim rau lawv uas cia lawv xaiv qhov zoo los sis qhov phem; kom lawv tas zog nrhiav qhov zoo, thaum uas lawv taug tej kev dawb huv hauv lub neej no, uas yuav coj kev thaj yeeb nyab xeeb los, thiab kev xyiv fab uas los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv los, thiab yuav muaj tag nrho txhua txoj kev zoo siab hauv lub neej tom ntej thaum lawv mus nyob ntawm Nws sab tes xis; los sis lawv muaj cai nrhiav tej kev phem, mus ua txog ua txhaum thiab tawm tsam Vajtswv, yog li ntawd lawv thiaj coj txoj kev rau txim los rau lawv hauv lub ntiaj teb no, thiab yuav poob ntau yam hauv lub ntiaj teb uas kav mus ib txhis. Tus Yaj Saub kuj hais tias: “Dab Ntxwg Nyoog tsis muaj hwj chim yuam peb ua ib yam dab tsi uas nws ntxias peb ua tsuas yog peb tso siab thiab nyoo nws. Peb tus yeeb yam yeej cia peb tiv tau tus dab phem; yog tias tsis yog li ntawd ces, peb thiaj yuav tsis muaj kev ywj siab xaiv li” (Teachings: Joseph Smith, 213).

  14. Saib Chiv Keeb 3:22–24; Amas 42:2–6; Mauxes 4:28–31.

  15. Txoj Kev Theej Txhoj yuav ua rau txhua leej txhua tus dim ntawm kev tuag ntawm sab ntsuj plig txawm lawv tsis hloov siab lees txim los vim lawv yuav rov qab los cuag Vajtswv thaum ua Kev Txiav Txim Zaum Kawg (saib Hilamas 14:17; 3 Nifais 27:14–15).

  16. Teachings: Joseph Smith, 210.

  17. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:36–40.

  18. Mauxes 6:58–59.

  19. Ib txhia yeej sib cog lus thaum tsis tau sib yuav, thiab tej lub sij hawm, tib neeg txawj yug thiab tu me nyuam loj hlob zoo, nyob hauv ib tsev neeg uas tsis muaj niam los yog tsis muaj txiv uas tau sib yuav. Tiam sis raws li pom feem coob mas, muaj ntau yam puav pheej uas qhia tias kev sib yuav yeej pab txhawb nqa peb lub sawm fem thiab cov me nyuam uas muaj tsev neeg uas muaj leej niam thiab leej txiv uas sib yuav lawv tau zoo tshaj cov uas tsis muaj. Txawm li ntawd los, ib tug kws sau xov xwm hu qhov no ua “tsev neeg txoj kev ploj mus thoob lub ntiaj teb,” es vim muaj li no tus nqi uas peb lub sawm fem yuav tsum them yeej loj zuj zus tuaj. Nicholas Eberstadt sau ntawv txog qhov uas kev sib yuav thiab kev muaj me nyuam yeej ploj mus nyob thoob lub ntiaj teb thiab sau ntawv txog qhov uas muaj ntau tsev neeg uas tsis muaj txiv thiab muaj kev sib nrauj es nws sau hais tias: “Peb yeej pom meej hais tias muaj me nyuam coob tsis coob uas raug kev txom nyem vim tej tsev neeg ploj mus. Peb kuj pom meej hais tias lub sawm fem, qhov tseem ceeb yog cov me nyuam, lawv raug txom nyem loj kawg vim muaj kev sib nrauj thiab cov me nyuam uas yug los thaum lawv niam lawv txiv tsis tau sib yuav. Muaj tseeb tiag, cov me nyuam muaj peev xwm kov yeej ntau yam. Tiam sis qhov uas peb tej tsev neeg ploj mus ua rau cov me nyuam raug txom nyem tiag tiag. Qhov uas peb tej tsev neeg ploj mus kuj tsim teeb meem rau cov neeg laus ib yam thiab.” (Saib “The Global Flight from the Family,” Wall Street Journal, Ob Hlis Ntuj 21, 2015, wsj.com/articles/nicholas-eberstadt-the-global-flight-from-the-family-1424476179.)

  20. “Tsev Neeg: Ib zaj Lus Tim Khawv rau lub Ntiaj Teb,” Ensign los sis Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2010, 129.

  21. Saib Chiv Keeb 1:26–28; 2:7, 18, 21–24; 3:20; Mauxes 2:26–28; 3:7–8, 18, 20–24; 4:26.