2010–2019
Tsis Txhob Ntshai, Cia li Ntseeg Xwb
October 2015


Tsis Txhob Ntshai, Cia li Ntseeg Xwb

Thaum peb xaiv kev ntseeg, muab siab rau ntseeg kom hloov siab lees txim, thiab coj raws li peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, peb qhib peb qhov muag ntawm sab ntsuj plig pom tej yam zoo nkauj uas peb yeej ib txwm tsis tau xav txog.

Npanpiloos thiab Daniyees

Ob txhiab rau pua xyoo tas los, Npanpiloos yog lub nroog uas muaj hwj chim loj tshaj plaws. Ib tug kws nrhiav keeb kwm thaum ub piav hais tias Npanpiloos tej phab ntsa uas vij lub nroog ntawd siab tshaj 300 fiv (90 m) thiab tuab li 80 fiv (25 m). Nws sau hais tias, “Tsis muaj lwm lub nroog uas muaj koob meej zoo ib yam li … lub nroog no.”1

Thaum ntawd, Npanpiloos yog lub plawv ntawm kev kawm ntawv, kev cai lij choj, thiab kev kawm txuj. Tsis muaj pawg tub rog uas muaj zog npaum li lawv. Lawv tawm tsam kov yeej Iyiv. Lawv tawm tsam, thiab ua rau cov Neeg Axilias lub tuam nroog, Nineves puas tsuaj tas. Lawv kov yeej Yeluxalees thiab coj Ixayees cov me nyuam uas zoo tshaj rov qab los rau Npanpiloos kom ua hauj lwm rau tus Vaj Ntxwv Nenpukajnexales.

Ib tug uas lawv yuam coj mus yog ib tug tub hluas hu ua Daniyees. Ntau tus kws tshawb fawb ntseeg tias Daniyees muaj 12 xyoo mus txog 17 xyoo thaum ntawd. Cia li xav txog qhov no, cov uas tuav lub Pov Thawj Hwj Aloos: Daniyees muaj hnub nyoog zoo li nej thaum nws rau coj mus rau tus vaj ntxwv lub nceeg vaj kom kawm txog Npanpiloos yam lus, tej kev cai, kev teev ntuj, thiab kev kawm txuj.

Nej puas txawj xav hais tias yuav zoo li cas yog nej raug yuam tawm ntawm nej lub tsev, mus kev 500 mais (800 km) rau ib lub nroog hauv pej kum teb chaws, thiab cov yeeb ncuab qhia nej txog lawv txoj kev teev ntuj.

Daniyees yog ib tug uas ntseeg Yehauvas. Nws ntseeg thiab teev tiam tus Vajtswv ntawm Anplaham, Ixaj, thiab Yakhauj. Nws tau kawm cov yaj saub tej lus, thiab nws paub txog Vajtswv tej kev ua hauj lwm nrog tib neeg.

Tiam sis thaum ntawd nws tseem hluas, es nws yog ib tug raug txim thiab tub kawm ntawv nyob hauv Npanpiloos. Ntshe muaj ntau tus uas xav kom nws tso nws txoj kev ntseeg qub tseg thiab ua raws li Npanpiloos tej kev teev ntuj. Tiam sis nws tseem ua raws li nws txoj kev ntseeg—los ntawm tej yam nws hais thiab ua.

Nej feem coob paub hais tias nws zoo li cas thaum nej yuav tsum tiv thaiv ib qho tseeb uas tib neeg tsis nyiam. Cov neeg hauv Internet niaj hnub no hais tias cov uas nrog peb tsis sib haum yuav “flame” peb los yog thuam peb. Tiam sis Daniyees tsis pheej hmoo raug kev thuam xwb. Nyob hauv Npanpiloos, cov uas twv cov thawj coj teev ntuj to taub hais tias “flamed” txhais li cas tiag. Cia li nug Daniyees cov phooj ywg, Sadalas, Mesakas, thiab Anpenekaus.2

Kuv tsis paub yog tias yog ib qho yooj yim rau Daniyees ua ib tug ntseeg nyob hauv lub nroog ntawd. Ib txhia txais koob hmoov muaj ib lub siab ntseeg—zoo li kev ntseeg yog ib lub txiaj ntsim uas los saum ntuj los rau lawv. Tiam sis kuv xav tias Daniyees yeej zoo ib yam li peb feem coob uas yuav tsum siv zog ua hauj lwm kom ceev cia peb zaj lus tim khawv. Kuv xav tias Daniyees siv sij hawm ntau txhos caug thov Vajtswv, muab nws tej lus nug thiab tej kev ntshai txi rau lub thaj ntawm kev ntseeg, thiab cia siab tos ntsoov tus Tswv kom muaj tswv yim thiab kev to taub.

Thiab tus Tswv twb tau foom koob hmoov rau Daniyees. Txawm lwm tus thuam nws txoj kev ntseeg, nws coj raws nraim li qhov uas nws paub tias muaj tseeb.

Daniyees ntseeg. Daniyees tsis tau ua xyem xyav.

Ces muaj ib hmo, tus Vaj Ntxwv Nenpukajnexales ua npau suav uas ua rau nws ntxhov siab heev. Nws muab nws pawg kws tshab fawb thiab cov uas txawj ua khawv koob sib sau ua ke thiab hais kom lawv piav nws zaj npau suav rau nws thiab qhia hais tias nws zaj npau suav txhais li cas.

Lawv yeej ua tsis tau li ntawd. Lawv thov hais tias, “Tsis muaj leej twg ua tau li koj hais os.” Tiam sis qhov no ua rau Nenpukajnexales chim siab heev, thiab nws txib kom tag nrho cov neeg txawj ntse, cov neeg uas txawj saib tes, txawj ua yees siv, thiab txawj saib yaig thiab txawj saib xyab raug hlais ib daig zuj zus—tsis hais Daniyees thiab lwm cov tub kawm ntawv los ntawm Ixayees.

Nej cov uas paub phau Daniyees paub tias muaj dab tsi tom qab no. Daniyees thov Nenpukajnexales kom muaj sij hawm me ntsis ntxiv, thiab nws thiab nws cov phooj ywg mus rau lawv lub hauv paus ntawm lawv txoj kev ntseeg thiab lub dag zog coj ncaj ncees. Lawv tau thov Vajtswv thiab thov kom txais Nws txoj kev pab thaum lub sij hawm tseem ceeb no. Ces “Daniyees txawm ua yog toog pom thiab Vajtswv qhia zaj uas tsis muaj leej twg paub ntawd rau Daniyees.”3

Dainyees, tus tub hluas los ntawm ib lub teb chaws uas Npanpiloos kov yeej lawm—tus uas raug thuam thiab raug cem vim nws ntseeg nws txoj kev teev ntuj—nws mus rau tus vaj ntxwv thiab piav txog nws zaj npau suav thiab qhov uas nws zaj npau suav txhais li cas.

Txij thaum hnub ntawd los, vim Daniyees rau siab ntseeg Vajtswv, nws rais los ua ib tug kws hais lus ntuas rau tus vaj ntxwv, txhua tus nyob thoob plaws Npanpiloos tau paub txog nws lub tswv yim.

Tus tub hluas uas ntseeg thiab ua raws li nws txoj kev ntseeg yog ib tug txiv neej ntawm Vajtswv. Ib tug yaj saub. Ib tug tub vaj ntxwv ntawm kev ncaj ncees.4

Peb puas zoo li Daniyees?

Rau tag nrho peb cov uas tuav Vajtswv lub pov thawj hwj dawb huv, kuv nug peb seb, peb puas zoo li Daniyees?

Peb puas sawv nrog nraim Vajtswv?

Peb puas ua raws li peb qhia, los sis peb yog Neeg Ntseeg Khetos thaum Hnub Sunday xwb?

Tej yam peb ua txhua hnub puas qhia meej tias peb ntseeg dab tsi?

Peb puas pab “ tej neeg pluag thiab tej neeg xav tau kev pab, tej neeg mob thiab tej neeg raug txom nyem?”5

Peb puas hais lus thiab ua tej yam raws li Vajtswv pom zoo?

Cov kwv tij, peb tau txais ntau yam. Peb tau kawm txog tej qhov tseeb ntawm Yexus Khetos txoj moo zoo uas txum tim rov qab los. Peb tau txais txoj cai pov thawj hwj kom pab peb cov neeg zej zog thiab txhim tsa Vajtswv lub nceeg vaj nyob rau hauv lub ntiaj teb. Peb nyob hauv ib lub caij uas muaj hwj chim ntawm sab ntsuj plig ntau. Peb muaj qhov tseeb tag nrho. Peb muaj cov yuam sij pov thawj hwj kom khi tej yam hauv lub ntiaj teb thiab nyob saum ntuj ceeb tsheej. Cov vaj lug kub dawb huv thiab cov yaj saub thiab cov thwj tim tej lus qhia los muaj ntau tshaj muaj dhau los.

Kuv cov phooj ywg, thov kom peb tsis txhob saib tej no tsis rau nqi. Nrog cov koob hmoov thiab cib fim no los peb muaj kev lav ris thiab hauj lwm ntau heev. Cia peb sawv los ua tej ntawd.

Lub nroog Npanpiloos thaum ub puas tsuaj tag lawm. Nws qhov zoo nkauj los yeej ploj mus tau ntev lawm. Tiam sis Npanpiloos txoj kev phem thiab kev ua li neeg ntiaj teb ua los tseem muaj niaj hnub nim no. Tam sim no peb yuav tsum ua neej li cov ntseeg nyob hauv ib lub ntiaj teb uas tsis ntseeg hlo li. Peb yuav tsum sawv xyaum ua raws li tej ntsiab cai ntawm Yexus Khetos txoj moo zoo txhua hnub thiab ua raws nraim li Vajtswv tej lus txib. Peb yuav tsum nyob kaj siab lug thaum phooj ywg yaum peb kom ua tsis zoo, tsis txhob qhuas tej yam uas neeg ntiaj teb nyiam los sis cov yaj saub cuav, tsis txhob quav ntsej cov uas saib tsis taus Vajtswv tej lus thuam, tiv tau tus uas phem tej kev ntxias, thiab kov yeej peb txoj kev ua tub nkeeg.

Cia li xav txog qhov no. Ntshe yuav yooj yim heev rau Daniyees yog nws cia li ua raws li Npanpiloos ua xwb. Yog nws ua li ntawd ces nws tsis tas ua raws li tej kev cai coj lub neej uas Vajtswv tau muab rau cov neeg Ixayees. Nws yuav noj tau cov zaub mov qab heev uas tus vaj ntxwv muab rau nws thiab ua tej yam ntxim nyiam uas neeg ntiaj teb ua. Yuav tsis muaj leej twg thuam nws.

Nws yuav muaj koob muaj npe.

Nws yuav phim cov uas nyob ib puag ncig.

Ntshe nws txoj kev ua neej yuav tsis nyuaj heev.

Yuav muaj tag nrho tej yam no mus txog thaum tus vaj ntxwv yuam kom lawv txhais nws zaj npau suav. Ces Daniyees yuav kawm tias, zoo ib yam li Npanpiloos “cov neeg txawj ntse,” nws tsis sib raug zoo nrog lub hauv paus ntawm qhov kaj thiab lub tswv yim ntxiv li lawm.

Daniyees twb dhau nws txoj kev sim siab. Peb tseem muaj peb li.

Ua Siab Loj Muaj Kev Ntseeg

Dab Ntxwg Nyoog, peb tus yeeb ncuab, xav kom peb poob. Nws dag ub dag no kom ua rau peb txoj kev ntseeg puas tsuaj. Nws ua tib zoo qhia tias tus uas ua xyem xyav thiab tus tsis ntseeg yeej txawj ntse thiab muaj txuj ci, thiab cov uas ntseeg Vajtswv thiab Nws tej txuj ci tseem ceeb ruam, dig muag, los sis muaj lwm tus ntxias lawv. Dab Ntxwg Nyoog yuav qhia tias kev ua xyem xyav txog tej txiaj ntsim ntawm sab ntsuj plig thiab cov yaj saub tseeb tej lus qhia yog ib qho zoo heev.

Kuv xav pab txhua tus to taub ib qho tseem ceeb hais tias: peb ntseeg Vajtswv vim muaj tej yam uas peb paub hauv peb lub siab, tsis yog vim muaj tej yam uas peb tsis paub.  Tej lub sij hawm tej yam uas peb txais tau ntawm sab ntsuj plig yeej dawb ceev dhau ua rau peb piav tsis tau rau lwm tus, tiam sis txawm li ntawd los tej ntawd tseem muaj tseeb.

Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau npaj tej txiaj ntsim ntawm sab ntsuj plig rau Nws cov me nyuam, muab txhua yam txiaj ntsim zoo kawg nkaus—tiam sis cov uas tsis ntseeg tsis zoo siab txais tej no, lawv cia li nyiam nyob deb saib xwb, nrog rau lawv tej kev tsis ntseeg, ua xyem xyav, thiab kev tsis saib rau nqi.

Vim li cas ib tug neeg yuav xav taug kev hauv lub neej no thiab muaj qhov kaj los ntawm tus tswm ciab ntawm lawv txoj kev to taub, thaum lawv thov tau peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab txais tau qhov kaj ci ntsa iab ntawm lub hnub uas yog kev txawj ntse ntawm sab ntsuj plig uas yuav ua rau lawv lub siab muaj laj lim tswv yim puv npo thiab ua rau lawv tus ntsuj plig muaj kev xyiv fab puv npo?

Vim li cas thaum peb hais rau tib neeg txog kev ntseeg, peb tsis hnov lawv hais tias, “Kheev lam kuv ntseeg tau li koj”?

Hais li ntawd mas muaj ib yam uas Dab Ntxwg Nyoog siv kom ntxias tib neeg ntxiv hais tias: kev ntseeg yog qhov uas muab rau ib txhia xwb. Tsis yog yus lam tau kev ntseeg xwb. Tiam sis kev xav ntseeg yeej yog theem thib ib! Vajtswv tsis xaiv leej twg ntsej muag.6 Nws yog nej Leej Txiv. Nws xav hais lus rau nej. Tiam sis, nej yuav tsum xav paub me ntsis—yuav tsum sim Vajtswv txoj lus—thiab siv “ib qho kev ntseeg me me.”7 Nej kuj yuav tsum txo hwj chim me ntsis. Thiab nej yuav tsum qhib nej lub siab lub ntsws. Nej yuav tsum nrhiav, tiag tiag. Thiab, qhov nyuaj tshaj, nej yuav tsum ua siab ntev thiab cia siab tos ntsoov tus Tswv.

Yog tias peb tsis siv zog kom ntseeg, ces peb zoo li tus neeg uas muab rho hluav taws xob tawm ntawm ib lub teeb ces liam hais tias lub teeb ntawd tsis ci hlo li.

Tsis ntev tas los kuv tu siab thiab xav tsis thoob thaum kuv hnov txog ib tug uas tuav lub Pov Thawj Hwj Aloos uas zoo li nws qhuas nws tus kheej vim nws twb tsis nrog Vajtswv sib raug zoo. Nws hais tias, “Yog Vajtswv tshwm sim Nws tus kheej rau kuv, ces kuv yuav ntseeg. Txij no mus txog thaum ntawd, kuv yuav nrhiav qhov tseeb los ntawm kuv txoj kev to taub thiab txoj kev txawj ntse uas ci rau txoj kev kuv yuav mus.”

Kuv tsis paub tus tub hluas no lub siab, tiam sis ua rau kuv pab nws tu siab. Yooj yim rau nws xyeej tej txiaj ntsim uas tus Tswv muab rau nws. Tus tub hluas no tau muab lub teeb txoj hlua hluav taws xob rho tawm ces zoo li nws txaus siab hais tias tsis muaj qhov kaj hlo li.

Ntshe, niaj hnub nim no qhov no yog ib tug cwj pwm uas sawv daws nyiam. Yog tias peb ua kom Vajtswv ris lub nra ntawm kev muab pov thawj, ces peb xav tias peb tsis tas ua raws li Vajtswv tej lus txib tiag tiag thiab xav tias peb dim tau tsis tas paub peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej.

Cov kwv tij, cia kuv hais meej: kev tsis ntseeg yeej tsis muaj nqi thiab tsis txaus qhuas. Kev tsis ntseeg yeej yooj yim—txhua tus muaj peev xwm tsis ntseeg tau. Yuav tsum muaj zog coj ncaj nees, rau siab, thiab ua siab loj kom ua neej rau siab ntseeg. Cov uas ntseeg khov kho yeej txaus qhuas dua li cov uas ua xyem xyav thaum muaj tej lus nug los sis tej kev txhawj.

Tiam sis peb yeej paub tias peb lub sawm fem tsis saib kev ntseeg rau nqi. Neeg ntiaj teb pheej tsis lees yuav tej yam uas lawv tsis to taub. Thiab neeg ntiaj teb tsis txawj to taub tej yam uas lawv pom tsis taus. Tiam sis qhov uas peb qhov muag ntawm sab cev nqaij daim tawv pom tsis tau ib yam tsis txhais hais tias qhov ntawd tsis muaj tseeb. “Tej yam hauv lub ntuj ceeb tsheej thiab hauv lub ntiaj teb los muaj ntau tshaj peb ua npau suav txog” uas tsis nyob hauv peb tej phau kawm ntawv, tej phau tshaj tawm kev tshawb fawb, thiab neeg ntiaj teb tej kev xav.8 Lub ntuj muaj tej yam xav tsis thoob uas zoo kawg nkaus—tej yam uas peb to taub dhau los ntawm qhov muag los ntawm sab ntsuj plig xwb.

Kev Cog Lus ntawm Kev Ntseeg

Thaum peb xaiv kev ntseeg, muab siab rau ntseeg kom hloov siab lees txim, thiab coj raws li peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, peb qhib peb qhov muag ntawm sab ntsuj plig pom tej yam zoo nkauj uas peb yeej ib txwm tsis tau xav txog. Yog li ntawd peb txoj kev ntseeg yuav loj zuj zus, thiab peb haj yam yuav pom ntau ntxiv.9

Cov kwv tij, kuv ua tim khawv hais tias txawm peb raug tej yam nyuaj los, tus Cawm Seej yuav hais rau nej zoo ib yam li Nws hais rau ib leej txiv uas nyob ntawm ib txoj kev hauv Kalilais, “Tsis txhob ntshai, cia li ntseeg xwb.”10

Peb yuav xaiv kev ntseeg.

Vim thaum peb ntseeg, peb nrhiav tau qhov kaj.

Peb yuav nrhiav tau qhov tseeb.11

Peb yuav nrhiav tau kev kaj siab lug.12

Vim peb ntseeg, peb yuav tsis raug kev tshaib kev nqhis.13 Tej txiaj ntsim los ntawm Vajtswv txoj kev tshav ntuj yuav pab peb ua raws li peb txoj kev ntseeg thiab yuav ua rau peb tej ntsuj plig puv zoo li “cov dej uas txhawv hauv [peb] lub siab thiab cawm [peb] txoj sia mus ib txhis.”14 Peb yuav muaj kev xyiv fab uas kav mus ib txhis.15

Yog li ntawd, kuv cov phooj ywg, kuv cov kwv tij uas tuav Vajtswv lub pov thawj hwj:

Ua siab loj muaj kev ntseeg.

Tsis txhob ntshai, cia li ntseeg xwb.

Sawv nrog Daniyees.

Kuv thov kom peb txhua tus—tsis hais cov hluas thiab cov laus los yog—yuav nrhiav lub dag zog, kev ua siab loj, thiab kev xav ntseeg. Los ntawm Yexus Khetos, peb tus Xib Hwb, lub npe, amees.