2010–2019
Jūsu nākamais solis
Oktobris 2015


Jūsu nākamais solis

Jūsu mīlošais Debesu Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, aicina jūs spert savu nākamo soli Viņu virzienā. Negaidiet. Speriet to tagad.

Mana sirds bēdājās kādā nesenā sanāksmē ar brīnišķīgiem pēdējo dienu svētajiem. Tika uzdots jautājums: „Kurš vēlas atkal dzīvot kopā ar Debesu Tēvu?” Visi pacēla roku. Nākamais jautājums bija: „Kuram ir pārliecība, ka jums tas izdosies?” Diemžēl un pārsteidzoši — vairums roku nolaidās.

Kad mēs saskatām atšķirību starp to, kas mēs esam pašlaik, un to, kādi mēs vēlamies kļūt, daudzi no mums tiek kārdināti un izvēlas zaudēt ticību un cerību.1

Tā kā „nekas netīrs nevar dzīvot kopā ar Dievu”,2 tad, lai mēs atkal dzīvotu kopā ar Viņu, mums jātiek attīrītiem no grēka3 un darītiem svētiem.4 Ja mums tas būtu jādara vieniem, neviens no mums to nespētu. Taču mēs neesam vieni. Būtībā mēs nekad neesam vieni.

Mums ir Debesu palīdzība, pateicoties Jēzum Kristum un Viņa Izpirkšanai.5 Glābējs ir teicis: „Ja jums būs ticība Manī, jums būs spēks darīt visu, kas ir noderīgs Manī.”6 Ticība pieaug, kad tā tiek pielietota.

Kopīgi aplūkosim trīs principus, kas mums palīdzēs mūsu ceļojumā — atpakaļ pie mūsu Debesu Tēva.

Kļūstiet kā bērns

Mūsu jaunākais mazdēls ilustrē pirmo principu. Pēc tam, kad viņš bija iemācījies rāpot un piecelties kājās, viņš bija gatavs, lai mēģinātu staigāt. Savos pirmajos mēģinājumos viņš krita, raudāja un taisīja grimases, kas pauda: „Es nekad, nekad to vairs nemēģināšu! Es vienkārši turpināšu rāpot.”

Kad viņš paklupa un nokrita, viņa mīlošie vecāki neuzskatīja, ka viņš ir bezcerīgs vai ka viņš nekad nestaigās. Tā vietā viņi pastiepa savas rokas, aicinot viņu, un, raugoties uz tiem, viņš atkal mēģināja virzīties tuvāk viņu mīlošajiem apskāvieniem.

Mīloši vecāki vienmēr ir gatavi ar pastieptām rokām sveikt pat vismazāko soli, kas vērsts pareizā virzienā. Viņi zina, ka mūsu vēlēšanās — atkal un atkal mēģināt —vadīs uz attīstību un panākumiem.

Glābējs mācīja: lai iemantotu Dieva valstību, mums ir jākļūst kā mazam bērnam.7 Tādēļ, garīgi izsakoties, pirmais princips ir tāds, ka mums jādara tas, ko mēs darījām kā bērni.8

Ar bērnam līdzīgu pazemību un vēlēšanos koncentrēties uz mūsu Debesu Tēvu un Glābēju, mēs speram soļus Viņu virzienā, nekad nezaudējot cerību, pat ja mēs pakrītam. Mūsu mīlošais Debesu Tēvs priecājās par ikkatru soli ticībā, un, ja mēs pakrītam, Viņš priecājās par katru centienu piecelties un mēģināt vēlreiz.

Rīkojieties ticībā

Otro principu ilustrē divi uzticīgi svētie, no kuriem katrs ļoti vēlas atrast savu mūžīgo dzīvesbiedru. Abi ar lūgšanu veica ticības pilnus soļus.

Jurijs, krievu pēdējo dienu svētais, upurēja un krāja naudu, lai dotos attālā braucienā uz templi. Vilcienā viņš ievēroja kādu skaistu sievieti ar gaišu sejas izteiksmi un juta, ka viņam jādalās evaņģēlijā ar viņu. Nezinādāms, ko citu darīt, viņš sāka lasīt savu Mormona Grāmatu, cerot, ka viņa to pamanīs.

Jurijs neaptvēra, ka šī sieviete, Marija, jau bija pēdējo dienu svētā. Nezinādama, ka arī Jurijs bija Baznīcas loceklis un uzklausot pamudinājumu dalīties evaņģēlijā ar viņu, arī Marija sāka lasīt savu Mormona Grāmatu, cerot, ka viņš to varētu pamanīt.

Kad viņi abi vienlaikus paraudzījās augšup, Jurijs un Marija bija pārsteigti, redzot Mormona Grāmatu viens otra rokās, — un, jā, pēc iemīlēšanās viņi tika saistīti templī. Tagad Jurijs un Marija Kutepovi no Voronežas, Krievijas, kā mūžīgie partneri sniedz zīmīgu ieguldījumu Baznīcas izaugsmē Krievijā.

Šeit tiek uzsvērta ne vien šī pāra vēlme rīkoties ticībā. Tas arī saistīts ar otro principu — Tas Kungs vairāk nekā atlīdzina mūsu gatavību rīkoties ticībā. Mūsu gatavība spert soli ne tikai tiek atlīdzināta — to pārsniedz Tā Kunga apsolītās svētības.

Debesu Tēvs un mūsu Glābējs dedzīgi vēlas mūs svētīt. Galu galā Viņi prasa tikai vienu desmito daļu no tā, ar ko Viņi svētī mūs, un tad apsola, ka tiks atvērti Debesu logi!9

Kad vien mēs labprātīgi rīkojamies ar ticību Jēzum Kristum un speram nākamo soli, sevišķi kādu neērtu soli, kas prasa kādu izmaiņu vai grēku nožēlošanu, mēs tiekam svētīti ar spēku.10

Es liecinu, ka Tas Kungs vadīs mūs pie — un caur — mūsu nākamajiem soļiem. Viņš vairāk nekā atlīdzinās mūsu pūles ar Savu spēku, ja mēs vēlamies turpināt censties, nožēlot grēkus un virzīties uz priekšu ar ticību mūsu Debesu Tēvam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum.

Garīgās dāvanas tiek apsolītas ne tikai tiem, kas mīl Dievu un tur visas Viņa pavēles, bet, par laimi, arī tiem no mums, „kas tiecas to darīt”.11 Spēks tiek dots tiem, kas turpina tiekties un censties.

Divi būtiski iknedēļas rādītāji, kas iezīmē mūsu ceļu pie mūsu Debesu Tēva, ir Svētā Vakarēdiena priekšraksta pastāvīgā derība un mūsu Sabata dienas ievērošana. Prezidents Rasels M. Nelsons iepriekšējā konferencē mācīja, ka Sabats ir Tā Kunga dāvana mums. Mūsu iknedēļas uzticīga Sabata dienas ievērošana ir mūsu zīme Tam Kungam, ka mēs mīlam Viņu.12

Katru Sabata dienu mēs apliecinām, ka mēs esam gatavi — gatavi uzņemties Viņa Vārdu, vienmēr atcerēties Viņu un turēt Viņa baušļus.13 Atlīdzinot par mūsu sirds nožēlu un apņēmību, Tas Kungs atjauno apsolījumu atlaist grēkus un dod mums iespēju, ka „Viņa Gars varēs vienmēr būt ar [mums]”.14 Svētā Gara ietekme uzlabo, stiprina, māca un vada mūs.

Ja, atceroties Viņu katrā Sabata dienā, mēs pievēršam savas sirdis Glābējam caur šiem diviem svarīgajiem rādītājiem, mūsu centieni atkal tiks vairāk nekā atlīdzināti ar Tā Kunga apsolītajām svētībām. Mums ir apsolīts, ka, uzticīgi turot Sabata dienu, zemes pilnība būs mūsu.15

Ceļš atpakaļ pie mūsu Debesu Tēva ved uz tā Kunga namu, kur mēs tiekam svētīti, saņemot glābšanas priekšrakstus savā labā un savu mirušo tuvinieku labā. Prezidents Boids K. Pekers mācīja, ka priekšraksti un derības kļūst par mūsu caurlaidi, lai mēs tiktu pieņemti Dieva klātbūtnē.16 Es lūdzu, lai ikviens no mums vienmēr būtu savas tempļa rekomendācijas cienīgs, lai regulāri kalpotu.

Pārvariet miesīgo cilvēku

Trešais princips ir šāds: mums ir jāpārvar miesīgā cilvēka nosliece atlikt, atmest un padoties.17

Virzoties uz priekšu pa derību ceļu, mēs pieļausim kļūdas, un dažas no tām — daudzas reizes. Daži no mums cīnās ar uzvedības izpausmēm vai atkarībām un jūtas bezspēcīgi, lai tās pārvarētu. Taču ticība Debesu Tēvam un Jēzum Kristum ir rīcības un spēka princips.18 Ja mēs esam gatavi rīkoties, mēs tiksim svētīti ar spēku nožēlot grēkus un mainīties.

Mēs ciešam neveiksmi vienīgi tad, ja nesperam nākamo soli ticībā. Mēs necietīsim, mēs nevaram ciest neveiksmi, ja mēs esam uzticīgi saistīti ar Glābēju — Viņu, kurš nekad necieta neveiksmi un nekad nepievils mūs!

Apsolītās svētības

Es apsolu, ka ikkatrs ticības pilns solis tiks sagaidīts ar palīdzību no Debesīm. Vadība tiks saņemta, kad mēs lūdzam mūsu Debesu Tēvu, paļaujamies uz mūsu Glābēju un sekojam Viņam, un uzklausām Svēto Garu. Spēks tiks gūts, pateicoties Jēzus Kristus Izpirkšanas upurim.19 Dziedināšana un piedošana tiks gūta, pateicoties Dieva labvēlībai.20 Gudrība un pacietība tiks gūta, uzticoties Tā Kunga laika grafikam attiecībā uz mums. Aizsardzība tiks saņemta, sekojot Dieva mūsdienu pravietim, prezidentam Tomasam S. Monsonam.

Jūs tikāt radīti, „lai [jūs] varētu gūt prieku”.21 Šo prieku jūs sajutīsit, kad jūs cienīgi atgriezīsities pie jūsu Debesu Tēva un jūsu Glābēja un gūsit Viņu silto apskāvienu.

Es liecinu par šīm absolūtajām patiesībām. Jūsu mīlošais Debesu Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, dzīvo. Viņi pazīst jūs. Viņi mīl jūs. Viņi mīloši aicina jūs spert savu nākamo soli Viņu virzienā. Negaidiet. Speriet to tagad. Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.