Slavējot tos, kas aizsargā

Es domāju, ka vēl viens iemesls, kāpēc šī emocionālā epizode ir palikusi man atmiņā tik ilgu laiku, ir pretstats, ko tā veido mūsdienu attieksmei. Tik daudzās sabiedrībās visā pasaulē, šķiet, viss ir lietojams tikai neilgu laiku. Tiklīdz kaut kas sāk lūzt vai dilt, vai mums vienkārši tas ir apnicis, — mēs to izmetam un aizvietojam ar atjauninājumu — kaut ko jaunāku vai modernāku.

Mēs to darām ar mobilajiem telefoniem, drēbēm, mašīnām — un, traģiski, pat ar attiecībām.

Lai arī atbrīvošanās no materiālām lietām, kuras mums vairs nav vajadzīgas, varētu nest kādu labumu mūsu dzīvē, tomēr, kad runa ir par mūžīgas dabas jautājumiem — mūsu laulību, mūsu ģimeni un mūsu vērtībām —, tāda veida domāšana, aizstājot veco ar kaut ko modernāku, var būt par iemeslu dziļai nožēlai.

Es esmu pateicīgs, ka piederu baznīcai, kas ciena laulību un ģimeni. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi visā pasaulē ir pazīstami ar to, ka viņiem ir vienas no vislabākajām laulībām un ģimenēm, kādas jūs vien varat atrast. Es ticu, ka tas daļēji ir tās vērtīgās patiesības dēļ, ko atjaunoja Džozefs Smits, proti, ka laulība un ģimene ir paredzēta uz mūžību. Ģimenes ir paredzētas ne tikai tam, lai dzīve šeit, uz Zemes, ritētu raitāk un lai tās tiktu pamestas, kad mēs nokļūsim debesīs. Tās, drīzāk, ir daļa no debesu kārtības. Tās ir celestiālās kārtības atspulgs un līdzība Dieva mūžīgajai ģimenei.

Bet stipra laulība un ģimenes attiecības neveidojas tikai tāpēc, ka mēs esam Baznīcas locekļi. Tās prasa pastāvīgu, apzinātu darbu. Mācībai par mūžīgām ģimenēm vajadzētu mūs iedvesmot veltīt visas mūsu pūles, lai saglabātu un bagātinātu mūsu laulību un ģimeni. Es apbrīnoju un slavēju tos, kas ir saglabājuši un stiprinājuši šīs svarīgās, mūžīgās attiecības.

Šodien es vēlos uzslavēt tos, kas aizsargā.

Laika gaitā es saistīšanas priekšrakstā esmu saistījis daudzus cerīgus un mīlošus pārus. Es neesmu saticis nevienu pāri, kurš, skatoties viens uz otru pāri altārim, domāja, ka viņu laulība beigsies ar šķiršanos vai salauztu sirdi.

Diemžēl ar dažiem pāriem tas notiek.

Kaut kādā veidā, laikam ejot un mainoties attiecību raksturam, daži pamazām pārstāj domāt par viens otra laimi un sāk pamanīt mazos trūkumus. Šādos apstākļos dažiem šķiet vilinošs secinājums, ka viņu laulātais draugs nav pietiekami gudrs, pietiekami jautrs vai pietiekami jauns. Un kaut kā viņi nonāk pie domas, ka šie secinājumi kalpo par attaisnojumu tam, lai sāktu meklēt citas attiecības.

Brāļi, ja iepriekš minētais kaut kādā mērā apraksta jūs, es jūs brīdinu, ka jūs esat uz ceļa, kas ved uz izpostītu laulību, izpostītām mājām un salauztu sirdi. Es jūs lūdzu, apstājieties tagad un atgriezieties uz drošā derību ceļa — godprātībā un uzticībā. Un, protams, tas pats attiecas arī uz mūsu dārgajām māsām.

Tagad, tikai viens vārds tiem neprecētajiem brāļiem, kas seko maldiem, ka viņiem vispirms ir jāatrod „ideālā sieviete”, pirms viņi var sākt nopietni izrādīt uzmanības apliecinājumus vai precēties.

Mani mīļotie brāļi, vai drīkstu jums atgādināt, ka pat tad, ja arī būtu tāda „ideāla sieviete”, vai jūs patiešām domājat, ka viņa būtu ieinteresēta jūsos?

Dieva laimes iecerē mēs meklējam ne tik daudz kādu, kas ir pilnīgs, bet gan tādu cilvēku, ar kuru dzīves laikā mēs varam apvienot pūles, lai izveidotu mīlestības pilnas, ilgstošas un brīnišķīgākās attiecības. Tas ir mērķis.

Brāļi, tie, kas sargā savu laulību, saprot, ka šis mērķis prasa laiku, pacietību un vairāk par visu — Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas svētības. Tas prasa no jums būt laipniem, neskaust, nemeklēt savu labumu, nebūt viegli aizkaitināmiem, nepieminēt ļaunu un priecāties par patiesību. Citiem vārdiem sakot, tas prasa no jums žēlsirdību, tīro Kristus mīlestību.¹

Tas viss vienkārši nenotiks vienā acumirklī. Dižas laulības tiek veidotas soli pa soli, dienu no dienas — visā dzīves garumā.

Un tās ir labas ziņas.

Jo neatkarīgi no tā, cik garlaicīgas šobrīd ir jūsu attiecības, ja jūs turpināsiet tās uzlabot ar laipnību, līdzjūtību, klausīšanos, upurēšanos, sapratni un pašaizliedzību, galu galā tās kļūs par lieliskām.

Ja jums šķitīs, ka tas prasa mūžību, atcerieties: laimīgas laulības ir paredzētas ilgt mūžību! „Tādēļ nepiekūstiet, labu darīdami, jo jūs ieliekat liela darba pamatu [laulībai]. Un no mazām lietām rodas tas, kas ir liels.”²

Tas varbūt ir ilgtermiņa darbs, bet tam nav jābūt drūmam. Patiesībā, riskējot apgalvot acīmredzamo, šķiršanās reti notiek, kad vīrs un sieva ir laimīgi.

Tātad esiet laimīgi!

Un, brāļi, pārsteidziet savu sievu, izdarot kaut ko tādu, kas dara viņu laimīgu.

Tie, kas sargā savu laulību, izvēlas laimi. Lai arī tā ir taisnība, ka dažiem hroniskas depresijas veidiem ir nepieciešama specializēta ārstēšana, man tomēr patīk šis Ābrahama Linkolna domu grauds: „Vairums cilvēku ir tik laimīgi, cik vien paši ir nolēmuši tādi būt.” Tas jauki saskan ar pantiem no Svētajiem Rakstiem: „Meklējiet, tad jūs atradīsit.”³

Ja mēs savā laulātajā draugā meklēsim nepilnības vai laulībā lietas, kas kaitina, mēs noteikti tās atradīsim, jo katram ir nepilnības. No otras puses, ja mēs meklēsim labo, mēs to noteikti atradīsim, jo katram ir arī daudzas labas īpašības.

Tie, kas sargā laulību, ravē nezāles un aplaista ziedus. Viņi priecājas par mazām labvēlības izpausmēm, kas iededz maigas žēlsirdības sajūtas. Tie, kas sargā laulību, sargā nākamās paaudzes.

Brāļi, atcerieties to, kāpēc jūs iemīlējāties.

Strādājiet katru dienu, lai padarītu laulību stiprāku un laimīgāku.

Mani dārgie draugi, darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai būtu starp tām svētajām un laimīgajām dvēselēm, kas sargā savu laulību.

Šodien es arī vēlētos uzslavēt tos, kas sargā savas attiecības savās ģimenēs. Katrai ģimenei ir nepieciešama aizsardzība.

Tikpat, cik tas ir brīnišķīgi, ka šī Baznīca ir pazīstama savu stipro ģimeņu dēļ, tikpat bieži mēs varētu apjaust, ka tas attiecas uz katru pēdējo dienu svēto ģimeni, izņemot mūsu. Bet patiesība ir tā, ka nav tādu ideālu ģimeņu.

Katra ģimene piedzīvo neveiklus brīžus.

Piemēram, kad jūsu vecāki jūs lūdz uztaisīt „pašbildi” kopā ar viņiem vai kad jūsu pašpārliecinātā tante apgalvo, ka jūs neesat precējies tikai tāpēc, ka esat pārāk izvēlīgs, vai kad jūsu pašpārliecinātais svainis domā, ka viņa politiskie uzskati ir vienīgā patiesība, vai kad jūsu tētis organizē ģimenes kopbildi, kurā visiem ir jābūt apģērbtiem kā viņa iemīļotās filmas varoņiem.

Un jums tiek Čībakas, Zvaigžņu karu varoņa, kostīms.

Tādas ir ģimenes.

Mums varbūt ir kopīgi gēni, bet mēs neesam vienādi. Mūsu gari ir unikāli. Mūsu pieredzes atstāj uz mums atšķirīgu ietekmi. Un rezultātā katrs no mums kļūst atšķirīgs.

Tā vietā, lai censtos piespiest katru rīkoties pēc mūsu prāta, mēs varam izvēlēties priecāties par šīm atšķirībām un būt pateicīgiem par tām, jo tās bagātina mūsu dzīvi un pastāvīgi mūs pārsteidz.

Dažreiz tomēr mūsu ģimenes locekļi izvēlas vai rīkojas neapdomīgi, amorāli vai kaitējot citiem. Kā lai mēs rīkojamies šādos gadījumos?

Nav tādas atbildes, kas derēs katram gadījumam. Tiem, kas sargā savas ģimenes, tas izdodas tāpēc, ka tie apspriežas ar savu laulāto draugu un ģimeni, meklē Tā Kunga gribu un ieklausās Svētā Gara pamudinājumos. Viņi zina, ka tas, kas der vienai ģimenei, citai var nederēt.

Taču ir kaut kas tāds, kas der katram gadījumam.

Mormona Grāmatā mēs uzzinām par cilvēkiem, kas bija atklājuši laimes noslēpumu. Vairākās paaudzēs „nebija strīdu. … Un noteikti nevarēja būt laimīgāku ļaužu starp visiem ļaudīm, kas bija tikuši radīti ar Dieva roku.” Kā viņi to panāca? „Dēļ Dieva mīlestības, kas mājoja ļaužu sirdīs.”⁴

Lai arī ar kādām problēmām saskaras jūsu ģimene, lai arī kas jums ir jādara, lai tās atrisinātu, problēmas risinājums sākas un beidzas ar žēlsirdību, tīro Kristus mīlestību. Bez šīs mīlestības — pat šķietami ideālas — ģimenes piedzīvo grūtības. Pat ģimenes ar lieliem izaicinājumiem tiek ar visu galā.

„Mīlestība nekad nebeidzas.”⁵

Tas attiecas uz laulību sargāšanu! Tas attiecas uz ģimeņu sargāšanu!

Liels žēlsirdības ienaidnieks ir lepnība. Lepnība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc laulības un ģimenes piedzīvo grūtības. Lepnība ir ātras dabas, aizvainojoša un skaudīga. Lepnība pārspīlē pati savu spēku un ignorē citu tikumus. Lepnība ir savtīga un viegli aizkaitināma. Lepnība iedomājas sazvērestību tur, kur tās nav, un slēpj pati savas vājības aiz gudriem attaisnojumiem. Lepnība ir ciniska, pesimistiska, dusmīga un nepacietīga. Patiešām, ja žēlsirdība ir Kristus tīrā mīlestība, tad lepnība ir Sātana raksturīgākā īpašība.

Lepnība varbūt ir izplatīta cilvēciska vājība. Bet lepnība nav daļa no mūsu garīgā mantojuma, un tai nav vietas starp Dieva priesterības nesējiem.

Dzīve ir īsa, brāļi. Lepnību nožēlot var nākties ilgu laiku, — dažas lepnības sekas sniegsies cauri mūžībai.

Tas, kā jūs izturaties pret savu sievu vai bērniem, vai vecākiem, vai brāļiem un māsām, var ietekmēt nākamās paaudzes. Kādu mantojumu jūs gribat atstāt saviem pēcnācējiem? Cietsirdību, atmaksu, dusmas, bailes vai vienatni? Vai arī mīlestību, pazemību, piedošanu, līdzjūtību, garīgo izaugsmi un vienotību?

Mums visiem ir jāatceras, ka „tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību”.⁶

Jūsu ģimenes attiecību dēļ, jūsu dvēseles dēļ, lūdzu, esiet žēlsirdīgi, jo „žēlastība nebēdā par tiesu”.⁷

Atmetiet lepnību.

Sirsnīga atvainošanās saviem bērniem, savai sievai, savai ģimenei vai saviem draugiem ir nevis vājuma, bet gan spēka pazīme. Vai tas, ka jums ir taisnība, ir svarīgāk par bagātinošas, dziedinošas un mīlestības pilnas vides sekmēšanu?

Veidojiet attiecības, neiznīciniet tās.

Pat, ja jūs neesat vainīgi — iespējams, jo īpaši tad, kad jūs neesat vainīgi, — ļaujiet mīlestībai uzveikt lepnību.

Ja jūs ļausiet tam notikt, tad jebkuras likstas, kas jūs ir skārušas, pāries, un Dieva mīlestības dēļ jūsu sirdī strīdi rimsies. Šie attiecību saglabāšanas principi attiecas uz mums visiem, neatkarīgi no tā, vai mēs esam precēti, šķīrušies, atraitņi vai neprecēti. Mēs visi varam būt stipru ģimeņu sargātāji.

Brāļi, savos centienos sargāt savas laulības un ģimenes — tāpat kā visās lietās — sekosim Viņa, kurš mūs glābj, piemēram. Glābējs, „mīlot mūs, … grēkus izpirka”.⁸ Jēzus Kristus ir mūsu Skolotājs. Viņa darbs ir mūsu darbs. Tas ir glābšanas darbs, un tas sākas mūsu mājās.

Mīlestība glābšanas iecerē ir nesavtīga, un tā ir vērsta uz citu cilvēku labklājību. Tā ir mīlestība, ko mūsu Debesu Tēvs izjūt pret mums.

Kad mēs mīlēsim tā, kā Glābējs mīl, Viņš noteikti svētīs un veicinās mūsu pūles — pasargāt mūsu laulību un stiprināt mūsu ģimenes.

Lai Tas Kungs jūs svēta jūsu nenogurstošajos un taisnīgajos centienos — būt starp tiem, kas aizsargā. Šī ir mana lūgšana Jēzus Kristus vārdā, āmen.