2010–2019
Cov Neeg Raug Xa Mus rau lub Koom Txoos
Kaum Hli Ntuj Xyoo 2016


Cov Neeg Raug Xa Mus rau lub Koom Txoos

Peb thov kom nej ua cov neeg qhia tom tsev thiab sawv cev rau Vajtswv rau Nws cov me nyuam, kom hlub thiab saib xyuas thiab thov Vajtswv rau cov neeg uas nej qhia.

Tsis ntev tas los no muaj peb ib tug muam uas tsis muaj txiv, uas kuv yuav hu ua Molly, los tom hauj lwm los txog tsev es pom tias dej nyab tag nrho nws lub tsev hauv qab daus siab npaum li ob eej (5 cm). Molly nrog nws cov neeg zej zog sib koom siv tib co kav dej, ces nws paub tias tej zaum lawv ntxhua ris tsho los yog da dej ntau heev vim lawv cov dej thaub qab los nyab nws lub tsev hauv qab daus.

Nws hu ib tug phooj ywg tuaj pab thiab nkawd pib daus dej tawm thiab txhuam tsev. Ces lub tswb qhov rooj txawm nrov. Molly tus phooj ywg txawm hais tias, “Yog koj ob tug neeg tuaj qhia tom tsev!”

Molly luag. “Twb yog hnub kawg ntawm lub hli,” Molly teb tuaj, “tiam sis kuv paub tseeb hais tias tsis yog kuv ob tug neeg tuaj qhia tom tsev.”

Molly mus teb lub qhov rooj, nws ob txhais ko taw liab, nws lub ris ntub, nws ntoo phuam, thiab nws rau ob lub hnab looj tes yas uas zoo nkauj. Tiam sis qhov uas nws tsis tshua npaj txais neeg qhua tsis piv rau qhov uas nws ntsib thaum nws qhib qhov rooj. Twb yog nws ob tug mus qhia tom tsev!

Molly tau qhia kuv, “Kuv xav tsis thoob heev npaum li tias koj yuav muab ib tug kws kho kav dej tus phooj ywg ntaus kuv! Nov yog ib qho txuj ci tseem ceeb ntawm txoj kev mus qhia tom tsev—hom uas cov Kwv Tij qhia txog hauv lawv tej zaj lus tom lub tuam rooj sab laj!” Molly hais txuas ntxiv mus tias: “Tiam sis, twb yog thaum kuv txiav txim siab saib kuv puas nwj nkawd ib pas los yog muab ib tug txhuam tsev rau nkawd, nkawd hais tias, ‘Auj Molly, wb thov txim. Wb pom tau tias koj tsis khoom. Wb tsis xav tab kaum koj, ces wb mam li rov qab tuaj lwm zaus.’ Ces nkawd txawm mus lawm lauj.”

“Yog leej twg?” nws tus phooj ywg nug sab hauv tuaj.

Molly qhia kuv tias, “Kuv xav hais rau nws hais tias, ‘Twb tsis yog Peb tug Neeg Nifais tiag,’ tiam sis kuv cheem kuv tus kheej thiab ua tib zoo hais tias, ‘Yog kuv ob tug tuaj qhia tom tsev, tiam sis nkawd xav tias lub sij hawm no tsis zoo rau nkawd qhia nkawd zaj rau kuv.’”1

Kuv cov kwv tij, cia peb ntsuam xyuas lub pov thawj hwj lub luag hauj lwm no uas peb hais tias yog “lub Koom Txoos thawj txoj kev pab” rau nws cov mej zeej thiab lawv tsev neeg.2 Twb tau ntov ntoo ntau kom thiaj muaj tej ntawv txaus kho txoj kev qhia tom tsev no thiab rov qab kho kom khiav zoo. Yeej tau hais lus yaum peb sawv daws mus qhia tom tsev ntau zaus suav tsis txheeb. Tiag tiag qhov uas peb tseem qhia tom tsev tsis tshua zoo yog ib yam uas peb muaj txim tiag. Li ntawd peb tseem ncav tsis tau lub hom phiaj mus qhia tom tsev uas tus Tswv txoj lus txib kom “saib xyuas lub koom txoos txhua lus sij hawm”3 hais kom ua.

Ib feem ntawm peb qhov kev cov nyom yog qhov uas niaj hnub nim no lub Koom Txoos muaj neeg coob uas sib txawv nyias muaj nyias tej kab lis kev cai. Peb cov mej zeej nyob hauv 30,000 pawg ntseeg thiab ceg ntseeg, es nyob hauv 188 lub teb chaws thiab cheeb tsam, ces qhov uas mus qhia peb cov kwv tij thiab cov muam yeej nyuaj dua lub caij thaum ntxov hauv lub Koom Txoos thaum ib tug neeg zej zog qhia lwm tus neeg zej zog, es qhov no tau yog “kev qhia hauv nplov.”

Tsis tas li ntawd xwb, nyob hauv ntau pawg ntseeg hauv lub Koom Txoos, tsis tshua muaj cov txiv neej tuav lub pov thawj hwj uas yuav mus qhia tom tsev tau, es cov uas mus qhia tom tsev tau yuav tsum qhia npaum li 18 los yog 20 tsev neeg—los yog ntau tshaj ntawd. Thiab muaj qhov uas qee zaum yuav tsum taug kev mus deb tsawv kom thiaj qhia tau, es ua li ntawd siv nyiaj los yog tsis muaj tsheb ntau, thiab qee zaum tib neeg ua hauj lwm nruab hnub ntev zog thiab ua hauj lwm thaum hnub vas xaum vas thiv thiab. Ntxiv rau qhov ntawd tej kab lis kev cai uas txwv tsis pub neeg qhua tuaj xyuas yog tias tsis tau caw tuaj thiab qhov uas tej koog zej zog hauv lub ntiaj teb no tsis puaj phais—ces, li no peb pom tau tias muaj teeb meem nyuaj tsawv.

Kuv cov kwv tij, qhov zoo tshaj nyob rau tej qhov chaw uas ua tau yog mus xyuas cov neeg tom tsev ib hlis ib zaug, es qhov no yog lub hom phiaj uas lub Koom Txoos ncav kom tau. Tiam sis peb pom tau hais tias nyob rau ntau qhov chaw thoob plaws lub ntiaj teb no qhov uas yuav ncav kom tau lub hom phiaj ntawd nyuaj heev thiab tias peb ua rau cov kwv tij ntawd xav tias lawv yog neeg swb thaum peb hais kom lawv ua qhov uas ua tsis tau tiag, ces Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm tau sau ntawv mus ntsib cov thawj coj ntawm lub pov thawj hwj thaum lub Kaum Ob Hlis Ntuj hnub tim 2001 thiab qhia tawm lub tswv yim zoo kawg no hais tias: “Yeej muaj tej qhov chaw hauv lub Koom Txoos uas qhov uas mus xyuas tom tsev txhua lub hli ncav tsis tau hlo li vim tsis muaj cov neeg tuav lub pov thawj hwj coob txaus thiab muaj lwm qhov teeb meem nyob ze.” Peb twb hais txog ob peb qho lawm. “Thaum muaj li hais no, cov thawj coj yuav tsum ua raws li lawv ua tau kom saib xyuas thiab ntxiv dag zog rau txhua tus mej zeej.”4

Cov kwv tij, yog tias kuv pawg ntseeg los sis ceg ntseeg muaj tej kev cov nyom li no, kuv tus khub ntawm lub pov thawj hwj Aloos thiab kuv yuav siv Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm tej lus tswv yim no (uas nim no nyob hauv phau ntawv qhia kev cai) li no: Qhov thib ib, txawm tias siv sij hawm ntev npaum li cas, wb yuav sim ua raws li txoj lus txib hauv vaj lug kub kom “mus xyuas txhua tus mej zeej lub tsev,”5 es teem ib lub sij hawm uas yuav cia wb mus xyuas tej tsev neeg no yim sai yim zoo. Thaum ua li ntawd, wb yuav siv sij hawm mus xyuas lawv cov uas xav tau kev pab ntau tshaj—cov neeg uas cov tub txib qhia, cov neeg uas nyuam qhuav ua kev cai raus dej, lawv cov uas muaj mob, kho siab, tsis tshua tuaj tshawj, tej tsev neeg uas muaj ib tug niam txiv xwb thiab muaj me nyuam hauv tsev, thiab txuas ntxiv mus.

Thaum wb nrhiav sij hawm mus xyuas tej tsev neeg no, uas tej zaum yuav siv ob peb hlis kom thiaj mus xyuas tau, wb yuav sim tiv tauj kom tau cov neeg thiab tej tsev neeg uas wb lav ris mus xyuas siv tej yam dab tsi twg uas tus Tswv tau muab pub rau peb hauv lub caij nyoog kawg no. Thiab wb yuav saib seb wb tej tsev neeg uas wb saib xyuas puas tuaj tshawj thiab, raws li cov vaj lug kub hais, yuav “nrog lawv sib tham ib leeg rau ib leeg kom thiaj pab lawv sab ntsuj plig.”6 Tsis tas li ntawd xwb, wb yuav hu xov tooj mus ntsib lawv, xa ntawv email thiab text mus rau lawv, los yog dhau ntawm tej kev tshaj xov xwm social media uas muaj niaj hnub nim no. Kom thiaj pab kho tej kev xav tau tshwj xeeb, tej zaum wb yuav xa ib nqes vaj lug kub los yog ib txoj kab lus los ntawm ib zaj lus hais tom lub tuam rooj sab laj los yog ib zaj Lus Maumoos los ntawm tej yam uas muaj nyob rau ntawm LDS.org. Siv cov lus uas Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm hais, wb yuav ua raws li wb ua tau siv tej yam uas wb muaj.

Kuv cov kwv tij, kuv thov kom nej saib txoj kev mus qhia tom tsev ua ib lub luag hauj lwm tseem ceeb. Thov lauj, saib qhov uas nej yog cov neeg uas tus Tswv xa mus qhia Nws cov me nyuam ua ib yam tseem ceeb thiab. Qhov no txhais tau hais tias peb yuav tsum tsis txhob coj nruj npaum li txoj kev cai Mauxes es thaum lub hli twb yuav xaus lam tau lam mus qhia zaj lus los ntawm lub Koom Txoos cov ntawv uas tsev neeg twb nyeem lawm. Peb cov uas yog thawj coj cia siab hais tias nej yuav txhawj xeeb txog tej mej zeej, thiab ua tib zoo saib xyuas lawv, txawj xav txog lawv, kho tej teeb meem uas lawv muaj raws li nej kho tau, txawm yog ntawm sab ntsuj plig los yog lwm yam.

Hais txog saib yuav “suav” dab tsi ua kev qhia tom tsev, txhua yam zoo uas nej ua nej “suav” tau, ces kav tsij qhia tawm! Tiag tiag, daim ntawv ceeb toom tseem ceeb tshaj yog saib nej tau foom koob hmoov thiab saib xyuas cov uas nej yuav tsum saib xyuas li cas, uas tsis yog nyob ntawm saib nej ua hnub twg los yog nyob qhov twg. Qhov tseem ceeb tshaj yog qhov uas hais tias nej hlub nej cov neeg thiab nej ua raws li txoj lus txib kom “saib xyuas lub Koom Txoos txhua lub sij hawm.”7

Thaum lub Tsib Hlis Ntuj hnub tim 30 xyoo tas los no, kuv tus phooj ywg Troy Russell thaub nws lub tsheb thauj khoom tawm ntawm nws lub nkas las yuav thauj khoom mus muab pub rau qhov chaw Deseret Industries nyob ze. Nws txawm hnov tias nws lub log nram qab luam dab tsi. Nws xav tias yog ib qho khoom tau poob los ntawm lub tsheb nram qab, tiam sis nws nres tawm mus saib thiab pom tias yog nws tus me nyuam tub, Austen, muaj cuaj xyoos, es nws tus tub pw khwb rwg rau hauv peb teb. Yeej muaj suab qw quaj, kev foom koob hmoov siv lub pov thawj hwj, cov kws pab kho mob kam ceev, thiab cov neeg ua hauj lwm tom lub tsev kho mob, tiam sis, thaum kawg, kho tsis tau li. Austen tas sim neej.

Troy tsaug zog tsis tau, nrhiav kev kaj siab lug tsis tau li. Nws hais tias nws ris tsis tau lub nra ntawd thiab nws yuav peem zog mus tom ntej tsis tau li. Tiam sis muaj peb qho kev txhiv dim uas pab daws tej kev nyuaj siab heev no.

Qhov thib ib yog txoj kev hlub thiab txoj kev tso kev nplij siab ntawm peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, ib yam uas Troy hnov tau dhau ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv uas nplij Troy lub siab, es ua tib zoo ntxhi qhia Troy hais tias Vajtswv to taub txog qhov uas xiam ib tug tub uas zoo ntxim nyiam kawg. Qhov thib ob yog nws tus poj niam, Deedra, uas puag Troy thiab hlub nws thiab pab nws nco qab hais tias nws ua niam tau xiam ib tug tub thiab, tiam sis nws tsis xav xiam ib tug txiv ib yam. Qhov thib peb yog John Manning, tus qhia tom tsev zoo kawg.

Kuv tsis paub hais tias John thiab nws tus khub tau mus xyuas tsev neeg Russell ntau npaum li cas los yog saib nkawd qhia zaj lus twg thaum nkawd mus txog los yog saib nkawd tau ceeb toom txog nkawd qhov kev mus xyuas li cas. Kuv tsuas paub hais tias lub caij nplooj ntoo hlav tas los no Tij Laug Manning cev tes mus nqa Troy Russell hauv av los ib yam li nws nqa me nyuam tub Austin tiag. Ib yam li tus qhia tom tsev los yog tus neeg saib xyuas los yog tus kwv tij hauv txoj moo zoo uas nws yuav tsum ua, John cia li saib xyuas thiab tu Troy Russell dhau ntawm lub hwj chim pov thawj hwj. John pib hais rau Troy hais tias, “Troy, Austen xav kom koj sawv los mus—sawv los mus ntaus basketball—ces kuv yuav tuaj tos koj txhua tag kis thaum 5:15 sawv ntxov. Npaj nawb, vim kuv tsis xav nkag los rau hauv koj lub tsev los tsa koj—kuv paub tias Deedra yuav tsis kheev kuv ua li ntawd.”

Troy qhia kuv hais tias, “Kuv tsis xav mus, vim kuv yeej los coj Austen nrog kuv mus ntaus basketball txhua tag kis thiab qhov uas kuv pheej nco ntsoov yuav mob kuv siab heev. Tiam sis John xav kom kuv mus heev, ces kuv mus. Txij thaum thawj hnub uas kuv rov qab mus ntaus basketball, wb sib tham—los yog kuv tham—thiab John mloog kuv hais. Kuv tham tag nrho lub sij hawm tsav tsheb mus tom tshawj thiab kuv tham tag nrho lub sij hawm rov qab los tsev. Qee zaum kuv tham thaum wb nres tsheb thiab saib lub hnub tawm tuaj saum Las Vegas. Thaum xub thawj yeej nyuaj, tiam sis nyob nyob kuv pom tias kuv rov qab txais tau kuv lub dag zog dhau los ntawm ib tug mej zeej ntawm lub Koom Txoos uas qeeb qeeb thiab tsis tshua txawj ntaus basketball, tiam sis nws hlub kuv thiab mloog kuv hais mus txog thaum lub hnub tawm tuaj hauv kuv lub neej dua ib zaug ntxiv.”8

Kuv cov kwv tij ntawm lub pov thawj hwj, thaum peb hais txog txoj kev qhia tom tsev los yog kev saib xyuas los yog kev pab ntawm lub pov thawj hwj los yog kev ua Khetos ib tug thwj tim—hu li cas los tau—peb hais txog qhov uas kuv hais no. Peb thov kom nej ua cov neeg qhia tom tsev thiab sawv cev rau Vajtswv rau cov mej zeej ntawm Nws lub Koom Txoos, kom hlub thiab saib xyuas thiab thov Vajtswv rau nej cov neeg, ib yam li peb hlub thiab saib xyuas thiab thov Vajtswv rau nej. Thov kom nej saib xyuav thiab ntxiv dag zog rau Vajtswv pab yaj raws li nej ua tau, kuv thov, los ntawm lub npe ntawm tus Tub Yug Yaj ntawm peb sawv daws, twb yog tus Tswv Yexus Khetos, amees.