2010–2019
Kuv Yuav Coj qhov Kaj ntawm txoj Moo Zoo Los rau Hauv Kuv lub Tsev
Kaum Hli Ntuj Xyoo 2016


Kuv Yuav Coj qhov Kaj ntawm txoj Moo Zoo Los rau Hauv Kuv lub Tsev

Peb coj tau qhov kaj ntawm txoj moo zoo los rau hauv peb tej tsev nyob, tej tsev kawm ntawv, thiab tej chaw ua hauj lwm yog hais tias peb pom tau tej yam zoo ntawm lwm tus neeg.

Raws li Viv Ncaus Linda K. Burton cov lus caw hauv lub tuam rooj sab laj thaum lub Plaub Hlis Ntuj tas los no,1 muaj nej coob leej tau ua tib zoo muaj kev siab hlub mus pab cov neeg tawg rog uas nyob ze nej. Tej kev ib leej pab ib leej mus thoob zej zog, nov yog txoj kev hlub. Thaum nej siv nej lub sij hawm, tej kev txawj, thiab tej kev pab, ces nej tej siab thiab cov neeg tawg rog tej siab kaj lawm. Qhov uas muaj kev cia siab thiab kev ntseeg siab thiab kev hlub ntawm tus uas pab thiab tus uas tau kev pab yog kev siab hlub tiag tiag.

Tus yaj saub Maulaunais tau qhia rau peb hais tias cov uas muaj kev siab hlub tiag yog cov uas yuav nrog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej nyob hauv lub nceeg vaj xilethi-aus. Nws sau hais tias, “Tsuas yog nej muaj txoj kev siab hlub xwb tsis yog li ntawd nej yuav tsis muaj peev xwm raug cawm dim los nyob hauv Vajtswv lub nceeg vaj.”2

Ham tsis, Yexus Khetos yog ib tug yam ntxwv zoo heev rau txoj kev siab hlub. Qhov uas Nws kam los ua peb tus Cawm Seej hauv lub neej ua ntej yug los, Nws txoj kev pab hauv lub ntiaj teb, Nws txoj Kev Theej Txhoj, thiab Nws txoj kev rau siab pab coj peb rov qab mus rau peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yog txoj kev siab hlub loj kawg nkaus. Nws muaj ib lub hom phiaj xwb: uas yog Nws txoj kev hlub Nws Leej Txiv thaum Nws hlub peb txhua tus. Thaum nug txog zaj lus txib tseem ceeb tshaj plaws, Yexus tau teb tias:

“Nej yuav tsum hlub tus Tswv nej tus Vajtswv kawg siab kawg ntsws, kawg plab kawg plawv.

“Nqe no thiaj yog lus txib uas tseem ceeb dua ntais.

“Thiab nqe ob uas tseem ceeb hais li no hais tias: Hlub nej tej kwv tij zej zog ib yam li nej hlub nej tus kheej.”3

Ib qho zoo heev uas peb qhia tau hais tias peb hlub peb cov neeg zej zog yog thaum peb txawj xav thiab hais lus zoo. Ntau xyoo tas los no, ib tug phooj ywg zoo tau hais tias, “Txoj kev siab hlub zoo tshaj plaws yog tsis txhob xyeej lwm tus.”4 Qhov no tseem muaj tseeb niaj hnub nim no.

Tsis ntev tas los no, me nyuam Alyssa uas muaj peb xyoos nrog nws cov nus thiab cov viv ncaus saib movie, nws tau hais tias, “Niam, ua cas tus qaib ntawd txawv ua luaj li!”

Nws niam saib zoo zoo thiab hais tias, “Me naib, tus ntawd yog ib tug yaj yuam.”

Zoo ib yam li tus me nyuam muaj peb xyoos ntawd, qee zaum peb tsis paub thiab tsis to taub lwm tus neeg zoo. Peb tsuas pom tau lawv tej kev txawv thiab kev tsis zoo xwb tab sis peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej pom tau tias lawv yog Nws cov me nyuam thiab tias lawv muaj peev xwm npaum li cas.

Thawj Tswj Hwm James E. Faust tau hais tias, “Thaum kuv yim laus, kuv yim tsis xyeej lwm tus lawm.”5 Qhov no ua rau kuv xav txog tus Thwj Tim Pov Lauj cov lus:

“Thaum kuv tseem yog me nyuam yaus, kuv hais thiab kuv xav li me nyuam yaus; nim no kuv hlob tiav txiv lawm, kuv tsis ua li me nyuam yaus ua lawm.

“Rau qhov tej uas nim no peb pom, zoo li tus duab plooj plooj uas nyob hauv daim tsom iav xwb; tiam sis muaj ib hnub peb yuav pom tim ntsej tim muag. Nim no kuv tseem paub tsis tau txhij tiam sis muaj ib hnub kuv yuav paub txhij.”6

Thaum peb pom tias peb yeej tsis zoo tag nrho thiab, ces peb yuav tsis saib lwm tus ntawm “tub duab plooj plooj uas nyob hauv daim tsom iav.” Peb yuav xav siv qhov kaj ntawm txoj moo zoo los saib lwm tus li tus Cawm Seej saib--nrog kev khuv leej, kev cia siab, thiab kev siab hlub. Yuav muaj ib hnub twg uas peb yuav to taub txog neeg lub siab ces peb yuav ua tsaug rau txoj kev zam txim rau peb—ib yam li peb tau muaj kev siab hlub rau lwm tus neeg hauv lub neej no thiab.

Ntau xyoo tas los lawm, kuv nrog ib co ntxhais hluas mus nquam nkoj. Cov pas dej ntshiab si, cov ntoo ntsuab xiab, ua rau tej pob tsuas zoo nkauj kawg li. Cov dej ci ci thiab ntsiab si, thiab lub hnub tuaj sov so thaum peb nquam nkoj hauv lub pas dej.

Tab sis, huab cia li tso ntais thiab cua pib hlob tuaj. Peb tau siv zog nquam nkoj thiab tsis so li. Tom qab peb nquam nkoj tau ob peb teev, peb los dhau ceg dej loj thiab pom tau tias cua tuaj mus rau qhov chaw uas peb yuav mus thiab.

Nov yog ib qho zoo kawg uas cov cua no pab peb. Peb muab ib daim ntaub tiv nag los khi rau ntawm tus pas nquam nkoj thiab ntawm kuv tus txiv ob txhais ko taw uas nws muab xyab rau ntawm npoo nkoj. Cov cua ua rau daim ntaub ya, ces tshuab peb lub nkoj mus lawm!

Thaum lwm cov ntxhais hluas pom tau hais tias cov cua tsuab peb lub nkoj mus tus yees saum nplaim dej lawm xwb, ces lawv sim ua ib yam li peb thiab. Peb kaj siab me ntsis vim hais tias peb tsis tau nquam nkoj heev lawm txawm hais tias cua hlob tuaj.

Zoo ib yam li cov cua no, thaum ib tug phooj ywg hais li lo lus zoo, niam thiab txiv hu luag ntxhi, ib tug viv ncuas pab, ib tug tub kawm ntawv los sis ib tug tub ua hauj lwm ua tib zoo pab, tej no yuav yog cov cua uas pab tau peb thaum peb muaj kev cov nyom hauv lub neej no! Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson tau hais tias: “Peb tswj tsis tau tej cua, tiam sis peb kho tau daim ntawv thaiv cua ntawm lub nkoj. Kom peb thiaj muaj kev zoo siab, kev thaj yeeb, thiab kev kaj siab heev, mas pebyuav tsum xaivlos coj tus cwj pwm zoo.”7

Tej lus hais yeej muaj hwj chim pab txawb nqa thiab ua puas tsuaj. Tej zaum peb yuav nco ntsoov tej lus tsis zoo uas ua rau peb tu siab thiab tej lus zoo uas ua rau peb kaj siab. Thaum peb xaiv ua zoo thiab hais lus zoo rau cov neeg uas nyob ntawm peb ib ncig ces yuav pab txhawb nqa lawv thiab pab lawv ua raws li tus Cawm Seej.

Daim Duab
Paj ntaub tawm laug hais txog “Kuv yuav coj qhov kaj ntawm txoj moo zoo los rau hauv kuv lub tsev”

Thaum kuv tseem yog ib tug me nyuam ntxhais me, kuv rau siab xyuam tawm luag, kom ua tau kab lus uas hais tias, “Kuv yuav coj qhov kaj ntawm txoj moo zoo los rau hauv kuv lub tsev.” Muaj ib hnub, thaum peb me nyuam ntxhais tab tom tawm luag, peb tus nai khu piav txog ib zag dab neeg hais txog ib tug me nyuam ntxhais uas nyob tim ib sab roob hauv ib lub zos nram kwj ha. Txhua hnub, nws pom tau tias nyob rau sab roob tim ub muaj ib lub tsev uas cov qhov rais ci ci zoo li kub. Nws lub tsev me me thiab tsis tshua zoo nkauj, thiab tus me ntxhais yeej xav nyob hauv lub tsev uas muaj cov qhov rais ci ci zoo li kub.

Muaj ib hnub tus me nyuam ntxhais tau lus tso cai caij nws lub luv thij mus rau sab roob tim ub. Nws rau siab caij nws lub luv thij mus txog lub tsev uas muaj cov qhov rais ci ci zoo li kub uas nws tau xav nyob ntev los lawm. Tab sis thaum nws nqis ntawm nws lub luv thij, nws pom hais tias lub tsev tsis muaj neeg nyob thiab puas tas, tej tog tsev fab fab thiab cov qhov rais tsis ci thiab lo los av. Tus me ntxhais tu siab heev, ces nws cia li los mus tsev lawm. Nws xav tsis thoob li, nws pom lub tsev uas muaj cov qhov rais ci ci li kub nyob sab roob tim ub, ces nws mam li pom hais tias yog nws lub tsev ntag!8

Qee zaum, peb zoo li tus me nyuam ntxhais no, tej yam uas lwm tus muaj ces peb xav hais tias peb tsis muaj npaum li lawv. Peb rau siab saib Pinterest los sis Instagram thiab sib xeem tom tsev kawm ntawv thiab tsev ua hauj lwm xwb. Tab sis, thaum peb ua tib zoo xav thiab “suav [peb] tej koob hmoov ntau ntau,”9 peb yuav xav tau dav me ntsis thiab pom tau tej yam zoo uas Vajtswv muab rau tag nrho Nws cov me nyuam.

Txawm hais tias peb muaj 8 xyoo los sis 108 xyoo, peb yeej coj tau qhov kaj ntawm txoj moo zoo los rau ntawm peb ib ncig, txawm hais tias yog ib kem tsev siab siab nyob hauv Manhattan, ib lub tsev lawj nyob hauv Malaysia, los sis yog ib lub tsev ntaub nyob hauv Mongolia. Peb yeej pom tau qhov zoo ntawm lwm tus neeg thiab ntawm tej yam uas nyob ib ncig peb. Cov ntxhais hluas thiab cov laus sawv daws yeej muaj tau kev siab hlub thaum lawv hais tej lus zoo uas pab lwm tus neeg muaj peev xwm thiab muaj kev ntseeg.

Txwj Laug Jeffrey R. Holland hais txog ib tug tub hluas uas sawv daws thuam nws heev thaum lawv tseem kawm ntawv. Ntau xyoo tom qab, nws tsiv mus lawm, nws mus ua tub rog, nws kawm ntawv siab, thiab mus koom lub Koom Txoos. Lub sij hawm no hauv nws lub neej yog ib sij hawm muaj tej yam zoo heev.

Tom qab ntau xyoo lawm, nws rov qab los rau hauv nws lub qub zog. Txawm hais tias nws txawj ntse thiab muaj peev xeem heev los cov neeg yeej tsis saib nws rau nqi li. Lawv tsuas xav hais tias nws yog “tig tug neeg qub,” ces lawv thuam nws li qub. Thaum kawg, tus txiv neej no ntseeg tej yam uas cov neeg no tau hais txog nws ces nws cia li tsis siv nws tej kev txawj ntse uas nws twb kawm tiav tag los pab cov neeg uas rov qab thuam nws dua thiab.10 Tu siab kawg rau, nws thiab rau cov neeg hauv lub zos no!

Tus Thwj Tim Petus tau qhia hais tias “Qhov uas tseem ceeb tshaj plaws huv tib si, yog nej ib leeg yuav tsum hlub ib leeg tiag tiag: rau qhov txoj kev siab hlub npog tau txhua yam kev txhaum huv tib si.”11 Kev hlub tiag tiag txhais tau hais tias “hlub tag siab nrho” thiab tsis xav txog tej kev txhaum yav tas los, tsis tuav chawj chim lawm.

Ib yam uas peb yuav tsum ua yog txais tej kev kho zoo ntawm sawv daws thaum peb sim ua raws li tus Cawm Seej, Yexus Khetos. Yuav yog ib qho zoo heev thaum peb pom tau qhov kaj ntawm ib tug neeg uas to taub Yexus Khetos txoj Kev Theej Txoj zoo ces nws kho nws lub neej kom zoo! Cov tub txib ua tau tim khawv txog tej koob hmoov uas muaj los thaum peb cia lwm tus neeg hloov siab lees txim thaum lawv los ntseeg los ua kev cai raus dej thiab mus rau hauv lub tuam tsev. Cov mej zeej uas txais tos cov neeg hloov siab los ntseeg uas zoo li tsis tsim nyog los nyob hauv lub nceeg vaj yuav pab lawv paub txog tus Tswv txoj kev hlub. Qhov zoo heev txog Yexus Khetos txoj moo zoo yog qhov uas nyob mus ib txhis—tsis yog cia kom peb hloov los ua zoo xwb tab sis yaum, thiab txib, kom rau siab xyaum kom zoo tag nrho.

Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson hais tias, “Yeej muaj ntau yam uas peb ua tau, tiam sis peb txhua tus ris lub nra kom muaj kev siab hlub rau lwm tus. … Ces tsim nyog peb tsis txhob txiav txim rau thiab thuam lwm tus neeg, tiam sis cia peb muaj txoj kev hlub dawb paug ntawm Khetos rau lwm cov neeg uas nrog peb taug kev mus ntxeem kom dhau lub neej no. Thov kom peb pom hais tias txhua tus yeej ua raws li nws ua tau kom kov yeej tej kev cov nyom uas los rau nws, thiab thov kom peb rau rau siab ua raws li peb ua tau kom pab lawv thiab.”12

Kev siab hlub yog kev ua siab ntev, kev ua siab zoo, thiab kev kaj siab. Kev siab hlub yog kev xav txog lwm tus, yog kev txo hwj chim, kev tswj yus tus kheej, kev pom qho zoo txog lwm tus, thiab kev pab lwm tus zoo siab thaum lawv ua tau zoo.13

Cov viv ncaus (thiab nus) nyob hauv Xi-oos, peb cog lus hais tias “sawv daws yuav ua hauj lwm ua ke … kom ua tau txhua yam zoo uas tib neeg ua, kom los muaj kev kaj siab thiab foom koob hmoov ntawm tus Cawm Seej lub npe”?14 Peb puas kam, muaj kev hlub, kev cia siab es pom tej yam zoo ntawm lwm tus, es cia lawv loj hlob mus? Peb puas kam pab lwm tus zoo siab txog lawv tej kev ncav tau lub hom phiaj thaum peb rau siab ua neej kom zoo thiab?

Peb yeej coj tau qhov kaj ntawm txoj moo zoo los rau hauv peb tej tsev nyob, tej tsev kawm ntawv, thiab tej chaw ua hauj lwm yog hais tias peb pom tau tej yam zoo ntawm lwm tus neeg thiab peb cia tej yam tsis zoo ploj mus. Kuv zoo siab heev thaum kuv xav txog txoj kev hloov siab lees txim uas peb tus Cawm Seej Yexus Khetos ua pub rau peb cov uas yeej yuav ua txhaum hauv lub ntiaj teb uas muaj tej kev nyuaj siab!

Kuv ua tim khawv hais tias thaum peb ua raws li Nws tus yam ntxwv, ces peb yuav muaj txoj kev siab hlub, uas yuav ua rau peb muaj kev xyiv fab hauv lub neej no thiab txoj kev cog lus uas hais tias yuav muaj txoj sia nyob mus ib txhis nrog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib Linda K. Burton, “Kuv Tuaj Ua Qhua,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2016, 13–15.

  2. Maulaunais 10:21.

  3. Mathais 22:37–39.

  4. Sandra Rogers, “Hearts Knit Together,” nyob hauv Hearts Knit Together: Talks from the 1995 Women’s Conference (1996), 7.

  5. James E. Faust, nyob hauv Dallin H. Oaks, “‘Judge Not’ and Judging,” Ensign, Yim Hli Ntuj 1999, 13.

  6. 1 Kauleethaus 13:11–12.

  7. Thomas S. Monson, “Living the Abundant Life,” Liahona, Ib Hlis Ntuj 2012, 4.

  8. Hloov los ntawm Laura E. Richards, The Golden Windows: A Book of Fables for Young and Old (1903), 1–6.

  9. “Suav Nej cov Koob Hmoov Ntau,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 112.

  10. Saib Jeffrey R. Holland, “The Best Is Yet to Be,” Liahona, Ib Hlis Ntuj 2010, 18–19.

  11. 1 Petus 4:8.

  12. Thomas S. Monson, “Charity Never Faileth,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2010, 125.

  13. Saib 1 Kauleethaus 13:4–6.

  14. “Cov Viv Ncaus hauv Xi-oos,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 149; ntxiv qhov uas ntawv qaij.