2010–2019
Principi un apsolījumi
2016. gada oktobris


Principi un apsolījumi

Rūpēsimies par savu ķermeni un prātu, ievērojot principus, kas noteikti Gudrības vārdā — dievišķi dotā plānā.

Brāļi, šovakar, daloties ar jums savā vēstījumā, es lūdzu mūsu Debesu Tēva vadību.

1833. gadā Tas Kungs atklāja pravietim Džozefam Smitam veselīgas dzīves plānu. Šis plāns ir atrodams Mācības un Derību 89. nodaļā un ir pazīstams kā Gudrības vārds. Tajā ir doti konkrēti norādījumi par ēdienu, ko lietojam uzturā, un tajā ir aizliegta tādu vielu lietošana, kas ir kaitīgas mūsu ķermenim.

Tiem, kuri paklausa Tā Kunga baušļiem un uzticīgi ievēro Gudrības vārdu, ir apsolītas konkrētas svētības, starp kurām ir laba veselība un lielāka fiziskā izturība.1

Nesen es izlasīju patiesu stāstu par šī apsolījuma dramatisku izpausmi. Kāds uzticīgs Baznīcas loceklis, Džons A. Larsens, Otrā pasaules kara laikā dienēja Amerikas Savienoto Valstu krasta apsardzē uz karakuģa USS Cambria. Kaujas laikā Filipīnās tika saņemta ziņa par bumbvedēju un kamikadzes kaujas lidmašīnu eskadriļas tuvošanos. Tika dota pavēle veikt tūlītēju evakuāciju. Tā kā karakuģis USS Cambria jau bija devies prom, Džons un viņa trīs biedri savāca savu ekipējumu un steidzīgi devās uz pludmali, cerot, ka viņus aiztransportēs uz kādu kuģi. Par laimi, desantkuģis viņus uzņēma un ātri devās uz pēdējo kuģi, kas pameta līci. Vīri uz kuģa, cenšoties evakuēties pēc iespējas ātrāk, bija aizņemti uz klāja, un viņi paspēja izmest šiem četriem vīriem tikai virves, lai viņi varētu uzrāpties uz klāja.

Džons, kam uz muguras bija piesprādzēts smags radioaparāts, karājās 40 pēdu (12 metrus) garas virves galā pie kuģa sāna, kas devās atklātā jūrā. Viņš sāka rāpties augšā pa virvi, apzinoties, ka tad, ja palaidīs to vaļā, viņš, visticamāk, ies bojā. Uzrāpies vienu trešdaļu no virves garuma, viņš sajuta dedzinošas sāpes savās rokās. Viņš sajutās tik vājš, ka vairs nespēja turēties pie virves.

Džona spēkiem izsīkstot, viņš pārdomāja savu drūmo likteni un klusībā izsaucās uz Dievu, sakot Viņam, ka vienmēr bija ievērojis Gudrības vārdu un dzīvojis šķīstu dzīvi, — un tagad viņam izmisīgi bija nepieciešamas apsolītās svētības.

Džons vēlāk teica, ka pēc lūgšanas sajuta lielu spēku pieplūdumu. Viņš atkal sāka rāpties augšup un gandrīz vai uzlidoja augšā pa virvi. Sasniedzot klāju, viņa elpošana bija normāla — un it nemaz nebija apgrūtināta. Viņš bija saņēmis labākas veselības un lielākas izturības svētības, kas apsolītas Gudrības vārdā. Viņš pateicās savam Debesu Tēvam tad un visu atlikušo mūžu par atbildi uz viņa izmisīgo lūgšanu pēc palīdzības.2

Brāļi, rūpēsimies par savu ķermeni un prātu, ievērojot principus, kas noteikti Gudrības vārdā, dievišķi dotā plānā. No visas sirds un dvēseles es liecinu par brīnišķīgajām svētībām, kas mūs sagaida, ja mēs tā darīsim. Lai tas tā varētu būt, es lūdzu mūsu Kunga un Glābēja, Jēzus Kristus, Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Skat. Mācības un Derību 89:18–21.

  2. Skat. John A. Larsen, grāmatā Robert C. Freeman and Dennis A. Wright, apkop., Saints at War: Experiences of Latter-day Saints in World War II (2001), 350.–351. lpp.; izmantots ar atļauju.