Kristus mācība

Kristus veiktā Izpirkšana rada apstākļus, kuros mēs varam paļauties uz „Svētā Mesijas nopelniem un žēlastību, un labvēlību”,⁶ „[tapt] pilnveidoti [Kristū]”,⁷ iegūt katru labu lietu⁸ un iegūt mūžīgo dzīvi.⁹

No otras puses Kristus mācība ir veids — vienīgais veids —, caur kuru mēs varam iegūt visas mums pieejamās svētības caur Jēzus veikto Izpirkšanu. Tā ir Kristus mācība, kas mums ļauj iegūt garīgo spēku, kas mūs paaugstinās no pašreizējā garīgā stāvokļa uz stāvokli, kurā mēs varam kļūt pilnīgāki — līdzinoties Glābējam.¹⁰ Elders D. Tods Kristofersons mācīja par šo atdzimšanas procesu: „Piedzimšana no jauna, atšķirībā no fiziskas piedzimšanas, vairāk ir process, nevis notikums. Un iesaistīšanās šajā procesā ir mirstīgās dzīves galvenais mērķis.”¹¹

Apskatīsim katru elementu Kristus mācībā.

Pirmais — ticība Jēzum Kristum un Viņa veiktajai Izpirkšanai. Pravieši ir mācījuši, ka ticība iesākas ar Kristus vārda uzklausīšanu.¹² Kristus vārdi liecina par Viņa Izpirkšanas upuri un pastāsta mums, kā mēs varam saņemt piedošanu, svētības un paaugstināšanu.¹³

Uzklausot Kristus vārdus, mēs izrādām ticību, izvēloties sekot Glābēja mācībām un piemēram.¹⁴ Lai to darītu, Nefijs mācīja, ka mums ir „pilnībā [jāpaļaujas] uz [Kristus] nopelniem, kam ir vara izglābt”.¹⁵ Tā kā Jēzus pirmsmirstīgajā esamībā bija Dievs,¹⁶ nodzīvoja dzīvi bez grēka¹⁷ un Viņa veiktās Izpirkšanas laikā apmierināja taisnības prasības par tevi un mani,¹⁸ Viņam ir spēks un atslēgas, lai padarītu augšāmcelšanos iespējamu visiem cilvēkiem,¹⁹ un Viņš īstenoja žēlastības pilnību, kas pārspēj taisnību ar nosacījumu, ka tiek nožēloti grēki.²⁰ Kad mēs saprotam, ka varam iegūt žēlastību, pateicoties Kristus nopelniem, mēs spējam „[ticēt] grēku nožēlošanai”.²¹ Lai pilnībā paļautos uz Kristus nopelniem, ir jāuzticas tam, ka Viņš darīja to, kas ir nepieciešams, lai glābtu mūs, un tad jārīkojas saskaņā ar savu ticību.²²

Ticība mums neliek arī tik ļoti satraukties par to, ko citi domā par mums, bet gan liek vairāk rūpēties par to, ko Dievs padomās par mums.

Otrais — grēku nožēlošana. Samuēls–lamanietis mācīja: „Ja jūs ticat [Kristus] Vārdam, jūs nožēlosit visus savus grēkus.”²³ Grēku nožēlošana ir dārga dāvana no mūsu Debesu Tēva, kura ir īstenota caur Viņa Vienpiedzimušā Dēla upuri. Tas ir process, ko devis Tēvs, lai mēs mainītos jeb izmainītu savas domas, rīcību un mūsu būtību, lai mēs kļūtu līdzīgāki Glābējam.²⁴ Tas nav paredzēts tikai nopietniem grēkiem, bet tas ir ikdienas pašnovērtējuma un pilnveides process,²⁵ kas mums palīdz pārvarēt savus grēkus, nepilnības, vājības un nepiemērotību.²⁶ Grēku nožēlošana liek mums kļūt par patiesiem Kristus sekotājiem, kas piepilda mūs ar mīlestību,²⁷ un tā aizdzen visas mūsu bailes.²⁸ Grēku nožēlošana nav tikai rezerves plāns katram gadījumam, kad neizdodas pilnībā dzīvot pēc mūsu plāna.²⁹ Pastāvīga grēku nožēlošana ir vienīgais ceļš, kas mums var sniegt nezūdošu prieku un dot iespēju atgriezties, lai dzīvotu ar mūsu Debesu Tēvu.

Caur grēku nožēlošanu mēs kļūstam pakļāvīgāki un paklausīgāki Dieva gribai. Tad nu to nevar izdarīt vienatnē. Dieva labestības atzīšana un mūsu niecīgums,³⁰ apvienots ar mūsu vislielākajām pūlēm saskaņā ar Dieva gribu,³¹ ienes labvēlību mūsu dzīvēs.³² Labvēlība „ir dievišķa palīdzība jeb spēks, kas tiek dots caur Jēzus Kristus bagātīgo žēlastību un mīlestību … labu darbu veikšanai, ko pretējā gadījumā, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem, [mēs] nespētu paveikt.”³³ Tā kā grēku nožēlošana ir paredzēta tam, lai mēs kļūtu līdzīgāki Glābējam, ko ir neiespējami paveikt vieniem pašiem, mums ir ļoti nepieciešama Glābēja labvēlība, lai mēs varētu veikt nepieciešamās izmaiņas savā dzīvē.

Kad mēs nožēlojam grēkus, mēs aizstājam mūsu iepriekšējo, netaisnīgo rīcību, vājības, nepilnības un bailes ar jaunu rīcību un uzskatiem, kas tuvina mūs Glābējam un palīdz kļūt līdzīgākiem Viņam.

Trešais — kristīšana un Svētais Vakarēdiens. Pravietis Mormons mācīja, ka „grēku nožēlošanas pirmie augļi ir kristīšanās”.³⁴ Lai priekšraksts būtu pilnīgs, grēku nožēlošanai jābūt apvienotai ar kristīšanās priekšrakstu, ko izpilda kāds, kuram ir Dieva priesterības pilnvaras. Baznīcas locekļu noslēgtās kristību derības un pārējās derības tiek atjaunotas, kad mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu.³⁵

Kristību un Svētā Vakarēdiena derību laikā mēs noslēdzam derību — ievērot Tēva un Dēla baušļus, vienmēr atcerēties Kristu un uzņemties Kristus Vārdu (vai Viņa darbus un Viņa īpašības³⁶) uz sevi.³⁷ Glābējs, savukārt, noslēdz derību ar mums — piedot jeb atlaist mūsu grēkus³⁸ un vēl pilnīgāk izliet Savu Garu pār mums.³⁹ Kristus arī apsola mūs sagatavot mūžīgajai dzīvei, palīdzot mums kļūt līdzīgākiem Viņam.⁴⁰

Duglass D. Holms, pirmais padomnieks Jauno vīriešu vispārējā prezidijā, ir uzrakstījis: „Kristību un Svētā Vakarēdiena priekšraksti simbolizē gan beigu rezultātu, gan arī procesu, kad piedzimstam no jauna. Kristoties mēs apglabājam veco, miesīgo cilvēku un uzceļamies atjaunotā dzīvē.⁴¹ Svētā Vakarēdiena laikā mēs mācāmies, ka šīs pārmaiņas ir pakāpenisks process, [kurā] maz pamazām, nedēļu pēc nedēļas, mēs tiekam izmainīti, kad mēs nožēlojam grēkus, noslēdzam derības un tiekam vairāk apdāvināti ar Garu [kļūstam līdzīgāki Glābējam].”⁴²

Priekšraksti un derības ir būtiskas Kristus mācībā. Caur cienīgu priesterības priekšrakstu saņemšanu un ar to saistīto derību ievērošanu, dievišķības spēks tiek pasludināts mūsu dzīvē.⁴³ Elders D. Tods Kristofersons paskaidroja, ka „šis „dievišķības spēks” ienāk cilvēkā caur Svētā Gara ietekmi”.⁴⁴

Ceturtais — Svētā Gara dāvana. Pēc kristībām mums tiek dota Svētā Gara dāvana caur konfirmācijas priekšrakstu.⁴⁵ Dāvana, ja mēs to saņemam, dod mums pastāvīgu Dieva klātbūtni⁴⁶ un pastāvīgu piekļuvi labvēlībai, ko būtībā sajūtam kā Viņa ietekmi.

Kā mūsu pastāvīgais pavadonis, Svētais Gars mums dod papildu spēku, lai ievērotu savas derības.⁴⁷ Viņš arī iesvēta mūs,⁴⁸ kas nozīmē tapt „atbrīvotam no grēka — būt šķīstam, tīram un svētam caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu”.⁴⁹ Iesvētīšanas process ne tikai attīra mūs, bet tas arī apdāvina ar nepieciešamajām garīgajām dāvanām vai Glābēja dievišķajām īpašībām⁵⁰ un izmaina mūsu būtību tā,⁵¹ lai „mums vairs nav tieksmes darīt ļaunu”.⁵² Katru reizi, kad mēs saņemam Svēto Garu savās dzīvēs caur ticību, grēku nožēlošanu, priekšrakstiem, kristīgu kalpošanu un citiem taisnīgiem centieniem, mēs tiekam izmainīti, līdz soli pa solim, maz pamazām kļūstam līdzīgāki Kristum.⁵³

Piektais — pastāvēt līdz galam. Pravietis Nefijs mācīja, ka pēc Svētā Gara dāvanas saņemšanas mums vajag „[pastāvēt] līdz galam, sekojot dzīvā Dieva Dēla paraugam”.⁵⁴ Elders Deils G. Renlands šādi aprakstīja šo izturības procesu: „Mēs varam kļūt pilnīgi, atkārtoti un pastāvīgi … izrādot ticību [Kristum], nožēlojot grēkus, pieņemot Svēto Vakarēdienu, lai atjaunotu kristību derības un svētības, un pieņemot Svēto Garu par pastāvīgo pavadoni. Kad mēs to darām, mēs kļūstam līdzīgāki Kristum un spējam pastāvēt līdz galam it visā, ko tas sevī ietver.”⁵⁵

Citiem vārdiem sakot, Svētā Gara saņemšana un izmaiņas, kādas šī saņemšana mūsos rada, sekmē mūsu ticības veidošanos. Lielāka ticība vada uz vēl lielāku grēku nožēlošanu. Kad mēs simboliski upurējam savas sirdis un savus grēkus uz Svētā Vakarēdiena altāra, mēs saņemam Svēto Garu lielākā mērā. Svētā Gara saņemšana lielākā mērā sekmē mūsu virzīšanos pa ceļu, lai piedzimtu no jauna. Turpinot šo procesu un iegūstot visus evaņģēlija glābjošos priekšrakstus un derības, mēs saņemsim „labvēlību pēc labvēlības”, līdz mēs saņemsim pilnību.⁵⁶

Brāļi un māsas, kad mēs pielietojam Kristus mācību savā dzīvē, mēs esam svētīti gan laicīgi, gan garīgi, pat arī pārbaudījumos. Galu galā mēs spējam „[turēties] pie katras labas lietas”.⁵⁷ Es liecinu, ka šis process ir noticis un turpina notikt manā dzīvē soli pa solim, maz pamazām.

Bet, kas vēl svarīgāk, mums vajag pielietot Kristus mācību savā dzīvē, jo tā nodrošina vienīgo ceļu atpakaļ pie mūsu Debesu Tēva. Tas ir vienīgais veids, kā pieņemt Glābēju un kļūt par Viņa dēliem un meitām.⁵⁸ Patiesībā vienīgais veids, lai tiktu pestīti no grēka un garīgi pilnveidotos, — pielietot Kristus mācību savā dzīvē.⁵⁹ Pakārtoti apustulis Jānis mācīja, ka „ikviens, kas aiziet no Kristus mācības un nepaliek tanī, ir bez Dieva”.⁶⁰ Un Jēzus pats teica nefijiešu Divpadsmitajiem: ja mēs neizrādām ticību Kristum, nenožēlojam grēkus, nekristāmies un nepastāvam līdz galam, mēs tiksim „nocirst[i] un iemest[i] ugunī, no kurienes [mēs] vairs nevarēs[im] atgriezties”.⁶¹

Tad kā mēs varam pilnīgāk pielietot Kristus mācību savā dzīvē? Viens no veidiem būtu — apzināti censties sagatavoties Svētajam Vakarēdienam, atvēlot nedaudz laika, lai lūgtu un apdomātu, kādā aspektā mums visvairāk nepieciešams pilnveidoties. Mēs tad varētu pienest upuri uz Svētā Vakarēdiena altāra ar vismaz vienu lietu, kura mūs attur no kļūšanas līdzīgākiem Jēzum Kristum, lūdzot ticībā pēc palīdzības, lūdzot pēc nepieciešamajām garīgajām dāvanām un noslēdzot derību — pilnveidoties nākamās nedēļas laikā.⁶² Ja mēs tā darīsim, Svētais Gars ienāks mūsu dzīvē lielākā mērā un būs par papildus spēku tam, lai mēs pārvarētu savas nepilnības.

Es liecinu, ka Jēzus Kristus ir pasaules Glābējs un ka tikai un vienīgi caur Viņa vārdu mēs varam tikt izglābti.⁶³ Visas lietas, kas ir labas, mums ir pieejamas, vienīgi pateicoties Viņam.⁶⁴ Taču, lai patiešām „[turētos] pie katras labas lietas”,⁶⁵ ieskaitot mūžīgo dzīvi, mums pastāvīgi vajag pielietot Kristus mācību savā dzīvē. Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.