2010–2019
Txoj Kev Cawm Seej uas Zoo Kawg Nkaus
Kaum Hli Ntuj Xyoo 2016


Txoj Kev Cawm Seej uas Zoo Kawg Nkaus

Kuv paub tias thaum peb hloov siab lees txim tiag tiag, ces peb tej kev txhaum ploj mus tiag—tsis muaj lawm tiag!

Ob peb hlis ua ntej Thawj Tswj Hwm Boyd K. Packer tas sim neej, lub pov thawj hwj thiab lwm cov koom haum cov thawj coj tau muaj cib fim zoo vim lawv tau hnov nws cov lus. Kuv pheej xav txog tej yam uas nws tau hais. Nws qhia tias nws tau xav txog nws lub neej seb puas tshuav dab tsi los ntawm nws tej kev txhaum uas nws twb hloov siab lees txim tag lawm thiab nws nrhiav tias tsis muaj li lawm. Vim peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, tau theej peb lub txhoj, thiab vim hloov siab lees txim tiag tiag, ces Nws tej kev txhaum tau ploj mus, yeej zoo nkaus li nws tsis tau ua txhaum hlo li. Ces Thawj Tswj Hwm Packer tau txib peb cov thawj coj kom hais lus tim khawv tias qhov no muaj tseeb rau txhua tus uas hloov siab lees txim tiag tiag.

Kuv paub txog ib tug txiv neej uas tau ua txhaum ntau xyoo tas los lawm. Tau ntev heev tus txiv neej no txaj muag thiab txhawj es tsis nrog nws tus poj niam thiab nws cov thawj coj sib tham. Nws xav hloov siab lees txim tiam sis nws hais tias nws txaus siab tso nws txoj sia nyob mus ib txhis tseg vim nws tsis xav kom nws tus poj niam thiab nws cov me nyuam muaj kev nyuaj siab, txaj muag, los sis lwm yam teeb meem vim nws lees txhaum.

Thaum peb tau ua txhaum feem ntau Ntxwg Nyoog xav kom peb xav tias qhov zoo yog yuav tsum pov hwm txhua tus kom tsis txhob paub txog peb tej kev txhaum es tsis txhob qhia tej ntawd rau tus Npis Sov, tus uas muaj cov yawm sij uas yuav foom tau koob hmoov rau peb lub neej vim nws yog tus txiav txim hauv Ixayees. Tiam sis, qhov tseeb yog peb yuav tsum ua zoo li Yexus tej kev qhia thiab lees txhaum thiab hloov siab lees txim. Nov yog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj kev txhiv dim.

Thaum kawg, ces tus txiv neej no thiaj li piav nws tej kev txhaum rau nws tus poj niam thiab nws cov thawj coj, qhia tias nws tu siab kawg. Txawm tias yog ib qho uas nyuaj tshaj plaws, nws hnov kev thaj yeeb nyab xeeb, kev hlub, muaj kev ris txiaj rau peb tus Cawm Seej, thiab nws paub tias tus Tswv tseem ev nws qhov nras uas hnyav heev thiab txhawb nqa nws, ua rau nws zoo siab heev, txawm tias yav tom ntej yuav zoo li cas los xij.

Daim Duab
Tus Cawm Seej nplij neeg siab

Nws tau xav tias nws tus poj niam thiab cov me nyuam yuav chim siab heev—thiab lawv yeej chim; thiab yeej yuav muaj kev rau txim thiab tau tso nws tawm ntawm nws txoj hauj lwm—thiab tau ua li ntawd. Nws xav tias nws tus poj niam yuav tu siab thiab chim siab—thiab yeej muaj li ntawd. Thiab nws yeej xav tias nws tus poj niam yuav coj cov me nyuam thiab khiav mus—tiam sis nws ho tsis ua li ntawd.

Tej lub sij hawm tej kev txhaum uas loj heev ua rau ib khub niam txiv sib nrauj thiab tej zaum nyob ntawm qhov teeb meem zoo li cas ces yuav tsim nyog sib nrauj thiab. Tiam sis nws xav tsis thoob vim nws tus poj niam rau siab pab nws; nws ua txhua yam nws ua tau. Sij hawm dhau zuj zus nws tus poj niam ho zam txim rau nws thiab. Nws tau hnov lub hwj chim ntawm tus Cawm Seej txoj Kev Theej Txhoj los kho nws lub siab. Ntau xyoo dhau los, ces tsev neeg no yeej muaj zog thiab rau siab ntseeg. Khub niam txiv no ua hauj lwm hauv lub tuam tsev thiab sib hlub heev. Nws yeej muaj ib zaj lus tim khawv thiab nws hlub tus Cawm Seej thiab nws ua neej nyob zoo.

Amulej ua tim khawv hais tias, “kuv xav kom nej yuav tawm los thiab tsis txhob ua nej tej siab tawv ntev ntxiv lawm; … yog nej yuav hloov siab lees txim … , tsis ntev ces txoj kev txhiv dim yuav raug coj los rau nej.”1

Thaum kuv tus txiv wb saib xyuas ib qho chaw tshaj tawm txoj moo zoo, wb mus tos ib pab tub txib coob heev tom tshav nyab hoom. Wb pom ib tug tub hluas, es zoo li nws tu siab thiab nyuaj siab heev. Wb tau saib ntsoov nws thaum tav su. Thaum tsaus ntuj, tus tub hluas no tau lees txhaum thiab nws cov thawj coj txiav txim siab tias nws yuav tsum rov qab mus tsev. Txawm wb nyuaj siab vim nws tsis tau hais lus ncaj ua ntej thiab tsis tau hloov siab lees txim ua ntej nws tuaj ua tub txib, thaum peb mus tom tshav nyab hoom, wb qhuas nws vim nws ua siab loj hais lus ncaj, thiab wb cog lus tias wb yuav sau ntawv rau nws.

Tus tub hluas zoo no yeej muaj niam muaj txiv zoo, muaj cov thawj coj pov thawj hwj zoo, thiab ib pawg ntseeg uas txhawb nqa nws. Ib xyoos tom qab ntawd, tom qab nws tau hloov siab lees txim thiab lees txais tus Cawm Seej txoj Kev Theej Txhoj, nws rov qab tuaj ua ib tug tub txib. Kuv muaj kev xyiv fab kawg nkaus thaum wb mus tos tus tub hluas no tom tshav nyab hoom. Nws muaj tus Ntsuj Plig puv npo, nws zoo siab, ua siab loj rau ntawm tus Tswv, thiab xav ua ib tug tub txib uas rau siab ntseeg. Nws tau ua ib tug tub txib zoo heev, thiab tom qab ntawd wb tau mus koom nws txoj kev sib khi hauv lub tuam tsev.

Tiam sis muaj ib tug ntxhais txib ntxiv, nws paub tias yog nws lees hais tias nws ua txhaum ua ntej nws ua ntxhais txib ces nws yuav raug rov qab mus tsev, yog li ntawd nws npaj lees txhaum ob peb hnub ua ntej nws yuav ua ntxhais txib tiav. Nws tsis nyuaj siab tiag tiag thiab tsis kam taug txoj kev uas peb tus Cawm Seej npaj rau peb txhua tus.

Thaum wb tseem ua tub txib, kuv tau nrog kuv tus txiv mus xam phaj ib tug txiv neej ua ntej nws ua kev cai raus dej. Thaum kuv tus txiv xam phaj nws, kuv nyob nrog ob tug ntxhais txib uas tau qhia nws. Thaum kuv tus txiv xam phaj nws tas, kuv tus txiv qhia ob tug ntxhais txib hais tias tus txiv neej no muaj cai ua kev cai raus dej. Tus txiv neej zoo no los kua muag thaum nws piav hais tias nws yeej xav tias tej yam uas nws tau ua hauv nws lub neej yuav ua rau nws tsis tsim nyog ua kev cai raus dej. Kuv yeej tsis tau pom ib tug neeg uas zoo siab npaum li tus txiv neej no vim nws tau tawm ntawm txoj kev tsaus ntuj los rau hauv txoj kev kaj.

Daim Duab
Tus Cawm Seej muab kev cia siab

Txwj Laug D. Todd Christofferson qhia tias:

“Nrog kev ntseeg txog [peb] tus Txhiv Dim uas muaj siab hlub thiab nrog Nws lub hwj chim, kev poob siab hloov los ua kev cia siab. Yus lub siab xav hloov, thiab ua rau yus ntxub kev txhaum uas yus nyiam yav tas los lawm. …

“… Txawm yog yuav tsum ua dab tsi kom thiaj li hloov tau siab lees txim los, kev xyiv fab ntawm kev zam txim yuav kov yeej tau txhua yam.”2

Tej no ua rau kuv nco txog Enos nyob hauv Phau Ntawv Maumoos, uas tau “thov tus Tswv” ces hnov ib lub suab uas hais tias, “Enos, koj tej kev txog txhaum raug muab zam rau koj lawm. …

“Thiab kuv, Enos, paub lawm tias Vajtswv yeej dag tsis taus; yog li ntawd, kuv tej kev txhaum raug muab cheb pov tseg lawm.

“Thiab kuv tau hais tias: Tus Tswv es, ua li cas es thiaj ua tau tiav li ntawd?

“Thiab nws hais rau kuv tias: Vim yog koj txoj kev ntseeg Khetos. … Koj cia li sawv mus tsev; koj txoj kev ntseeg twb ua rau koj tej ruas zoo lawm.”3

Kom kuv npaj tau zaj lus no, kuv xav paub seb wb cov xeeb ntxwv to taub txoj kev hloov siab lees txim li cas thiab seb lawv xav li cas txog peb tus Cawm Seej, ces kuv noog wb cov me nyuam cov lus no. Lawv cov lus teb raug kuv siab heev.

Kev hloov siab lees txim yog dab tsi? “Thaum koj ntaus leej twg, koj mam li hais tias ‘thov txim’ thiab pab lawv sawv.”

Nej xav li cas thaum nej hloov siab lees txim? “Yus hnov tau Nws; yus hnov Nws txoj kev sov siab so, thiab tej kev phem ploj mus.”

Nej xav li cas txog Yexus thiab Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thaum nej hloov siab lees txim? “Kuv ntseeg tias Yexus xav tias tsim nyog nws theej peb lub txhoj thiab Nws zoo siab tias peb nyob tau nrog Nws dua.”

Vim li cas Yexus thiab Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej xav kom kuv hloov siab lees txim? Kuv tus ntxhais xeeb ntxwv hais tias: “Vim Nkawd hlub kuv! Xwv kom peb yuav loj hlob thiab rais los mus ua neeg zoo li Nkawd, kuv yuav tsum hloov siab lees txim. Kuv kuj xav kom tus Ntsuj Plig yuav nrog kuv nyob, ces kuv yuav tsum niaj hnub hloov siab lees txim kom Nws thiaj los nyob tau nrog nraim kuv. Kuv muaj kev ris txiaj ntau heev rau Nkawd tsis tau li nawb.”

Thaum Brynlee tus uas muaj 4 xyoos hnov cov lus nug no, nws hais tias, “Kuv tsis paub, os txiv. Koj qhia kuv soj.”

Daim Duab
Brynlee thiab nws txiv

Hauv lub tuam rooj sab laj tas los lawm, Txwj Laug Jeffrey R. Holland hais tias: “txawm nej xav tias tsis muaj cib fim ntxiv, txawm nej tau ua yuam kev npaum li cas, … los sis nej nyob deb ntawm nej tsev neeg thiab Vajtswv npaum li cas los, kuv ua tim khawv tias nej tsis tau mus deb txaus kom Vajtswv txoj kev hlub yuav ncav tsis cuag nej. Nej nyob hauv lub qhov tob npaum li cas los Yexus Khetos txoj kev Theej Txhooj tseem yuav ci ntsa iab ua tau txoj kev kaj rau nej.”4

Kuv xav kom kuv cov me nyuam, cov xeeb ntxwv, thiab nej txhua tus, kuv cov nus thiab viv ncaus, hnov kev zoo siab thiab nyob ze rau Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab peb tus Cawm Seej thaum peb hloov siab lees txim ntawm peb tej kev txhaum thiab kev qaug zog. Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txhua tus me nyuam xav tau kev hloov siab lees txim. Xav seb peb yuav tsum hloov siab lees txim ntawm tej kev txhaum dab tsi. Dab tsi tiv thaiv peb kom peb tsis txhob ua? Peb yuav tsum pauv li cas es peb thiaj li yuav zoo dua?

Kuv paub tias Thawj Tswj Hwm Packer tau hais lus tim khawv tias thaum peb hloov siab lees txim tiag tiag, peb tej kev txhaum yuav ploj mus tiag—tsis muaj lawm tiag! Kuv tau hnov kev zoo siab, kaj siab, thiab muaj siab loj rau ntawm tus Tswv thaum kuv zoo siab hlo hloov siab lees txim.

Rau kuv mas, tej txuj ci loj tshaj plaws hauv lub neej no tsis yog faib tus Dej Hiav Txiv Liab, txav ib lub roob, los sis kho kom lub cev kom noj qab nyob zoo. Qhov txuj ci uas zoo tshaj plaws yog thaum peb thov Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej kom tau kev zam txim, thiab ces raug ntxuav kom dawb huv los ntawm peb tus Cawm Seej txoj kev theej txhoj. Los ntawm Yexus Khetos lub npe dawb ceev, amees.