2010–2019
Tus Tswv Yexus Khetos Qhia Peb Thov Vajtswv
Kaum Hli Ntuj Xyoo 2016


Tus Tswv Yexus Khetos Qhia Peb Thov Vajtswv

Thaum nej thov Vajtswv, nej puas thov Vajtswv tiag los yog lam tau lam thov?

Thaum xyoo 1977, kuv ua ib tug tub txib hauv Cusco, Peru. Kuv tus khub thiab kuv tau txais lus tso cai coj tag nrho cov tub txib hauv thaj chaw Cusco mus xyuas qhov chaw qub zoo nkauj heev hu ua Machu Picchu.

Thaum peb mus xyuas tas es twb yuav los mus tsev, ib txhia tub txib xav mus xyuas tus Choj Inca, ib yam uas nyob ntawm ib txoj kev me me mus pem roob. Tam sim ntawd, kuv hnov tus Ntsuj Plig hais kom tsis txhob mus xyuas tus choj ntawd. Txoj kev me me ntawd taug raws ib nta roob es rau ntawm ib sab yus poob tau 2,000-fiv (610 m) mus rau hauv kwj ha. Nyob ntawm tej qhov chaw ntawm txoj kev ntawd tsuas dav txaus rau ib tug neeg xwb, mus ib tug dhau ib tug. Kuv tus khub thiab kuv qhia lawv hais tias peb yuav tsum tsis txhob mus xyuas tus Choj Inca.

Tsis kav, cov tub txib xav xav mus heev. Lawv taij thiab thov heev, thiab txawm hais tias tus Ntsuj Plig tau qhia kuv kom tsis txhob mus, kuv nyoo lawv thiab qhia lawv hais tias peb yuav mus xyuas tus choj tiam sis peb yuav tsum ceev faj zoo.

Peb txawm pib taug txoj kev me me uas mus rau tus Choj Inca es kuv yog tus lawv qab, thiab thaum xub thawj, sawv daws maj mam taug kev, li sib hais haum. Ces cov tub txib txawm pib mus kev ceev thiab khiav. Lawv tsis quav ntsej thaum kuv hais kom lawv xyuam xim maj mam mus. Kuv xav hais tias kuv yuav tsum caum lawv kom tau thiab qhia lawv hais tias peb yuav tsum tig rov qab mus. Tiam sis kuv poob qab heev, thiab kuv yuav tsum khiav ceev kom thiaj caum tau lawv.

Thaum kuv mus dhau ib qho chaw uas txoj kev nkhaus me ntsis, nyob rau ntawm ib qho chaw nqaim heev npaum li tias tsuas yog ib tug neeg mus dhau tau xwb, kuv pom ib tug tub txib sawv twj ywm ntawd, nws lub nraub qaum npuab nkaus ib sab pob tsuas. Kuv nug nws saib yog vim li cas nws thiaj sawv ntawd. Nws qhia kuv tias tus Ntsuj Plig tshoov nws lub siab qhia kom nws nyob twj ywm ntawd thiab kom kuv mus ua ntej.

Kuv rawm maj heev caum kom tau cov tub txib uas ua wb ntej, ces tus tub txib no pab kuv mus dhau nws, thiab kuv taug kev mus tom ntej me ntsis. Kuv pom tias qhov chaw rau hauv av muaj nroj tsuag ntau. Kuv tshais ib ruam, thiab kuv txawm poob mus haud, ces kuv paub zoj hais tias tsis muaj av hauv tej nroj tsuag ntawd. Kuv vuag zoj ib co ceg ntoo uas nyob hauv qab ke. Rau ib nyuag pliag kuv pom tau puag haud, es 2,000 fiv hauv qab kuv muaj tus Dej Urubamba uas hla lub Hav Dawb Ceev ntawm cov neeg Inca. Kuv xav tias kuv lub zog tag, thiab kuv yuav tuav tsis tau tus ceg ntoo no ntev ntxiv mus. Tam sim ntawd, kuv thov Vajtswv tiag tiag. Yeej tsis thov ntev. Kuv qhib kuv lub qhov ncauj thiab hais tias, “Leej Txiv, pab kuv!”

Tus ceg ntoo tsis khov txaus yuav pab kuv. Kuv paub tias kuv yuav tuag. Thaum tib lub sij hawm uas kuv yuav poob mus, txawm muaj ib txhais tes nthos nkaus kuv txhais caj npab thiab rub kuv los. Tau kev pab li ntawd, kuv sib zog vuag ub vuag no thiab rov qab nyob saum txoj kev. Tus tub txib uas nyob nram qab yog tus uas tau cawm kuv.

Tiam sis yog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas cawm kuv. Nws hnov kuv lub suab. Kuv tau hnov tus Ntsuj Plig lub suab peb zaug ua ntej ntawd, es nws qhia kom kuv tsis txhob mus tom tus Choj Inca, tiam sis kuv tsis mloog lus. Kuv xav tsis thoob, kuv ib ce tsis muaj zog, thiab kuv tsis pom qab kuv hais li cas. Ces kuv txawm nco qab tias cov tub txib i nyob ntawm wb tom hauv ntej, ces wb txawm mus nrhiav kom tau lawv thiab tau qhia lawv saib tau muaj li cas rau kuv.

Peb rov qab mus rau Machu Picchu, maj mam mus thiab tsis hais ib los lus hlo li. Thaum peb los mus kuv tsis hais dab tsi li, thiab kuv xav txog qhov uas Vajtswv tau hnov kuv lub suab tiam sis kuv tsis tau mloog nws lub. Kuv mob siab heev vim kuv tsis mloog Nws lus thiab thaum tib lub sij hawm ntawd kuv ho ua Vajtswv tsaug rau Nws txoj kev hlub tshua thiab. Vajtswv tsis tau txiav txim rau kuv, tiam sis Nws muaj kev hlub tshua rau kuv thiab Nws cawm kuv txoj sia (saib Amas 26:20).

Thaum hnub xaus thiab txog sij hawm rau kuv thov txog Vajtswv, kuv thov txog Nws tawm ntawm kuv lub siab los mus rau “Leej Txiv tus uas yog Vajtswv, nws hlub peb thiab txhawb peb lub zog” (2 Kauleethaus 1:3). Kuv thov txog “nrog ib lub siab dawb paug, xav paub tiag tiag, thiab muaj kev ntseeg Khetos.” (Maulaunais 10:4).

Thaum yav sawv ntxov hnub ntawd, kuv tau thov Vajtswv ntawm kuv daim di ncauj, thiab thaum kuv twb yuav poob mus, kuv thov txog Nws tawm ntawm kuv lub siab los. Kuv xav txog kuv lub neej txog txij ntawd. Kuv pom tau tias ntau zaus peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau hlub tshua kuv. Vajtswv qhia kuv ntau yam zoo hnub ntawd hauv Machu Picchu thiab hauv Cusco, Peru. Ib yam uas kuv kawm uas zoo tshaj yog qhov uas kuv yuav tsum thov Vajtswv “nrog ib lub siab dawb paug, xav paub tiag tiag, thiab muaj kev ntseeg Khetos.”

Muaj ib lub sij hawm tus Tswv Yexus Khetos “tab tom thov Vajtswv ntawm ib qho chaw,” thiab “thaum nws thov tas lawm, nws ib tug thwj tim los hais rau nws hais tias, Tus Tswv, thov koj qhia kom peb paub thov Vajtswv” (Lukas 11:1). Ces Nws mam li qhia Nws cov thwj tim thov Vajtswv. Thiab niaj hnub nim no Nws qhia nej thiab kuv thov txog Vajtswv ib yam li Yexus thov hauv lub vaj Khexemanes, thaum nws hais tias, “Tsis ua raws li kuv lub siab nyiam, ua raws li koj lub siab nyiam xwb” (Lukas 22:42). Thaum nej thov Vajtswv, nej puas xav kom muaj li ntawd tiag, “tsis ua raws li kuv lub siab nyiam, ua raws li koj lub siab nyiam xwb”?

Pov Lauj piav saib Yexus thov Vajtswv li cas “thaum Yexus tseem nyob hauv ntiaj teb no,” twb yog nyob hauv lub vaj Khexemanes: “Thaum nws thov nws quaj thiab los kua muag kawg li. Vajtswv mloog nws tej lus thov, rau qhov nws txo nws lub hwj chim thiab muab nws txoj sia tso plhuav rau Vajtswv kav” (Henplais 5:7). Thaum nej thov Vajtswv, nej puas thov Vajtswv tiag los yog lam tau lam thov? Nej puas lam tau lam thov Vajtswv?

Yexus rau rau siab thov Vajtswv thiab nrog Nws Leej Txiv sib tham tiag tiag. “Yexus ua kev cai raus dej thiab. Thaum Yexus tab tom thov Vajtswv, rooj ntug txawm qhib plho” (Lukas 3:21). Thaum nej thov Vajtswv, nej puas xav tias rooj ntug txawm qhib? Zaum tas los uas rooj ntug qhib rau nej yog thaum twg?

Yexus npaj Nws tus kheej kom thiaj txiav txim siab txog tej yam tseem ceeb thaum Nws thov txog Nws Leej Txiv.

“Yexus mus thov Vajtswv pem roob, thiab nws nyob pem thov Vajtswv ib hmos.

“Thaum kaj ntug Yexus hu cov thwj tim los ntawm nws, nws xaiv lawv kaum ob leeg, nws hu lawv ua cov tim thawj.” (Lukas 6:12–13).

Nej puas npaj nej tus kheej txiav txim siab txog tej yam tseem ceeb thaum thov txog nej Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej? Nej puas npaj nej tus kheej ua ntej nej pib thov Vajtswv?

Thaum Yexus nqis los xyuas lub teb chaws Amelikas thaum ub, Nws qhia cov neeg thov Vajtswv. “Thiab Yexus tau hais rau lawv tias: Thov kam tiag; txawm tias lawv tseem thov tsis tau tsum” (3 Nifais 19:26).

Yexus caw peb los “thov Vajtswv tas mus li” (D&C 10:5). Yexus paub hais tias peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej hnov peb thiab foom koob hmoov zoo tshaj rau peb. Yog vim li cas qee zaum peb tsis xav txais hlo li? Vim li cas?

Thaum tib lub sij hawm uas peb hais tias, “Leej Txiv Saum Ntuj,” Nws hnov peb tej lus thov thiab txawj xav txog peb thiab peb tej kev xav tau. Thiab li ntawd Nws ob lub qhov muag thiab ob sab pob ntseg yeej los saib ntsoov nej thiab hnov nej cov lus. Nws paub peb lub siab, thiab laj lim plab plaw. Nej zais tsis tau dab tsi ntawm Vajtswv. Nim no, qhov zoo tshaj yog Vajtswv yuav saib nej raws li Nws txoj kev hlub tshua nej—kev hlub tshua uas peb yuav to taub tsis tau tag nrho. Tiam sis Vajtswv hlub tshua peb thaum tib lub sij hawm uas peb hais tias, “Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej.”

Ces ib lub sij hawm thov Vajtswv yog ib lub sij hawm dawb ceev heev. Vajtswv tsis hais tias, “Tsis tau li, kuv tsis kam hnov nej cov lus tam sim no vim nej tsuas thov txog kuv thaum nej muaj teeb meem xwb.” Tsuas yog tib neeg xwb thiaj ua li ntawd. Vajtswv tsis hais tias, “Auj, kuv tsis khoom kiag li tam sim no.” Tsuas yog tib neeg thiaj hais li ntawd.

Kom peb thiaj yuav thov Vajtswv ib yam li Yexus qhia kom peb thov yog kuv txoj kev thov Vajtswv, los ntawm tus Tswv Yexus Khetos lub npe zoo, amees.