2010–2019
Tus Txiav Txim Ncaj Ncees
Kaum Hli Ntuj Xyoo 2016


Tus Txiav Txim Ncaj Ncees

Tsuas muaj ib txoj kev uas pab kom yus txiav txim ncaj ncees, ib yam li Yexus Khetos ua, thiab qhov ntawd yog kom ua ib yam li Nws ua.

Hauv Nws lub neej hauv ntiaj teb no, Yexus Khetos yog ib tug txiav txim uas hlub neeg, muaj tswv yim zoo thiab tau ua siab ntev. Hauv cov vaj lug kub lawv hu Nws ua tus “txiav txim ncaj ncees” (2 Timautes 4:8; Mauxes 6:57), thiab Nws los ntuas peb kom “txiav txim ncaj ncees rau lwm tus” (saib Yauxej Xamiv Kev Txhais Lus, Mathais 7:1–2 [hauv Mathais 7:1, lus taw qhia a]) thiab “tso siab plhuav rau tus Ntsuj Plig uas coj yus mus ua qhov zoo … [thiab] txiav txim ncaj ncees” (Q&K 11:12).

Nws ntuas Kaum Ob tug Thwj Tim rau cov Neeg Nifais uas pab kom peb txiav txim li tus Tswv hais tias: “Nej yuav yog cov txiav txim rau cov neeg no, raws li txoj kev txiav txim uas kuv muab rau nej, uas yuav yog ib txoj ncaj ncees. Yog li ntawd, nej yuav tsum ua neeg zoo li cas? Kuv hais rau nej tseeb tias, zoo tib yam li kuv” (3 Nifais 27:27; ntxiv qhov uas ntawv qaij). Tej thaum peb tsis nco qab tias thaum Nws ntuas peb kom ua neeg zoo li Nws ua, twb yog Nws tham txog txoj kev txiav txim kom ncaj ncees.

Txiav Txim Tsis Ncaj Ncees

Daim Duab
Tus Cawm Seej nrog cov Neeg Falixais thiab cov xib hwb uas qhia Vajtswv txoj kev cai

Ib txoj kev txiav txim tsis ncaj ncees yeej nyob hauv zaj paj lug uas qhia tus yaj uas ploj lawm thaum cov neeg Falixais thiab cov xib hwb uas qhia Vajtswv txoj kev cai txiav txim tsis ncaj txog tus Cawm Seej thiab Nws pab neeg uas tab tom noj mov thaum lawv hais tias, “Tus no nrog cov neeg txhaum tham, thiab nrog lawv noj mov ua ke” (Lukas 15:2)—lawv tsis nco qab xav hais tias lawv kuj yog neeg uas ua txhaum thiab. Lawv muaj lub siab xav tsub txim rau lwm tus neeg, cov xib hwb uas qhia Vajtswv txoj kev cai thiab cov neeg Falixais tsis tau paub txoj kev zoo siab uas los thaum lawv cawm tus yaj uas ploj mus lawm.

Daim Duab
Tus Cawm Seej nrog tus poj niam uas lawv ntes thaum nws deev hluas nraug

Kuj yog “cov xib hwb qhia Vajtswv txoj kev cai thiab cov neeg Falixais” uas coj “ib tug poj niam uas lawv ntes tau thaum nws tab tom deev hluas nraug” (Yauhas 8:3) tuaj cuag Yexus seb Nws puas yuav txiav txim rau tus poj niam raws li Mauxes txoj kev cai qhia (saib nqe 5). Nej yeej paub hais tias zaj no xaus li cas, Nws ua kom lawv txo hwj chim vim lawv txiav txim tsis ncaj ncees, thiab lawv ua li cas thiaj “raug tau lawv lub siab” thiab lawv “nyias rov mus nyias zuj zus” (nqe 9; tau ntxiv cov ntawv qaij rau). Nws hais rau tus poj niam tias, “Kuv yuav tsis rau txim rau koj thiab: koj cia li mus tsev thiab tsis txhob ua txhaum ntxiv lawm. Thiab tus poj niam tau qhuas Vajtswv txij ntawd mus, thiab tau ntseeg nws lub npe” (Yauxej Xamiv Kev Txhais Lus, Yauhas 8:11 [hauv Yauhas 8:11, lus taw qhia c]).

Daim Duab
Tus Cawm Seej tab tom nrog tus poj niam uas tau deev hluas nraug tham

Peb txhua tus txiv neej thiab poj niam muaj lub siab xav rau txim rau lwm tus neeg thiab txiav txim tsis ncaj ncees, los sis tsa peb tus kheej ua tus hlob. Twb muaj li no rau Yakanpaus thiab Yauhas, uas yog tus Cawm Seej ob tug Thwj Tim. Lawv npau taws heev thaum cov neeg hauv lub zos Xamalis saib tsis tau tus Cawm Seej rau nqi (saib Lukas 9:51–54):

Daim Duab
Tus Cawm Seej muaj cov neeg raws Nws qab

“Thaum [nkawd] hnov li ntawd, nkawd hais rau Yexus hais tias, Tus Tswv, koj puas kheev wb hu hluav taws poob saum ntuj los hlawv cov neeg ntawd kom puas tsuaj?

“Yexus tig hlo mus cem nkawv, thiab hais tias, Nej tsis paub tias nej muaj tus ntsuj plig zoo li cas.

“Rau qhov neeg Leej Tub tsis yog los ua rau tib neeg puas tsauj, tiam kom cem lawv” (nqe 54–56).

Niaj hnub “cov neeg txiav txim” (Q&K 107:74), peb cov npisov thiab ceg ntseeg cov thawj tswj hwm, yuav tsum tsis txhob rau txim, zoo li Yakanpaus thiab Yauhas tau ua lub sij hawm ntawd. Ib tug neeg txiav txim ncaj ncees yuav tsum muaj kev khuv leej thiab ua siab zoo thaum tib neeg lees lawv tej kev txhaum. Piv xam hais tias, ib tug neeg hluas uas ua txhaum, yuav tsum tawm ntawm tus npisov lub hoob kas es hnov tau tus Cawm Seej txoj kev hlub uas los ntawm tus npisov los thiab hnov tau kev zoo siab thiab hnov lub hwj chim uas los ntawm txoj Kev Theej Txhoj—tsis txhob ua rau lawv poob siab los sis xav tias lawv yog neeg tsis zoo. Dua li ces, tej zaum tus npisov yuav ua yuam kev kom tus yaj uas ploj ntawd haj yam tawm mus nyob hauv roob moj sab qhua (saib Lukas 15:4).

Kev Tswj Hwm

Tiam sis, kev khuv leej tsis pauv kev tswj hwm chaw. Lo lus kev tswj hwm los ntawm lus Latees lo lus discere, “uas yog kawm paub, los sis discipulus, “tus tub kawm,” pab ib tug neeg uas ib tug tub kawm ntawv thiab ib tug thwj tim.1 Tswj hwm neeg raws li tus Tswv qhia yog kom muaj kev hlub thiab ua siab ntev qhia. Nyob hauv cov vaj lug kub feem ntau tus Tswv siv lo lus cem thaum hais txog txoj kev tswj hwm (piv xam hais tias, saib, Mauxiyas 23:21; Q&K 95:1). Lo lus cem los ntawm lus Latees castus, txhais tau hais tias “dawb huv los sis ntshiab huv,” thiab cem kom ua “dawb huv.”2

Nyob hauv ntiaj teb no, yog ib tug neeg txiav txim uas rau txim rau ib tug txiv neej thiab muab nws xaus cia hauv qhov taub. Qhov fab ntxeev, hauv Phau Ntawv Maumoos qhia peb tias thaum peb txhob ua txhaum, peb rais los mus ua peb cov “neeg txiav txim” (Amas 41:7) thiab kaw peb tus kheej hauv lub qhov taub ntawm sab ntsuj plig. Tab sis mas, tus txiav txim rau qhov rooj xwm no yog tus uas tuav tus yuam sij uas qhib lub qhov rooj rau lub qhov taub; “rau qhov kuv siv txoj kev cem kom pab lawv dim txhua yam kev haub kev ntxias” (Q&K 95:1; tau ntxiv cov ntawv qaij rau). Tus neeg txiav txim uas ncaj ncees yuav muaj siab hlub tshua, kev hlub, thiab kev zam txim, tsis yog rau txim rau tib neeg.

Tus tub hluas Yauxej Xamiv rau txim li plaub xyoos ua ntej nws txais tau cov phiaj kub, “vim rau qhov koj tsis tau ceev tus Tswv cov lus txib.”3 Yav tom qab ntawd, thaum Yauxej xiam 116 phab ntawv, nws twb raug txim dua. Txawm tias nws paub tias nws tau ua txhaum los, tus Tswv tseem tau tshem nws txoj cai rau ib ntus, vim hais tias “tus uas kuv hlub kuv kuj cem xwv kom lawv yuav tau kev zam txim” (Q&K 95:1).

Yauxej hais tias, “Tus tim tswv zoo siab heev thaum nws rov qab muab lub Ulees thiab Thu-mees rau kuv thiab hais tias Vajtswv zoo siab vim kuv tau rau siab ntseeg thiab tau txo hwj chim, thiab tias nws hlub kuv vim kuv tau ua siab mos siab muag thiab rau siab ntso thov Vajtswv.”4 Vim tus Tswv xav qhia Yauxej ib yam uas yuav pab nws pauv siab, Nws yuav tsum ua siab mos siab muag txi ib yam—kev txi yog ib yam ntawm txoj kev tswj hwm.

Kev Txi

“Puag thaum ub, kev txi txhais tau hais tias ua kom ib yam los sis ib tug neeg yuav dawb huv,”5 ua li ntawd, nws yeej muab txhais lus ib yam li lo lus cem—“uas yog “ua kom dawb huv.” Zoo ib yam li ntawd, hauv Ixayees thaum ub, yus tau kev zam txim thaum yus muab ib yam txi los pauj yus lub txim los sis qhov kev txhaum.6 Txoj kev txi ntawd tsis yog “ua piv txwv txog txoj kev txi loj tshaj plaws xwb” (Amas 34:14) tiam sis tau pab tib neeg haj yam muaj kev ris txiaj rau tus Cawm Seej txoj Kev Theej Txhoj. Yog tias peb tsis kam txi ib yam dab tsi thaum peb hloov siab lees txim tsuas thuam los sis saib tsis tau Nws txoj kev txi rau tib txoj kev ua txhaum thiab saib tsis tau Nws txoj kev raug txom nyem—es tsuas qhia tias peb tsis muaj kev ris txiaj hlo li.

Qhov fab ntxeev yog, dhau los ntawm txoj kev txi, peb tab tom txais ib yam uas muaj nuj nqi tas mus ib txhis—Nws txoj kev hlub tshua thiab kev zam txim, thiab thaum kawg “txhua yam tsav uas Leej Txiv muaj” (Q&K 84:38). Ua ib qho ntawm kev hloov siab lees txim, kev txi kuj pab kho tau peb lub siab xwv kom peb “yuav tsis xeeb txob” (Amas 42:18) tiam sis muaj tau“kev thaj yeeb nyab xeeb” (Mauxiyas 4:3). Yog tsis muaj kev txi, ib tug neeg yuav muaj teeb meem zam txim rau nws tus kheej, vim yuav pheej ntxhov siab vim lawv paub tias lawv tsis tau ua txhij txhua lawm.7

Niam Txiv Ua tus Txiav Txim Ncaj Ncees

Txawm peb tsuas muaj tsawg tsawg tus uas raug hu los ua cov txiav txim, tej ntsiab cai rau txoj kev txiav txim ncaj ncees yeej pab tau peb txhua leej txhia tus, qhov no tseem ceeb heev rau cov niam txiv uas niaj hnub muaj sij hawm siv tej ntsiab cai no rau lawv cov me nyuam. Yog tias xav ua tib zoo qhuab qhia ib tug me nyuam ces yus thiaj ua tau niam txiv zoo, thiab txoj kev tswj hwm nrog kev hlub twb yog txoj kev ua ib tug txiav txim ncaj ncees.

Thawj Tswj Hwm Joseph F. Smith qhia tias, “Yog tias cov me nyuam tawv ncauj thiab yus tswj tsis tau lawv lub siab, ua siab ntev rau lawv mus txog thaum koj txoj kev hlub kov yeej lawv, … thiab ces yus mam li [pauv] lawv tus cwj pwm raws li koj lub siab nyiam.”8

Tseem ceeb heev kom peb nco qab tias thaum qhia seb yuav tswj hwm li cas, cov yaj saub ib txwm qhia txog tej cwj pwm uas Yexus muaj. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus ntuas peb txog txoj kev tswj hwm hais tias:

Tsis muaj hwj chim los yog hwj huam uas siv tau los ntawm lub pov thawj hwj, tsuas yog yus ua siab ntev, muaj siab mog siab muag thiab muaj kev hlub tiag tiag;

Los ntawm kev siab zoo, thiab tseem kev txawj ntse, uas yuav txhawb tus ntsuj plig tsis muaj kev siab dag, thiab tsis muaj kev ntxias—

Nco qab ntsoov yuav tsum muab lawv cem raws caij raws nyoog, thiab piav meej meej seb lawv ua txhaum li cas raws li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tshoov yus lub siab, thiab ces tom qab ntawd haj yam muab kev hlub (Q&K 121:41–43).

Nqe vaj lug kub no hais kom peb muab cem “raws li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tshoov yus lub siab,” tsis yog thaum peb npau taws. Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab kev npau taws yeej tsis sib phim, vim hais tias “tus uas muaj tus ntsuj plig ntawm txoj kev sib cav tsis yog kuv li, tiam sis yog los ntawm tus dab, tus uas yog leej txiv ntawm txoj kev sib cav sib ceg, thiab nws txhib neeg tej siab kom ib leeg sib cav npau taws rau ib leeg” (3 Nifais 11:29). Thawj Tswj Hwm George Albert Smith qhia tias peb tsis hais tej yam uas mob lwm tus siab thaum peb tau tus Tswv txoj kev tshwm sim. Tus Tswv tus Ntsuj Plig yog ib tug ntsuj plig rau kev ua siab zoo; nws yog ib tug ntsuj plig rau kev ua siab ntev; nws yog tus ntsuj plig rau kev siab hlub thiab kev hlub thiab ua zoo thiab ua siab ntev. …

“… Tiam sis yog peb muaj tus ntsuj plig uas xav liam txim … ua rau neeg puas tsuaj, qhov ntawd yeej tsis los ntawm vim peb muaj Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tus Ntsuj Plig uas peb tus khub thiab txhua lub sij hawm yuav ua rau neeg mob siab.

“… Kev ua siab zoo yog lub hwj chim uas Vajtswv tau muab rau peb kom qhib tau cov siab tawv thiab tswj tau cov neeg uas cam ncauj.”9

Peb cov Me Nyuam Yog Leej Twg Tiag Tiag

Thaum tus Cawm Seej tuaj xyuas cov Neeg Nifais, Nws uas ib qho tseem ceeb rau cov me nyuam:

Daim Duab
Tus Cawm Seej nrog cov Neeg Nifais cov me nyuam

“Thiab tau muaj tias nws tau qhia thiab muab kev pab rau tej me nyuam ntawm cov neeg coob coob … , thiab nws tau ua rau lawv tej nplaig muag, thiab lawv tau hais tej yam loj thiab zoo kawg nkaus uas xav tsis thoob rau lawv tej txiv. …

“… Lawv tau pom thiab tau hnov cov me nyuam yaus no; muaj tseeb tiag, tej me nyuam mos liab kuj tau qhib lawv tej qhov ncauj thiab tau hais tej yam zoo kawg uas xav tsis thoob” (3 Nifais 26:14, 16).

Tej zaum tus Tswv tab tom ua ntau tshaj qhov uas cov me nyuam tau qhib lawv qhov ncauj xwb, Nws tab tom ua rau niam thiab txiv qhib lawv qhov muag thiab pob ntseg. Cov niam txiv ntawd tau pom me ntsis ntawm lub neej uas nyob mus ib txhis thiab pom seb lawv cov me nyuam yog neeg zoo li cas tiag tiag ua ntej lawv yug los. Qhov ntawd puas yuav pauv seb cov niam txiv saib thiab ua li cas rau lawv cov me nyuam? Kuv nyiam tus neeg Goethe kab lus no uas hais tias: “Koj pom [ib tug me nyuam] yog neeg dab tsi qhia seb koj ua li cas rau nws, thiab koj ua li cas rau nws ces nws thiaj [yuav] rais los ua neeg zoo li ntawd.”10 Qhov uas peb nco qab tias ib tug me nyuam yog neeg zoo li cas tiag tiag twb yog ib qho khoom plig uas pab tau peb ua ib tug neeg txiav txim ncaj ncees rau lawv.

Lus Xaus

Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson qhia peb tias, “Tsis txhob cia qhov teeb meem uas nej yuav kho rais los mus ua qhov tseem ceeb tshaj tus neeg uas yuav tsum hlub.”11 Txoj ntsiab cai ntawd tseem ceeb heev yog xav ua ib tug neeg txiav txim uas ncaj ncees, qhov no haj yam tseem ceeb thaum hais txog peb cov me nyuam.

Tsuas muaj ib txoj kev uas pab kom yus txiav txim ncaj ncees, ib yam li Yexus Khetos ua, thiab qhov ntawd yog kom ua ib yam li Nws ua. Yog li ntawd, “nej yuav tsum ua txiv neej [thiab poj niam] zoo li cas? Kuv hais rau nej tseeb tias, zoo tib yam li kuv” (3 Nifais 27:27). Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib “disciple,” etymonline.com.

  2. Saib Merriam-Webster’s Collegiate Dictionary, 11th ed. (2003), “chasten.”

  3. Karen Lynn Davidson thiab lwm cov neeg, Histories, Phau 1: Joseph Smith Histories, 1832–1844, phau 1 ntawm tej Zaj Keeb Kwm uas qhia txog The Joseph Smith Papers, (2012), 83.

  4. Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith (2007), 71; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  5. Guide to the Scriptures, “Sacrifice,” scriptures.lds.org.

  6. Saib Bible Dictionary, “Sacrifices.”

  7. Qhov uas peb muab txi rau ntawm lub thaj uas yog lub rooj noj lub cim nco txog txhua txhua lub lim piam yog lub siab puas thiab lub siab xav ua zoo (saib 2 Nifais 2:7; 3 Nifais 9:20; Q&K 59:8). Lub siab puas yog ib lub siab uas xav hloov siab lees txim, lub siab xav ua zoo yog ib tug ntsuj plig uas xav mloog lus (saib D. Todd Christofferson, “When Thou Art Converted,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2004, 12).

  8. Teachings of Presidents of the Church: Joseph F. Smith (1998), 299.

  9. Teachings of Presidents of the Church: George Albert Smith (2011), 225, 226, 228; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  10. Tus uas sau yog Johann Wolfgang von Goethe, brainyquote.com.

  11. Thomas S. Monson, “Finding Joy in the Journey,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2008, 86.