2010–2019
Rau Siab Ntso Ua Raws Li zaj Lus Tim Khawv txog Yexus
Kaum Hli Ntuj Xyoo 2016


Rau Siab Ntso Ua Raws Li zaj Lus Tim Khawv txog Yexus

Peb yeej yuav tsum tsis txhob cia tej yam uas dawm ko taw ua nyuaj rau peb zaj lus tim khawv txog tus Cawm Seej.

Txoj sia nyob mus ib txhis yog Vajtswv lub txiaj ntsim zoo tshaj plaws thiab yuav muab rau cov uas coj Vajtswv tej lus txib thiab nyiaj mus kom txog thaum kawg ces lawv yuav tau txoj sia nyob mus ib txhis.1 Tiam sis, cov uas tsis rau siab ntso ua raws li lawv zaj lus tim khawv txog Yexus yuav tsis txais tau txoj sia nyob mus ib txhis nrog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej.2 Muaj ntau yam dawm ko taw rau peb txoj kev rau siab uas ua rau peb txais tsis tau txoj sia nyob mus ib txhis.3 Tej yam dawm ko taw yeej nyuaj heev; cia kuv piav txog qhov no rau nej.

Ntau xyoo tas los kuv txiv ua ib lub tsev me me nyob ntawm tshav yug tsiaj uas nws nyob thaum nws yog ib tug tub hluas. Saib tiaj nras tiaj nyom los yeej zoo kawg nkaus. Thaum twb tsa phab ntsa rau lub tsev me me lawm, kuv mus xyuas saib. Ua rau kuv xav tsis thoob vim saib ntawm lub qhov rais muaj ib tug ncej hluav taws xob nyob tsis deb ntawm lub tsev. Kuv xav tias yog ib qho uas ua rau yus tsis pom cov tiaj nras zoo nkauj kawg.

Daim Duab
Tus ncej hluav taws xob nyob ntawm lub qhov rais

Kuv hais tias, “Txiv, vim li cas koj cia lawv tsa tus ncej hluav taws xob nyob ntawm lub qhov rais hauv ntej thiaj tsis pom dab tsi?”

Kuv txiv yog ib tug uas ua hauj lwm zoo thiab nws siab tus heev, “Quentin, tus ncej hluav taws xob yog qhov zoo nkauj tshaj plaws nyob thoob plaws thaj av no!” Ces nws hais vim li cas: “Thaum kuv saib tus ncej ntawd, ua rau kuv nco qab tias, tsis zoo li thaum kuv loj hlob tuaj, kuv tsis tas nqa dej nyob hauv thoob puab ntawm tus me nyuam dej los rau lub tsev kom ua mov, ntxuav tes, los yog da dej. Kuv tsis tas taws tswm ciab los yog tawb teeb siv roj thaum hmo ntuj kom nyeem ntawv. Kuv xav saib tus ncej hluav taws xob nyob nruab nrab ntawm lub qhov rais no.”

Kuv txiv saib tus ncej hluav taws xob txawv ntawm kuv. Nws xav tias tus ncej ntawd piv txog ib lub neej zoo dua, tiam sis kuv xav tias yog ib yam uas dawm ko taw kom pom tsis tau qhov zoo nkauj. Kuv txiv saib hluav taws xob, cov teeb, thiab kev huv rau nqi tshaj nws xav pom kev zoo nkauj. Tam sim ntawd kuv paub tias txawm kuv xav tias tus ncej yog ib yam uas dawm ko taw, tus ncej muaj nqi rau kuv txiv.

Ib yam uas dawm ko taw yog “ib yam uas tab kaum txoj kev ntseeg los yog txoj kev to taub” los sis “ib yam uas thaiv kom txhob vam meej.”4 Kev dawm ko taw ntawm sab ntsuj plig txhais hais tias yus “ua txhaum los yog ua yuam kev.”5 Ib yam uas dawm ko taw yog ib yam dab tsi uas ua rau peb tsis coj raws li kev ncaj ncees.

Peb yeej yuav tsum tsis txhob cia tej yam uas dawm ko taw ua nyuaj rau peb zaj lus tim khawv txog tus Cawm Seej. Peb yuav tsum tsis txhob raug ntxias li ntawd. Peb yuav tsum hais tej yam yooj yim thaum peb hais zaj lus tim khawv txog Nkawd ib yam li kuv txiv txoj kev hais tias tus ncej hluav taws xob nyob hauv tshav yug tsiaj muaj nqi heev rau nws.

Muaj tej yam uas dawm ko taw twg uas ua nyuaj rau peb zaj lus tim khawv txog Leej Txiv thiab Leej Tub uas ua rau peb tsis rau siab ua raws li peb zaj lus tim khawv ntawd?

Ib Yam Dawm Ko Taw Yog Tib Neeg tej lub Tswv Yim

Peb mob siab xav paub txhua yam thiab ntseeg tias Vajtswv lub yeeb koob yog kev txawj ntse.6 Tiam sis peb kuj paub hais tias tus yeeb ncuab lub tom txwv yog kom coj tib neeg mus deb ntawm Vajtswv thiab kom lawv dawm ko taw thaum lawv saib tib neeg lub tswv yim rau nqi tshaj tus Cawm Seej thiab Nws tej lus qhia.

Tus Thwj Tim Povlauj ua tim khawv tseeb txog Yexus Khetos vim muaj txuj ci tseem ceeb uas hloov nws lub neej thaum nws pom tus Cawm Seej.7. Povlauj lub neej tau npaj nws paub txog ntau haiv neeg kab lig kev cai. Nws nyiam cov Neeg Thexalaunikes “txoj kev ua yooj yim” thiab cov Neeg Filipis “txoj kev ua siab mos siab muag.”8 Thaum xub thawj nyuaj rau nws to taub cov neeg Kilis txoj kev txawj ntse. Nyob hauv Athees saum lub toj Alepakaus, nws sim hais lus raws li lawv lub tswv yim thiab lawv xyeej nws. Rau cov Neeg Kauleethaus nws txiav txim siab tias nws yuav qhia cov lus qhuab qhia txog Khetos txoj kev raug ntsia saum ntoo khaub lig.9 Tus Thwj Tim Povlauj hais tej lus no:

“Tej lus uas kuv hais thiab tej lus uas kuv qhia tsis yog neeg lub tswv yim, tiam sis yog tej lus uas qhia kom sawv daws pom Vajtswv tus Ntsuj Plig lub hwj chim.

“Yog li ntawd, qhov uas nej ntseeg Vajtswv tsis yog nej cia siab rau neeg lub tswv yim, tiam sis yog nej cia siab rau Vajtswv lub hwj chim.”10

Muaj tej nqe vaj lug kub zoo heev txog tus Cawm Seej thiab Nws txoj hauj lwm qhuab qhia nyob hauv 1 Kauleethaus. Muaj neeg coob uas paub txog ib tshooj—15—vim nyob thoob plaws lub ntiaj teb tib neeg hu nkauj zaj Messiah uas George Frideric Handel tau sau.11 Zaj no qhia txog tej lus qhuab qhia tseem ceeb txog tus Cawm Seej. Nyob hauv feem peb ntawm zaj Messiah, tom qab zaj “Hallelujah Chorus,” feem ntau yog tej lus los ntawm vaj lug kub 1 Kauleesthaus tshooj 15. Nyob hauv ob peb nqe no, Povlauj piav zoo zoo hais tias tus Cawm Seej tau ua li cas:

“Vajtswv twb tsa Yexus Khetos sawv hauv qhov tuag rov qab los lawm, Vajtswv ua li ntawd kom sawv daws paub tseeb hais tias Vajtswv yuav tsa cov neeg uas tuag lawm sawv rov qab los thiab.

“… Vim [los ntawm] ib tug, sawv daws thiaj raug kev ploj kev tuag, thiab twb yog [los ntawm] ib tug … sawv daws thiaj yuav sawv [rov los].

“Txhua tus … raug kev ploj kev tuag, rau qhov sawv daws yog Adas roj ntsha, txhua tus yuav sawv hauv qhov tuag rov qab los, rau qhov sawv daws nrog Yexus Khetos koom ib txoj sia. …

“Txoj kev tuag, koj swb lawm lauj! Txoj kev tuag, koj tej taug tsuag tas lawm lauj! …

“Tiam sis peb cia li ua Vajtswv tsaug, rau qhov Vajtswv twb kom Yexus Khetos tus uas yog peb tus Tswv pab peb kov yeej lawm.”12

Peb paub hais tias muaj txoj Kev Tso Qhov Tseeb Tseg vim cov neeg saib tib neeg lub tswv yim rau nqi tshaj Yexus Khetos cov lus qhuab qhia tseem ceeb. Lawv tsis tau muaj tus Cawm Seej zaj xov uas yooj yim to taub, vim lawv tau muab ntau yam tseeb uas muaj nqi hloov los yog tso tseg. Muaj tseeb tiag, cov Neeg Ntseeg Khetos tau siv tej kab ke Kilis kom muab tib neeg txoj kev ntseeg sib haum nrog lawv kab lig kev cai. Tus kws sau keeb kwm Will Durant sau hais tias: “Cov Neeg Ntseeg Khetos tsis tau ua rau kev coj dab qhuas ploj mus; lawv cia li siv tej ntawd xwb. Lub tswv yim Kilis, uas tab tom xiam, twb rov qab ciaj nyob hauv lwm txoj kev ntseeg.”13 Nyob hauv peb keeb kwm, thiab niaj hnub nim no, ib txhia xyeej Yexus Khetos txoj moo zoo vim, raws li lawv xav, txoj moo zoo no tsis muaj kev txawj ntse txaus.

Thaum lub sij hawm muab txoj moo zoo Txum Tim Rov Qab Los, ntau tus hais tias lawv ua raws li tus Cawm Seej tej lus qhia. Ntau lub teb chaws hais tias lawv yog teb chaws ntawm Neeg Ntseeg Khetos. Tiam sis txij thaum ntawd los muaj tej lus qhia txog tej uas yuav muaj los yav tom ntej hais tias peb lub caij nyoog yuav nyuaj heev.

Heber C. Kimball yog ib tug ntawm thawj Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim hauv lub caij nyoog no thiab tus Pab Cuam thib Ib rau Thawj Tswj Hwm Brigham Young. Nws ceeb toom hais tias: “Yuav muaj ib lub sij hawm thaum … yuav nyuaj paub ib tug Neeg Ntseeg lub ntsej muag thiab tus yeeb ncuab tawm tsam Vajtswv cov neeg txawv li cas. Ces … yuav tsum saib thaum twg muaj lub yab tshaus, vim yuav muaj ib lub caij thaum muab neeg tshau, thiab neeg coob yuav vau.” Nws xaus lus hais tias yeej yuav muaj “ib txoj kev SIM SIAB.”14

Nyob hauv peb lub caij nyoog, lub hwj huam ntawm cov Ntseeg Khetos nyob hauv ntau lub teb chaws Amelikas no, yeej ploj mus zuj zus. Yog tsis muaj kev ntseeg teev ntuj, ces tsis muaj tib neeg uas xav tias lawv ris Vajtswv txiaj. Yog li ntawd, nyuaj rau tib neeg tsim kev cai uas qhia tias yuav tsum ua neej zoo li cas. Tib neeg tej lub tswv yim uas lawv ntseeg tiag tiag feem ntau tsis sib haum.

Ntshe ib txhia ntawm lub Koom Txoos cov mej zeej ua li no thiab ua rau lawv tsis to taub thiab tib neeg lub tswv yim uas muaj npe tam sim no ntxias lawv—feem ntau ntawm tej lub tswv yim no yeej tsis ncaj ncees.

Raws li Heber C. Kimball qhia tej uas yuav muaj los yav tom ntej, Txwj Laug Neal A. Maxwell hais thaum xyoo 1982 hais tias: “Yuav muab tib neeg tshau ntau heev vim lawv tsis hloov siab lees txim txog tej kev coj tsis ncaj ncees. Ib txhia yuav tso tseg thiab tsis nyiaj mus kom txog thaum kawg. Ib txhia yuav raug ntxias los ntawm cov uas twb tso qhov tseeb tseg lawm. Ib yam li ntawd, lwm tus yuav tu siab, vim txhua lub caij nyoog muaj tej yam uas dawm ko taw txaus rau lub caij nyoog ntawd!”15

Ib Yam uas Dawm Ko Taw Ntxiv Yog Kev Tsis Kam Saib Kev Txhaum

Ib qho uas ua rau peb ntxhov siab niaj hnub nim no yog qhov uas tib neeg feem coob ua kev txhaum tiam sis tsis xav tias lawv ua txhaum. Lawv tsis tu siab thiab tsis kam lees hais tias lawv coj yam ntxwv tsis ncaj ncees. Txawm yog ib txhia hais tias lawv ntseeg muaj Leej Txiv thiab Leej Tub, lawv ua yuam kev xav hais tias ib Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas hlub peb yuav tsis rau txim rau lawv yog lawv ua txhaum Nws tej lus txib.

Nov yog qhov uas Khali-atoos xav, Amas tus Hluas tus tub nyob hauv Phau Ntawv Maumoos. Nws twb ua txhaum loj heev thiab Amas ntuas nws. Peb tau koob hmoov vim tus yaj saub Amas, uas twb tau nyob hauv “lub qhov tob uas tsaus ntuj tshaj plaws [thiab] txoj kev kaj uas zoo tshaj plaws,”16 tau sau txog nws tej lus qhia. Nyob hauv Amas tshooj 39, peb nyeem hais tias nws ntuas nws tus tub txog tus txheej txheem hloov siab lees txim ces piav tias Khetos tau los kom tshem peb tej kev txhaum mus. Nws hais rau Khali-atoos hais tias tib neeg yuav tsum hloov siab lees txim vim “tsis muaj ib yam uas tsis huv yuav muaj peev xwm nkag tau rau Vajtswv lub nceeg vaj.”17

Amas 42 muaj ib co lus qhuab qhia zoo kawg txog txoj Kev Theej Txhoj nyob hauv tag nrho cov vaj lug kub. Amas tau pab Khali-atoos to taub tias yog ib qho “ncaj ncees tias tus neeg txhaum yuav tsum raug muab ib qho chaw txom nyem rau.”18 Tiam sis nws kuj hais tias txij thaum Adas los, ib tug Vajtswv uas muaj siab hlub tau ua kom “muaj caij rau txoj kev hloov siab lees txim” vim yog tsis muaj kev hloov siab lees txim, “txoj kev cawm seej … uas tseem ceeb yuav tsum raug nres.”19 Amas kuj qhia tias Vajtswv txoj hau kev yog “lub tswv yim ntawm kev zoo siab.”20

Amas tej lus qhia peb hais tias: “Vim saib seb, txoj kev txim lij yuav ua tag nrho tej nws tau hais, thiab txoj kev zam txim yuav tau tag nrho tej uas yog nws li; thiab twb yog li no, es thiaj tsis muaj leej twg li tsuas yog cov neeg hloov siab lees txim tiag tiag thiaj li dim xwb.”21 Thaum peb saib raws li qhov yog, cov koob hmoov uas los ntawm kev hloov siab lees txim thiab kev ua raws li tus Cawm Seej tej lus qhia yeej tseem ceeb kawg nkaus. Qhov uas yus hais meej, raws li Amas hais rau Kauli-atoos hais txog yuav muaj li cas thaum yus xaiv kev ua txhaum thiab tsis hloov siab lees txim yeej yog ib qho ncaj. Twb hais ntau zaus hais tias, “Txhua tus yeej yuav tsum raug tej uas muaj los ntawm tej yam lawv tau ua.”22

Qhov koob hmoov zoo kawg los ntawm tus Cawm Seej txoj Kev Theej Txhoj yog qhov uas thaum yus hloov siab lees txim, yus tej kev txhaum yuav ploj mus. Tom qab Khauli-atoos hloov siab lees txim, Amas xaus lus hais tias “Tsis txhob cia tej yam no xeeb txob koj ntxiv lawm, thiab tsuas cia koj tej kev txhaum xeeb txob koj xwb, kom nrog qhov xeeb txob ntawd es yuav coj tau koj nqis los mus rau txoj kev hloov siab lees txim.”23

Nrhiav tej uas Dhau Kev Cai Yog Ib Yam Dawm Ko Taw

Tus yaj saub Yakhauj hais tias cov Neeg Yudais yog ib “cov neeg tawv ncauj [uas] tsis nyiam tej yam yooj yim, muab cov yaj saub tua, thiab nrhiav tej yam uas lawv tsis to taub. Yog li ntawd, vim yog lawv txoj kev dig muag, uas yog txoj kev dig muag uas tau los ntawm txoj kev uas pheej nrhiav tej uas dhau kev cai, lawv yuav tsum raug poob.”24

Txawm muaj tej hom ntau heev uas yog kev nrhiav tej uas dhau kev cai,25 ib qho loj niaj hnub nim no yog kev coj nruj dhau. Kev coj raws li txoj moo zoo nruj dhau yog thaum yus saib ib lub ntsiab cai ntawm txoj moo zoo rau nqi tshaj lwm yam ntsiab cai tseem ceeb thiab ntseeg tej yam uas hais ntau dua li los yog hais tawm tsam cov thawj coj ntawm lub Koom Txoos tej lus qhia. Piv txwv hais tias thaum yus qhia tias yuav tsum muab ntxiv rau, hloov, los yog qhia ib feem ntawm Lo Lus Txawj Ntse xwb. Ib qho piv txwv ntxiv yog kev npaj ntau heev rau thaum lub ntiaj teb yuav raug puas tsuaj. Nyob hauv ob qho piv txwv no, tib neeg hais kom lwm tus ntseeg lawv tej kev xav txog tej no. “Yog peb muab ib txoj kev cai txog kev noj qab nyob zoo los yog lwm yam ntsiab cai hloov los ua ib txoj kev teev tiam yam ntawd, ces peb nrhiav tej uas dhau kev cai.”26

Hais txog cov lus qhuab qhia tseem ceeb, tus Tswv qhia hais tias, Tus uas hais ntau tshaj los yog tsawg dua qhov no, ces tus ntawd twb tsis yog los ntawm kuv los.27 Thaum peb saib ib lub ntsiab cai kom tseem ceeb tshaj qhov uas peb yuav tsum rau siab ua raws li lwm yam ntsiab cai los yog ntseeg ib qho uas hais ntau dua li los yog tawm tsam cov thawj coj ntawm lub Koom Txoos tej lus qhia, ces peb nrhiav tej uas dhau kev cai.

Tsis tas li ntawd xwb, ib txhia mej zeej saib tej lub hom phiaj tseem ceeb tshaj tej lus qhuab qhia ntawm txoj moo zoo. Lawv xav tias lawv lub hom phiaj yog qhov lawv yuav tsum rau siab ua thiab yuav ua raws li tus Cawm Seej thiab Nws tej lus qhia tom qab ntawd. Yog peb muab ib yam dab tsi tsa siab tshaj peb txoj kev teev tiam tus Cawm Seej, yog peb coj yam ntxwv qhia hais tias Nws yog ib tug xib hwb xwb, thiab tsis yog Vajtswv Leej Tub, ces peb nrhiav tej uas dhau kev cai. Yexus Khetos yeej yog tus tsa kev cai!

Phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus tshooj 76 qhia meej tias kev rau siab ua raws li zaj lus tim khawv txog Yexus28 yeej yog kev sim siab seb leej twg yuav txais tau cov koob hmoov nyob hauv lub nceeg vaj xilethi-aus thiab leej twg yuav txais tau lub nceeg vaj thawlethi-aus. Kom rau siab ntso peb yuav tsum tsom ntsoov rau lub hwj chim ntawm Yexus Khetos thiab Nws txoj kev theej txhoj kom kov yeej kev tuag, thiab thuam peb hloov siab lees txim, kom ntxuav peb tej kev txhaum mus thiab pab peb ua raws li Khetos cov lus qhuab qhia.29 Peb kuj yuav tsum paub txog tus Cawm Seej lub neej thiab tej lus qhia kom coj peb ua raws li peb tej kev khi lus, tsis hais ua cov kab ke dawb huv nyob hauv lub tuam tsev. Peb yuav tsum rau siab ntseeg Khetos, coj raws li Nws tej lus, thiab nyiaj kom mus txog thaum kawg.30

Lus Xaus

Yog peb yuav rau saib ntso ua raws li peb zaj lus tim khawv txog Yexus, peb yuav tsum tsis txhob raug tej kev dawm ko taw uas tab kaum thiab ntxias cov txiv neej thiab cov poj niam ncaj ncees kom lawv tsis vam meej. Thov kom peb txiav txim siab tias peb yuav ua Nws txoj hauj lwm tas mus li. Thaum peb nrhiav kev txawj ntse, peb yuav tsum tsis txhob ua raws li tib neeg tej lub tswv yim uas ua rau peb tsis rau siab coj raws li tus Cawm Seej. Peb yuav tsum saib kev txhaum zoo li cas tiag tiag thiab lees yuav tus Cawm Seej txoj Kev Theej Txhoj thaum peb hloov siab lees txim. Peb yuav tsum tsis txhob nrhiav tej uas dhau kev cai thiab tsom ntsoov rau Yexus Khetos, peb tus Cawm Seej thiab tus Txhiv Dim, thiab coj raws li Nws tej lus qhia.

Kuv txiv pom tias tus ncej muab lub hwj chim, lub teeb ci, thiab dej rau nws ua mov thiab ntxuav tais. Yog ib qho uas pab txhawb nqa nws lub neej.

Ib tug neeg sau ntawv hais tias tej yam uas dawm ko taw tej zaum yuav hloov los ua “tej kauj ruam uas coj yus los muaj cwj pwm zoo thiab coj yus mus saum Ntuj Ceeb Tsheej.”31

Qhov uas peb rau siab ua raws li peb zaj lus tim khawv txog Yexus yeej yog ib kauj ruam mus rau kev ua neeg tsim nyog txais tus Cawm Seej txoj kev tshav ntuj thiab mus rau lub nceeg vaj xilethi-aus. Yexus Khetos yog tib lub npe nyob hauv ntiaj teb uas cawm tau peb.32 Kuv ua tim khawv tias Nws yog Vajtswv thiab ua tim khawv txog Nws lub luag hauj lwm nyob hauv Vajtswv txoj hau kev. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14:7; kuj saib Yauhas 17:3.

  2. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:79.

  3. Saib True to the Faith: A Gospel Reference (2004), 52–53.

  4. Merriam-Webster’s Collegiate Dictionary, 11th ed. (2003), “stumbling block.”

  5. Merriam-Webster’s Collegiate Dictionary, “stumble.”

  6. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:36.

  7. Saib Tes Hauj Lwm 9:1–9; 26:13–18.

  8. Saib Frederic W. Farrar, The Life and Work of St. Paul (1898), 319.

  9. Saib Farrar, Life and Work of St. Paul, 319–20.

  10. 1 Kauleethaus 2:4–5.

  11. Saib George Frideric Handel, Messiah, tus kho ntawv yog T. Tertius Noble (1912).

  12. 1 Kauleethaus 15:20–22, 55, 57.

  13. Will Durant, The Story of Civilization, phau 3, Caesar and Christ (1944), 595.

  14. Heber C. Kimball, nyob hauv Orson F. Whitney, Life of Heber C. Kimball (1945), 446.

  15. Neal A. Maxwell, “Be of Good Cheer,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1982, 68.

  16. Mauxiyas 27:29.

  17. Amas 40:26.

  18. Amas 42:1. Nyob hauv Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg cov lus qhuab qhia, tib neeg txhua leej txhua tus, tsis hais cov uas tsis tau hnov txog Khetos hauv lub neej no, cov me nyuam ua xiam ua ntej txog hnub nyoog lav ris, thiab cov uas tsis to taub hlo li yuav muaj cib fim (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 29:46–50; 137:7–10).

  19. Amas 42:5.

  20. Amas 42:8.

  21. Amas 42:24. Cia li saib lo lus Akiv uas hais txog kev txim lij yog txiv neej li thiab lo lus Akiv uas hais txog kev hlub tshua yog poj niam li.

  22. Robert Louis Stevenson, nyob hauv Carla Carlisle, “A Banquet of Consequences,” Country Life, Xya Hli Ntuj 6, 2016, 48. Mrs. Carlisle hais tias cov lus no yog los ntawm Robert Louis Stevenson. Lwm tus hais tias tsis yog.

  23. Amas 42:29.

  24. Yakhauj 4:14.

  25. Nyob hauv ib zaj uas kuv sau rau lub Koom Txoos cov ntawv xov xwm thaum xyoo 2003, kuv hais txog plaub yam uas ua rau peb tsis to taub meej txog kev teev ntuj thiab tej yam dawm ko taw uas Yakhauj piav txog: muab tib neeg lub tswv yim pauv qhov tseeb ntawm txoj moo zoo, kev ua kom txoj moo zoo heev dhau, ua tej yam loj kom pauv kev teev tiam txhua hnub, thiab kev muab kev cai tsa siab tshaj cov lus qhuab qhia (saib “Looking beyond the Mark,” Liahona, Peb Hlis Ntuj 2003, 21–24).

  26. Quentin L. Cook, “Looking beyond the Mark,” Liahona, Peb Hlis Ntuj 2003, 22.

  27. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 10:68.

  28. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:79.

  29. Saib 2 Nifais 31:17–21.

  30. Saib 2 Nifais 31:20–21.

  31. Henry Ward Beecher, nyob hauv Tryon Edwards, A Dictionary of Thoughts (1891), 586.

  32. Saib 2 Nifais 31:21; Mauxiyas 3:17.