Kā Svētais Gars jums palīdz?
Svētais Gars brīdina, Svētais Gars mierina, un Svētais Gars liecina.
Nesen kādā pirmdienas vakarā mēs ar sievu Lesu ciemojāmies pie vienas jaunās ģimenes, kas dzīvo netālu no mums. Vecāki aicināja mūs palikt arī uz mājvakaru, pastāstot, ka viņu deviņgadīgais dēls ir sagatavojis garīgo domu. Protams, mēs palikām!
Kad ievada dziesma bija nodziedāta, lūgšana noskaitīta un ģimenes lietas apspriestas, deviņgadīgais dēls sāka pasniegt mācību, nolasot no savām piezīmēm šādu izzinošu jautājumu: „Kā Svētais Gars jums palīdz?” Šis jautājums veicināja nozīmīgas ģimenes pārrunas, ikvienam daloties savās domās un idejās. Mūsu skolotāja sagatavotā mācība un šis ļoti labais jautājums atstāja uz mani lielu iespaidu un raisīja manī pārdomas.
Kopš tās dienas es turpināju sev jautāt: „Kā Svētais Gars jums palīdz?” Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs Sākumskolas vecuma bērniem, kuriem paliek astoņi gadi un kuri gatavojas kristīties, kā arī tiem bērniem, kuri kristījās nesen un saņēma Svētā Gara dāvanu. Tas ir svarīgs arī tūkstošiem jaunpievērsto.
Es aicinu katru no jums, it īpaši Sākumskolas bērnus, apdomāt, kā Svētais Gars jums palīdz. Kad es pārdomāju šo jautājumu, man uzreiz prātā nāca kāda jaunības personīgā pieredze. Šo stāstu es pastāstīju elderam Robertam D. Heilzam neilgi pēc tam, kad tiku aicināts kalpot Divpadsmit apustuļu kvorumā, un viņš to iekļāva kādā Baznīcas žurnāla rakstā par manu dzīvi.1 Daži no jums, iespējams, ir dzirdējuši šo stāstu, taču daudzi — nav.
Kādā karstā vasaras dienā, kad man bija aptuveni 11 gadu, mēs ar tēvu devāmies pārgājienā kalnos — netālu no mūsu mājām. Tēvs gāja pa stāvo taku, bet es lēkāju no viena liela akmens uz otru takas malā. Vēlēdamies uzkāpt uz viena liela akmens, es sāku rāpties pa to augšup. Es izbrīnījos, kad tēvs mani pagrāba aiz jostas un ātri novilka lejā, sakot: „Nekāp uz tā akmens. Labāk turēsimies uz takas.”
Pēc dažām minūtēm, kad mēs no augstākas vietas lūkojāmies atpakaļ uz taku, mēs pārsteigumā sastingām, jo uz šī paša akmens, uz kura es vēlējos uzrāpties, mēs ieraudzījām lielu klaburčūsku, kas gozējās saulītē.
Vēlāk, kad braucām mājās, es zināju, ka tētis gaidīja manu jautājumu: „Kā tu zināji, ka tur bija čūska?” Un es arī pajautāju. Mans jautājums veicināja pārrunas par Svēto Garu un to, kā Svētais Gars var mums palīdzēt. Es nekad neesmu aizmirsis, ko todien iemācījos.
Vai jūs pamanījāt, kā Svētais Gars man palīdzēja? Es mūžam būšu pateicīgs par to, ka mans tēvs ieklausījās Svētā Gara klusajā un rāmajā balsī, jo, iespējams, tas izglāba man dzīvību.
Ko mēs zinām par Svēto Garu?
Pirms mēs tālāk apspriedīsim jautājumu „Kā Svētais Gars jums palīdz?”, atkārtosim to, ko Tas Kungs ir atklājis par Svēto Garu. Ir daudzas patiesās mācības, ko mēs varētu aplūkot, taču šodien es uzsvēršu tikai trīs.
Pirmkārt, Svētais Gars ir trešais Dievības loceklis. Par šo patieso mācību mēs uzzinām no pirmā Ticības apliecinājuma: „Mēs ticam Dievam, Mūžīgajam Tēvam, un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, un Svētajam Garam.”2
Otrkārt, Svētais Gars ir garīga būtne, kā tas ir rakstīts mūsdienu Svētajos Rakstos: „Tēvam ir ķermenis no miesas un kauliem, tikpat taustāms kā cilvēka, Dēlam arī; bet Svētajam Garam nav ķermeņa no miesas un kauliem, bet tas ir gars. Ja tas tā nebūtu, Svētais Gars nevarētu mājot mūsos.”3 Tas nozīmē, ka Svētajam Garam ir garīgais ķermenis, atšķirībā no Dieva Tēva un Jēzus Kristus, kuriem ir fiziskie ķermeņi. Šī patiesā mācība izskaidro citus mums zināmos Svētā Gara apzīmējumus, piemēram, Dieva Gars, Tā Kunga Gars, apsolījuma Svētais Gars un Mierinātājs.4
Treškārt, Svētā Gara dāvana tiek dota ar roku uzlikšanu. Šis priekšraksts, ko izpilda pēc kristīšanās, sniedz mums tiesības uz nepārtrauktu Svētā Gara klātbūtni.5 To izpilda šādi: cienīgi Melhisedeka priesterības nesēji novieto savas rokas uz cilvēka galvas,6 nosauc viņu vārdā, paziņo savas priesterības pilnvaras un Jēzus Kristus vārdā apstiprina viņu par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekli, kā arī izrunā šo svarīgo frāzi: „Saņem Svēto Garu.”
Kā Svētais Gars jums palīdz?
Kad īsumā esam atkārtojuši šīs trīs patiesās pamatmācības par Svēto Garu, mēs atgriežamies pie mūsu sākotnējā jautājuma: „Kā Svētais Gars jums palīdz?”
Svētais Gars brīdina
Kā raksturoju ar savu bērnības pieredzi, Svētais Gars var jums palīdzēt, jau iepriekš jūs brīdinot par fiziskajām un garīgajām briesmām. Kalpojot Japānas reģiona prezidijā, es vēlreiz mācījos par šo Svētā Gara svarīgo lomu — brīdināt.
Toreiz es strādāju ciešā sadarbībā ar Japānas Sendai misijas prezidentu Reidu Tateoku. Savu pienākumu ietvaros prezidents Tateoka plānoja sanāksmi dienviddaļas misijas misionāru vadītājiem. Dažas dienas pirms šīs sanāksmes prezidents Tateoka sajuta iedvesmu — sajūtu savā sirdī, ka uz šo vadītāju sanāksmi viņam ir jāuzaicina visi tā apgabala misionāri, ne tikai neliela elderu un māsu vadītāju daļa, kā bija sākotnēji plānots.
Kad viņš to darīja zināmu, viņam tika atgādināts, ka šī sanāksme nav paredzēta visiem misionāriem, bet tikai misionāru vadītājiem. Tomēr, sekojot saņemtajam pamudinājumam, viņš atteicās no ierastā plāna un uzaicināja uz sanāksmi visus misionārus, kas kalpoja piekrastes pilsētās, tai skaitā arī Fukušimā. Iepriekš noteiktajā dienā, 2011. gada, 11. martā, misionāri sanāca kopā uz plašo misionāru sanāksmi Korijamas pilsētā, kas atradās valsts iekšzemē.
Šīs sanāksmes laikā Japānas reģionu, kurā atradās Japānas Sendai misija, satrieca 9 ballu zemestrīce un cunami. Traģēdija skāra daudzas piekrastes pilsētas, arī tās, no kurām pulcējās misionāri. Pilsētas bija izpostītas, un daudzi cilvēki zaudēja savas dzīvības. Pēc tam arī notika Fukušimas kodolkatastrofa atomelektrostacijā.
Lai gan zemestrīces postījumi skāra sanāksmju namu, kur todien pulcējās misionāri, sekojot Svētā Gara pamudinājumiem, prezidents un māsa Tateokas, kā arī visi pārējie misionāri tika sapulcināti drošībā. Viņi atradās daudzu kilometru attālumā no cunami postījumiem un kodolpiesārņojuma.
Ja jūs ieklausāties Svētā Gara pamudinājumos, kas visbiežāk ir klusi un rāmi, jūs varat tikt vadīti prom, pat pašiem nezinot, no garīgajām un laicīgajām briesmām.
Brāļi un māsas, Svētais Gars palīdzēs jums brīdinot, kā Viņš brīdināja manu tēvu un prezidentu Tateoku.
Svētais Gars mierina
Turpinot atbildēt uz jautājumu „Kā Svētais Gars jums palīdz?”, aplūkosim Viņa lomu — būt par Mierinātāju. Negaidīti notikumi ikkatra dzīvē rada bēdas, sāpes un vilšanos. Taču šo pārbaudījumu laikā Svētais Gars kalpo mums vienā no Viņa svarīgākajām lomām, kas ir Mierinātājs, un tas arī ir viens no Viņa apzīmējumiem. Šie Jēzus Kristus mierpilnie iedrošinājuma vārdi raksturo šo svēto lomu: „Es lūgšu Tēvu un Viņš dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi.”7
Lai ilustrētu šo principu, es dalīšos vienas ģimenes patiesā stāstā. Pirms dažiem gadiem kāda ģimene ar pieciem dēliem pārcēlās no Losandželosas, Kalifornijas, uz kādu nelielu apdzīvotu vietu. Divi vecākie dēli vidusskolā sāka nodarboties ar sportu, iemantoja draugus, iepazina vadītājus un trenerus, — daudzi no kuriem bija uzticīgi Baznīcas locekļi. Šīs attiecības palīdzēja vecākajam dēlam Fernando un arī viņa nākamajam jaunākajam brālim pievērsties un kristīties.
Fernando vēlāk pārcēlās citviet, kur viņš turpināja studijas un spēlēja augstskolas amerikāņu futbola komandā. Viņš apprecējās ar savu vidusskolas laikā satikto draudzeni Beiliju templī. Kad Fernando un Beilija bija pabeiguši studijas, viņi ar nepacietību gaidīja savas pirmdzimtās meitiņas piedzimšanu. Taču laikā, kad Fernando un Beilijas ģimenes palīdzēja viņiem pārcelties atpakaļ uz mājām, Beilija un viņas māsa brauca pa automaģistrāli un cieta nopietnā vairāku transportlīdzekļu avārijā. Beilija un viņas nedzimusī meitiņa zaudēja savas dzīvības.
Lai arī cik dziļas bija Fernando, Beilijas vecāku, māsu un brāļu sāpes, tikpat dziļš bija arī miers un mierinājums, ko viņi gandrīz nekavējoties izjuta. Svētais Gars, būdams Mierinātājs, patiesi atbalstīja Fernando viņa neizmērojamajās bēdās. Gars sniedza pastāvīgu mieru, kas veicināja Fernando piedošanas un mīlestības attieksmi pret visiem, kas bija iesaistīti traģiskajā avārijā.
Beilijas vecāki piezvanīja viņas brālim, kas negadījuma brīdī kalpoja misijā. Viņš vēstulē raksturoja savas sajūtas, kad dzirdēja bēdīgās ziņas par savu mīļoto māsu: „Mani pārņēma apbrīna, kad es dzirdēju jūsu mierīgās balsis šī smagā pārbaudījuma laikā. Es nezināju, ko teikt. … Viss, par ko es domāju, bija tas, ka mana māsa nebūs mājās, kad es tur atgriezīšos. … Mani mierināja jūsu spēcīgās liecības par Glābēju un Viņa ieceri. Tas pats maigais gars, kas liek asarām sariesties acīs, kad es studēju un mācu, piepildīja manu sirdi. Es toreiz saņēmu mierinājumu un atgādinājumu par to, ko es zinu.”8
Svētais Gars palīdzēs jums mierinot, kā Viņš mierināja Fernando un Beilijas ģimeni.
Svētais Gars liecina
Svētais Gars arī liecina par Tēvu un Dēlu, un visu patiesību.9 Tas Kungs, runājot ar Saviem mācekļiem, teica: „Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, … Tas dos liecību par Mani.”10
Lai raksturotu Svētā Gara vērtīgo liecinieka lomu, es paturpināšu stāstu par Fernando un Beiliju. Ja jūs atceraties, es stāstīju, ka Fernando un viņa brālis kristījās, bet viņa vecāki un trīs jaunākie brāļi nekristījas. Un par spīti tam, ka gadu laikā viņi saņēma neskaitāmus uzaicinājumus satikties ar misionāriem, katru reizi šī ģimene tos atraidīja.
Pēc Beilijas un viņu mazmeitiņas nāves Fernando ģimene bija sāpju un bēdu nomākta. Atšķirībā no paša Fernando un Beilijas ģimenes, viņi nespēja rast mieru un mierinājumu. Viņi nespēja saprast, kā viņu pašu dēls, līdz ar Beilijas ģimeni, spēja panest savu smago nastu.
Galu galā viņi nonāca pie secinājuma, ka tieši Jēzus Kristus atjaunotais evaņģēlijs, ko bija ieguvis viņu dēls, bet ne viņi, bija dēla miera un mierinājuma avots. Pēc šīs atskārsmes viņi uzaicināja misionārus, lai viņi mācītu šai ģimenei evaņģēliju. Tā viņi saņēma savu liecību par diženo laimes ieceri, kas sniedza viņiem patīkamu mieru un mierinājumu, kuru viņi tik izmisīgi meklēja.
Divus mēnešus pēc Beilijas un viņu nedzimušās mazmeitiņas nāves Fernando vecāki, kā arī viņa divi jaunākie brāļi kristījās, tika konfirmēti un saņēma Svētā Gara dāvanu. Fernando jaunākais brālis ar nepacietību gaida, kad viņam paliks astoņi gadi, jo tad varēs kristīties. Katrs no viņiem liecina par to, ka Svētais Gars sniedza liecību par evaņģēlija patiesumu, kas radīja viņos vēlmi kristīties un saņemt Svētā Gara dāvanu.
Brāļi un māsas, Svētais Gars palīdzēs jums liecinot, kā Viņš liecināja Fernando ģimenei.
Kopsavilkums
Tagad sniegsim kopsavilkumu! Mēs esam norādījuši uz trim atklātajām, patiesajām mācībām, kas sniedz mums zināšanas par Svēto Garu. Tās ir: Svētais Gars ir trešais Dievības loceklis, Svētais Gars ir garīga būtne, Svētā Gara dāvana tiek dota ar roku uzlikšanu. Mēs arī noskaidrojām trīs atbildes uz jautājumu „Kā Svētais Gars jums palīdz?” Svētais Gars brīdina, Svētais Gars mierina, un Svētais Gars liecina.
Cienīgums, lai šo dāvanu saglabātu
Tiem, kuri gatavojas kristīties un tikt konfirmēti, vai tiem, kuri nesen vai pat pirms ilgāka laika tika kristīti un konfirmēti, — ir ļoti svarīgi saglabāt Svētā Gara dāvanu fiziskajai un garīgajai drošībai. Mēs varam to darīt, cenšoties ievērot baušļus, sakot personīgās un ģimenes lūgšanas, lasot Svētos Rakstus, veidojot mīlošas un piedošanu sniedzošas attiecības ar ģimenes locekļiem un tuviniekiem. Mums jāsaglabā savas domas, rīcība un valoda šķīsta. Mums ir jāpielūdz mūsu Debesu Tēvs savās mājās, baznīcā un, kad vien iespējams, — svētajā templī. Paliksim Gara tuvumā, un Gars būs tādējādi līdzās mums.
Liecība
Noslēgumā es vēlos dalīties aicinājumā un savā drošajā liecībā. Es aicinu jūs daudz pilnīgāk dzīvot saskaņā ar vārdiem, ko tik bieži dzied Sākumskolas bērni, — vārdiem, kurus, esmu drošs, viņi atpazīs: „Ieklausies. Svētais Gars tev pačukstēs. Ieklausies tajā rāmajā, klusajā balsī.”11
Mani dārgie brāļi un māsas, kā jauni, tā veci, es sniedzu savu liecību par brīnišķi dievišķo būtņu esamību, kas veido Dievību: Dievs Tēvs, Jēzus Kristus un Svētais Gars. Es sniedzu savu liecību par to, ka viena no priekšrocībām, ko mēs kā pēdējo dienu svētie baudām, dzīvojot atklāšanas laikmetā, ir Svētā Gara dāvana. Es zinu, ka Svētais Gars palīdz un palīdzēs jums. Es arī atstāju savu īpašo liecību par Jēzu Kristu un Viņa — mūsu Glābēja un Pestītāja — lomu, kā arī par Dieva — mūsu Debesu Tēva — lomu. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.